Igaunijas bagātākie cilvēki ir jūras pārvadājumu kompānijas AS Tallink Grupp amatpersonas Ains Hanšmidts, Ens Pants un Kalevs Jārvelills, atsaucoties uz laikraksta Äripäev publicēto Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstu, ziņo dv.ee

A. Hanšmidta bagātība lēšama vairāk nekā četros miljardos Igaunijas kronu (aptuveni 160 miljonos latu).

E. Pants un K. Jārvelills ieņem bagātāko cilvēku sarakstā attiecīgi otro un trešo vietu. Katram no viņiem pieder nedaudz vairāk par 3.9 miljardiem kronu. Bagātnieku trijnieks gan bijis pieticīgs savos komentāros Äripäev, tā, piemēram, A. Hanšmidts paudis pārliecību, ka Igaunijā ir vēl bagātāki cilvēki. "Pat E. Pants un K. Jārvelills ir bagātāki par mani, bet tas nav svarīgi. Mēs visi aktīvi nodarbojamies ar uzņēmējdarbību," sacījis jūras pārvadājumu kompānijas līdzīpašnieks.

Krievi izrādījuši ievērojamas ambīcijas iesaistīties britu kodolenerģijas tirgū. Tas izraisījis nervozitāti, vai tikai Kremlis nesāks izmantot enerģiju kā politisku ieroci, raksta The Observer.

Krievijas valstij piederošais Atomenergoprom ir jau parakstījis kopuzņēmuma līgumu ar Toshiba, kas vada Lielbritānijas galveno atomelektrostaciju Lankašīrā. Līdzīgu vienošanos krievi gatavojas parasktīt arī ar Siemens, kas grasās kļūt par svarīgu jaunās paaudzes atomreaktoru piegādātāju Lielbritānijā.

Krievijas koncerns, kam jau ir pieeja Lielbritānijas urāna raktuvēm un kas ir piegādājis degvielu Safolkas atomelektrostacijai, pamanījies arī nodibināt kontaktus ar britu gāzes uzņēmumu Centrica un turbīnu ražotāju Rolls-Royce.

Madrides Real jau ceturto gadu pēc kārtas saglabā pirmo vietu vērtīgāko (pēc ienākumiem) futbola klubu reitingā Deloitte Football Money League, ziņo rus.db.lv. Kopējie kluba ienākumi šajā sezonā ir 366 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk kā pagājušajā sezonā.

Otrās un trešās vietas ieguvēji arī nemainās jau vairākus gadus - Mančestras United ar 325 miljoniem eiro (21% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu), ieņem otro vietu, bet FC Barcelona ar 309 miljoniem eiro ierindojusies trešajā vietā (pieaugums 6%).

„Neskatoties uz to, ka 4% pieaugums ir mazākais pēdējo gadu laikā, klubs no 2000.gada savus ienākumus ir divkāršojis. Turklāt, kluba menedžeri ir paziņojuši, ka nākamgad ienākumi sasniegs 400 miljonus eiro. Ja tas notiks, tad pārējiem klubiem būs grūti cīnīties ar Real par pirmo vietu reitingā”, piebilst Valdis Mitenbergs, Deloitte Latvia biznesa attīstības direktors.

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā nav pilnīgi miris, taču cerības uz bagātajiem krieviem, kas atbrauks un pa tīro izpirks kūrortpilsētas īpašumus, gan vairs nav dzīvas.

Par to liecina Baltic Screen apkopotie dati par nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā pagājušā gada otrajā pusē.

"Jūrmalā viss ir vēl dramatiskāk nekā Rīgā: tur īpašumi bija orientēti uz Krievijas pircēju, līdz ar to pašlaik tur faktiski pieprasījuma nav. Tie, kas īpašumus nopirkuši, lielākoties tur arī dzīvo, jo pārdot jau nevar – cenas ir nokritušās, bet bankai jāatdod kredīts," saka SIA Immostate pilnvarotā persona Ilze Mazurenko, un tikpat skeptisks ir arī nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš: "Jūrmalā joprojām ir drausmīgi augstas cenas, bet kvalitāte līdzīga kā Rīgā. 4 000 eiro par kvadrātmetru ir neadekvāta cena. Cenas noteikti kritīs."

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Maskavas iecerētais pavērsiens uz Austrumiem aizvien ir aizķēries nepatīkamās ekonomiskajās reālijās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 60% Krievijas iedzīvotāju jaunā gada pirmajos mēnešos paredz problēmas ar darba algu izmaksu, un vairāku fundamentālu iemeslu dēļ problemātisko ekonomiku aiz nākamā stūra gaida vēl lielāks drauds – bezdarbs, atsaucoties uz Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmiju, raksta Kommersant. Pērn krievi piedzīvoja lielāko ienākumu kritumu, kam iemesls ir gan mazākas algas, gan augošā nepilna laika nodarbinātība, piemēram, autobūves nozarē.

Pasaules Banka prognozē, ka pat pēc oficiālajiem datiem nabadzība Krievijā šogad turpinās pieaugt par 2%, sasniedzot 16% no iedzīvotājiem. Tas būs augstākais rādītājs kopš 2005. gada un pazīme Kremļa līdzšinējā sabiedriskā līguma noteikumu degradācijai – mēs jums dodam iespēju nopelnīt, bet jūs mūs nekritizējiet. Sociālajam mieram Krievijā tas ir jo bīstamāk tāpēc, ka tautai ir ievērojami neadekvāts priekšstats par patieso nacionālās bagātības sadalījumu sabiedrībā.

Nīderlandes braucēja Etjēna Baksa un latvieša Kaspara Stupeļa ekipāža svētdien izcīnīja uzvaru Zelta zirga trasē Ķegumā notikušajā pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģiem desmitajā posmā, savukārt trešie bija brāļi Jānis un Lauris Daideri.

Pirmajā finālbraucienā Bakss/Stupelis 16 apļus veica 35 minūtēs un 40,446 sekundēs, par 20,259 sekundēm apsteidzot beļģa Bena Adriansena ekipāžu.

Trešajā vietā pirmo braucienu noslēdza brāļi Daideri, piektajā pozīcijā ierindojās Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks, bet desmitie ātrākie bija igaunis Tanels Rēsna un latvietis Ilvars Skūltāns.

Tāpat pirmajā braucienā pie 18.vietas tika Modris Štelle un Artūrs Linters, 23.pozīcijā ierindojās Mārtiņš un Kaspars Krievi, vienu vietu zemāk finišēja lietuvietis Litauris Varjokojs ar latviešu kantētāju Mārtiņu Antonu, bet neveiksmīgi startēja beļģa Jana Hendriksa un latviešu kantētāja Elvija Mucenieka ekipāža, kas veica tikai 12 apļus un tika klasificēta 25.vietā starp 30 ekipāžām.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Šī gada maija sākumā Ņujorkā slepenā, vēl nebijušā sanāksmē pulcējās pasaules bagātākie cilvēki, lai «vienotos par to, ko viņi varētu darīt vairāk», ziņo ABCNews.

Bila un Melindas Geitsu, kā arī Vorena Bafeta, galvenā padomniece Patrīcijas Stounsifere (Patricia Stonesifer) norādījusi, ka tā bijusi cilvēku grupa, kas ir ļoti nodevusies filantropijai, un, sanākot kopā, «tika spriests par to, kā viņi var vienoties, lai darītu vairāk».

B. Geitsam un V. Bafetam slepenajā sanāksmē pievienojās miljardieri Opra Vinfrija (Oprah Winfrey), Teds Tērners (Ted Turner) un Ņujorkas pilsētas mērs Maikls Blumbergs (Michael Bloomberg), kā arī «smagsvara» filantropists Džordžs Soross (George Soros) un citi.

Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

2012. gadā Latvijā Džini indeksa vērtība bija visaugstākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (35,2%), atainojot nevienlīdzīgu ienākumu sadali starp dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijā un Lietuvā Džini koeficients bija mazāks nekā Latvijā, tomēr abās valstīs tas bija virs ES vidējā rādītāja, kurš 2012. gadā bija 30,6%. Džini koeficients ir viens no plaši izmantotajiem ienākumu nevienlīdzības mēriem. Koeficients ir robežās no 0 līdz 1. Jo tas augstāks, jo ienākumi sadalās nevienlīdzīgāk. Koeficients var tikt izteikts arī procentos, tā vērtību reizinot ar 100%.

Eurostat dati no 2004. gada līdz 2012. gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijas valstīs. Neskatoties uz Džini indeksa samazināšanos no 37,5% 2008. gadā līdz 35,2% 2012. gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā 2008. gadā Džini indekss bija 34% un ekonomikas lejupslīdes periodā palielinājās līdz 37% 2010. gadā, sasniedzot visaugstāko vērtību starp ES valstīm, savukārt nākamo gadu laikā tā vērtība saruka par 5 procentpunktiem līdz 32% 2012. gadā. Igaunijā Džini indekss palielinājās no 30,9% 2008. gadā līdz 32,5% 2012. gadā. Savukārt ES valstīs vidēji Džini indeksa vērtība laika periodā no 2005. gada līdz 2012. gadam uzrāda diezgan stabilu vērtību ap 31%.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Pasaules 50 bagātākie cilvēki kontrolē ievērojamu pasaules ekonomikas daļu – 1,46 triljonus ASV dolāru, raksta Business Insider.

Pētījumu kompānija Wealth-X veikusi ikgadējo pētījumu, apkopojot informāciju par pasaules bagātākajiem cilvēkiem, ņemot vērā šo personu aktīvus, pielāgojot tos valūtu kursiem, vietējai nodokļu sistēmai un citiem faktoriem.

Jaunākais pētījums liecina, ka 29 no 50 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē ir no ASV, un aptuveni ceturdaļa bagātību radījusi tehnoloģiju sektorā. Lai iekļūtu šajā sarakstā, bagātības apmēram jābūt vismaz 14,3 miljardi dolāru. Jāatzīmē, ka lielākā daļa šo cilvēku nav piedzimuši jau bagāti, un vairāk nekā divas trešdaļas savu bagātību radījuši paši.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir 50 pasaulē bagātākie cilvēki!

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

ASV 1% bagātāko iedzīvotāju ieņēmumi pirms nodokļiem veido lielāko īpatsvaru starp 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, liecina jaunākais OECD pārskats. Turklāt ASV bagātākie savus zaudējumus pēdējās krīzes gados ir atguvuši, turklāt ar uzviju.

Pirmsnodokļu ienākumu apjoms, ko pērn nopelnījis 1% ASV bagātāko cilvēku pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, gan nav mainījies un saglabājies 19,3% apmērā no kopējā ASV iedzīvotāju ieņēmumu apjoma. Šis rādītājs ASV ir lielāks nekā jebkurai citai OECD dalībvalstij.

Kā liecina OECD dati, 10% ASV lielāko ienākumu guvēju saņem aptuveni pusi jeb 50% no kopējiem ASV iedzīvotāju ieņēmumiem, savukārt saraksta augšgalā esošie 0,1% saņem aptuveni 10% no visiem ienākumu.

0,1% ASV lielāko ieņēmumu guvēju patlaban saņem lielāku ienākumu daļu nekā 80. gadu sākumā saņēma 1% bagātāko, savukārt patlaban 1% ASV lielāko pelnītāju saņem gandrīz tikpat, cik 80. gadu sākumā pelnīja labākie 5%.

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?

«Es vienkārši vēlētos, lai cilvēkiem pašvaldībā būtu iespēja vērsties krieviski komunālos jautājumos,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Latviešiem ir tiesības nezināt krievu valodu, tas šo lietu nekādi neietekmētu. Rīgas dome šo iespēju vērsties pašvaldībā krieviski nokārtotu bez jebkādiem papildu izdevumiem,» akcentējis Rīgas mērs.

Viņš skaidrojis: «Paradokss ir tāds, ka, ja tu esi noziedznieks un tevi notver policija, tad iecirknī tu vari runāt krieviski, tev nodrošinās tulku un runās ar tevi valodā, ko tu saproti. Iznāk, ka likumpārkāpējiem tiesību ir vairāk kā vecai tantei, kas grib iesniegt sūdzību namu pārvaldei, ka viņai mājā jumts tek. Stulbi taču, vai ne?»

Vaicāts, kā vērtē referenduma par divvalodību rezultātus, Ušakovs stāstījis: «No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek - kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem - pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem - nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir.»

Pēcpadomju mantojums ir lieks balasts biznesam Krievijā un nelabvēlīgs arī Latvijai

Saprast var, bet paskaidrot grūti – pārfrāzējot slavenu komiķi, par Krievijas ekonomikas un biznesa reālijām saka Zviedrijas Ekonomikas augstskolas (SSE) Krievijā profesors Igors Djukovs.

Ja neskaita rubļa kursa korekciju, Krievijas rādītāji krītas. Vai kaut kādā ziņā krīt pati Krievija?

Jebkurā ekonomikā ir kāpumi un kritumi, un Krievija pašlaik tiešām neatrodas tai labākajā stāvoklī. To saka amatpersonas, un to pieredz bizness.

Tas ir cikliskums vai tomēr kas vairāk?

Gan ‒ gan. Tas ir cikliskums, bet sava loma ir arī politiskajām domstarpībām. Bizness grib sadarbību, bet politiķiem ir sava dienas kārtība, un no tā cieš darījumu vide abās pusēs. Es strādāju gan Krievijā, gan Eiropā, daudz ceļoju un zinu, ka darījumu klimata pasliktināšanos negrib neviens.