Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.

Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.

Apsūdz Cemex

Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Atsevišķi betona ražošanas uzņēmumi ir tuvu bankrotam un nozarē sācies pārpirkšanas process. Tas noticis, samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei. Tā rezultātā apmēram par piektdaļu pusgada laikā lielo objektu piegādēs kritusi betona cena un arī nākotne neizskatās rožaina.

Iemesls šādai situācijai ir ne vien valdības pretinflācijas plāna pieņemšana, ierobežojot kreditēšanu un tā apstādinot daudzu objektu būvniecību, bet arī daudzo betona ražotāju skaits, kas īpaši palielinājies 2007. gadā, cerot uz vieglu peļņu, spriež nozarē strādājošie. 2006. gadā Latvijā bija 15 - 18 betona ražotāji, bet šobrīd to jau ir pāri par 50. Apmēram 40 atrodas Rīgā.

Iet uz bankrotu

Uzņēmējs, kas nevēlējās publiskot savu vārdu, Db apliecināja, ka vismaz trīs betona ražotāji, nebūt ne mazie, iet uz ūtrupi un bankrotu: "Tie ir cilvēki, kas paņēmuši vairāku miljonu latu lielus kredītus bankā. Tikai betona mezgls vien maksā 0.3 - 0.4 milj. Ls, vēl jānopērk transporta vienības - ražotnē ir jāiegulda vismaz miljons. Un tikai uz ambīcijām, ka cements ir deficīts un es tikai ražošu betonu un būs baigi vieglā peļņa, nu, tā nevar - šie cilvēki ir avantūristi."

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Ceļu būves materiālu ražotāja SIA Rūķis LM ir pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kas ražo produkciju vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar Liepājas Neredzīgo biedrību, bet 2011. gadā abu pušu starpā tika noslēgts sadarbības līgums. Tā ietvaros, uzklausot padomus un ieteikumus no vājredzīgām personām, tiek radīta attiecīga produkcija - bruģakmens vadlīnijas cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. «Šis ir ļoti pozitīvs piemērs tam kā kopā var strādāt uzņēmums, biedrība un pašvaldība, veidojot veiksmīgu trīspusēju sadarbību. Šāda prakse Eiropā nav retums, tomēr Latvijā šis ir pirmais šāds sociālās sadarbības modelis, kas veiksmīgi tiek realizēts,» atzīst Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pēc SIA Rūķis LM izpilddirektora Jāņa Pelnēna domām, Liepājas infrastruktūra lielā mērā vēl tikai veidojas, tādējādi pastāv iespēja labās idejas īstenot praksē. Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš norāda, ka būtiski ir tas, ka Liepājas uzņēmums ražo pilsētai nepieciešamu produkciju.

UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā investīcijas viena miljona eiro apmērā veiktas jaunas, pilnībā automatizētas betona produktu līnijas izveidē.

Ieguldījums ļaus paaugstināt ražošanas efektivitāti un īstenot vēl sarežģītākus un vizuāli iespaidīgākus fasāžu projektus, tādējādi stiprinot uzņēmuma konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos.

Līdz šim dekoratīvā betona slīpēšana tika veikta manuāli, taču tagad jaunā fasāžu ražošanas līnija aizstās roku darbu ar automatizētu tehnoloģiju, nodrošinot ātrāku un precīzāku betona virsmu apstrādi.

“Arhitekti un attīstītāji arvien biežāk izvēlas ambiciozus un vizuāli iespaidīgus risinājumus, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Betona fasādes tiek augsti novērtētas – tās ir izturīgas, ilgmūžīgas un piedāvā plašas dizaina iespējas. Attīstot jauno ražošanas līniju, mēs spēsim īstenot arvien sarežģītākus projektus, kas citkārt varētu šķist teju neiespējami,” skaidro Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks.

Maijā Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā ar bruģakmens ražošanu un ieklāšanu sācis nodarboties jauns uzņēmums — SIA Alūksnes bruģakmens. Ražotāju plāns ir izgatavot līdz 400 kv.m bruģakmens dienā. Iekārtu iegādei ir ņemts kredīts, tomēr kopējo investīciju apjomu uzņēmuma dibinātāji neatklāj. SIA Alūksnes bruģakmens valdes priekšsēdētājs Arvis Līcis atzīst, ka konkurence šā materiāla ražotāju vidū ir sīva, taču arī pieprasījums ir liels, tādēļ klientūra Vidzemē jau veidojas: pašu rajonā, Valmierā, Saulkrastos, Rīgā un citur. «Sniegsim kompleksu pakalpojumu — piegādāsim bruģakmeni un veiksim ieklāšanu. Varam izstrādāt arī ainavu dizaina plānojumu,» saka A. Līcis. Mārkalniešiem tuvākie bruģakmens ražotāji esot divi uzņēmumi Raunā, kā arī viens Smiltenē.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

IX Betona olimpiādē, kuras mērķis bija noteikt augstākās stiprības betona ražotāju, 1. vietu ieguvusi RTU Būvniecības fakultātes Betona mehānikas laboratorija.

2. vieta piešķirta RTU Būvniecības fakultātes studentu grupai, bet 3. vieta - SIA Baltijas Betons.

Pirmās trīs vietas ir aprēķinātas, mērot katra dalībnieka iesniegtos trīs betona paraugus un pēc tam aprēķinot visu triju mērījumu laikā iegūto vidējo betona stiprību.

Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Videvuds Lapsa uzsver, ka Betona olimpiādi ir iespējams pielīdzināt tehniskajiem sporta veidiem, un norāda, ka nākotnē ir iecerēts veidot tādus betona paraugus, kuru stiprība pārsniedz 200 megapaskālus. Uzvarētāju vidējā triju betona paraudziņu siprība bijusi 187.4 megapaskāli.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate 2012.gadā ir sākusi ražot jaunu betona bruģakmens veidu – Mītavas bruģi. Pirmoreiz vidē tas būs sastopams Jāņa Čakstes bulvārī Jelgavā.

Jaunajam betona bruģakmens veidam nosaukuma meklēšana tika īstenota pašu Igates darbinieku vidū, un viņu izvēle palika pie senā Jelgavas nosaukuma – Mītava, ar to apliecinot lepnumu par piederību Jelgavai, informē uzņēmums.

Īpašu šo bruģi darot speciālā abrazīvā apstrāde, kas vēl labāk ļaujot bruģakmenim iekļauties kopējā ainavā, vienlaikus samazinot iespēju gājējiem paslīdēt slapjā un slidenā laikā.

Jelgavā, Jāņa Čakstes bulvārī top gājēju ietve no vairāku nokrāsu Mītavas bruģakmens - zila, balta, pelēka un zilganpelēka.

Mītavas bruģa izstrādē uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 25 000 eiro (ap 17 500 latu), kā arī speciālistu radošo darbu.Kopumā visos citos bruģa jauninājumos uzņēmums ieguldījis vairāk nekā eiro 250 000 (ap 175 000 latu).

SIA Cemex atsāk darbu Daugavpilī, šodien atverot betona ražotni, kuras renovēšanā investēti 200 tūkstoši eiro.

Ražotnes kapacitāte sasniedz 40 kubikmetru stundā un nodrošina Cemex plašāku ģeogrāfisku segumu Latgalē ar potenciālu apkalpot Lietuvas ziemeļaustrumu rajona betona tirgu. Kopējās investīcijas Daugavpils betona ražotnes renovēšanā sasniedz 200 tūkstošus eiro (140 tūkstošus latu). Tās ietver ražotnes uzlabošanu, apkures sistēmas izveidi, lai nodrošinātu ražošanu ziemas periodā, pārstrādes sistēmas iegādi un iekārtu uzstādīšanu, vadoties pēc Cemex iekšējās politikas vadlīnijām, kā arī prasībām, ko izvirzījusi būvvalde. Ražotne nodrošinās septiņas darba vietas. Sezonas laikā, paaugstinoties pieprasījumam, darba vietu skaits varētu tikt palielināts līdz 14 strādājošajiem.

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Ādažu pagasta Eimuros atklāta Primekss jaunā betona piedevu ražotne, kurā darbojas divas jaunas zīmola "PrīmX" ražošanas līnijas - inovatīvā ūdensnecaurlaidīgā un pašatjaunojošā betona tehnoloģijas, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēma.

Ražotnes izveidē ir ieguldīti 1,5 miljoni eiro.

“Ražošanas procesa izveides ceļš ilga divus gadus. Taču tehnoloģijas, kas slēpjas aiz tā, izstrāde prasīja vairāk nekā astoņus gadus. Mēs sadarbojāmies ar zinātniekiem un partneriem no Dānijas, Francijas, Indijas, Vācijas un citām valstīm. Šī ražotne ir tikai sākums, un, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs jau esam palielinājuši ražošanas apjomu, lai tuvākajos mēnešos pārceltos uz jaunu ražošanas telpu,” komentē Primekss īpašnieks un ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Primekss tehnoloģiju direktors un Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) asociētais profesors Dr. Rolands Cepurītis lepojoties ar uzņēmuma veikumu teic: "Gadu gaitā mēs esam attīstījušies kā komanda, un ar lepnumu varam prezentēt mūsu darba rezultātu — kopā mēs esam radījuši tehnoloģisku risinājumu, kas pārspēj nozares standartus un paver jaunas iespējas būvniecībā.”

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Betona grīdu ražotāja SIA Primekss izstrādātais sīkstais un neplaisājošais Prime Composite betons ir uzvarējis pasaules lielākās betona tehnoloģiju izstādes World of Concrete Lasvegasā, ASV, inovatīvāko produktu grupā, biznesa portālu Nozare.lv informēja Primeksa valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

Prime Composite betons inovatīvāko produktu kategorijā ir ieguvis Winner of Editors Choice balvu. Ošlejs skaidroja, ka šo balvu piešķir starptautisko būvniecības žurnālu redaktori. Vēl inovatīvāko produktu kategorijā balvas piešķir izstādes apmeklētāji un betona eksperti.

«Mums tas ir ļoti nozīmīgs panākums, jo World of Concrete ir vienīgā nozīmīgā betona izstāde pasaulē, līdz ar to par piedāvāto produktu ir ļoti liela interese no visām pasaules malām. Iegūtā balva dos mūsu produktam Prime Composite pārliecinoši lielāku atpazīstamību pasaulē, un tas ļaus uzņēmumam augt vēl straujāk,» uzsvēra Ošlejs.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.