Jaunākais izdevums

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Iniciatīva uzsākta, ņemot vērā paredzētās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kuras tikai vēl vairāk apgrūtinās un paildzinās iepirkuma procesu, radot neskaidrības un interpretācijas iespējas.

“Ir jāizveido efektīva un ilgtspējīga publisko iepirkumu sistēma, kas veicinās godīgu konkurenci komersantu starpā, kas godprātīgi izpildījuši savas saistības pret valsti. Plānotās izmaiņas ievērojami apgrūtinās gan pasūtītājus, gan piegādātājus, tai skaitā palielinot administratīvo slogu, kas ir īpaši būtiski turpmākajos gados, kad svarīgi, lai tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte un valsts ātrāk atkoptos no krīzes,” uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

“Sakārtota un pārredzama publisko iepirkumu sistēma ir vajadzība, par kuru runājam jau ļoti ilgu laiku. Tādēļ, ieviešot jaunas normas regulējumā, būtiski, lai tās sniegtu uzlabojumus, nevis tieši pretēji – procesu visām iesaistītajām pusēm padarītu vēl sarežģītāku. Ar šo memorandu apņemamies turpināt uzņēmumu, nozaru un reģionālā līmenī sadarboties, lai rastus saprātīgus risinājumus publisko iepirkumu pasūtītājiem un pretendentiem,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Līdz šim likumprojekta izstrādes un virzības laikā nepamatoti nav ņemti vērā gan sociālo un sadarbības partneru, gan nozaru asociāciju paustie apsvērumi par likumprojektā ietverto izmaiņu ietekmi uz publisko iepirkumu nozari.

“Pēdējo desmit gadu laikā LIKTA ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi publisko iepirkumu jomā – asociācija nodrošina rekomendāciju izstrādi iepirkumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, ir izstrādātas un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētas asociācijas vadlīnijas saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju noteikšanai publiskajos IKT iepirkumos. Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju 2020. gadā LIKTA ir izstrādājusi rekomendācijas atlases prasībām IKT iepirkumos. Ir novērojams, ka gadu gaitā pakāpeniski pagarinās iepirkumu procedūrām nepieciešamais laiks, kas lielā mērā ir saistīts ar iepirkumu procedūru birokratizāciju. Diemžēl Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā apgrūtinās jau tā pietiekami sarežģīto IKT iepirkumu veikšanu. Pievienojoties memorandam, vēlamies panākt, lai Latvijā tiktu ieviesta efektīva un ilgtspējīga publisko iepirkumu sistēma, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

"Būvuzņēmēji atbalsta uzlabojumu veikšanu publisko iepirkumu jomā, piemēram, piesaistīto sadarbības partneru pārbaudes pirms līgumu slēgšanas. Tomēr pārbaudes kritērijiem jābūt skaidri definētiem un pierādāmiem, kā piemēram nodokļu nomaksa publiski pieejamās datu bāzēs, kas novērstu subjektīvu vērtējumu. Tāpat jārada rīki, kas ļauj automatizēti veikt šīs pārbaudes, lai nenoslogotu pretendentus ar neskaitāmām birokrātiskām procedūrām. Nozare ir gatava iesaistīties un raudzīties birokrātijas mazināšanas virzienā, vienlaicīgi stiprinot godīgu konkurenci un caurskatāmu iepirkumu procesu," komentē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Velve: Uzņēmums nekad nav atzinis piedalīšanos būvnieku kartelī

LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Lietuvā izsludinātajiem iepirkumu konkursiem varēs izslēgt naidīgu valstu uzņēmumus

LETA/BNS, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas ļauj izslēgt no Lietuvā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem naidīgu valstu uzņēmumus vai lauzt ar tiem jau noslēgtos līgumus.

Šie grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.

"Šis ir ļoti nozīmīgs solis, kura mērķis ir dot Lietuvas iepirkumu rīkotājiem iespējami lielāku brīvību pēc saviem ieskatiem lauzt līgumus vai noraidīt iesniegtos piedāvājumus, kas saistīti ar tādām valstīm kā Krievija vai Baltkrievija," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

"Tāpēc mēs jau tuvākajā laikā iesniegsim valdībā apstiprināšanai to naidīgo valstu sarakstu, uz kurām varēs attiecināt šos noteikumus. Tas būs viens no ceļiem, kā apturēt jebkāda veida finansējumu agresīvi noskaņotām valstīm," viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Binders: Ceļu būves nozare šogad nevar cerēt uz atkopšanos

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz Krieviju, informē uzņēmumā.

Uz Kaļiņingradas apgabalu līdz šim tika eksportēts saldējums 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, un šobrīd tas ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas.

Koncerna uzņēmuma grupa ziedo pārtikas produktus, veic finansiālu atbalstu, kā arī ir gatava uzņemt Ukrainas bēgļus darbā savās Latvijas un Igaunijas ražotnēs.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

"Food Union" uzņēmumi Baltijā pašlaik veic arī finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam.

Ukraina ir "Food Union" otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti Latvijā ražotie produkti.

