Jaunākais izdevums

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis uzskata, ka vēlme risināt problēmu, lai energoefektivitāte neasociētos tikai ar soda naudām, ir apsveicama, taču izvēlētais risinājums ir nesamērīgs attiecībā pret uzņēmējiem, kuri pienākumu izpildīja vien ar dažu dienu vai nedēļu nokavēšanos. «Soda naudu dēļ daudzi uzņēmumi spiesti iesaldēt lielu daļu no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem, tādēļ jācer, ka nomaksātās nodevas atgriešana netiks kavēta. Tāpat ceram, ka turpmāk energoefektivitātei tiks piešķirta prioritāra loma enerģētikas stratēģijā, nodrošinot, lai komunikācija ir paredzama un balanss starp pātagas un burkānu politikas instrumentiem ir veselīgāks,» teic K.Osis. Iepriekš LTRK pārstāvis DB pauda, ka EM ieceri pagarināt prasību izpildei noteiktos termiņus vērtē atzinīgi, uzsverot, ka nodeva pēc būtības nerisina energoefektivitātes izaicinājumus, jo svarīgākais šajā situācijā ir, lai uzņēmumi energoefektivitāti saskatītu kā iespēju savas konkurētspējas celšanai, nevis kā vēl vienu nodokli vai obligātu prasību bez redzamiem ieguvumiem.

Situācija savdabīga

Komersantiem piemērotās nodevas apmērs svārstās amplitūdā no 3,2 līdz 50 tūkstošiem eiro, skaidro EM, norādot, ka vidējais nodevas apmērs ir aptuveni 8,05 tūkstoši eiro. Ministrijā informē, ka uzņēmējam, kas prasības nav izpildījis, jāmaksā 6,3777 eiro par katru patērēto MWh, un pašlaik lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu aprēķināti par kopējo summu 1,5 miljoni eiro.

SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers domā, ka situācija ar energoefektivitātes prasību termiņu pārcelšanu ir visai savdabīga. «Tiek pieņemts lēmums ar konkrētām prasībām un termiņiem to izpildei, uzņēmumi tiek izglītoti un informēti par sankcijām, taču tad viss tiek pārcelts. Tādējādi tiek rādīts negatīvs piemērs, ka valsts lēmumus var neņemt nopietni. No vienas puses gan prieks, ka tika uzklausītas uzņēmēju intereses, jo izvirzīto mērķu sasniegšanai svarīgs faktors bija energoauditoru pieejamība, precīzāk, to trūkums. Šis ir aspekts, par kuru plaši nerunā. Kvalitatīvu energoauditoru pieprasījums pirms sākotnējā termiņa beigām bija ļoti augsts, un uzņēmumi pārmaksāja par labāko auditoru izmantošanu, kas no šodienas perspektīvas bija lieki, un finansiāli izdevīgāk ir izrādījies nogaidīt,» pauž J.Bethers.

Ietekmē biznesu

SIA Jelgavas tipogrāfija visus nepieciešamos dokumentus EM iesniedza pērnā gada rudenī jeb apmēram sešus mēnešus pēc sākotnēji noteiktā termiņa. Uzņēmuma valdes loceklis Rodijs Trankalis norāda, ka realitātē visi pasākumi veikti laicīgi, taču nokavēts atskaišu iesniegšanas termiņš, tāpēc saņemta ziņa par nodevas piemērošanu teju desmit tūkstošu eiro apmērā. «Vērsāmies pie LTRK, kā rezultātā kopīgiem spēkiem izdevās panākt Energoefektivitātes likuma grozījumus. Jāsaka, ka savā uzņēmumā esam veikuši ļoti būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus, investējot aptuveni 300 tūkstošus eiro, un uzskatām šo investīciju par veiksmīgu un ilgtspējīgu. Vienai no ražošanas ēkām nosiltinājām jumtu, kā rezultātā būtiski samazinājās apkures patēriņš. Tāpat esam iegādājušies automatizētu šķeldas apkures katlu,» atzīmē R.Trankalis, piebilstot, ka sagatavošanās vērienīgajām pārmaiņām prasīja laiku, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums noteiktajos termiņos neiesniedza nepieciešamās atskaites.

«Jaunais likums ir veidots nepareizi un nepārdomāti. Tā pamatā vajadzētu būt komersantu ieinteresētībai, nevis soda naudām. Piemēram, ja uzņēmums ievieš energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tad tam varētu piemērot kādas atlaides. Šajā gadījumā sanāk otrādi - ja kaut ko nepildi, automātiski saņem sodu. Nesaprotu, kur ir palikusi stratēģiskā domāšana? Ne vienmēr visu var risināt ar sodiem, sankcijām un nodokļiem, jābūt arī kādai pozitīvi vērstai iniciatīvai,» teic R.Trankalis, atzīstot, ka uzņēmējiem ir nepieciešams domāt par energoefektivitāti, jo veiktās investīcijas var palīdzēt samazināt saražotās produkcijas pašizmaksu.

Trūkst loģikas

Prasības pagarinātajā termiņā izpildīja arī kāds pārtikas ražošanas nozares uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsverot, ka, ja EM komunikācija būtu citāda, pagarinājums nemaz nebūtu nepieciešams. «Neloģiskākā un biznesa domāšanai neatbilstošākā ir tieši soda naudas apmaksa. Kaut arī likuma prasības izpildītas, sods tik un tā jāmaksā ar iespēju saņemt to atpakaļ. Norādām, ka šādi tiek lieki veikta birokrātiska dokumentu aprite, kas prasa darba resursus. Uzskatām, ka bez tā varēja iztikt,» pauž uzņēmuma pārstāve.

Vēl kāds ar pārtikas nozari saistīts uzņēmums gan atgādina, ka atbrīvojums no energoefektivitātes nodevas tiek piešķirts kā de minimis atbalsts. «Uzņēmumiem, kas nevar to saņemt, nekas nepienākas. Arī tajā daļā, kas pārsniedz uzņēmumam pienākošos de minimis atbalsta apmēru, nodeva tomēr būs jāmaksā. Maksimālais de minimis atbalsta apmērs vienam uzņēmumam ir 200 tūkstoši eiro triju gadu laikā. Atbrīvojums no energoefektivitātes nodevas vai nodevas atmaksa tiks ieskaitīta šajā summā, samazinot uzņēmēja iespējas pretendēt uz citu atbalstu. Līdz ar to netieša negatīva ietekme tomēr saglabājas,» atklāj uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima veikalus aprīkos ar saules enerģiju

Laura Mazbērziņa, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Maxima piecu gadu laikā plāno investēt 10 miljonus eiro Baltijas valstīs strādājošo veikalu aprīkošanai ar saules paneļiem, nodrošinot veikaliem autonomu elektroenerģijas piegādi, informēja Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka Latvijā pirmais veikals, uz kura jumta tiks izveidota saules paneļu sistēma, būs Maxima XX formāta veikals Rīgā, Saharova ielā 20a. Attiecīgais veikals ar saules paneļiem tiks aprīkots pēc tā rekonstrukcijas gada otrajā pusē.

Dupate-Ugule norādīja, ka saules enerģija būs ne tikai videi draudzīgs elektroenerģijas avots - izveidotā sistēma ļaus optimizēt arī elektroenerģijas patēriņu. Lielāko enerģijas daudzumu plānots saražot vasaras mēnešos, kad veikalos ir lielākais enerģijas patēriņš, kuru pamatā veido gaisa kondicionēšanas sistēmas darbības uzturēšana.

Viņa piebilda, ka tuvākajos gados visā Maxima veikalu tīklā Baltijā plānots izbūvēt saules elektrostacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Rīgas cirks 13. maijā parakstīja līgumu ar arhitektu biroju NRJA par projekta «Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīzija» ieviešanu.

Darbs pie projekta pirmajā kārtā paredzētajām energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātēm sāksies 2020. gadā. Visa ēkas pārbūve varētu aizņemt aptuveni no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Apbūves koncepcija paredz maksimāli saglabāt nozīmīgās vēsturiskās konstrukcijas, jaunos apjomus integrējot kopējā apbūvē. Cirka gājēju pasāžas zonā saskaņā ar arhitektu vīziju plānots izbūvēt laipas (urban exploration path) - metāla kopņu konstrukcijā risinātas gājēju laipas, kas, paceļoties virs ēku jumtiem, nodrošina neaizmirstamu piedzīvojumu, citu skatu uz cirka būvēm un pilsēttelpu kopumā. Plānota skatītāju zona āra terasē brīvdabas kinoteātra izrādēm un Cirka skolas uzvedumu vērošanai atvērtas zāles sienas gadījumā - metāla kopņu konstrukcija ar sēžamiem pakāpieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Diskusija Efektīva enerģijas izmantošana

DB, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu, tādējādi būtiski ietaupot uzņēmuma līdzekļus. Jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti uzņēmumu, kuri atklājuši, kā energoefektivitātē ieguldīt gudri, gūstot pēc iespējas lielāku labumu.

Arī Eiropa šajā kontekstā uzstādījusi ambiciozus mērķus, kas būtiski ietekmēs biznesa vidi, radot uzņēmējiem gan jaunas iespējas, gan pārbaudījumus. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem diskutē un pieredzē dalās uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Diskusijā piedalās:

ANDŽELA PĒTERSONE, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece

EDGARS KUDURS, ALTUM valdes priekšsēdētāja padomnieks, enerģētikas speciālists

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Vienmēr jādomā par efektivitāti

Anita Kantāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās idejas no pasaules dienas kārtības nepazudīs un energoefektivitāte arī turpmāk būs iespēja pārskatīt izdevumus un izpildīt klimata mērķus, atzīst valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Nepieciešamība pēc energoefektivitātes nepāries, taču katrai sabiedrības grupai vajag citus argumentus, lai to īstenotu.

Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas “Dienas Biznesa” galvenā redaktore Anita Kantāne sarunā ar R. Bērziņu skaidro, kā Latvija sasniedz energoefektivitātes mērķus.

Video uzzināsi:

  • Kāpēc nepieciešamība pēc energoefektivitātes pasākumiem būs nepārejoša
  • Kādi argumenti vislabāk strādā sabiedrības pārliecināšanai
  • Finansējuma pieejamība
  • Klimata mērķu saderība ar cilvēku dzīvesveidu un ekonomiku

Komentāri

Pievienot komentāru