Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Tomēr netrūkst arī izaicinājumu, un, gribam to vai nē, nākamais gads būs krietni trauksmaināks. Viens liels izaicinājums, kas aizsākās jau pērn un turpinājās arī šogad, ir būvniecības izmaksu pieaugums un neprognozējamība, kas, visticamāk, turpināsies arī nākamgad. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, Baltijas tirgu tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs cementa pieejamība Skandināvijā, jo lielākie cementa ražotāji Zviedrijā ir saskārušies ar būtiskiem kaļķakmens ieguves ierobežojumiem vides aizsardzības vārdā. Nākamgad cementam, visticamāk, Zviedrijā tiks noteiktas kvotas, līdz ar to augs pieprasījums, un tas jūtami ietekmēs cementa un betona izstrādājumu cenas visā Baltijā.

Otrkārt, nekur nav pazudušas globālās piegāžu ķēžu problēmas, un šādā noskaņā būs jādzīvo arī nākamgad. Daudz neskaidrību rada gaidāmais energoresursu – elektrības, dabasgāzes, degvielas – izmaksu pieaugums, ko noteikti izjutīs katrs, kura darbā ir svarīga preču vai izejvielu piegāde.

Treškārt, ja Igaunijā vai Lietuvā līdzsvars starp privāto un publisko pasūtījumu ir apmēram 50/50, Latvijā publiskais pasūtījums aizņem aptuveni 75% tirgus. Jārēķinās, ka tādi apjomīgi publiskā segmenta projekti kā Rail Baltica arī var ietekmēt būvniecības izmaksu pieaugumu nozarē.

Vēl viens faktors, ar kuru būs jārēķinās, ir darbaspēka pieejamība. Bezdarbs Rīgā šobrīd tuvojas 3–4% atzīmei jeb situācijai, kad strādā visi, kas to vēlas. Situācijā, kad trūkst darba roku, risinājums varētu būt darbaspēka importēšana no ārzemēm, piemēram, Ukrainas. Importētais darbaspēks nebūt nav lētāks kā vietējais, bet ar pašu resursiem darba apjomu nespēsim paveikt vai arī piedzīvosim astronomisku izmaksu pieaugumu.

Kā veicināt darbaspēka pieplūdumu, turklāt tā, lai nodokļi tiktu maksāti Latvijā, nevis pa ceļam Polijā vai Lietuvā, – tas ir jautājums, kas būtu jāuzdod politiķiem.

Visu šo faktoru ietekmē, ceļoties nekustamā īpašuma cenām, varam saskarties ar vēl vienu izaicinājumu, proti, banku iespējām izsniegt kredītus pietiekamā apmērā, lai pircēji varētu atļauties noskatīto mājokli. Šobrīd bankas drīkst izsniegt aizdevumu 90% apmērā no nekustamā īpašuma vērtējuma, un, ja mājokļa pārdošanas cena būs augstāka, tas radīs plaisu starp klientam nepieciešamo summu un to summu, ko banka drīkstēs izmaksāt.

Kā rāda “Bonava Latvija” pieredze, mūsu vidējais pircējs galvenokārt ir jauna ģimene, kas izmanto valsts atbalsta programmu, iegādājas savu pirmo mājokli un, domājot par nākotni, vēlas dzīvot labiekārtotā, ilgtspējīgā vidē. Tieši šo pircēju grupu banku kreditēšanas iespējas skars visvairāk, taču tieši šiem pircējiem kvalitatīva dzīvesvieta ir sevišķi svarīga.

Otru biežāko pircēju grupu – cilvēkus, kuri vēlas uzlabot savu dzīves vidi, kā arī tos apmēram 10% privāto investoru, kuriem ir pietiekami uzkrājumi, lai iegādātos dzīvokļus izīrēšanai, varbūt šis izaicinājums skars mazāk, taču nevaram apgalvot, ka viņiem tas nebūs aktuāli. Finansējot otrreizējo jeb padomju laika mājokļu tirgu, bankas ir konservatīvas, jo apzinās, ka otrreizējā tirgus mājokļos vajadzēs daudz ieguldīt – ap 70% dzīvojamo ēku Rīgā nav renovētas. Turklāt Saeima tikko pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks, kā rīkoties, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Tā kā Rīgā vairāk nekā 30% mājokļu ir dalītajā īpašumā, zemes izpirkšana prasīs papildu investīcijas no mājokļu īpašniekiem, un tas ietekmēs arī kreditēšanas tirgu.