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka uzņēmums ļoti vēlas turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. "Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu noliktavās, proti, 50 tonnu apmērā, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem," komentē A.Čirjevskis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2020.gadā Latvijā strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupas globālais vadītājs ir Ukrainā dzimušais un pieredzi piena nozarē Krievijā guvušais Andrejs Beshmeļņickis. Grupu finansiāli atbalsta Honkongā bāzēta investīciju kompānija "Meridian Capital Limited" un Āzijas privātā kapitāla firma "PAG".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu, jo Ukrainas valūtas vērtība strauji krītas un nav reālu un drošu piegādes ķēžu. Tāpat ir stājušās spēkā sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas praktiski izslēdz gan eksporta, gan importa iespējas uzņēmumu starpā un drīzumā radīs materiālu deficītu vairākās nozarēs.

Vairs nav runu par to, ka kāds vēlētos tirgus saglabāt, bet gan par ietekmes apmēru apzināšanu un alternatīvu meklēšanu. Finanšu nozare strādā pie sankciju ieviešanas Jaunās sankcijas ir pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām.

“Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti – tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti. Arī Krievijas valsts maksājumi tiek iesaldēti. Ja Krievijas banka nav sankcionēta, tad privātpersonu maksājumi notiek bez būtiskiem traucējumiem, taču tiek pārbaudīti,” Dienas Biznesam sacīja Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 09.03.2022

Starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas "SPI Group" loģistikas centrs "Amber Logistics" Stopiņu novadā, kura telpās izvietota AS "Latvijas balzams" vietējā tirgus preču noliktavu, kā arī dzērienu izplatītāja "SPI Distribution Latvia" vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli Group, es ražošanu pārcēlu uz Latviju, kad, nonākot konfliktā ar Putina režīmu, biju spiests pamest Krieviju. Es zinu patiesību par šo cilvēku un visus šos gadus esmu bezbailīgi un nepagurstoši cīnījies ar šī tirāna režīmu”.

Tā Dienas Biznesam komentē Jurijs Šeflers, SPI Group dibinātājs.

“Ar lepnumu jau no 2000. gada mēs Latvijā ražojam tādus alkoholisko dzērienu zīmolus kā Stoli, Rīgas Melnais balzams, Moskovskaya Vodka un citus. Esmu pateicīgs Latvijai un tās cilvēkiem par droša patvēruma garantēšanu uzņēmumam. Tas ir bijis lielisks ceļojums, kura laikā Latvijas valsts budžetā nodokļos tika iemaksāti gandrīz 1,5 miljardi eiro. Šodien vēlreiz vēlos uzsvērt, ka uzņēmums iestājas par mieru Eiropā un solidarizējas ar Ukrainas tautu,” noslēdz J.Šeflers.

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum 

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu,...

Kā vēsta uzņēmumā, jau pirmajās dienās pēc Krievijas karaspēka ieiešanas Ukrainas teritorijā Amber Beverage Group bija viens no pirmajiem globālajiem uzņēmumiem, kas publiski paziņoja un piedāvāja atbalstu Ukrainas tautai.

Vairāki Jurija Šeflera īpašumā esošie uzņēmumi ir ziedojuši finansiālus līdzekļus Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem, lai sniegtu atbalstu tur, kur tas nepieciešams visvairāk.

Visu rakstu "Krievijas agresija Ukrainā nozīmē smagus izaicinājumus Latvijas ražošanai" lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas piens ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro

LETA, 03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Latvijas piens" ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums publicējis trīs konkursus, kas paredzēti reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai un saspiestā gaisa sistēmas iegādei.

Atbilstoši izsludinātajiem konkursiem projektus plānots pabeigt līdz 2024.gada 30.aprīlim. Līgumu izpildes vieta ir Jelgava.

Paredzamā līgumcena reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei ir 12 000 eiro, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai - 200 000 eiro, bet saspiestā gaisa sistēmas iegādei - 25 000 eiro. Projekti tiks līdzfinansēti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 16.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.

Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.

"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievesto izejvielu un būvmateriālu cenu lēciens ir par lielu.

Šāda strauja cenu izaugsme būtiski ietekmē iepriekš valsts un pašvaldību iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu izpildi, jo gadījumos, kad pieaugošie būvnieku izdevumi pārsniegs soda naudas par līguma neizpildi, būs izdevīgāk līgumus lauzt, un galarezultātā tas valstij var izmaksāt dārgāk, nekā laikus indeksēt izmaksas, Dienas Biznesam pauž Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons.

Iepirkumi var izjukt cenu dēļ

Indeksācija valsts un pašvaldību līgumos netiek paredzēta, un tas atsevišķos gadījumos novedīs pie līgumu pārtraukšanas, pie jauniem iepirkumiem, kas tiks slēgti, ievērojot jau atbilstošās cenas tirgū. “Būvmateriālu cenu lēciena iemesli ir ne tikai augošā pieprasījumā, bet arī nepietiekamā piedāvājumā. Šī iemesla dēļ Latvijas būvmateriālu ražotāji ir spiesti trūkstošās izejvielas pirkt rezervē un apgrozāmos līdzekļus iesaldēt noliktavās, kas rada papildu problēmas. Šāda situācija, visticamāk, var saglabāties līdz gada beigām, kas ražotājiem faktiski nozīmē nenoteiktu laiku,” atklāj L. Jākobsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru