Reklāmraksti

ACC Distribution maina zīmolu, ar mērķi palielināt kvalificētu pakalpojumu sniegšanu tirgū

Sadarbības materiāls, 05.10.2022

Jaunākais izdevums

Kā daļu no savām ambīcijām uzņēmējdarbības stratēģijā, ACC Distribution, elektronikas vairumtirgotājs, kas pieder ACME Grupė, ir atjaunojis savu zīmola logo un vizuālo identitāti. Izmaiņu mērķis ir stiprināt sinerģiju ar globālajiem zīmoliem, sekot inovatīviem virzieniem un paplašināt vārtus globālo zīmolu ienākšanai Baltijas tirgos.

ACC Distribution, kā viens no lielākajiem tehnoloģiju izplatītājiem Baltijā, jau vairākus gadus ir līderis perspektīvāko elektronikas iekārtu zīmolu ieviešanā tirgū. Uzņēmums cenšas nodrošināt īsāko ceļu tehnoloģiju zīmolu ieviešanai jomās, sākot no reģionālā tirgus, kanālu lietpratību un mārketinga pakalpojumiem, līdz nevainojamai loģistikas ķēdei un finanšu risinājumiem.

“Vairāk nekā 20 gadus intensīvi strādājot ar starptautiskajiem partneriem un Baltijas klientiem, esam uzkrājuši lielu pieredzi. Tāpēc mēs varam droši saukt uzņēmumu par vārtiem uz globālo zīmolu reģionālo tirgu. Mēs centīsimies to paveikt ar vēl lielāku sinerģiju, lai Baltijas patērētājiem varētu piedāvāt ne tikai jaunākās tehnoloģijas, bet arī jaunākās globālās tendences. Arī mūsu pārstāvētie zīmoli piedāvā jaunas iespējas un vērtīgu ieskatu vietējā tirgū,” komentēja ACC Distribution izpilddirektors Žymantas Baušys.

Jauna vizuālā identitāte

Izmaiņas ietver būtisku uzņēmuma korporatīvā tēla un stratēģijas pārskatīšanu, tostarp uzņēmuma vizuālo identitāti un zīmolu, ko tas izmanto kopš 2011. gada. Jaunais logotips iemieso mūsdienīga, uzticama zīmola raksturu.“

Jaunais logotips attēlo ideju, ka mūsu komanda un mūsu uzņēmums nodrošinās ātrāko ceļu uz jaunām iespējām mūsu partneriem un klientiem. ACC Distribution ir vārti uz tehnoloģiju nākotni. Mēs izvēlamies un atrodam jaunākos risinājumus, lai apmierinātu tirgus vajadzības un mūsu klientu un piegādātāju cerības,” teica Žymantas Baušys.

Arkveida simboli, kas atbilst burtiem ACC, tika izvēlēti jaunajam korporatīvajam logotipam, lai veidotu portāla formu, tādējādi paužot fokusu uz nākotni. Logotipam izvēlētā zilā krāsa atspoguļo uzņēmuma dinamisko darbību.

“Mēs ticam, ka ACC Distribution jaunais veidols ietver un atspoguļo mūsu uzņēmuma galvenās vērtības un stirpās puses – atbildību, uzticamību, plašas pieejas izmantošanu un atjaunināšanu”, teica Žymantas Baušys.

Saskaņā ar ACC Distribution izpilddirektora teikto, nepieciešamību pēc šī atjauninājuma rosināja uzņēmumu ACME Europe un ACC Distribution apvienošanās 2019.gadā, kā arī tirgū notiekošās izmaiņas.

“Jau tad mēs sākām domāt, ka vecais logo vairs neatspoguļo ACC Distribution, taču nolēmām ar izmaiņām nesteigties. Dažus gadus vēlāk, kad veidojām savu ambiciozo stratēģiju 2022.–2024. gadam, sapratām, ka ir pienācis īstais brīdis. Jo īpaši pieaug nepieciešamība, lai mūsu biznesa klienti pirmie uzzinātu par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm un, lai viņu pārstāvētie ražotāji iegūtu atbilstošas zināšanas par reģionālajiem tirgiem,” uzsvēra Žymantas Baušys.

Vizuālās identitātes atjauninājums ir fokusēts uz ACC Distribution stipro pušu un vērtību, ko mēs radām mūsu partneriem un pasūtītājiem, izcelšanu. Atjaunošanas procesā mēs esam iesaistījuši arī uzņēmuma darbiniekus.

“Runa nav tikai par mājaslapas vai biroja izkārtnes atjaunināšanu. Mēs vēlējāmies izstrādāt jaunu darbības un komunikācijas stratēģiju, tajā skaitā, jaunus sociālos projektus, periodisku tirgus izpētes analīzi un rezultātu attēlojumu, kā arī mūsu darbinieku personīgo izaugsmi. Mēs nepārtraukti tiecamies būt par ekspertiem elektroniskā aprīkojuma tirgū. Tas ļauj mums diktēt tendences un piedāvāt tikai labākās un jaunākās tehnoloģijas, kā arī dalīties ar jauniem biznesa veiksmes stāstiem un palīdzēt tos radīt,” teica Žymantas Baušys.

Viņš uzsvēra, ka ACC Distribution partneri un pasūtītāji šo pozitīvo izmaiņu rezultātā būs tikai ieguvēji. Uzņēmums ir gatavs dalīties ar savām zināšanām, izmantojot dažādus saziņas rīkus, kā arī turpināt uzlabot savu pieredzi darbā ar pasūtītājiem un sadarbības partneriem.

Uzņēmumam palīdzēja Synthesis Consulting Group stratēģiskie konsultanti.

ACC Distribution, kas ir ACME Grupas uzņēmums, pārstāv vairāk kā 200 informācijas tehnoloģiju, datoraparatūru, programmatūru, audio, video, datorspēļu, e-mobilitātes un mājas ierīču piegādātājus un zīmolus kā Dell, Lenovo, Xiaomi, Asus, Acer, Microsoft, OnePlus, LG, Samsung, Trina Solar un citus. ACC Distribution grupa sastāv no 7 uzņēmumiem, kas darbojas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Uzņēmums ir radījis vairāk, kā 200 darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“ACC Distribution” atjaunošanas stratēģija ir ļāvusi uzņēmumam pārvarēt tirgus izaicinājumus

Sadarbības materiāls, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“ACC Distribution”, viens no lielākajiem elektronikas vairumtirgotājiem Baltijas valstīs, 2022. gadā ieguva konsolidētos ieņēmumus 280 miljonu eiro apmērā un tīro peļņu 3,1 miljona eiro apmērā. Tas nozīmē attiecīgi 6% un 53% samazinājumu, salīdzinot ar 2021. gadu.

“Pagājušajā gadā viss tehnoloģisko iekārtu tirgus saskārās ar problēmām, ko izraisīja pārmērīgs preču piedāvājums un pieprasījuma samazināšanās, toties auga transportēšanas, noliktavu, algu un citas izmaksas. Enerģētikas krīze, rekordaugstā inflācija un vispārējā tirgus nenoteiktība koriģēja patērētāju reālos ienākumus un iepirkumu prioritātes. Neraugoties uz diezgan svārstīgo tirgus un ekonomisko situāciju, “ACC Distribution” saglabāja ilgtspējīgu peļņu, un mēs konsekventi turpinājām atjaunot savu produktu klāstu un modernizēt biznesa procesus. Plānojam, ka atjaunošanas stratēģijas īstenošana ļaus uzņēmumam augt arī tikpat izaicinošajā 2023. gadā,” norāda “ACC Distribution” izpilddirektors Žīmants Baušis (Žymantas Baušys).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.februārī nolēma neatļaut pārdot sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā valdība izskatīja EM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas".

Pagājušā gada nogalē Latvija saņēma investora pieteikumu ar lūgumu sniegt atļauju atsavināt sankcijām pakļautā "Severstal Distribution" kapitāla daļas 100% apmērā.

Izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, Ministru kabinets lēma atteikt pārdot iesaldētās "Severstal Distribution" kapitāla daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valdība vērtēs sankcijām pakļautā Severstal Distribution kapitāldaļu atsavināšanu

LETA, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība plāno vērtēt sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļu atsavināšanu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

EM pārstāvji skaidroja, ka šim rīkojuma projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to līdz valdības lēmuma pieņemšanai EM nevar sniegt komentārus par tā saturu.

Jau vēstīts, ka "Severstal Distribution" 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma īpašnieki veic pārrunas ar potenciālo pircēju.

Uzņēmuma vadība informē, ka "Severstal Distribution" īpašnieki ir saņēmuši nesaistošu iegādes piedāvājumu no potenciālā pircēja - Eiropas uzņēmuma, kas nav pakļauts pret Krieviju vērstajām sankcijām.

2022.gada otrajā ceturksnī potenciālais pircējs sāka padziļinātās izpētes procesu, kuru bija plānots pabeigt trešajā ceturksnī un tad vienoties par iegādes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Marcegaglia Baltics" (iepriekš SIA "Severstal Distribution") tuvākajos trijos gados plāno sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Itālijas uzņēmuma plāns ir Latvijā izveidot modernu metālu apstrādes un izplatīšanas centru ar 300 jaunām darbavietām.

"Marcegaglia Carbon Steel" prezidents un izpilddirektors Antonio Marčegalja norāda, ka "Severstal Distribution" kapitāldaļu iegāde ir palīdzējusi nostiprināt "Marcegaglia Carbon Steel" komerciālo klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs - reģionā, kur līdz šim Itālijas uzņēmums nebija darbojies, īpaši Latvijā un attiecīgi arī Polijā un Ukrainā.

Tuvākajā laikā "Marcegaglia Baltics" plāno atsākt darbību.

Jau ziņots, ka 2023.gada pavasarī "Marcegaglia" iegādājās "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs. Darījuma summa netiek atklāta. Vienlaikus "Reuters" norāda, ka līdzekļi nav pārskaitīti Krievijas uzņēmumam "Severstal", bet gan deponēti darījuma kontā, kur tie paliks iesaldēti tik ilgi, kamēr spēkā būs Eiropas Savienības sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Severstal Distribution" (tagad - SIA "Marcegaglia Baltics") pagājušajā gadā strādāja ar 341,847 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta 170,026 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums strādāja līdz 2022.gada 1.martam, un, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas pret Krieviju, kā arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja Alekseja Mordašova iekļaušanas sankciju sarakstos, uzņēmuma saimnieciskā darbība tika iesaldēta. Līdz ar to 2022.gada rezultāti nav objektīvi salīdzināmi ar 2021.gada rezultātiem.

"Severstal Distribution" apstādināja saimnieciskos procesus, kā arī pārtrauca kravu piegādes klientiem. Turpmāk uzņēmums koncentrējās uz galvenajām funkcijām, kas vērstas uz pamatvajadzību nodrošināšanu un darbības uzturēšanu. Arī uzņēmuma maksājumi tika ierobežoti un notika tikai tādā mērā, lai varētu turpināt pastāvēt. Darbības ar naudas līdzekļiem tika veiktas, balstoties uz to valstu regulatoru atļauju saņemšanu, kurās "Severstal Distribution" bija atvērti konti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro Rock Distribution Tallinas pilsētas teātra modernizēšanai

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konig Distribution investē 258 000 eiro noliktavu aprīkošanā ar saules paneļiem

Db.lv, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairumtirdzniecības un izplatīšanas uzņēmums “Konig Distribution” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” realizējis apjomīgu tehniskās modernizācijas projektu, aprīkojot noliktavu kompleksus Rīgā, Daugavpilī un Liepājā ar saules paneļiem pašpatēriņam.

Kopējā uzstādītā saules paneļu jauda sasniedz 322 kW. Plānots, ka uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos vairāk nekā 272 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Nepastāvīgos laikos uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu savu energoneatkarību un veicinātu ilgtspēju. Noliktavu aprīkošana ar modernām saules enerģijas tehnoloģijām ir rūpīgi plānots un mērķtiecīgs solis uzņēmuma attīstībā. Tas ļaus uzņēmumam no enerģijas patērētājiem kļūt par ražotājiem, tādējādi samazinot ikmēneša elektrības rēķinus,” skaidro AS “Konig Distribution” vadītāja Jekaterina Binklere.

Modernizācijas projekta ietvaros uz “Konig Distribution” noliktavu jumtiem izvietoti saules paneļi, kas nākamo 10 gadu laikā saražos vairāk nekā 2 500 MWh elektroenerģijas. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 258 428 eiro. Projekts realizēts par AS “Konig Distritbution” uzņēmuma līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa izaicinājums – piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana skaistumkopšanā – vai jāatgriežas pie patentmaksas?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group emitē 30 miljonu eiro obligācijas noliktavas finansēšanai

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs, 30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru