Jaunākais izdevums

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Psiholoģijas pētnieki mēdz teikt, ka koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot (tādējādi ierindas cilvēks būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas tieši uz negatīvajiem notikumiem). Attiecīgi arī mediji ziņu virsrakstos lieto dažādus kolorītākus vārdu savienojumus (piemēram, tirgus krahs, krīze utt).

Atgriežas ticība medijiem

Visupirms tiek izcelts, ka viena no pasaules problēmām pēdējos gados bijusi neprecīzas vai pat nepatiesas informācijas uznāciens, kam bijusi liela ietekme uz to, kā domā liela cilvēku masa. Tā bieži vien izplatīta ar populārāko sociālo tīklu palīdzību, kur šis process tiem devis savas "klikšķu dividendes". Tad nu "Bloomberg" fantazē, ka nākamais gads varētu būt tas, kad, piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps ar "Twitter" palīdzību pārpublicē ziņu, ka uz Vašingtonu nomērķētas kodolgalviņas, kas savukārt raisa vispārēju paniku. Šajā brīdī sociālo tīklu platformas saprot, ka kaut kas tām tomēr ir jāmaina, un tās atceļ funkciju pārpublicēt (Share poga) kādu ierakstu vai ziņu, lai atceltu šādu viltus jaunumu izplatīšanos.

Bloomberg lēš, ka pēc tam daudzi cilvēki sāk pakāpeniski atgriezties pie tradicionālāku ziņu lasīšanas, kas galu galā mazina ticību dažādām sazvērestības teorijām (jeb ticība demokrātiskām institūcijām un medijiem aug). Jāpiebilst, ka 2019. gadā uzticību masu medijiem pauduši vien 40% ASV iedzīvotāji.

Vīrus piespiedīs ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu

Dažādi mediji milzīgu enerģiju pēdējos gados veltījuši dažnedažādu nosacīti reālu un, iespējams, vairāk vai mazāk izdomātu sociālās vienlīdzības problēmu apkarošanai. Bloomberg šajā ziņā nav nekāds izņēmums un izceļ to, ka ienākumu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm pārstājusi samazināties (pēc progresa šajā ziņā iepriekšējo desmitu gadu laikā). Pamatā tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes izvēlas doties bērna kopšanas atvaļinājumā, kas savukārt nozīmē, ka mazinās to varēšana pakāpties pa karjeras kāpnēm. Tad nu Bloomberg apraksta "pozitīvu" scenāriju, kad nākamgad kāda Volstrītas banka nosaka, ka vīriešu došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā tiem ir obligāts pasākums. Tas savukārt šādai politikai mudina sekot daudzus citus ASV korporatīvos līderus. Sākotnēji tiek pieredzēts pamatīgs kultūršoks. Tiesa gan, gala rezultāts varētu būt tāds, ka jaunās paaudzes dzimumu ziņā baudīšot lielāko ienākumu vienlīdzību vēsturē.

Bloomberg turpina, ka globāli viena no būtiskākajām problēmām esot arī tā, ka pasaulē ne visur pieejama kontracepcija, kas nozīmē, ka sieviešu iesaistīšanās darba tirgū ir zemāka, un tās saņem mazāk. Tad nu 2020. gads varētu būt tas, kad pasaules līderi nolemj, ka kontracepcija turpmāk par brīvu būs pieejama visām planētas sievietēm. «Visupirms piedzims mazāk bērni ar HIV, jo inficētās mātes varēs kontrolēt savu grūtniecību. Tāpat saruks dzemdībās mirušo sieviešu skaits un pieaugs bērnu, kas sasniedz pieaugušo vecumu, skaits. Ar grūtniecību saistītās veselības izmaksas saruks. Ekonomiskajiem efektiem būs būtiska ietekme uz attīstības valstu ekonomikām - to IKP pieaugs, jo vairāk sievietes iesaistīsies un spēs palikt darba tirgū. Pēc diviem gadu desmitiem šī programma tiks slavēta, kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas attīstības reģioniem ļāvis piedzīt attīstītās valstis,» tā Bloomberg.

Vēl kā atrisināma problēma varētu būt jau pieminētā HIV izskaušana. Tiek norādīts, ka šis vīruss gada laikā atbildīgs par 150 tūkst. bērnu nāvi vien. Pasaules ekonomikai tas izmaksā miljardus un attīstību aiztur vairākās tautsaimniecībās - sevišķi Āfrikā.Tad nu cerības ir, ka 2020. gadā kāds vadošs zāļu ražotājs paziņo, ka tās eksperimentālie medikamenti palīdz apkarot šo infekciju, kas arī citiem zāļu ražotājiem steidz iesaistīties arvien efektīvāku šādu medikamentu ražošanā. Galu galā pakāpeniska HIV atkāpšanās nozīmē vairāku Āfrikas valstu ekonomisko brīnumu.

