Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Īpaši svarīga šī iesaiste ir ceļā uz dažādu energoefektivitātes pasākumu ieviešanu ikdienas dzīvē. Aktuālie dati liecina, ka globālās sasilšanas izraisītu dabas katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi ir pieauguši par aptuveni 86% (uzņēmumiem, apdrošinātājiem, bankām). Tos ir iespējams samazināt, mērķtiecīgāk ejot t.s. zaļās ekonomikas virzienā, kas nozīmē investīcijas ekonomikā ar būtiski mazākiem CO2 izmešiem. Jau pieminēto olimpisko spēļu rīkotāji kā ambiciozu virsmērķi visai sacensību norisei ir izvirzījuši tuvošanos oglekļa dioksīda izmešu samazināšanai līdz nullei.

Eiropas Savienībai pāreja uz zaļāku ekonomiku un samazinātu kaitīgo CO2 izmešu līmeni atmosfērā ir viena no prioritātēm. Arvien aktuālākas ES valstīs kļūst diskusijas par privātā sektora lomu zaļāku investīciju finansēšanā. Jau šobrīd Ziemeļvalstu un Baltijas reģions tiek minēts kā piemērs citām Eiropas un pasaules valstīm, tomēr joprojām nepieciešamas liela mēroga investīcijas videi draudzīgos projektos: enerģētikas, ražošanas, infrastruktūras un citās jomās.

Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmējiem energoefektivitāte nav prioritāte.

Visā ES CO2 emisiju līmenis 2017. gadā ir pieaudzis par 1,8%. Pieaugums fiksēts Igaunijā, Lietuvā, savukārt Latvijā emisiju līmenis samazinājies par 0,7%, liecina Eurostat dati. Emisiju līmenim ir cieša korelācija ar norisēm ekonomikā – aptuveni puse no videi kaitīgajiem izmešiem Baltijas valstīs «izzuda» pēc neatkarības atgūšanas, kad sabruka šo valstu industriālie sektori. Samazinājums bija vērojams arī pēc 2007./2008. gada krīzes, tāpēc, ekonomikai atgūstoties, visi galvenie CO2 ražotāji – rūpniecība, transports, lauksaimniecība – atkal palielina valsts kopējo izmešu bilanci.

Nacionāla likuma pieņemšana un pievienošanās starptautiskai konvencijai ir laba, bet ne pietiekama. Būtiska ir uzņēmēju izpratne, taču mūsu pieredze liecina, ka uzņēmējiem energoefektivitāte nav prioritāte šobrīd. Trūkst izpratnes un jo īpaši skaidrības par šādu investīciju atmaksāšanos kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. Vēl atrodoties pēckrīzes izjūtās, uzņēmēji, īpaši reģionos, labprāt paliek savā «komforta zonā», nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, bet par tālāku attīstību nedomājot. Šeit gan atšķiras to uzņēmumu pieeja, kas veidojušies uz ārvalstu kapitāla bāzes.

Ārvalstu pieredze liecina, ka būtisks ir gan t.s. burkāns, gan pātaga energoefektivitātes pasākumu realizācijai, arī valsts institūciju rīcība, pašām ieviešot atbilstošus pasākumus un rādot piemēru, kā arī kalpojot par sava veida izmēģinājumu placdarmu. Viena no šādām iniciatīvām Latvijā ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma ar 50% grantu no ES fondiem. Redzam, ka šāda veida atbalsta instruments motivē rīkoties, jo projekti iesniegti jau vairāk nekā par pusi no pieejamā finansējuma.

Emitējot «zaļās obligācijas», ALTUM ir pieejama nauda uzņēmumu energoefektivitātei aizdevumu veidā, tostarp energo servisa kompānijām, kas, pēc pasaules pieredzes, ir labs risinājums valsts ēku, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai. Ir daudz piemēru, kas apliecina, ka investīcijas šādos projektos ir ilgtspējīgas un atmaksājas. Energoefektivitātes aizdevumu uzņēmums var atmaksāt no ietaupītās naudas par enerģijas izmaksām, turklāt ilgtermiņā šādas investīcijas stiprina uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju. Un tā nav tikai atbildīga uzņēmēju domāšana, tā ir arī uzņēmumu klientu pieeja, pieņemot lēmumus par tā vai cita zīmola izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru