Viedokļi

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā?

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 12.05.2020

Gints Miķelsons

Foto: Publicitātes

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai rastu labākos ceļus izejai no Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes. Plāna izstrādes darba grupā iesaistīti arī sociālie partneri, kas liek cerēt, ka dažādu jomu uzņēmēju viedoklis tiks ņemts vērā.

Būvniecības nozare ir viena no jomām, kur darbs līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu 16. martā netika apturēts, bet turpināts, ieviešot piesardzības pasākumus būvobjektos. Kaut arī darbu ietekmēja izejmateriālu piegāžu kavēšanās un ierobežojumi speciālistiem šķērsot robežas, aptuveni 60 tūkstoši tieši nodarbināto būvniecības nozarē Latvijā darbu turpina.

Būvindustrija spēj uzņemt jaunas investīcijas, kas ne tikai stabilizēs visu tautsaimniecību Covid-19 izraisītās lejupslīdes laikā, bet arī nodrošinās vienmērīgu attīstību būvniecības sektoram, neliekot piedzīvot tik raksturīgos "amerikāņu kalniņus" ar strauju izaugsmi dažos gados un atkal kritumu pēc tiem.

Tieši tāpēc šajā krīzes situācijas plānā nozare saredz iespējas pārdomātām un jēgpilnām investīcijām, kas risinātu nākotnes publiskās vajadzības.

Visu viedokli lasiet 12. maija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība šobrīd strādā divos krīzes situācijas risināšanas līmeņos - apzinot un definējot īstermiņa riskus un rekomendācijas būvniecības uzņēmumiem, un uzsākot darbu pie vidējā termiņā nepieciešamajiem uzņēmējdarbības negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem.

Būvniecība kā ražošanas un pakalpojumu industrijas nozare ir saistīta ar dažādiem procesiem, sākot ar plānošanu, projektēšanu, iepirkumiem, būvmateriālu ražošanu, darbiem būvobjektā, darbu vadīšanu un uzraudzību, kuros ir iesaistīti daudzi speciālisti. No katra procesa veida atkarīgs arī tas, cik lielā mērā ir nepieciešama kontaktēšanās cilvēkiem klātienē.

"Apzinot situāciju lielākajos būvniecības uzņēmumos, secinām, ka uzņēmēji ir centušies nekavējoties pielāgot savu darbu ārkārtējās situācijas rekomendācijām - organizēt sanāksmes attālināti, veikt darbinieku anketēšanu un informēšanu, kā arī īstenot piesardzības pasākumus, kas ietver personīgo higiēnu un dezinfekcijas pasākumus gan birojos, gan būvobjektos. Viens no būvuzņēmēju mērķiem šajā situācijā ir nodrošināt drošu darba vidi un darbu izpildes nepārtrauktību, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību," norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

EDLUS ieviešana palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus par 101 miljonu eiro

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā divos gados palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus valstij par 101 miljonu eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) tika ieviesta kā jauns risinājums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, lai nodrošinātu darbaspēka nostrādāto stundu uzskaiti, nodokļu nomaksas veicināšanu un saimnieciskās darbības izsekojamību. Sākot ar 2017. gada 1. oktobri, EDLUS bija jānodrošina būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir virs viena miljona eiro, bet ar 2020. gada 1. janvāri – būvlaukumos ar būvdarbu izmaksām virs 350 000 eiro, kas nozīmē, ka būvlaukumu skaits, kur jāizmanto EDLUS palielinājās. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošina, ka būvuzņēmējs vienotā sistēmā reģistrē un uztur datus par būvlaukumos nodarbinātām personām un būvlaukumu apmeklētājiem, un reģistrētos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020 teica RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš - Āboliņš.

"Ņemot vērā ka komercattīstītāji raugās piesardzīgi, viņu finansētāji, naudas avoti skatās piesardzīgi, vērtējot, vai būs pietiekami liels tirgus, vai būs vajadzīgas biroju ēkas, jauni mājokļi utt. Tie ir jautājumi, kas jāatbild, bet esošā kovidsituācija neļauj to izdarīt. Un šī nenoteiktība turpināsies vismaz līdz pavasarim. Līdz ar to par pārkaršanu nozarē nevaram vispār runāt," uzskata G.Āboltiņš - Āboliņš.

Viņš piebilda, ka lielākā naudas masa būvniecībā apgrozās nevis projektēšanas laikā, bet tieši būvniecības laikā, bet projektēšana var aizņemt gadu vai pusotru.

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

G.Āboltiņš - Āboliņš arī uzskata, ka ES naudas apguvē nav gūta mācība no iepriekšējās pieredzes: "Nemākam domāt uz priekšu. Tikai dienā, kad tiek nolemts par kādas Eiropas naudas piešķiršanu, tad tikai sākam domāt, ko tad iesāksim. Tur ir tā ačgārnība, uz to pazaudējam gadu, divus".

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, inženierzinātņu doktors Raimonds Eizenšmits pieļāva, ka biroju būvniecība var stipri ciest - darbam pārceļoties uz mājām, vajadzības pēc lieliem birojiem nebūs.

"Ekonomiku var sildīt tikai caur investīcijām. Publiskās investīcijas ir saistītas arī ar privātajām - ja lielie privātie investori savus projektus šogad neapturēja, tad vairāki mazie un vidējie investori Covid-19 pandēmijas dēļ projektus apturēja. Komercsektora plānotās investīcijas nākamgad ir aptuveni par 30% mazākas un šo kritumu var aizpildīt publiskais sektors," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā apturēta ekonomika ik dienas var radīt ~84 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas ir neiegūtais IKP vienā dienā. 2019. gadā IKP faktiskajās cenās bija 30,5 miljardi eiro.

2019. gada nogalē Latvijā bija 1,9 miljoni iedzīvotāju, un 260 tūkstoši saņem algu no valsts vai pašvaldības budžeta.

Katrs 7. valsts iedzīvotājs atalgojumu saņem no valsts vai pašvaldību budžeta.

Lasi žurnāla #DienasBizness 24. novembra numurā:

  • viedokļi - attālinātā darba iespējas un efektivitāte
  • aktuāli - vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt
  • tēma - vairumā nozaru strādāt attālināti nav iespējams
  • DB klubs – Juris Stukāns: Noziedzības līmeņa kritums panākts uz emigrācijas rēķina
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • tehnoloģijas - viedpilsētas sala Rīgā
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • auto -
  • saskata potenciālu automašīnu tirdzniecībai attālināti
  • lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju
  • brīvdienu ceļvedis - Gints Miķelsons, Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītājs
  • sadarbības materiāls - remontē un rada inovācijas

Komentāri

Pievienot komentāru