Labā mākslīgā gaļa

Pozitīvais tiek saskatīts arī mākslīgas gaļas uznācienā. Piemēram, Ķīnai kļūstot bagātākai, tās apetīte pēc dažāda veida gaļas (sevišķi cūkgaļas) strauji palielinājusies. Tiek gan norādīts, ka arvien lielāku ganāmpulku uzturēšana pasaules gigantiskās apetītes apmierināšanai nozīmējusi lielākas kaitīgo gāzu emisijas, mežu izciršanu, ūdens un zemes piesārņošanu laikā, kad jau tā pieaug ar klimata izmaiņām saistītie izaicinājumi.

Atbilde tiek saskatīta mākslīgajā gaļā, pie kā tai pašai Āzijai var likt griezties nevaldāma cūku mēra izplatīšanās, kas šogad pasaulē jau raisījusi strauju cūkgaļas cenu palielināšanos. Labāk uz šķīvja kaut ko tomēr likt, un Bloomberg modelē, ka mākslīgās gaļas popularitāte var turpināt augt. Tas līdzi sev var nest lielas investīcijas šajā nozarē, un gan attiecīgo tehnoloģiju attīstību, gan ražošanas kapacitātes palielināšanos.

"Rezultātā 2022. gada ASV cūkgaļas eksports sarūk, jo patērētāji sākuši sarast ar jauno "gaļas" garšu, kas pamatā ir veidota no sojas un zirņiem. Attiecīgi šādas alternatīvas industrijas attīstīšanu par ekonomisko nepieciešamību nosaka ASV politikas līderi, ko ar sajūsmu uzņem vides aktīvisti. Galu galā šī ēšanas paradumu revolūcija noved pie tā, ka mazinās dzīvnieku gaļas patēriņš, risinās bada problēma un rūk arī oglekļa emisijas," spriež minētais ASV medijs.

Klimata krīze liek rast risinājumus

Nākamais izaicinājums tiek saistīts ar tuvināšanos klimata krīzei, kas var nozīmēt spēcīgākas vērtas, plūdus, ugunsgrēkus, postošāku sausumu un novest pie cilvēku migrācijas problēmām. "Plūdi Ziemeļeiropā un sausums Dienvideiropā šo kontinentu un pēc tam pārējo pasauli iesviež dziļā recesijā. Eiropas centrālie baņķieri paziņo plānu - zaļo kvantitatīvo mīkstināšanu, un Vācija izbeidz savu apsēstību ar sabalansēta budžeta politiku. Plāns paredz uzpirkt zaļās obligācijas simtiem miljardu eiro vērtībā, un Eiropas Investīciju banka finansē klimata projektus vairāk vai mazāk par jebkādu summu," tā Bloomberg, kas tālāk modelē, ka, pateicoties šiem plāniem, Eiropa ir pirmā, kas 2024. gadā pārvar minēto recesiju. Līdzīgas iniciatīvas tad ievieš arī ASV, kas savu krīzi pārvar 2026. gadā.

Tālākais scenārijs paredz klimata krīzes atkāpšanos.Tiek izcelta arī pasaules parēja uz elektroauto, kas, lai pildītu emisiju samazināšanas mērķus, nu esot pārāk lēna. Bloomberg uzskata, ka pozitīvais pārsteigums šajā frontē būtu tas, ja Ķīna jau no 2025. gada valstī aizliedz pārdot spēkratus, kuri darbojas ar iekšdedzes dzinēja palīdzību. Tālākās cerības ir, ka sarūk šo auto bateriju cena, kas ļauj attīstīties arī milzīgiem elektrības uzglabāšanas centriem. Kopumā Ķīna parāda piemēru par to, kā valsts pilnībā var nomanīt savu autoparku, un pārējā pasaule tam attiecīgi seko, sapņo Bloomberg.

Vēl tiek apcerēts kosmoss. Šobrīd komerciālā kosmosa apgūšana, šķiet, ir katra otrā sevis cienoša tehnoloģiju jomas multimiljardiera dienaskārtībā. Tad nu optimistiskais paredzējums saistīts ar to, ka tas arī daudzmaz veiksmīgi izdodas. Proti, rūkot nepieciešamo tehnoloģiju izmaksām, pasaule nākamgad virzās kosmosa apguves virzienā un, gadiem ejot, tas kļūst par vietu, kur cilvēki gan strādā, gan izklaidējās. Tiek pavērts arī logs uz Marsa apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus nākamgad plāno 7,43 miljardu eiro apmērā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023. gadam.

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021. gadam un 59,0 miljonu eiro apmērā 2022. gadam. 2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,164 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam 3,32 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam 3,387 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti 3 miljonu eiro apmērā, 2022. gadam izdevumi samazināti 102,7 miljonu eiro apmērā. 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunvedēji otrdien panākuši politisku vienošanos par bloka daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, kura apmērs ir triljons eiro, paziņoja EP un ES Padomes pārstāvji.

ES prezidējošās valsts Vācijas preses pārstāvis Sebastians Fišers tvitera ierakstā to nodēvēja par "vienošanos Eiropai". Vācija sarunās pārstāvēja visas ES dalībvalstis, taču tagad dalībvalstīm jāapstiprina Vācijas panāktā vienošanās.

EP sarunu delegācijas dalībnieks Jans Olbrihts sacīja, ka vienošanās paredz 16 miljardu eiro papildu finansējumu vairākām programmām, tostarp pētījumu un veselības jomās. Lielākā daļa šo līdzekļu tiks iegūta no sodanaudām, kuras maksā uzņēmumi par ES konkurcences noteikumu pārkāpumiem.

No iegūtā papildinājuma 15 miljardus eiro novirzīs ES pamatprogrammām, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas sekām, sniegtu iespējas nākamajai paaudzei un sargātu Eiropas vērtības. Vēl miljardu eiro ieguldīs, lai palielinātu ES noturību un spēju rīkoties nākotnes krīzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kritums šogad tiek lēsts 5% apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmē investīciju samazināšanās un biznesa pārliecības kritums pakalpojumu nozarē, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 3,5%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas maijā, Igaunijas ekonomikas krituma prognoze šim gadam samazināta par diviem procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP lejupslīdi šogad ERAB sagaida 4% apmērā. Vienlaikus nākamajā gada ekonomikas pieauguma prognozi banka Igaunijai samazinājusi par trim procentpunktiem, paredzot 4% izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 39,386 miljoniem eiro jeb 0,5%.

VID skaidroja, ka ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar ārkārtējo situāciju šogad pavasarī un tās laikā noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību.

Tostarp VID pārstāvji atzīmēja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums bija 2020.gada maijā, kad salīdzinājumā ar 2019.gada maiju VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 184,26 miljoniem eiro jeb 18,5%. Kopumā no 2020.gada marta līdz jūnijam VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 201,74 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, turpinoties šaubām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

LETA--AFP, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos ceturtdien bija kritums, turpinoties šaubām par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, kamēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, norādot, ka pasaules ekonomikas izaugsmi bremzē pieaugošie tirdzniecības konflikti, vāja biznesa investīciju vide un politiskā neskaidrība.

Investori, kas jau nervozēja par lēno progresu šajās sarunās, kļuva vēl piesardzīgāki pēc tam, kad abas ASV Kongresa palātas pieņēma likumprojektu par atbalstu demokrātijas kustībai Honkongā un nosūtīja to prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai.

"Trešā krituma diena fondu tirgiem, kamēr ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās vai tās trūkums turpina diktēt tirgus noskaņojumu," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji ceturtdien nosodīja minētā ASV likumprojekta pieņemšanu, sakot, ka likumprojekts ir "iecietīgs pret vardarbīgiem noziedzniekiem" un ka tā mērķis ir "Honkongā radīt sajukumu vai to iznīcināt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 - pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%, teikts ES Padomes paziņojumā.

Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad būs 2000 tonnu, kas ir par 92% mazāk nekā šogad. Turklāt Baltijas jūras austrumos būs atļauta tikai mencu piezveja. Šādu kvotu bija ierosinājusi Eiropas Komisija (EK).

Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozvejas kvota būs 3806 tonnas jeb par 60% mazāka nekā šogad. EK bija ierosinājusi kvotu samazināt par 68%.

Ministri arī nolēma siļķu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī palielināt par 11% - līdz 34 445 tonnām, Baltijas jūras centrālajā daļā samazināt par 10% - līdz 153 384 tonnām, rietumu daļā samazināt par 65% - līdz 3150 tonnām, bet Botnijas līcī samazināt par 27% - līdz 65 018 tonnām.

Lašu nozvejas kvota Baltijas jūras pamatbaseinā samazināta par 5% - līdz 86 575 tonnām, bet Somu līcī atstāta nemainīga - 9703 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

100 miljoni eiro Latvijas lielajiem uzņēmumiem – šādai summai devusi akceptu Eiropas Komisija, apstiprinot Latvijas plānu izveidot fondu, kas veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartajos lielajos Latvijas uzņēmumos.

Tiek lēsts, ka investīcijas nonāks aptuveni 30 uzņēmumos un maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro. Fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuriem Covid-19 dēļ ir radušās īstermiņa finanšu grūtības.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 14. jūlija numurā:

  • viedokļi - Ekonomikas ministrijas krīzes radīto seku mazināšanas plāns
  • aktuāli - sašķidrinātās dabasgāzes tirgus regulējums
  • numura tēma - Latvijas plāns veidot 100 miljonu eiro fondu
  • tēma - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts skaitļos
  • finanses - konkurence par atbalsta instrumentiem pieaug
  • investīcijas - neesoši procenti vai lielāks risks
  • nekustamais īpašums - pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus, intervija ar Paolo Mikeloci, AS "Pro Kapital Group" vadītāju
  • IT nozare - padara uzņēmumus digitāli gudrākus
  • dzīvesstils - Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents
  • auto - Latvijas elektroauto parks palielinās
  • pie stūres - elektroauto pret iekšdedzes dzinēju auto
  • brīvdienu ceļvedis - Viesturs Tīle, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas Banka samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,1% pretstatā iepriekš lēstajam pieaugumam 6,7% apmērā, bet Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2022.gadam nav mainīta, sagaidot, ka IKP augs par 5%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 0% līdz 0,2%, nākamajam gadam - no 0,2% līdz 1,4%, bet 2022.gadam - no 1,3% līdz 1,8%.

Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā Latvijā veidos 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kamēr iepriekš bezdarba līmenis šajā gadā tika lēsts 9,6% apmērā.

Nākamajā gadā Latvijas Banka prognozē bezdarba līmeņa kritumu līdz 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pretstatā iepriekš prognozētajiem 10,3%, bet 2022.gadā - 7,2% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 27.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā:

  • viedokļi - bez transporta nav ražošanas
  • tēma – Latvijas transporta nozares
  • intervija -Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību
  • ekonomika - nostiprinās valdību monopols
  • farmācija - nozare neredz argumentus aptieku skaita samazinājumam Latvijā
  • modes bizness - modē maskas un ērts apģērbs
  • biznesa psiholoģija -meklējot stabilitāti nestabilitātē
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Skanstes Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāli: Mākoņpakalpojuma izvēle – vienreiz un rūpīgi; Siltumam var būt daudz resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā apturēta ekonomika ik dienas var radīt ~84 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas ir neiegūtais IKP vienā dienā. 2019. gadā IKP faktiskajās cenās bija 30,5 miljardi eiro.

2019. gada nogalē Latvijā bija 1,9 miljoni iedzīvotāju, un 260 tūkstoši saņem algu no valsts vai pašvaldības budžeta.

Katrs 7. valsts iedzīvotājs atalgojumu saņem no valsts vai pašvaldību budžeta.

Lasi žurnāla #DienasBizness 24. novembra numurā:

  • viedokļi - attālinātā darba iespējas un efektivitāte
  • aktuāli - vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt
  • tēma - vairumā nozaru strādāt attālināti nav iespējams
  • DB klubs – Juris Stukāns: Noziedzības līmeņa kritums panākts uz emigrācijas rēķina
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • tehnoloģijas - viedpilsētas sala Rīgā
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • auto -
  • saskata potenciālu automašīnu tirdzniecībai attālināti
  • lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju
  • brīvdienu ceļvedis - Gints Miķelsons, Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītājs
  • sadarbības materiāls - remontē un rada inovācijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Vai var izdarīt secinājumus par 2017. gadā Latvijā īstenoto nodokļu reformu? Ir divas atbildes.

Jā, teiks politiķi, kuri secina, ka būs pagājuši trīs vēlētājiem solītie gadi, kuros nodokļu sistēmu solīja neaiztikt.

Nē, nevar izdarīt secinājumus – šādi teiks praktiķi, kuri saprot, ka statistikas dati 2020. gada pavasarī ir pieejami par 2018. gadu. Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāji par 2019. gadu būs apkopoti 2020. gada vasaras nogalē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 3. marta numurā:

  • aktuāli - vai banku sadarbība ar uzņēmējiem ir pasliktinājusies
  • tēma - atkal gatavo nodokļu sistēmas reformu
  • intervija - Vjačeslavs Ivanovs, kurš tiek apsūdzēts "ABLV Bank" 50 miljonu lietā
  • ārpolitika - Meksikas vēstnieks Latvijā Fraksisko Eduardo del Rio, kā attīstīt Latvijas un Meksikas attiecības
  • finanses - biznesa kreditēšanas problēmas un iespējas
  • IT/telekomunikācijas - Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem ES
  • IT/telekomunikācijas - kā valkājamās viedierīces palīdz ārstiem
  • tehnoloģijas - jaunuzņēmums "EchoSports" veic sportistu veikstspējas monitoringu reāllaikā
  • meža nozare - 2020. gads mežsaimniecībā būs izaicinājumiem bagāts
  • izdevējdarbība - attīstās literatūras eksports
  • izdevējdarbība - kā izdot savu grāmatu
  • dzīvesstils - "Vīnkalni Pils Māja" saimnieki iedziļinās detaļās
  • brīvdienu ceļvedis ar Jāni Dzeni, "OC VISION" valdes priekšsēdētāju

Komentāri

Pievienot komentāru