Jaunākais izdevums

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Vēl šonedēļ Japānas valdība pauda ciešu pārliecību, ka olimpiskās spēles tiks rīkotas tām paredzētajā laikā. Pēdējo dienu laikā vairākas ietekmīgas sporta organizācijas paudušas vēlmi pārcelt olimpiskās spēles uz 2021.gadu.

SOK pēdējā mēneša laikā vairākkārt atgādināja, ka Olimpiādes atcelšana vai pārcelšana netiek izskatīta, taču svētdienas vakarā izdarītais paziņojums mainījis tās kursu.

Tāpat SOK arī iedrošināja sportistus gatavoties olimpiskajām spēlēm ar maksimālu atdevi, taču daudzviet sporta infrastruktūra ir slēgta, kas liedz atlētiem trenēties vai arī viņiem nav līdzvērtīgu iespēju kā sāncenšiem, kuriem nav ierobežotu iespēju.

Šobrīd olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 57% no sportistiem. Valstis var būt drošas par savām izcīnītajām kvotām, jo tās mainītas netiks. SOK gan pieļauj iespēju, ka, nenotiekot kvalifikācijas sacensībām, pārējās ceļazīmes var noteikt pēc federāciju rangiem vai pēc vietām jau aizvadītos kvalifikācijas turnīros.

Tokijas olimpiskajām spēlēm šogad jāpulcē aptuveni 11 000 dalībnieku. Olimpiādes sākums paredzēts 24.jūlijā, bet mēnesi vēlāk noritēs paraolimpiskās spēles.

Pasaules vēsturē līdz šim atceltas tikai trīs olimpiskās spēles un visos iepriekšējos gadījumos tas notika kara dēļ. Pirmais pasaules karš liedza aizvadīt 1916.gada vasaras olimpiskās spēles Berlīnē, bet Otrā pasaules kara dēļ nenotika 1940.gada vasaras olimpiskās spēles Tokijā un četrus gadus vēlāk sportisti nepulcējās arī Londonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK un Japāna vienojas par olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu

LETA-DPA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa straujās izplatības dēļ atcelti jau vairāki starptautiski pasākumi. Šo sarakstu grasās papildināt arī 2020. gada Tokijas olimpiskās spēles, informējusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Kā ziņo "Associated Press", bijušais čempions peldēšanā un SOK pārstāvis Diks Paunds izteicies, ka Olimpiādi nevar pārcelt uz vēlāku laiku vai citu vietu, tāpēc, pieaugot vīrusa izplatībai, ir liela iespēja, ka olimpiskās spēles tiks atceltas.

SOK gaidīs Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules veselības organizācijas spriedumu, tāpēc sportisti aicināti tikmēr turpināt treniņus. Gala lēmums par spēļu likteni varētu būt zināms maijā, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Tokijas olimpiskās spēles plānotas no 24.jūlija līdz 9.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada Tokijas olimpisko spēļu izmaksas sasniegušas 1,64 triljonus jēnu (aptuveni 13 miljardus eiro), otrdien paziņoja četrgades vērienīgākā sporta foruma rīkotāji.

Olimpisko spēļu pārcelšana no šī gada uz nākamo gadu izmaksājusi papildu 294 miljardus jēnu (2,3 miljardus eiro), no kuriem 96 miljardi jēnu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Pirms olimpisko spēļu pārcelšanas to izmaksas tika lēstas 1,35 triljonu jēnu apmērā. No šī brīža izmaksām 721 miljardu jēnu segs organizācijas komiteja, ar 702 miljardiem palīdzēs Tokijas pilsēta, bet ar 221 miljardu jēnu - Japānas valdība.

2013.gadā, kad Tokija kandidēja uz spēļu rīkošanu, izmaksas tika lēstas 734 miljardu jēnu apmērā, taču tagad tās pieaugušas divkārt. Spēļu pretinieki min, ka galējās izmaksas pārsniegs par trīs triljonus jēnu.

Vienkāršojot un optimizējot izmaksas, no iepriekš plānotās summas izdevies ietaupīt 280 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm Pekinā izveidots norobežots burbulis

LETA--AFP, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Olimpisko spēļu norises vietās Tokijā skatītāji netiks ielaisti

LETA/CNN, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijā olimpisko spēļu norises vietās skatītāji netiks ielaisti, ceturtdien paziņojuši Japānas olimpisko spēļu organizatori.

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Japānas premjerministrs Josihide Suga nolēmis izsludināt ārkārtējo situāciju Tokijā, kur pēc divām nedēļām sāksies olimpiskās spēles.

Japānas olimpisko spēļu organizatori paziņoja, ka olimpiādes pasākumos ārpus Tokijas, kur nebūs spēkā ārkārtējā situācija, skatītāji varbūt tiks ielaisti. Šis jautājums vēl nav izlemts.

Tokijas olimpisko spēļu organizatoru komitejas prezidente Seiko Hašimoto sacīja, ka tas bijis ļoti smags lēmums, bet pandēmija neatstāj citu iespēju, kā rīkot olimpiskā spēles ierobežotā mērogā.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas gubernatore Juriko Koike paziņojusi, ka atcelti plāni organizēt sešās vietās olimpisko spēļu publisku masveida skatīšanos.

"Šie ir nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu panākumus," pēc tikšanās ar Japānas premjeru Jošihidi Sugu reportieriem pavēstīja Koike.

Spēļu straumēšanai bija izraudzīti tostarp divi parki un universitāte. Koike paziņoja, ka tā vietā tagad tur būs vakcinācijas centri.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Pašlaik nav pazīmju, ka spēles varētu tikt atceltas pēdējā minūtē, taču aptaujas liecina, ka daudzi japāņi vēlētos spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Japānā uz kruīza kuģa koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem

LETA--AP, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms

Jānis Šķupelis, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 inficējusies Latvijas iedzīvotāja ceļojusi no Itālijas

LETA, 03.03.2020

Preses konference par Latvijā pirmo pacientu, kuram diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19".

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru