Mežsaimniecība

«20 gadus šo ligzdu neviens neredzēja...»

Māris Ķirsons, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dabas skaitītāju vizītes vairākiem zemju īpašniekiem jau ir materializējušās ar vēstulēm par dabas aizsargājamo teritoriju noteikšanu īpašumos; saimnieki sašutuši, sola tiesāties un grib atbildību par solījumu nepildīšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir nonsenss, jo būtībā īpašuma tālāko izmantošanu saimnieciskajā darbībā padara par neiespējamu,» situāciju skaidro zemes īpašnieks Kārlis Priedītis. Viņa vecāku atgūtajā īpašumā ir mežs, kura ciršana jau daudzus gadus ir tikusi atlikta. Pērn paņemta pirmā ciršanas biļete un nocirsts neliels nogabals, taču šogad saņemta vēstule, ka visa saimnieciskā darbība mežā ir jāpārtrauc, jo ir atrasta jūras ērgļa ligzda. «Dīvaini, ka 20 gadus šo ligzdu neviens neredzēja (negribēja redzēt vai arī to nespēja ieraudzīt), bet pērn to ieraudzīja, tādējādi vairs nevaru iegūt ciršanas vecumu sasniegušo koksni (priede, egle) vairāk nekā 1000 m3 apjomā, kas šā gada februāra cenu līmenī ir vismaz 40–60 tūkst. eiro apjomā. Vēl vairāk – nekustamā īpašuma nodokļa rēķinā nekādu atlaižu nav, un arī nekādu dokumentu, ka man kāds kaut ko kompensēs, nav,» sašutis ir K. Priedītis.

Viņaprāt, loģiski būtu, ja kopā ar liegumu veikt saimniecisko darbību būtu atsūtīts, ka nekustamā īpašuma nodoklis par liegumā iekļauto platību ir nulle eiro, un komplektā tiktu atsūtīts arī dokuments ar tekstu «lūdzu konta numuru, uz kuru pārskaitīt kompensāciju par noteikto liegumu». «Diemžēl nekā tāda nav un pašam īpašniekam ir jāmēģina izlauzties cauri birokrātiskajiem džungļiem, lai saņemtu to, kas viņam pienākas,» tā K. Priedītis. Viņš atzīst, ka pēc šo liegumu noteikšanas zemes apsaimniekošanai ir liekams punkts. «Protams, ka varējām,» tā uz jautājumu, vai varēja šo mežu nocirst pirms vairākiem gadiem, atbild uzņēmējs.

Sola tiesāties

Vēl kategoriskāks ir viens no lielākajiem meža privātīpašniekiem Andris Ramoliņš, kurš pēc dabas skaitītāju «pastaigām» jau ir saņēmis divas vēstules ar informāciju par jauniem saimnieciskās darbības liegumiem (vienā – 8 ha platībā un otrā – 5 ha).

Visu rakstu Pretēji solījumiem saņem jaunus ierobežojumus lasiet 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Izmanto koka suvenīru vilkmi

Māris Ķirsons, 05.12.2017

Anda Miķelsone un Ēriks Miķelsons, SIA Kreder factory īpašnieki


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc dzimušo skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dzimušo bērnu skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvija vadītājs Ilmārs Mežs.

Mežs norādīja, ka pēdējos piecos gados valsts ieguldījusi vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti ir strauji pieaudzis - no 1,3 uz 1,7 bērniem.

Vienlaikus sliktā ziņa ir tā, ka jauno cilvēku paliek arvien mazāk, uzsvēra demogrāfs. Viņš norādīja, ka patlaban par māmiņām kļūst 1990.gadu sākumā dzimušas sievietes, kuras «pašas piedzima uz pusi mazākā skaitā».

Naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi»

«Diemžēl esam sniega lavīnas periodā. Tuvākās vienas paaudzes laikā būtu utopiski cerēt, ka [cilvēku skaits] nesamazināsies,» sacīja Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka Latvijā ir izveidota pietiekami laba «māmiņalgu» sistēma, kā arī naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi». Vienlaikus joprojām trūkst vietu bērnudārzos, īpaši Rīgā. Šis jautājums ir būtisks arī remigrācijas kontekstā, uzsvēra Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Demogrāfs: var gaidīt daudzbērnu ģimeņu skaita pieauguma turpinājumu

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

PK Mežs, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS Citadele banka, reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmums SIA «PK Mežs» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 624 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Citadele banka» ieķīlājis visu savu mantu, tai skaitā divus traktorus. Jaunā komercķīla reģistrēta 20.februārī, un tā ir ceturtā uz doto brīdi uzņēmumam aktuālā komercķīla. SIA «PK Mežs» reģistrēts 2000.gadā.

Uzņēmums apsaimnieko 4800 hektārus meža zemes – gan īpašumā esošu, gan nodotu apsaimniekošanā, kā arī tas ražo apdares un grīdas dēļus. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,842 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 96 tūkstoši eiro.

Tas nodarbināja vidēji 22 darbiniekus, un tā maksājumi valsts kopbudžetā sasniedza 37 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokles spēles studija "Kokļu Mežs", kas darbojas kopš 2015.gada, izveidojusi platformu attālinātajām kokles spēles nodarbībām.

Studijas dibinātājs Ansis Jansons stāsta: "Kad sāku 2015.gadā darboties, bija interesenti, bet īsti nebija, kas mācītu kokles spēli. Kopš tā laika "Kokļu Mežs" ir audzis un kopumā mūsu skolai izgājuši cauri ap 500 cilvēku. Tas kādreiz šķita nereāli liels skaitlis, bet šobrīd ir sajūta, ka tas varētu būt tikai sākums.

Ideja par to, ka jāveido arī e-skola, radās, atsaucoties uz cilvēku interesei. Bija ļoti daudzi, kas meklēja iespēju mācīties spēlēt kokli, bet, piemēram, nedzīvoja Rīgā vai pat Latvijā, tāpēc nevarēja pievienoties klātienes nodarbībām. Domājot par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, radās doma par to, ka jāveido speciāla platforma, kurā varētu apgūt kokles spēli attālinātās, bet individuāli pielāgotās nodarbībās."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Krāso šķeldu visās varavīksnes krāsās

Kristīne Stepiņa, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījumam pēc apzaļumošanas materiāliem un rotaļu laukumu seguma pieaugot, SIA Aggregare plāno palielināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sējas novada SIA Aggregare ražotā priežu mizu mulča, krāsotā šķelda, substrāti un kūdra tiek eksportēta uz 12 pasaules valstīm. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Šobrīd 35% SIA Aggregare saražotās priežu mulčas un krāsotās šķeldas tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Vāciju, Poliju, Franciju, Izraēlu, Bulgāriju, Libānu, Kataru, Dubaiju un Ķīnu. Lielākais produkcijas daudzums – aptuveni 50% – aizceļo uz Dubaiju. Pērn tika realizēti 14 tūkstoši kubikmetru mulčas, šogad to apjomi tiks palielināti par 15%, lēš SIA Aggregare tirdzniecības vadītājs Artis Mikāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: Pārsteidz cena, par kādu Bergvik Skog izdevies pārdot savus īpašumus

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Bergvik Skog» meža īpašumu un uzņēmumu Latvijā pārdošana Zviedrijas meža nozares koncernam «Södra» būtiski situāciju meža nozarē nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss teica, ka viņu personīgi pārsteidz cena, par kādu «Bergvik Skog» izdevies pārdot savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā. «Mani nedaudz pārsteidz cena, uzskatu, ka uzņēmums ir ļoti izdevīgi pārdevis šo meža īpašumu un cena ir augstāka, nekā es gaidīju,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lielāko īpatsvaru «Bergvik Skog» meža īpašumu Latvijā veidoja jauns mežs, līdz ar to šajos īpašumos iegūtā koksne pagaidām neveido būtisku ietekmi kopējā kokrūpniecības produkcijas plūsmā Latvijā.

Iepriekš tika minēts, ka par īpašumu iegādi interesējās arī «Latvijas valsts meži».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Bergvik Skog» apgrozījums bija 2,423 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 275 931 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uģim Zaļkalnam mežs ir dzimtā, saknēs, asinīs. Abi vecāki ir mežsargi, no bērna kājas gājis viņiem līdzi darbos un jau mazotnē zinājis, ko nozīmē dastošana, stigošana, mežu stādīšana, priežu ravēšana ar kapli.

Tāpēc grūti man sevi iedomāties Rīgā, birojā sēžot,» viņš atzīst. Tagad Uģis ir uzņēmuma Meža vērtētājs īpašnieks.

Dodot bērniem brīvību

Tūkstošgades sākumā, uzreiz pēc studijām, Uģis sāka strādāt meža inventarizācijas jomā. Darbu atrada Gundara Skudriņa uzņēmumā, kas taksēja gan VAS Latvijas valsts meži, gan privātos mežus. Taču pēc laika Valsts meži sāka to darīt paši saviem spēkiem. Pakalpojums vairs nebija tik pieprasīts, taksēt privātos mežus vien nebija izdevīgi. Daudzi taksatori sāka veidot savus uzņēmumus, apvienojoties mazās grupiņās vai sākot strādāt patstāvīgi. Tas bija 2006. gadā. Uģis izveidoja SIA Meža vērtētājs. Sākumā uzņēmumā bija vairāki darbinieki, bet tagad viņš strādā viens. Neatkarība ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle krita par labu savas firmas dibināšanai. Šādi var plānot pats savu laiku – gan darbalaiku, gan brīvos brīžus, uzsver Uģis. Ir bijušas iespējas strādāt Valsts mežos, darīt to pašu darbu, ko tagad, taču negribas būt «piesietam». Dibināt uzņēmumu tieši Pāvilostā izvēlējās ne tāpēc, ka šeit apkārt daudz mežu. Vietai, kur reģistrēta šāda profila firma, patiesībā nav lielas nozīmes, īpašnieks apgalvo. Darbs pārsvarā ir izbraukumā. Kādreiz dzīvoja Liepājā, braukāja taksēt mežus gan uz Pāvilostu, gan Rucavu un citām tuvējām vietām. Tā kā pats dzimis, audzis pāvilostnieks, izvēlējās šeit dzīvot. No pilsētas pārcelties atpakaļ uz dzimto vietu nolēma, jo vecākais dēls izauga līdz bērnudārza vecumam, piedzima otrs puika. «Pats esmu no lauku vides, gribējās arī viņiem to pašu dot – lai var skriet visu dienu apkārt, lai man kā vecākam nav daudz jāuztraucas, kur un ar ko pavada savu laiku. Šeit ir drošības sajūta, kādu Liepājā nevaru iedomāties,» saka Uģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkursā par Latvijas paviljona izveidi Expo 2020 uzvar Riga Architecture Institute

Lelde Petrāne, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc papildu sarunām un konkursa metu precizēšanas, Latvijas paviljonam «Expo 2020» Dubaijā izvēlēta SIA «Riga Architecture Institute» ideja «Ēters», informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Komandā iekļauti Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš un Pīters Bauers (Peter Bauer).

Lai gan pēc pirmās kārtas par metu konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA «Mailītis A.I.I.M.» darbs ar nosaukumu «Skaņais mežs», pēc papildu sarunām, precizējumiem, tāmju izstrādes un konsultācijām ar būvniekiem uz vietas Dubaijā, nolemts, ka Latvijas paviljonu veidos SIA «Riga Architecture Institute». Idejas pamatā ir pozicionēt Latviju kā vietu ar intelektuālo resursu, veidojot valsts tēlu nākotnei. «Mēs vēlējāmies parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,» saka «Expo 2020» projekta vadītājs Ansis Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Mākslas objekts no kūdras, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē

Lelde Petrāne, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis radījuši 130 m2 plašu mākslas objektu no kūdras. Tas februāra beigās nesīs Latvijas vārdu pasaules vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress (MWC) Barselonā.

«Jau izsenis Latvijas lielākā bagātība ir bijusi tās daba. Ja kādreiz gājām mežā, lai medītu, savāktu malku iekuram vai lasītu ogas un sēnes, mūsdienās mežs un purvs ir kļuvis arī par vietu, kur dzimst tehnoloģiskās inovācijas. Tieši Latvijas mežos un purvos radīti pasaules mērogā unikāli dronu, mašīnredzes risinājumi un ģeolokācijas sistēmas. Tādēļ, radot šo savdabīgo mākslas objektu, kas izstādē kalpo arī kā mobilo sakaru operatora LMT tehnoloģiju stends, kūdru izvēlējāmies kā metaforu, kas parāda, cik auglīga, organiska un īpaša ir Latvijas inovāciju ekosistēma,» skaidro māksliniece K. Neiburga.

Mākslas objekts no kūdras veidots kā pastaiga cauri attīstībai – no purvainās dabas aizejot līdz pilsētai un tehnoloģijām. Tajā izveidota nevis kāda abstrakta pilsēta, bet tieši Rīga – mākslas objektā attēlotais Stacijas laukuma pulkstenis, Saules akmens, Z torņi un VEF apkaime Rīgu ļauj atpazīt gan pašiem pilsētas iedzīvotājiem, gan arī tās viesiem, arī ārvalstu tūristiem, kas kādreiz ir viesojušies Latvijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks strauji vairo biedru skaitu un arī apsaimniekojamo meža platību daudzumu, šogad plāno sākt strādāt arī Latgalē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā meža īpašnieku veidotu mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvu vēsture ir tikai sešus gadus ilga, tomēr šīs jomas pionieris – Latvijā pirmā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mežsaimnieks – iepriekšējos gados uzņemto paātrinājumu cer uzturēt arī šogad. Proti, šogad tas iecerējis iestādīt aptuveni vienu miljonu stādu, nocirst un pārdot apaļkoksni 100 tūkst. m3, kā arī veikt jaunaudžu kopšanu 300 ha platībā, kas ir par aptuveni 40% vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā.

Lūkojas uz Latgali

«Pirmsākumos par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, tad 2016. gadā tika sperti pirmie soļi Vidzemē un Zemgalē, bet šogad iecerēts sāk savu darbību arī Latgalē,» šā gada plānu atklāj MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Labākais «magnēts» ir labi paveikts darbs un kooperatīva biedra – meža īpašnieka – ieguvumi, kurus redzot, arī citi meža īpašnieki vēlas iegūt tieši to pašu. «Interesi par iesaistīšanos kooperatīvā jau iepriekšējos gados izrādījuši cilvēki, kuriem mežs atrodas Latgalē, taču līdz šim nespējām viņiem piedāvāt savus pakalpojumus, taču šogad, atverot savu biroju šajā reģionā, sāksim šo situāciju mainīt,» norāda G. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Slavenā Bolderājas kebabnīca plāno paplašināties

Laura Mazbērziņa, 11.06.2018

SIA «Gvatar» saimnieks Asifs Ibragimovs (pa vidu) ar studentiem no Uzbekistānas.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko divu gadu mērķis ir atvērt vēl vienu kebabnīcu, šoreiz - tuvāk Rīgas centram, biznesa portālam db.lv pastāstīja Bolderājas slavenās kebabnīcas, kas pieder ģimenes uzņēmumam SIA «Gvatar», saimnieks Agasifs Ibragimovs. Viņš sagaida ar smaidu sejā un tikko ceptu kebabu.

Ģimenes uzņēmums - A. Ibragimovs kebabnīcā saimnieko kopā ar mammu - izveidots 2013. gadā, un tā biznesa modelis ir vienkāršs - gatavot kebabus, izmantojot pašceptu maizi. Pārējie ģimenes locekļi esot piedalījušies kebabnīcas izveidē ar idejām, ierosinājumiem un iesaistījušies finansiālā veidā.

Bolderājas kebabnīcas popularitāte ir sava veida fenomens, to atzīst arī citi uzņēmēji. Savukārt, A. Ibragimovs to saista ar piedāvājuma kvalitāti: «Galvenais ir uzturēt labu kvalitātes kontroli, tad cilvēki brauks kaut vai 20 un 50 kilometrus pie tevis.»

SIA «Gvatar» sākotnēji plānoja atvērt picēriju, bet darba gaitā tomēr tapa kebabnīca. Ģimenes, kurai pieder uzņēmums, saknes meklējamas Azerbaidžānā un Gruzijā, bet tā jau 22 gadus dzīvo Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs kūlas ugunsgrēks šodien izcēlies arī Babītes pagastā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Degšanas platība ir vairāki hektāri.

Ņemot vērā ugunsgrēku Babītē, kūlas ugunsgrēku Pārdaugavā un citus izsaukumus, VUGD vairākās Rīgas daļās tiek iesaistīti ugunsdzēsēji no darba brīvajā laikā un nokomplektētas rezerves ugunsdzēsības automašīnas.

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji arī turpina cīnīties ar plašo kūlas ugunsgrēku Rīgā, netālu no Kleistu ielas.

VUGD izsaukumu saņēma ap plkst.11. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka vairākās vietās deg pērnā gada zāle, turklāt spēcīgā vēja dēļ liesmas strauji izplatās. Vienā no vietām liesmas draud izplatīties arī uz blakus esošajām ēkām.

Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus veic vismaz 39 ugunsdzēsēji ar 11 specializētajām ugunsdzēsības automašīnām, informēja dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru