Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Valdības sēdē akceptēti noteikumus, kuri nosaka valsts nodevas likmes par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā, par grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā un ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju darbības izbeigšanas reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus. Par reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā tiek noteiktas šādas valsts nodevas likmes (latos): ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecības un pārstāvja reģistrācija pārstāvniecību reģistrā – 20; grozījumu izdarīšana pārstāvniecību reģistrā – 10; ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecības un pārstāvja darbības izbeigšanas reģistrācija pārstāvniecību reģistrā – 5; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana – 5. Valsts nodevu maksā divkāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums tiktu izskatīts četru darbdienu laikā.†Valsts nodevu maksā trīskāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums tiktu izskatīts darbdienas laikā. Noteikts, ka valsts nodevu maksā pirms attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevu nemaksā: par grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par ieraksta vai grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā, ja ieraksts tiek izdarīts, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu. Ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu pārstāvniecību reģistrā, valsts nodevu neatmaksā. Ja pieteikuma iesniedzējs divu mēnešu laikā no dienas, kad Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu pārstāvniecību reģistrā, ir novērsis lēmumā norādītos trūkumus un vēlreiz pieteicis to pašu ziņu reģistrēšanu pārstāvniecību reģistrā, atkārtoti valsts nodeva nav jāmaksā. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Skandināvijas aviokompānija SAS no 1. novembrī sākusi piedāvāt lidojumus no Palangas uz Kopenhāgenu. Lidojumiem tiks izmantotas 48 sēdvietu lidmašīnas CRJ 2000LR. Reisi paredzēti no Kopenhāgenas 13.15, ar pienākšanas laiku Palangā 15.25. Savukārt no Palangas lidojums sāksies15.55, pienākot Kopenhāgenā 16.05 pēc vietējā laika. 2004. gadā Palangas lidosta kļuva par otru lielāko lidostu Lietuvā pēc pasažieru skaita. Pašlaik no Palangas ar Swedline vai Aviakompanija Lietuva lidmašīnām var lidot uz Bilundu (Dānija), Stokholmu, Ronnebī, Malmi (Zviedrija), Oslo (Norvēģija) un Hamburgu (Vācija). Savukārt Lithuanian Airlines no Palangas lido uz Frankfurti, Berlīni, Hannoveri un Ķelni.

Šodien, 13. septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunās pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecības Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs - Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi, sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtība», kuri nosaka ārvalstu komersantu pārstāvniecību un ārvalstīs reģistrētu sabiedrisko un bezpeļņas organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtību. Pārstāvniecību reģistru uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pārstāvniecība ir tiesīga uzsākt darbību un uzskatāma par atvērtu tikai pēc tam, kad attiecīgā pārstāvniecība ir reģistrēta pārstāvniecību reģistrā. Pārstāvniecību reģistrā par katru pārstāvniecību norāda šādu informāciju: reģistrācijas numurs un datums; ārvalsts komersanta vai organizācijas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja ir); valsts, kuras rezidents ir ārvalsts komersants vai organizācija; ārvalsts komersanta vai organizācijas darbības pamatvirzieni;†ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvja vārds, uzvārds, adrese, personas kods (ja nav personas koda, norāda personas identifikācijas numuru), pilsonība, kā arī personu apliecinošā dokumenta dati: dokumenta veids; izdošanas datums; numurs; izdevējs; pārstāvniecības juridiskā adrese; darbības termiņš (ja ir noteikts); ziņas par reģistrētajiem grozījumiem; ziņas par pārstāvniecības darbības izbeigšanu; ziņas par aizlieguma atzīmēm;†pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda, norāda personas identifikācijas numuru), pilsonība, adrese, kā arī personu apliecinošā dokumenta dati: dokumenta veids; izdošanas datums; numurs; izdevējs. Lai pārstāvniecību reģistrētu pārstāvniecību reģistrā, Uzņēmumu reģistrā iesniedz pieteikumu. Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.oktobrī.

Tūroperators SIA "Join Up! Baltic" no piektdienas sācis nodrošināt tiešos čarterlidojumus no Palangas Lietuvā uz Antalju Turcijā, informē kompānijas pārstāvji.

Plānots, ka reisi notiks trīs reizes nedēļā līdz maija beigām un pēc tam no septembra vidus līdz novembra sākumam.

Tūroperatora pārdošanas dati liecina, ka ceļotāji, kuri iegādājas ceļojumus no Palangas uz Antalju, ir ne tikai no Palangas un Klaipēdas, bet arī no Šauļiem, Kauņas, Latvijas rietumu daļas, Liepājas un tuvākās apkārtnes.

"Join Up! Baltic" rudenī plāno atklāt čarterreisus arī no Palangas uz Šarm eš Šeihu Ēģiptē.

2024.gadā "Join Up Baltic" strādāja ar 82,4 miljonu eiro apgrozījumu un 3,25 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmumā.

"Join Up Baltic" 2023.gadā strādāja ar 71,489 miljonu eiro apgrozījumu un 6,773 miljonu eiro zaudējumiem.

"Join Up Baltic" reģistrēta 2021.gada oktobrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 50 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir Ukrainas kompānija "Join Up!". Starptautiski "Join Up!" piedāvā ceļojumus uz vairāk nekā 40 galamērķiem.

Tūroperators Join UP! Baltic, sākot ar 2025. gada septembri, uzsāks tiešos čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Šarm eš Šeihas starptautisko lidostu Ēģiptē.

Šī būs pirmā reize, kad no Palangas lidostas tiks nodrošināti čarterlidojumi šajā maršrutā, tādējādi padarot pieejamākas ceļošanas iespējas Lietuvas un Latvijas rietumu daļas iedzīvotājiem.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā no 2025. gada 26. septembra līdz 14. novembrim. Ceļotāji lidos ar 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnu, lidojumus veiks aviokompānija SkyUp Airlines.

"Pirmo čarterlidojumu uzsākšana no Palangas lidostas ir vēsturisks notikums, un tas atspoguļo Join UP! Baltic apņemšanos piedāvāt ērtākas un pieejamākas ceļojumu iespējas mūsu klientiem. Ieklausīšanās ceļotāju vajadzībās ir mūsu biznesa filozofijas pamatā. Mēs novērojam, ka ceļošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā Lietuvas, tā Latvijas iedzīvotājiem, un daudzi meklē iespējas ceļot ne tikai vienu vai divas reizes gadā, bet pat biežāk," stāsta Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

22. jūnijā autopārvadātājs SIA Liepājas tūre sāks pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja – Palanga.

Autobuss pa ceļam piestās Nīcā, Rucavā un Būtiņģē, pēc tam – Palangas lidostā un autoostā, Db informēja SIA Liepājas tūre valdes priekšsēdētājs Jānis Beļaks.

«Sāksim pārvadājumus ar 24 pasažieriem paredzētu autobusu, taču to varam mainīt atkarībā no pieprasījuma,» Db informēja SIA Liepājas tūre valdes priekšsēdētājs Jānis Beļaks.

Sabiedrība pārvadājumu sākšanai saņēmusi gan Latvijas, gan Lietuvas Satiksmes ministrijas atļauju. 11. jūnijā tiek noslēgts arī līgums par atļauju iebraukt Palangas autoostā un lidostas teritoijā. Jaunais maršruts būs galvenokārt pakārtots cilvēkiem, kas izmanto Palangas lidostu, no kurienes tālāk var doties uz Rīgu, Oslo, Kopenhāgenu, Maskavu un, tūrisma sezonā, arī uz Antalju. Autobuss kursēs trīs reizes dienā abos virzienos.

Uzņēmums “Lithuanian Airports” (“Lietuvos oro uostai”) šonedēļ noslēdza līgumu ar Latvijas būvuzņēmumu “A.C.B.”, kas jau šī gada rudenī plāno pārbūvēt Palangas lidostas skrejceļu, kā arī manevrēšanas ceļu un atsevišķas lidostas perona daļas.

Būvuzņēmums jau 2017. gadā veica Viļņas lidostas skrejceļa pārbūvi. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ieguvušais uzņēmums veiks visus līgumā paredzētos būvdarbus par 13,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Palangas lidostas rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts modernizēt ne tikai skrejceļu, bet arī manevrēšanas ceļu un nozīmīgas perona daļas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju galvenie būvdarbi norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Būvdarbu ietvaros lidostas darbība tiks apturēta uz laiku līdz 45 dienām, kas ir visīsākais iespējamais būvdarbu veikšanas laiks.

“Mums šis ir jau otrais liela mēroga lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas projekts Lietuvā, jo 2017. gadā “A.C.B.” izpildīja tehnoloģiski līdzīgu projektu Viļņas lidostā, ko arī pārvalda uzņēmums “Lithuanian Airports”. Toreizējā projektā 35 dienās rekonstruējām skrejceļa segumu vairāk nekā 150 000 m2 platībā. Pateicoties šai pieredzei, esam pārliecināti, ka spēsim izpildīt projektu Palangas lidostā saskaņā ar klienta noteikto grafiku, ievērojot visas tehniskās un kvalitātes prasības,” saka “A.C.B.” uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic lidmašīnas no Viļņas, Kauņas un Palangas lidostām veikušas 5712 lidojumus un pārvadājušas 224,6 tūkstošus pasažieru.

Salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada, lidojumu skaits ir samazinājies par 20%, bet pārvadāto pasažietu skaits – par 22%, raksta Delfi.lt.

Šī gada septembrī Viļņas lidosta izmantota, lai pārvadātu 21,6 tūkstošus pasažieru, kas ir par astoņiem tūkstošiem mazāk nekā aizvadītā gada septembrī (29,6 tūkstoši).

Šī gada septembrī Palangas lidostā Latvijas nacionālās lidsabiedrības pakalpojumus izmantojuši par 15%, bet Kauņas lidostā – par 7,7% vairāk cilvēku nekā aizvadītā gada septembrī. Izmantojot Palangas lidostu airBaltic pārvadājusi 2480 pasažierus, bet Kauņas – 1884 pasažierus.

Šodien, 10.janvārī, Ekonomikas ministrija iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Rīcības plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību, kas ietver pasākumus Pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un definē valstis, kurās būtu atveramas Pārstāvniecības tuvākajos trijos gados, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana, palīdzēšot komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un sekmējot pozitīvākas ārējās tirdzniecības bilances veidošanos.

Rīcības plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību paredz tuvāko trīs gadu laikā atvērt Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā, Ukrainā, Lietuvā, Baltkrievijā un otru pārstāvniecību Krievijā. Tāpat Rīcības plāns paredz pilnveidot un paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidot vienotu datu bāzi, kura ietvertu aktuālu informāciju par dažādu Latvijas valsts institūciju pārstāvju veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ekonomiskajā darbībā. Savukārt, lai veicinātu atgriezenisko saiti un efektīvu dialogu ar komersantiem, paredzēts reizi gadā veikt komersantu aptauju par Pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Valsts sekretāru sanāksmē Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu «Koncepcija par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību». Koncepcija izstrādāta, lai dotu iespēju Ministru Kabinetam noteikt LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tālākās attīstības virzienus. Koncepcijas apstiprināšana būs pamats finansu līdzekļu plānošanai un pieprasījumiem nākamo gadu budžetos koncepcijā minēto mērķu realizācijai – jaunu pārstāvniecību atvēršanai un nekustamā īpašuma iegādei pārstāvniecību vajadzībām,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Pēdējie daži gadi raksturojas ar ievērojamiem sasniegumiem Latvijas politiskajā un ekonomiskajā integrācijā pasaulē. Latvijas integrācija ES un NATO, iesaistīšanās starptautiskajās organizācijās, Latvijas integrācija pasaules ekonomikā ir veicinājusi starptautisko attiecību intensitāti. ārpolitiskā dienesta veicamo uzdevumu loks un apjoms ir ievērojami pieaudzis. Latvija ir iegājusi starptautiskajā apritē un ar katru gadu paplašinās kontakti ar ārvalstu politiķiem un uzņēmējiem. Latvija strauji tuvojas vairāku savu ārpolitisko mērķu īstenošanai. Līdzšinējā, samērā veiksmīgā ārpolitisko mērķu realizācija lielā mērā ir balstījusies uz Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs ieguldījumu. Laika gaitā, līdz ar Latvijas integrāciju attīstīto valstu vidū, Latvijas diplomātiskā korpusa attīstību un līdzšinējām ārlietu ministrijas budžeta tendencēm ir izkristalizējušies jautājumi, kuru atrisināšana ir neatliekama tālākai veiksmīgai pārstāvniecību darbībai un attīstībai. Iespējamie risinājumi paredz nepieciešamību pēc papildus finanšu līdzekļiem no valsts budžeta, kā arī bieži prasa ilgtermiņa budžeta plānošanu. Koncepcijas projektā tiek izskatītas divas problēmas: jaunu pārstāvniecību atvēršana; nekustamo īpašumu iegāde pārstāvniecību vajadzībām, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piektdien, 10.janvārī, tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem, lai pārrunātu pārstāvniecību 2025.gada darbības mērķus, plānotās ministra un biznesa delegāciju vizītes, kā arī pārstāvniecībām aktuālos jautājumus.

"Mūsu mērķis ir līdz 2035.gadam dubultot Latvijas ekonomiku, un šī mērķa sasniegšanā nozīmīga loma ir LIAA un Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darba rezultātiem, jo īpaši jaunu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā," sarunas laikā uzsvēra ekonomikas ministrs.

Pārrunājot pārstāvniecību darba prioritātes šim gadam, ministrs uzvēra, ka "būtiskākās no tām ir divas - kāpināt ārvalstu investīcijas un Latvijas eksportu. Un šeit vitāli svarīgs ir proaktīvs LIAA pārstāvniecību darbs, kā arī cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām. Tas ir svarīgi, organizējot gan Latvijas amatpersonu un biznesa delegāciju vizītes ārvalstīs, gan potenciālo ārvalstu investoru vizītes uz Latviju un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem".

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) un ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību (turpmāk - Pārstāvniecības) vadītājiem. Tikšanās galvenais mērķis bija pārrunāt aktuālos savstarpējās sadarbības jautājumus, kas sekmētu veiksmīgu un koordinētu sadarbību starp Pārstāvniecībām un ārlietu ministrijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Tikšanās laikā Pārstāvniecību vadītāji informēja par savu līdzšinējo darbu, galvenajiem paveiktajiem darbiem 2005.gadā un par plānoto 2006.gadam. Par plānotajām aktivitātēm un pārstāvniecības oficiālo atvēršanu informēja arī ASV pārstāvniecības vadītājs. Uzrunājot Pārstāvniecību vadītājus, K.Kariņš uzsvēra, ka Pārstāvniecību darbs Latvijā tiek augstu novērtēts, par ko, galvenokārt, liecina uzņēmēju lielā interese par kopējām tikšanām, atsauksmes un pateicības par rastajiem sadarbības partneriem. Ministrs pauda gandarījumu par Pārstāvniecību paveikto, piesaistītajām ārvalstu investīcijām un pateicās par Latvijas biznesa vides popularizēšanu ārvalstīs. K.Kariņš pauda pārliecību, ka tagad - laikā, kad Latvijas uzņēmēji ir sekmīgi attīsta un modernizē savas ražotnes, viņiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par citu valstu tirgu apgūšanu, līdz ar to arī daudz pieprasītāki kļūs mūsu ekonomiskie pārstāvji ārvalstīs. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikšanās laikā pateicās pārstāvniecību vadītājiem par ieguldījumu Latvijas diplomātisko attiecību stiprināšanā un aicināja uz daudz ciešāku sadarbību ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, lai kopējiem spēkiem sekmētu Latvijas ekonomisko izaugsmi turpmāk un veidotu pozitīvu un visaptverošu Latvijas tēlu pasaulē. Tikšanās piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors A.Ozols un Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Kazahstānas, Norvēģijas, Dānijas, Krievijas un ASV pārstāvniecību vadītāji.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Liepājas lidostas vietu mūsdienīgos starptautiskajos pasažieru pārvadājumos saredzēt ir ļoti grūti, intervijā Rietumu Radio sacīja transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

«Galvenā problēma, ar ko Liepājas lidostai būs jāsaskaras, ir Palangas lidosta, kurā jau ir iezīmējies lidojumu tīkls un ir labākas tradīcijas starptautisko pasažieru pārvadājumu jomā,» sacīja Linkaits, norādot, ka divām lidostām 70 kilometru attālumā būs visai problemātiski konkurēt.

Linkaits uzskata, ka Liepājas lidostai, lai varētu pastāvēt, jāmeklē no Palangas lidostas darbības atšķirīga niša - čarterlidojumi vai kādi citi pārvadājumi.

«Iespējamo pasažieru tvērums Liepājas lidostai nav nemaz tik liels,» sacīja Linkaits. «Nelieli, atsevišķi reisi ir iespējami, ja tos atbalsta pašvaldība vai arī ir kādas citas intereses, piemēram, grupu lidojumi, kur ir iestrādāts maršruts.»

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air 2013. gadā varētu uzsākt lidojumus no Palangas lidostas Lietuvā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Liepājas, citējot Lietuvas transporta ministra Eligijusa Masiulisa (Eligijus Masiulis) pausto, raksta baltic-course.com.

Lidojumi no Palangas varētu tikt veikti maršrutā uz Londonu.

«Vienošanās vēl nav parakstīta, tomēr mēs esam tuvu tās slēgšanai,» pauda transporta ministrs.

Saskaņā ar viņa pausto viens no Wizz Air nosacījumiem, lai tā uzsāktu lidojumus no Palangas, ir lidostas vārdam pievienot arī Klaipēdas nosaukumu. Jāatgādina, ka Palanga atrodas Lietuvas Klaipēdas apriņķī.

Līdztekus sarunām ar Wizz Air notiek arī diskusijas ar citām aviokompānijām par lidojumu uzsākšanu no Rietumeiropas uz Lietuvas rietumiem, pauda ministrs.

Db.lv jau rakstīja, ka Ungārijas Wizz Air ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas ieviesusi maksu par rokas bagāžu, kas tiek ņemta līdzi lidmašīnas salonā, ja tā neatbilst lidsabiedrības izvirzītajiem parametriem.

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.