Arī mājokļu pieejamības kontekstā nākamais gads neko iepriecinošu nesola: būvniecības izmaksu pieaugums dzen uz augšu cenas, bet inflācija “apēdīs” algu pieaugumu, kas šī gada trešajā ceturksnī pret pagājušā gada trešo ceturksni nozarēs, ko nav būtiski ietekmējusi pandēmija, ir pat 10%.

Mājokļu pašizmaksu ietekmēs arī klimata jautājumi, piemēram, ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšana, kas nozīmē, pašizmaksa jaunajiem mājokļiem tikai pieaugs, jo normatīvo aktu līmenī pieaugušas ilgtspējas un energoefektivitātes prasības. Te jautājums, ko darīs valsts un pašvaldības, lai šīs izmaksas mazinātu. Pērkot mājokli, no 2% uz 1,5% ir samazināta valsts nodeva, un tas ir vērtējams pozitīvi – tie ģimenei ir vairāki simti eiro, ko var novirzīt mājokļa iekārtošanai. Tomēr jādomā arī par citiem atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu uzlabot savu dzīves telpu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Nākotnes prognozes nešķiet rožainas, taču izmisumam arī nav iemesla. Lai gan pandēmijas ietekmē atsevišķas nozares ir smagi cietušas, kopumā Latvijas ekonomikai klājas tīri labi un sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi. Paredzams, ka nekustamo īpašumu cenas celsies tikai tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas. Banku analītiķi lēš, ka straujš Euribor likmes pieaugums tuvākajos gados nav gaidāms, tātad arī kreditēšanas procentu likmes saglabāsies aptuveni šī brīža līmenī. Protams, arī pašam pircējam ir jāspēj salāgot savas vēlmes ar iespējām, taču iespējas joprojām būs – būvnieki būvēs un bankas kreditēs.

Tāpat ir gaidāmas izmaiņas īres tirgū, pateicoties jaunajam Īres likumam. Domāju, ka turpmāko piecu gadu laikā izveidosies patērētāju segments, kas izvēlēsies īres tirgu nevis kā pagaidu, bet gan kā pastāvīgu risinājumu, ja būs atbilstošs piedāvājums. Kaut arī pašlaik īrējot nākas maksāt vairāk nekā pērkot, īres mājoklis dod lielu brīvību jebkurā brīdī mainīt dzīvesvietu un tās platību tā, kā to prasa aktuālā situācija ģimenē. Investori, kas ieguldīs īres namu būvniecībā, var izrādīties lielākie ieguvēji – kurš pirmais ienāks šajā segmentā, tam būs salīdzinoši lielāki riski, bet arī daudz lielākas iespējas darboties netraucēti, jo konkurence būs maza.

Kopumā Rīgas dzīvojamā segmenta attīstība lielā mērā ir pašas Rīgas pilsētas rokās. Salīdzinot ar mūsu kaimiņu galvaspilsētām Tallinu un Viļņu, Rīgā ir krietni mazāks piedāvājums jauno mājokļu tirgū, bet padomju laika mājokļi ir ievērojami sliktākā stāvoklī. Diemžēl attīstītāju plānus bremzē joprojām nepieņemtais Rīgas pilsētas attīstības plāns, kas rada lielu nenoteiktību un liedz attīstītājiem ar pilnu jaudu īstenot savas ieceres. Tikmēr to, cik būtiski ir rast tām vietu pilsētas izaugsmē, parāda Rīgas biroju tirgus, kuru gan nedaudz iedragājusi pandēmija: redzam, ka līdzi jaunām biroju ēkām nāk arī investīcijas, jaunas darbavietas un iespējas. Mums ir visas iespējas iekustināt arī mājokļu tirgu, lai ieguvēji būtu visi un jauno mājokļu piedāvājums tiktu līdzi pieprasījumam, izlīdzinot arī cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā sestdien Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 2022.gada budžetu, kas stāsies spēkā nākamgad, 1.janvārī.

Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022.gadam izsludināti 14 likumi.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 7,5 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.

Darbu ar valsts budžeta paketi Saeima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā radikālu nodokļu pārmaiņu nebūs, taču dārgāki kļūs tabakas izstrādājumi un cukurūdeņi, vienlaikus būs ievērojami lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums.

Tādu 2022. gadu nodokļu sfērā redz nodokļu eksperti un uzņēmēji. Attālinātā darba veicēji arī 2022. gadā būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par darba devēja izmaksāto attālinātā darba kompensāciju 30 eiro mēnesī apmērā. Vienlaikus ar algas nodokli varēs neaplikt ne tikai izdevumus darbinieku ēdināšanai, bet arī darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (līdz 480 eiro gadā, ar noteiktiem nosacījumiem).

Vairāk naudas

ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka kopumā 2022. gadā nenotiks ļoti krasas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. “Tiešus un daudziem iedzīvotājiem jūtamus labumus nesīs neapliekamā minimuma palielinājums un attālinātā darba izmaksu neaplikšana ar nodokļiem arī 2022. gadā,” secina J. Taukačs. Jāņem vērā, ka 2022. gadā iecerēts pat veselas divas reizes paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pašam šī nodokļa maksātājam no 300 eiro 2021. gadā līdz 350 eiro jau 2022. gada janvārī un pat līdz 500 eiro no 2022. gada 1. jūlija. Tiek prognozēts, ka šāds valdības solis daudziem mazo algu un ienākumu saņēmējiem ļaus makā ieraudzīt vairāk eiro, bet vienlaikus citi izmaksu posteņi jau ir būtiski lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma tendences 2022. gadā

Sanda Roze, "Novatours" pārdošanas daļas vadītāja, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 31. oktobra līdz 6. novembrim astoņi būvniecības uzņēmumi no Latvijas piedalīsies pirmajā būvniecības nozares tirdzniecības misijā izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Tirdzniecības misijas mērķis ir piesaistīt jaunu sadarbības partneru uzmanību un attīstīt dažādas sadarbības iespējas gan Tuvo Austrumu, gan pasaules mērogā, izmantojot globālo platformu, ko piedāvā EXPO. Savukārt 1. novembrī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt EXPO Biznesa forumu, kas piedāvā vairākus tīklošanās pasākumus.

Būvniecības nozares tirdzniecības misijā piedalīsies astoņi Latvijas būvmateriālu ražotāji un būvniecības pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas vēl meklē savu ceļu globālajā tirgū: koka mēbeļu un sienu apdares ražotājs “AW Latvia”, digitālo risinājumu attīstītājs būvniecības nozarei “Artehus”, apdares materiālu ražotājs “Silk Plaster Group”, inovatīvu hidroizolācijas pārbaudes risinājumu izstrādātājs “Controlit Factory”, industriālo betona grīdu ieklāšanas uzņēmums “Primekss”, 3D būvju modelēšanas, 3D skenēšanas un konsultāciju uzņēmums “ITED”, mēbeļu, kāpņu, logu, durvju un citu interjera elementu ražotājs “Wood ART.lv” un parketa ražotājs “Riga Parket”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam būs jāveic Covid-19 "ātrais tests"

LETA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons ievēlēts par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Būvniecības padomi vadīs G. Miķelsons, bet par vietnieku ievēlēts Artis Dzirkalis, kurš pārstāv Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomi.

G.Miķelsons padomes darbu vadīja arī iepriekš – kopš 2020. gada 26. marta. "Darbs pie būvniecības nozarei aktuāliem attīstības jautājumiem turpinās un izaicinājumu netrūkst. Jaunie sociāli ekonomiskie apstākļi un straujā pārmaiņu dinamika rāda, cik liela nozīme ir vidējā termiņā plānotiem un sakārtotiem nozares jautājumiem, kas Padomes un nozares ministrijas veicamo darbu sarakstā ir noteikti kā prioritārie. Jāraugās, kā abpusējā dialogā starp būvniecības nozares organizācijām un ministrijām, turpmāk būs iespējams panākt arī labākus, efektīvākus, ātrākus un jēgpilnākus īstermiņa risinājumus," norāda G.Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve sasniegusi jumta augstāko punktu, ko simbolizē tur novietotais spāru vainags.

Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta gadu mijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neraugoties uz pandēmijas apstākļiem un to radītajiem ierobežojumiem, JRT būvniecības darbi virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas visu trīs zāļu – lielās skatītāju zāles un divu jauno “black-box" zāļu būvkonstrukcijas. Teātra jaunajai ieejas zonai pagalmā, kā arī administratīvajai ēkai veikta augstākā stāva izbūve.

Būvlaukumā vienlaikus darbs notiek dažādās zonās. Turpinās mēģinājumu zāļu konstrukciju izbūves un betonēšanas darbi pagalma zonā, Patlaban uzsākti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi, restaurēto vēsturisko logu bloku montāža, piekārto fasāžu izbūve jaunajam apjomam kompleksa pagalmā, kā arī inženiertīklu un starpsienu izbūve ēkas daļās, kur to pieļauj tehnoloģiskais process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīs līdz 2023.gada vidum

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīt līdz 2023.gada vidum.

Pieņemtās izmaiņas paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Vienlaikus Eiropas Komisija noteikusi, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ierobežojumu skartie uzņēmumi nodokļus varēs sadalīt termiņos vai atlikt

LETA, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu, otrdien nolēma valdība.

Pagaidu regulējums šobrīd paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru