Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, 68.7 procenti rīdzinieku atbalsta iespēju izveidot īpašu sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī, likvidējot autostāvvietas ielas malā, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Šo ieceri pilnībā atbalstījuši 37.9 procenti respondentu, vēl 30.8 procenti izvēlējušies atbildi "drīzāk atbalstu".

Ieceri izveidot sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī neatbalsta 11.9 procenti, tostarp pilnībā to neatbalsta tikai 5.3 procenti aptaujāto.

19.5 procenti respondentu savu viedokli nav pauduši.

Atbalstu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai Raiņa bulvārī cilvēki ir pauduši neatkarīgi no tā, vai viņiem ir automašīna (atbalsta 70.2 procenti, neatbalsta 15.1 procents) vai tās nav (atbalsta 67.7 procenti, neatbalsta 8.9 procenti).

Sievietes pret šo ieceri izturas nedaudz pozitīvāk (atbalsta 71.7 procenti, neatbalsta 8.0 procenti) nekā vīrieši (atbalsta 65.0 procenti, neatbalsta 16.6 procenti), bet attieksme vecuma grupās un atkarībā no tautības ir stipri līdzīga.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2007.gada oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā iegūtie dati liecina, ka Latvijas dalību ES pozitīvi vērtē 25,7% aptaujāto (septembrī – 26,6%). Negatīvu attieksmi pauduši 21,6% (septembrī – 21,5%). Atbildi "ne laba, ne slikta lieta" izvēlējušies 46,8% aptaujas dalībnieku (septembrī – 44,5%), Db.lv informēja Eiropas Savienības informācijas aģentūras preses sekretāre Dace Apsīte. 2006. gada oktobrī dalību ES pozitīvi vērtēja 32,8% iedzīvotāju, negatīvi - 19,7%, neitrālu attieksmi pauda 41,2%.

Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, valsts sektorā strādājošie, Rīgā un Latgalē dzīvojošie, iedzīvotāji ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem.

Neitrālu attieksmi – atbildi "ne laba, ne slikta lieta" – biežāk izvēlējušies aptaujātie, kuri vecāki par 65 gadiem, respondenti ar vidēji zemiem ienākumiem, sievietes, aptaujātie ar pamatizglītību, latvieši, Vidzemē, Zemgalē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.

Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši respondenti vecumā no 40 līdz 54 gadiem un tie, kuri vecāki par 65 gadiem, citu tautību pārstāvji, nestrādājošie, pētījuma dalībnieki ar zemiem ienākumiem, pilsētās dzīvojošie.

Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir laba lieta. 15% eiropiešu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā sliktu lietu, kamēr nozīmīgai daļai eiropiešu nav konkrēta viedokļa par savas valsts dalību Eiropas Savienībā (27%) – nav ne laba, ne slikta lieta, liecina Eirobarometra jaunākais pētījums.

Visaugstākais atbalsts dalībai Eiropas Savienībā saglabājas Nīderlandē (80%) un Luksemburgā (71%). Visskeptiskāk dalību Eiropas Savienībā vērtē Lielbritānijā, Kipras Republikā, Latvijā, Ungārijā un Austrijā. Lielbritānijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju (30%), pārējās minētajās valstīs piektā daļa jeb 21%.

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību Eiropas Savienībā ir būtiski atšķirīgs. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk iedzīvotāju, kas dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – 27% pilsoņu. Latvijā iedzīvotāju vidū biežāk dominē neitrāls viedoklis attiecībā uz valsts dalību Eiropas Savienībā – apmēram puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta lieta.

Vairāk nekā puse - 59% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina Latvijas Faktu veikta aptauja.

Eiro ieviešanu pilnīgi neatbalsta 35% Latvijas iedzīvotāju, bet to drīzāk neatbalsta 24% aptaujāto, par pētījuma rezultātiem šodien Latvijas Bankas rīkotā konferencē informēja Latvijas Faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Eiro ieviešanu atbalsta 35% Latvijas iedzīvotāju - 21,9% aptaujāto atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados. Savukārt 13,1% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk.

6% aptaujāto nespēja atbildēt uz jautājumu, vai atbalsta eiro ieviešanu Latvijā.

Visvairāk to, kas pilnībā neatbalsta eiro ieviešanu, ir gados veco cilvēku vidū, informēja A. Freimanis.

Viņš minēja arī vairākas citas sakarības - jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka nevēlēšanās ieviest eiro un jo augstāki ienākumi, jo cilvēkiem ir mazāka pretestība pret eiro ieviešanu.

Lielākā daļa jeb 59% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli.

22% norāda, ka drīzāk neatbalsta, bet 37% - noteikti neatbalsta. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk šādas iespējamās nodokļi izmaiņas neatbalsta cittautieši un nepilsoņi.

Savukārt 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli 15% atbildējuši, ka noteikti atbalsta, bet 20% - drīzāk atbalsta. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras directors Andris Ozols pilnvarots parakstīt līgumu par Latvijas dalību izstādē World Expo 2010, kas notiks Šanhajā.

Šādu pilnvarojumu A. Ozolam šodien izsniedza Ministru kabinets.

Jau vairākkārt vēstīts, ka šī gada februārī iepriekšējā valdība lēma par atteikšanos no Latvijas dalības World Expo 2010, taču prêt to iebilda toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Ņemot vērā, ka galvenais, kas kavē Latvijas dalību World Expo 2010, bija finansējuma trūkums, A. Šleseram izdevās panākt Latvijas Dzelzceļa, kā arī Rīgas un Ventspils brīvostu piekrišanu piešķirt 2.7 milj. Ls, lai nodrošinātu Latvijas dalību šajā izstādē.

Tagad Ekonomikas ministrija no Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova saņēmusi vēstuli, kurā norādīts, ka ostas valde ir nolēmusi atbalstīt valsts dalību World Expo 2010, taču neatbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūgumu par finansējuma piešķiršanu, jo piedāvātais finansēšanas modelis neatbilst normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz Rīgas brīvostas valdi.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Ticamākais, valdība rīt lems apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2015, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdība jau pagājušajā nedēļā lēma neatbalstīt ekonomikas ministres ierosinājumu apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, piešķirot Latvijas paviljona būvniecībai papildu 1,6 miljonus eiro. Taču jautājums par Latvijas dalību izstādē tiks atkārtoti skatīts rītdienas, 23.decembra, valdības sēdē.

Reizniece-Ozola joprojām uzsver, ka Latvijas dalība World Expo izmaksās pārāk dārgi - kopumā 7,3 miljonus eiro. Turklāt, pēc ministres teiktā, gatavošanās termiņš ir ļoti īss un saspringts, lai kvalitatīvi īstenotu projektu.

Ministre arī informēja, ka Ekonomikas ministrija ir saņēmusi galīgo piedāvājumu no Šveices būvuzņēmuma Adunic AG, kas apņēmies laikā uzbūvēt Latvijas paviljonu par aptuveni 3,1 miljonu eiro.

Pozitīvi Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) 2008. gada decembrī vērtē 22.4% aptaujāto (novembrī – 25%), savukārt negatīvu attieksmi pauduši 27.8% (novembrī – 23.8%). Atbildi "ne laba, ne slikta lieta" izvēlējušies 45% aptaujas dalībnieku (novembrī – 48%).

2008. gada decembrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību ES iegūtie dati liecina, ka Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, aptaujātie ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, Rīgā un Kurzemē aptaujātie.

Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši respondenti, kuri vecāki par 40 gadiem, citu tautību pārstāvji, aptaujātie ar pamatizglītību, respondenti ar vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem un nestrādājošie.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji arī norādīja, vai viņi zina, kur vērsties, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienību. Saskaņā ar pētījuma datiem 1/10 aptaujas dalībnieku "labi zina", kur vērsties, ja viņiem rastos kādi jautājumi par ES. Vairāk nekā puse respondentu (52%) to "aptuveni zina". Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem, var secināt, ka pētījuma dalībnieki 2008. gadā retāk norādījuši, ka "nezina", kur šādu informāciju iegūt.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

2. maija darbadiena (piektdiena) tiek pārcelta uz 10. maiju (sestdienu), tā šodien, 1.aprīlī, nolēma Ministru kabinets (MK).

Ministru kabinets lēma, ka šogad tiek pārceltas 2 darbadienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām:

- no piektdienas, 2. maija, uz sestdienu, 10. maiju;

- no pirmdienas, 17. novembra, uz sestdienu, 22. novembri.

Ministru kabineta lēmums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

17. novembra darba diena tiek pārcelta, lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svētku norisi. Tā kā 2008. gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18. novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju iespēju iesaistīties Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā, norāda Ekonomikas ministrija.

Šogad būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri atbalsta valsts budžeta veidošanu ar pārpalikumu (-13.7%). Tāpat par 3.5% ir samazinājies bezdeficīta budžeta atbalstītāju skaits.

Tajā skaitā nākamā gada valsts budžeta veidošanu bez deficīta atbalsta 42.8% (pērn – 46.3%), bet par budžetu ar pārpalikumu iestājas 11.5% (pērn – 25.2%). No aptaujātajiem uzņēmējiem 27.7% šogad atbalsta nākamā gada valsts budžeta veidošanu ar deficītu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 13.4%. Nedaudz – par 3.8% šogad ir palielinājies arī neizlēmušo uzņēmēju skaits.

Salīdzinot ar 2007. gada aptaujas rezultātiem, šogad pilnīgi visās 26 uzņēmēju grupās procentuāli ir palielinājies valsts budžeta deficīta piekritēju skaits, bet samazinājies budžeta ar pārpalikumu atbalstītāju daudzums.

Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) nav atbalstījis lata devalvāciju sarunās ar Latvijas valdību.

K. Rozenbergs norāda, ka lata devalvācijai Latvijā būtu nopietnas sekas reģionālā līmenī, jo, piemēram, varētu ciest tirgus uzticēšanās ārvalstu bankām, kuras investē Baltijā un līdzīgās valstīs. Tādēļ Latvijas izvēli par labu piesaistei noteikti atbalsta visas ieinteresētās puses ārvalstīs. Kristofs Rozenbergs arī uzsver, ka devalvācija daudz nemazinātu Latvijas vajadzību pēc ārējā finansējuma. Tāpat ir apšaubāms, vai devalvācija strauji veicinātu eksportu. Viņš atzīst, ka programmā paredzētā apjomīgā fiskālā korekcija atbilst citviet novērotai veiksmīgai pieredzei, kas ir zināms pamats uzskatīt, ka valūtas piesaiste netiks apdraudēta.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS augustā veiktās aptaujas rezultātiem kopumā tikai 37% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai (tai skaitā 13% pilnībā atbalsta un 24% - drīzāk atbalsta), turpretī nedaudz mazāk nekā puse jeb 48% iedzīvotāju eiro ieviešanu Latvijā neatbalsta (25% - pilnībā neatbalsta, 23% - drīzāk neatbalsta).

Salīdzinot ar 2008. gadā veiktās aptaujas rezultātiem, šogad ir nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, tomēr kopumā eiro ieviešanas atbalstītāju īpatsvars šogad ir līdzīgs kā laikā no 2003. līdz 2007. gadam. SKDS atzīmē, ka arī eiro ieviešanas pretinieku īpatsvars pēdējos gados bijis stabils - apmēram 50% līmenī.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka eiro ieviešanu salīdzinoši biežāk atbalsta gados jaunāki cilvēki (vecumā no 18 līdz 34 gadiem), iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie. Turpretī salīdzinoši retāk atbalstu eiro ieviešanai izteikuši iedzīvotāji ar pamatizglītību, nepilsoņi un lauku teritorijās dzīvojošie.

Lielākā daļa (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju.

37% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 27% iedzīvotāju drīzāk atbalsta bezvīzu režīmu starp Latviju un Krieviju. To atklājis tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta bezvīzu režīma noteikšanu starp Latviju un Krieviju – 16% iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 14% noteikti neatbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 12. jūlija līdz 14. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi atbalsta šādu ministres ieceri. Desmitā daļa (9%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta un 30% iedzīvotāju drīzāk atbalsta veselības ministres ieceri sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu maksāšanu.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veiktais pētījums.

Jau vēstīts, ka Veselības ministre Ingrīda Circene ir iecerējusi sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu maksāšanu.

Tomēr 46% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta I.Circenes ieceri valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināt tikai nodokļu maksātājiem. 22% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, un 24% noteikti neatbalsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu sasaistīt ar nodokļu apmaksu.

15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā neatbalsta vairums (67%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā pilnībā neatbalsta 47%, bet 20% to drīzāk neatbalsta, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobra beigās veiktais pētījums.

Savukārt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā atbalsta 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Katram desmitajam aptaujātajam (10%) šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Db.lv jau vēstīja, ka Roberts Ķīlis rosina veikt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā, likvidējot no valsts budžeta finansētas studiju vietas, tā vietā mudinot studentus ņemt valsts garantētus studiju maksas kredītus, kuri tiktu dzēsti tiem augstskolu absolventiem, kuri strādās valsts noteiktajās prioritārajās nozarēs.

Vairāk nekā puse jeb 52% iedzīvotāju neatbalsta valdības lēmumu pāriet no latiem uz eiro, liecina SKDS veiktā aptauja.

No tiem 30% pilnībā neatbalsta šo lēmumu, bet 22% - drīzāk neatbalsta. Atbalstu eiro ieviešanai pauduši 22%, bet 25% norādījuši, ka viņu attieksme pret eiro ieviešanu ir neitrāla.

Uz jautājumu, vai Saeima un valdība rīkojusies pareizi, nerīkojot referendumu par eiro ieviešanas atbalstu, 66% atbildējuši negatīvi, bet 19% uzskata, ka valdība rīkojusies pareizi. Vēl 15% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

34% aptaujāto uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc valdība nolēmusi Latvijā pāriet no latiem uz eiro, ir politiskie ieguvumi. 27% norādījuši, ka tie bijuši ekonomiskie ieguvumi, bet 21% uzskata, ka eiro ieviešana dod labumu pašiem lēmuma pieņēmējiem.

Rīgas iedzīvotāju veiktajā aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa rīdzinieku neatbalsta Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, Db.lv informēja Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre.

Jūnijā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, ar mērķi noskaidrot Rīgas iedzīvotāju attieksmi pret Basteja Bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Saskaņā ar aptaujas datiem Basteja bulvāra pārdēvēšanu neatbalsta 4/5 rīdzinieku (79.2%), savukārt savu atbalstu pārdēvēšanai pauž vien 6% respondentu. Savukārt 14.7% pilsētas iedzīvotāju nebija viedokļa šajā jautājumā.

To, ka atbalsta Basteja Bulvāra pārdēvēšanu par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, biežāk nekā caurmērā norādīja respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī aptaujātie ar pamatizglītību un valsts sektorā strādājošie. Jāatzīmē, ka minētājās iedzīvotāju grupās Basteja bulvāra pārdēvēšanu atbalsta tikai aptuveni 1/10 iedzīvotāju.