Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Ar 2003.gada 1.oktobri paredzēts palielināt valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu, ņemot vērā, ka no minētā datuma paredzēts uzsākt personas apliecību izsniegšanu un pase vairs nebūs obligāts personu apliecinošs dokuments. To paredz valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka valsts nodevas likmes par pilsoņu personas apliecību, nepilsoņu personas apliecību, ārvalstnieku, bezvalstnieku, bēgļu vai personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauju, kā arī pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu, bezvalstnieku ceļošanas dokumentu un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšanu un nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 20 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 30 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 45 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, ir 50 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 65 lati; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 80 latu. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam ir divi lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 10 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 20 latu, bet valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu.†Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, minētajām personām ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. No valsts nodevas par personas apliecības vai pases izsniegšanu ir atbrīvota persona, kura ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šo statusu apliecinošu dokumentu. No valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu atbrīvota persona, kura mainījusi uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un dokumentus pases saņemšanai iesniegusi 30 dienu laikā pēc laulības noslēgšanas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atbrīvot personu no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu, ja: pase nepieciešama, lai ārstētos ārvalstī;†pase nepieciešama izbraukšanai no valsts tuvinieka slimības vai nāves gadījumā;†pasi izsniedz personai līdz 18 gadu vecumam, kā arī izglītības iestādes audzēknim, ja tiek organizēts brauciens uz ārvalstīm. Atbrīvošanai no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu un dokumentu, kas apliecina minēto pases paātrinātas izsniegšanas nepieciešamību. Valsts nodevu persona maksā kredītiestādē. Pirms personas apliecības vai pases saņemšanas persona maksājumu apliecinošu dokumentu (kvīti) iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Valsts nodevu par personas apliecības vai pases izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 10 latu, bet par pases paāt

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.

SM skaidro, ka grozījumi paredzēti, lai tiktu izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030.gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu.

Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par trīs tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana.

Ceļu nodevu likumprojekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets (MK) atcēla vairākas normas, kas paredzēja veikt nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrāciju.

Atbilstoši grozījumam likumā Par nodokļiem un nodevām, kas pieņemts Saeimā 2015.gada 26.martā un stājās spēkā 2015.gada 1.jūlijā, atcelta norma, kas paredzēja valsts nodevas samaksu par gaisa kuģu un Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Ņemot vērā minēto, sagatavots un valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts Par Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.952 Noteikumi par gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Grozījumi MK noteikumos Nr.213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība paredz atcelt normu par nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest energoefektivitātes nodevu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, paredz EM izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā ir paredzēts energoefektivitātes nodevu noteikt 7% apmērā no iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot Eurostat publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 "Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides"".Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" un grozījumu deleģējumam. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Projekts paredz, ka maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek izvēlēta pamatojoties uz informāciju, kas norādīta "Deklarācijā par puspiekabes izmantošanu kārtējā gadā, kura sastādīta saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto veidlapu. Deklarāciju sastāda nodevas maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu) katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs un apliecina ar uzņēmuma zīmogu. Paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes pareizību atbilstoši likumam "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un Deklarācijā norādītai informācijai.Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa tiek noteikta puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.Ja nodeva par puspiekabi par iepriekšējo gadu nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei piemēro, pieņemot, ka puspiekabe ir tikusi vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu. Grozījumi paredz, ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20000 kg un vairākas piekabes, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili un vienu piekabi uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili un piekabi piemērojama nodevas atlaide, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Akceptējot Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas nosacījumos, Ministru kabinets šodien, 21.augustā, pieņēma vēl vienu lēmumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā – tiek vienkāršota būvkomersantu reģistrācija Būvkomersantu reģistrā, atcelta valsts nodeva 10 LVL apmērā par katru veikto izmaiņu reģistrā, kā arī samazināta valsts nodeva no 250 LVL līdz 50 LVL par komersanta atkārtotu reģistrāciju, ja tas tika izslēgts no reģistra, jo nenodarbināja nevienu speciālistu.

Būvkomersantu reģistrs kā publiski pieejama datu bāze izveidots 2005.gada 1.jūlijā un tajā tiek publicēta detalizēta informācija par ikvienu būvkomersantu, t.sk. par nodarbinātajiem būvspeciālistiem, kas sniedz pakalpojumus būvniecības jomā.

Analizējot Būvkomersantu reģistra datus, ministrija secinājusi, ka nepieciešams atvieglot nosacījumus ziņu aktualizēšanai par komersanta nodarbinātajiem speciālistiem, vienlaikus ieviešot stingrāku kontroli par to, lai attiecīgās ziņas tiktu iesniegtas laikā. Lai to realizētu, iecerēts atteikties no valsts nodevas par ziņu izmaiņu reģistrāciju, bet vienlaikus noteikts, ka reģistra iestāde (Ekonomikas ministrija) pati pēc savas iniciatīvas varēs izslēgt komersantu, kas attiecīgās ziņas nav sniedzis, nepieprasot papildus skaidrojumu par iemesliem ziņu nesniegšanai, bet, pamatojoties uz to informāciju, kas iestādei pieejama citos publiskos reģistros un datu bāzēs.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada piecos mēnešos ievērojami sarucis jaunu pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits, tajā pašā laikā Latvijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas apjomi palielinājušies par 5,8% gada pirmo piecu mēnešu periodā un par 8,9% šā gada maijā.

Par to liecina jaunākie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (European Automobile manufacturers' association, ACEA) apkopotie dati.

Šā gada maijā pieprasījums ES kopumā pēc pasažieru automašīnām gada griezumā samazinājies par 8,7%, kad kopumā visās dalībvalstīs tika reģistrēts vairāk nekā 1,1 milj. jaunu automašīnu. Piecu mēnešu laikā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 5,4 milj. jaunu automašīnu, kas ir par 7,7% mazāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

Maijā lielākais jaunu automašīnu reģistrāciju apjomu samazinājums bija vērojams vairumā vadošo Eiropas ekonomiku – Vācijā (-4,8%), Spānijā (-8,2%), Itālijā (-14,3%) un Francijā (-16,2%). Vienīgā lielā ES ekonomika, kur maijā bija vērojams jaunu automašīnu reģistrāciju apjoma pieaugums, bija Lielbritānija (+7,9%).

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Lai palielinātu finansējumu sakaru nozares politikas īstenošanai un ierobežotu elektronisko sakaru komersantu vēlmi rezervēt nevajadzīgi daudz tālruņa numurus, ir plānots noteikt valsts nodevu par katra no tiem piešķiršanu. Tiek lēsts, ka kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodevas ieviešanas būs 1.9 miljoni latu gadā.

Ikgadējās valsts nodevas bāzes likme par numerācijas lietošanas tiesībām ir 12 santīmi gadā par vienu numuru. Nodevas apjomu aprēķina par katru numuru vai kodu, uz kuru ir piešķirtas lietošanas tiesības, ņemot vērā gan tā izmantošanas mērķi (piemēram, papildu samaksas, dalītas samaksas un bezmaksas izsaukuma pakalpojumu numuriem valsts nodeva ir augstāka par standartlikmi, kas tiek piemērota galvenokārt nekomerciāliem numuriem), gan arī laika periodu, uz kādu numurs tiek piešķirts, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece.

Nodevas apjoms pēc noteiktas formulas būs jāaprēķina pašam elektronisko sakaru komersantam. Maksājums būs jāveic reizi ceturksnī. To administrēs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek lēsts, ka kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodevas ieviešanas būs 1.9 miljoni latu gadā.