Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī, visticamāk, uzrādīs rekordstrauju kritumu, pirmdien prognozē valsts centrālā banka "Bundesbank".

Banka lēš, ka koronavīrusa pandēmijas ietekmē Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem reģistrēs straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Vācijas biznesa pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas 

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5...

Tikmēr ekonomisti prognozē, ka Vācijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīs divciparu skaitlī mērāmu kritumu.

Taču "Bundesbank" arī norāda, ka valsts ekonomikas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts jau aprīlī un otrajā pusgadā turpināsies atlabšana.

Kā ziņots, Vācijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājās par 2,2%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonāca recesijā.

Jūnijā Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, valdot signāliem, ka eirozonas ekonomika, kas ir valsts lielākais tirdzniecības partneris, atveseļojas.

Ifo biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, pakāpies līdz 107,7 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā. Tas gan ir mazāk nekā Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozētie 108 punkti.

Vācijas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemais bezdarba līmenis 6,8% apmērā, kā arī eirozonas ekonomikas recesijas beigas. Tāpat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU) svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Vācijas Centrālā banka gan norāda, ka, lai arī ekonomikā ir izaugsme, tās temps nav viennozīmīgs. Vācijas rūpnīcu pasūtījumi, ražošanas apjomi un eksports jūlijā saruka, tāpat arī provizoriskais ražošanas apjomu rādītājs septembrī negaidīti ir krities.

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Septembrī Vācijas investoru noskaņojums turpināja pieaugt, liecinot par tirgus dalībnieku vidū valdošo optimismu un prognozēm, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās augt.

ZEW indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, septembrī pieaudzis līdz 49,6 punktiem, salīdzinot ar 42 punktiem augustā, raksta Bloomberg.

Vācijas ekonomika uzlabojas, jo aug pieprasījums pēc tās precēm un pakalpojumiem eirozonā, kuras ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca ilgāko recesiju vēsturē. Tāpat noskaņojumu uzlabo spēcīgāka izaugsme ASV un Ķīnā.

Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,7%, bet eirozonas ekonomika – par 0,3%.

Augustā Vācijas uzņēmēju noskaņojums pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, liecina Ifo institūta indekss.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Vācijā lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, būs jānodrošina, ka to valdēs ir pārstāvētas sievietes, paredz jauns likumprojekts.

Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.

Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".

"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.

Kā jau bija gaidāms Vācija devusi publisku prettriecienu ASV kritikai par tās uz eksportu balstīto izaugsmes modeli, raksturojot šo uzbrukumu kā nesaprotamu, vēsta BBC.

Tas saistīts ar ASV Valsts kases ziņojumu, kurā bija teikts, ka Vācijas izaugsmes atkarība no eksporta nodara kaitējumu eirozonai un arī plašāk - globālajai ekonomikai. Tajā arī bija teikts, ka pašmāju pieprasījuma pieaugums Vācijā ir bijis anēmisks.

Taču Vācijas finanšu ministrija paudusi, ka valsts ekonomikā nav novērojama nelīdzsvarotība un tās tekošā konta pārpalikums nav iemesls bažām.

Savā ziņojumā ASV Valsts kase norādījusi, ka Vācija ir saglabājusi lielu tekošā konta pārpalikumu visu eirozonas krīzes laiku, un 2012. gadā Vācijas nominālais tekošā konta pārpalikums bija lielāks nekā Ķīnai.

Jāatgādina, ka Vācija ir eirozonas lielākā ekonomika un pēdējos gados ir bijusi viens no galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem.

Februārī jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpināja pieaugt Vācijas ražošanas apjomi, tādējādi liecinot, ka izaugsme Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, raksta Businessweek.

Ražošanas apjomi februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga par 0,4%, kas gan ir mazāk nekā janvārī, kad apjomi palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Vācijas statistikas biroja dati.

Februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ražošanas apjomi pakāpās par 4,8%.

Vācijas ekonomikā pirmajā ceturksnī bija vērojama būtiska spēcināšanās, norāda Vācijas Centrālā banka Bundesbank, kā iemeslus minot eirozonas ekonomikas atveseļošanos, kā arī silto ziemu, kas veicināja būvniecības izaugsmi.

Februārī palielinājies rūpnīcu pasūtījumu skaits, savukārt bezdarba līmenis sarucis, taču biznesa noskaņojuma un ražošanas aktivitātes indeksi iezīmēja riskus, kas varētu rasties no Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, kā arī bažas par augošo spriedzi starp Krieviju un Ukrainu.

Oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Vācijas ekonomika, kas pērn palīdzēja eirozonai izrāpties no ilgākās recesijas vēsturē, šā gada otrajā ceturksnī saruka, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz vien pavisam nelielu izaugsmi gada otrajā pusē.

Commerzbank ekonomists Jorgs Krēmers saka, ka pēdējie ražošanas sektora dati rada raizes, un trešais ceturksnis visdrīzāk bijis sliktāks nekā gaidīts, līdz ar to ekonomika varētu labākaja gadījumā stagnēt.

Vācijas uz eksportu orientētā ekonomika cieš no Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Krieviju un nestabilitātes Tuvajos Austrumos.

Vācijas ekonomikā laika posmā no aprīļa līdz jūnijam reģistrēts kritums, ziņo BBC.

Kritums eksportā bremzējis ekonomikas izaugsmi, liecina oficiālie dati, kas pastiprina bažas par globālo lejupslīdi.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,1%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, liecina Federālā statistikas biroja dati. Līdz ar to, raugoties gada griezumā, Vācijas ekonomika augusi tikai par 0,4%.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, jau pagājušajā gadā knapi izvairījās no recesijas.

Vērtējot Vācijas ekonomikas perspektīvas, ekonomisti pauž, ka arī trešā ceturkšņa dati varētu izrādīties visai drūmi.

Kancleres Angelas Merkeles valdība joprojām uzskata, ka Vācijas ekonomikā šogad būs vērojams neliels pieaugums un papildu stimuli ekonomikai nav nepieciešami.

Neiekasētie nodokļi ir niecīga problēmas daļa. Lielākā problēma ir tā, ka ēnu ekonomika nedod biznesam stimulu pieaugt

To intervijā DB saka Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vai Latvijai ir reāli tuvākajos desmit gados sasniegt vismaz Eiropas Savienības vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju?

Tas ir teicams mērķis, bet to ir grūti sasniegt. Tagad Eiropā izaugsmes temps ir zems. Mūsu izaugsme ir nedaudz lielāka nekā daudzās citās valstīs. Tomēr tās nestāv uz vietas. Un mums taču vajag sasniegt nevis tādu līmeni, kāds, teiksim Lielbritānijā, ir šodien, bet kāds tas būs pēc desmit gadiem, jo laiks nestāv uz vietas. Tā nav neiespējamā misija, bet tas nav vienkārši. Lai to izdarītu, mums IKP izaugsmei 10-15 gadus vajadzētu būt krietni lielākai nekā citām Eiropas valstīm. Ja skatās valstu ekonomisko salīdzinājumu, tad to pozīcijas caurmērā parasti nemainās pat gadsimta laikā. Mēs redzam, ka līderu tabulas augšgalā faktiski ir tās pašas valstis. Ir tikai nedaudzas, kas spējušas savu pozīciju uzlabot, – tāda ir Īrija, tāda ir Somija. Un ir dažas, kā, piemēram, Lielbritānija, kas ir gājušas uz leju. 1938. gadā Lielbritānija bija 1. vietā Eiropā, bet tagad tā ir tikai vidējā līmenī ekonomikas attīstības ziņā. Lielbritānija daudz zaudēja laikā no kara beigām līdz Tečeres laikam – astoņdesmitajiem gadiem. Tagad Lielbritānijas kritums vairs nenotiek. Tomēr uzsveru, ka ir tikai dažas valstis, kas ir spējušas uzlabot savu salīdzinošās attīstības līmeni ar citām valstīm. Ļoti interesants piemērs ir Singapūra. Tā ir salīdzinoši ļoti maza valsts, kuras atšķirība tā, ka tur ir vismaz trīs pamattautības, tātad trīs valodas, bet izglītības un biznesa valoda ir angļu valoda. Un tas dod milzu priekšrocību. Uzskatu, ka arī Latvijai līdzīgs modelis dotu priekšrocību. Savukārt tas, kas būtu pārņemams no Vācijas, ir profesionālās izglītības sistēma. Tāpēc Vācijā ir tik augsti attīstīta rūpniecība, ka viņiem ir augsti kvalitatīva profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina ar labu darbaspēku. Tuklāt Vācijā profesionālās izglītības sistēma māca ne tikai apieties ar mašīnām un ierīcēm, bet iemāca arī biznesa pamatus, kas ļauj cilvēkam uzsākt biznesu pašam. Teiksim, atvērt auto servisu.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.