Konkurences padome (KP) konstatējusi pārkāpumus SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) darbībās, uzlikusi naudassodu 250 latu apmērā.

Konkurences padome konstatējusi, ka LaTS ir ieguvusi ievērojami lielā apjomā Latvijas Tirgotāju kooperācijas Aibe komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī savā saimnieciskajā darbībā ir izmantojusi daļu no tās. Tādējādi LaTS ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto aizliegumu iegūt un izmantot cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošu informāciju bez tā piekrišanas. Latvijas tirgotāju savienības LaTS vadītājs Raimonds Okmanis pagaidām no komentāriem atturas, jo šis jautājums vēl tikšot apspriests uzņēmuma ietvaros. Vai lēmums tiks pārsūdzēts, tiks izlemts nākamnedēļ. «Vienīgais, ko varam teikt - mēs Konkurences padomi un tās lēmumu cienām,» norāda R. Okmanis. Viņš arī norādīja, ka LaTS šobrīd turpina veiksmīgi attīstīties. «Domājam, ka gada beigās mēs apgrozīsim 6 miljonus latu mēnesī. Šobrīd mums ir jau 93 dalībnieki, pie tam lielākā daļa nav bijušie Aibes dalībnieki,» skaidro R. Okmanis. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe un lielākā Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu alianse Aibe apvienojusies vienīgajā Baltijas valstu tirgotāju savienībā.

Konkurēt ar lielajiem veikalu tīkliem ir iespējams, apvienojot daudzu mazu, neatkarīgu veikalu spēkus, rāda Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu apvienības Aljansas Aibė, UAB pieredze , vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānija Lietuvā ir izveidota 1999. gadā. «Toreiz situācija tirgū bija tāda, ka strauji attīstījās lielie mazumtirdzniecības tīkli, pieauga viņu tirgus daļa, bet tradicionālo mazo veikaliņu tirgus daļa nedaudz samazinājās. Turklāt preču piegādātāji lielajiem spēlētājiem spēja piedāvāt labākus noteikumus nekā mazajiem, tāpēc radās ideja attīstīt kooperāciju, lai visiem būtu līdzīgi noteikumi, būtu vienoti iepirkumi, iespaidīgāks apgrozījums un spēks. Vēlāk parādījās arī sava loģistika, jo mūsu veikali nav lieli, tie atrodas mazās pilsētās, un tos dažiem piegādātājiem ir grūti sasniegt,» stāsta Artūrs Zabielsks (Artūras Zabielskas), Aljansas Aibė, UAB Baltijas iepirkumu departamenta direktors. Latvijā Aibe kooperāciju sāka attīstīt 2002. gadā. Šobrīd aliansē ir 1090 veikali Lietuvā un Latvijā, tostarp Lietuvā ir vairāk nekā 600, bet Latvijā – vairāk nekā 400. Gandrīz katram alianses dalībniekam – veikalam ir savs īpašnieks (kopumā ir 354 mazumtirdzniecības uzņēmumi). Kopumā šajā mazumtirgotāju apvienībā strādā aptuveni 5000 cilvēku, no tiem 3500 Lietuvā.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe mainījusi zīmola identitāti un piedāvā jaunu veikalu darbības modeli – convenience store.

Jaunā modeļa galvenā ideja ir būt tuvāk Latvijas patērētājam, piedāvāt augstu servisa līmeni un iespēju ērti iepirkties ikdienā. Papildus tam Aibe saviem dalībniekiem – mazajiem un vidējiem tirdzniecības uzņēmumiem – piedāvā pāriet uz franšīzes sadarbības modeli.

Ar uzņēmuma attīstības stratēģijas maiņu cieši saistīta arī zīmola Aibe vizuālās koncepcijas maiņa. Blakus sarkanajai un zilajai krāsai, kas jau vairāk kā piecus gadus ir Aibe zīmolā, parādījusies zaļā krāsa, kura simbolizē uzņēmuma jauno pieeju. Saskaņā ar jauno attīstības plānu, iecerēts arī mainīt tirdzniecības tīkla veikalu vizuālo koncepciju. Pirmās vizuālās un konceptuālās izmaiņas „Aibe” veikala tīklā plānotas jau nākamajā gadā, bet būtiskas izmaiņas lielākajā daļā tīkla gaidāmas 2010. gadā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas tirgotāju kooperācijas Aibe apgrozījums ir bijis 47.3 miljoni latu, kas ir par 8.5% mazāk kā pērn tajā pašā laika posmā.

Kā skaidro LTK Aibe valdes priekšsēdētājs Egidijs Aļeiņikovs, apgrozījuma kritumam ir vairāki iemesli, galvenais – sarežģītā situācija Latvijas ekonomikā, kas būtiski skar arī mazumtirdzniecības nozari. Otrs – brīvo līdzekļu trūkums mazumtirgotājiem, lai veidotu preču sortimenta uzkrājumus laikā, kad piegādes veikaliem tiek veiktas retāk.

Galvenais LTK Aibe uzdevums šogad ir veikt pārmaiņas tīklā, lai ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem pārdzīvotu šo laiku un rastu potenciālu attīstībai. «Mēs redzam potenciālu attīstībai reģionos, jo mazajiem un vidējiem tirgotājiem ir vieglāk izdzīvot, esot tirdzniecības veikalu tīklā, kas sniedz virkni priekšrocību – ir plašāks preču sortiments, labāk organizēta piegāde, pircējiem izdevīgas atlaides, kā arī atbalsts veikala tirdzniecības darba organizēšanā un IT pielietošanā», komentē E.Aļeinikovs.

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji ELVI un AIBE. Jaunizveidotais uzņēmums SIA Latvijas iepirkumu apvienība ļaus nodrošināt vienotu iepirkumu sistēmu, tikmēr abu mazumtirgotāju veikalu tīkli turpinās darboties zem to līdzšinējiem zīmoliem.

Jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas, savukārt, nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Lielākie ieguvēji no šīs ELVI un AIBE tuvināšanās būs abu veikalu tīklu pircēji, kā arī mazie un vidējie nacionālie uzņēmumi, kas apvienojušies zem minētajiem zīmoliem, teikts izplatītajā paziņojumā.

«Par nacionālo mazumtirgotāju apvienošanos, lai sekmīgāk konkurētu ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, tiek diskutēts jau sen. Arī mēs esam meklējuši sadarbības iespējas ar citiem Latvijas vietējiem veikalu tīkliem, tomēr līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar AIBE tirgotāju aliansi, kas ļauj mums kopā kļūt par lielāko pašmāju iepirkuma grupu Baltijā pēc veikalu skaita, kas apvienojušies zem mūsu zīmoliem,» stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka SIA Latvijas iepirkumu apvienība ir atvērta sadarbībai arī ar citiem vietējiem mazumtirgotājiem.

Latvijas tirgotāju kooperācijai AIBE tagad ir jauna vadība, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar šā gada janvāri par SIA Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE izpilddirektoru ir iecelts Andrejs Vaišļa. Viņš iepriekš bijis pārdošanas direktors vienā no lielākajām plaša patēriņa preču izplatītājfirmām Latvijā SIA Unifex, kur darba pieredzi ieguvis arī kā reģionālais menedžeris un tirdzniecības pārstāvis.

Andrejs Vaišļa atzīst: „Personīgi man tas ir jauns izaicinājums - pēc vairākiem nostrādātiem gadiem pārdošanas vadīšanā turpināt attīstīt vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā”. Jaunais direktors uzsver, ka šogad tiek plānots lielu uzmanību pievērst AIBE tīkla pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kā arī turpināt darbu pie AIBE zīmola stiprināšanas un jaunu tīkla dalībnieku piesaistīšanas. Viens no salīdzinoši jauniem tirdzniecības tīkla AIBE attīstības virzieniem būs tālāka centralizētas loģistikas attīstība.

Ziema un pavasaris būs drūms laiks Latvijas mazumtirgotājiem. Latvijas tirgotāju kooperācijas Aibe jaunais valdes priekšsēdētājs Egidijs Aļeiņikovs (Egidijus Aleinikovas) intervijā Dienas Biznesam paredz, ka mazumtirdzniecībā ziemā un īpaši pavasarī gaidāma sīva cīņa par izdzīvošanu.

«Domāju, ka būs sliktāk. Izvērtējot 9 mēnešu rezultātus, jau jūtams, ka ļaudis nesaņem pabalstus un tas ietekmē tirdzniecību. Naudas kļūs mazāk, savukārt bezdarbs var pieaugt vēl līdz nākamā gada vidum, ja ne līdz gada beigām. Labi, ka siltums nesadārdzinās, jo tas situāciju padarītu vēl sliktāku,» saka E. Aļeiņikovs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Tirdzniecības uzņēmumu alianse AIBE, vairāk kā 1 090 veikalu īpašniece Latvijā un Lietuvā, 2014. gadā abās valstīs kopā sasniegusi apgrozījumu gandrīz 409 miljonu eiro apmērā – tas ir par 18% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Latvijā pārdošanas ieņēmumi veidoja 131 miljonus eiro – tas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Tāpat, aliansei Latvijā 2014. gadā pievienojušies 17 veikali, informē kompānijā.

«Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nepieciešams apvienoties tāpēc, lai Latvijas un citu valstu piegādātāji piedāvātu labākus un izdevīgākus sadarbības nosacījumus. Strādājot kopā, kļūstot vienotiem, esam sasnieguši tiešām labus rezultātus», - izsakās SIA «Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE» valdes loceklis Uldis Priekulis.

AIBE alianse nedomā samazināt uzņemto tempu - tās mērķis palielināt veikalu skaitu aptuveni par 5%, iegādāties jaunus un atjaunot 30 jau aliansē esošus veikalus, paplašināt un palielināt sortimentu, stabilizēt preču pozīcijas reģionos. «Mēs konkurējam attiecībā uz kvalitāti, nevis daudzumu, līdz ar to šogad plānojam paplašināt sortimentu: ne tikai dažādot preču izvēli, bet arī vairāk orientēties uz reģionālajiem ražotājiem. 2015. gadā mēs turpināsim investēt preču uzskaites programmu attīstībā AIBE partneru veikalos, kases sistēmu iegādēs mūsu partneriem, attīstīt atlaižu programmu AIBE JUMS, kurā uz šodienu jau ir vairāk kā 200 tūkstoši klientu Latvijā un Lietuvā.», - apstiprina Uldis Priekulis.

Mazumtirdzniecības grupa Aibe Rīgā ir izveidojusi loģistikas centru, kurš nodarbosies ar vairumtirdzniecību un preču piegādi Latvijas tīkla Aibe veikaliem.

Tas palielināšot tīkla konkurētspēju, attīstīšot izplatīšanu, kā arī ļaušot centralizēt preču piegādi Lietuvas un Latvijas tīkla dalībniekiem. Loģistikas centrs Rīgā sāks darboties šī gada trešajā ceturksnī.

"Pirms četriem gadiem, centralizējot preču piegādi Lietuvā, spējām palielināt savu tirgus daļu. Investīcija ne tikai attaisnojās, bet arī sniedza priekšrocības konkurences apstākļos - tieši tas arī pamudināja Latvijā veidot līdzīgu centru. Bez tam, ierīkojot loģistikas centru Rīgā, veidosim centralizētu preču piegādes sistēmu starp divām valstīm. Plānojam centralizēti pasūtīt visām 996 tirdzniecības vietām nepieciešamo preču daudzumu, tādā veidā samazinot piegādes tēriņus", stāstīja Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE valdes loceklis Raimonds Okmanis.

SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe atkal mainīts vadītājs, liecina paziņojums Lursoft.

Savas pilnvaras nolicis martā ievēlētais valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis un viņa vietā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Renats Vaitkevičus. Valdes locekles amatu uzņēmuma valdē turpina pildīt Margarita Kosmačova.

Lursoft esošā informācija liecina, ka jaunieceltais valdes priekšsēdētājs savulaik bijis SIA Euroaptieka un SIA VP Group Latvija līdzīpašnieks, savukārt D. Zālīša vārds patlaban nav atrodams neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma amatpersonu vai dalībnieku sarakstā.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe reģistrēta 2002.gadā, uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvas UAB Aljanses Aibe, kuram pieder 91,94% daļu.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu alianse Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija šogad Latvijā realizējusi investīciju projektus 0,5 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad sāks jauna loģistikas centra būvniecību Kauņā, kā arī plāno iegādāties kādu no vietējiem tirdzniecības tīkliem, žurnālistus informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs.

Līdzšinējās investīcijas ieguldītas veikalu aprīkojumā, rekonstrukcijā, kā arī jaunu partneru piesaistē un centrālās noliktavas Ķekavā attīstībā.

Kā norādīja Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas valdes loceklis Uldis Priekulis, nākamgad tiek plānots sākt jauna - 15 000 kvadrātmetru liela - Baltijas loģistikas centra būvniecību, kas atradīsies Kauņā. Viņš gan atturējās minēt ieguldījumu apjomus, bet atzina, ka centrs būs ļoti moderns ar daudzveidīgiem temperatūras režīmiem, kas ļaus ievērojami palielināt preču sortimentu.

Tāpat alianses vadītāji norādīja, ka patlaban notiek sarunas par kāda vietējā tirdzniecības tīkla iegādi, kura nosaukums pagaidām gan netiek minēts.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.

Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.

«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.

Mazo veikalu īpašnieki ir izmisumā – elektrības tarifu kāpuma dēļ nāksies paaugstināt cenas, lai gan iedzīvotāju pirktspēja jau tāpat mazinās.

Latvijas tirgotāju kooperācijas Aibe pārdošanas nodaļas vadītājs Mareks Kudulis informē, ka īpaši smagi tas jūtams lauku reģionos, kur, iespējams, daudzus mazos veikaliņus nāksies slēgt.

Jaunie elektrības tarifi stājās spēkā no šā gada 1. aprīļa un divarpus gadu laikā elektrības cena kāpusi jau par vairāk nekā 50 procentiem. AS Latvenergo skaidrojis, ka tarifu paaugstināšanu diktē importētās elektroenerģijas cenu pieaugums, dabasgāzes sadārdzināšanās, kā arī infrastruktūras sistēmas pakalpojumu izmaksas. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce paudis, ka jaunais tarifu plāns esot «sociāli atbildīgs» un balstās uz «sociālā taisnīguma principiem – tie, kas vairāk patērē elektroenerģiju, arī attiecīgi vairāk izjutīs tarifa izmaiņas.»

Mainījusies SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe valdes sastāvs, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Eimuta Radžvila vietā augstajā amatā iecelts Didzis Zālītis, savukārt Inesas Songailes un Ramutes Vaičiūnienes vietā valdes locekļu amatu turpmāk ieņems Margarita Kosmačova un Renats Vaitkevičus.

Uzņēmuma jaunieceltais valdes priekšsēdētājs savulaik ieņēmis augstus amatus AS Gutta, AS Laima, AS Rīgas piena kombināts un SIA Valio International valdēs, liecina Lursoft pieejamā informācija.

SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe dibināta 2002.gadā, un tās dalībnieku sarakstā atrodamas 19 fiziskas un juridiskas personas, taču lielākais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvas uzņēmums UAB Aibes Mažmena, kuram pieder 91,84%.

2017. finanšu gadā Baltijas lielākais e-komercijas spēlētājs Pigu Group plāno apgrozīt 85 miljonus eiro, bet turpmākajiem gadiem mērķi ir vēl ambiciozāki – 2021. gadā uzņēmuma mērķis ir sasniegt 200 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esam lielākais interneta tirgotājs Baltijā; katru gadu augam straujāk, mūsu izaugsme absolūtos skaitļos ir lielāka nekā mūsu konkurentiem, un ar katru gadu atraujamies arvien pamanāmāk. Tas mums palīdz piesaistīt vairāk pircēju un pirkt vairāk produktu par labākām cenām. Mūsu galvenais mērķis ir augt un palielināt tirgus daļu,» neslēpj Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), Pigu UAB valdes priekšsēdētājs.

Pigu Group ietilpst internetveikali pigu.lt Lietuvā, 220.lv Latvijā un kaup24.ee Igaunijā. Pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums visās trijās Baltijas valstīs ir audzis divas reizes – no 40 miljoniem 2014. gadā līdz 85 miljoniem 2017. finanšu gadā, kas beigsies marta beigās. 2018. gadā Pigu Group mērķē uz 105 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt 2021. gada plāns ir apgrozīt 200 miljonus eiro. Straujā izaugsme ļāvusi Pigu Group ierindoties Deloitte straujāk augošo kompāniju saraksta Technology Fast 50 sadaļā Big 5, ieņemot 3. vietu. «Šajā sarakstā apkopotas diezgan lielas kompānijas, kuras vairs neaug tik strauji kā jaunāki uzņēmumi. Šajā sarakstā esam pirmā kompānija no Baltijas reģiona. Lai gan strādājam sešu miljonu iedzīvotāju tirgū, šajā konkursā konkurējam ar tādu valstu tirgu kā Polija un Rumānija, kur ir 40 un 20 miljoni iedzīvotāju. Tāpat jau otro reizi esam iekļuvuši 2017 Inc. 5000 Eiropas straujāk augošo kompāniju sarakstā,» uzskaita D. Ļuļis.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe pērn strādājusi ar 89.16 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš.

2008. gadā Aibe apgrozīja 93.6 miljonus Ls. Aibes valdes priekšsēdētājs Egidijs Aļeiņikovs (Egidijus Aleinikovas) pastāstīja, ka situāciju ietekmējis apjomu samazinājums mazumtirdzniecībā.

Lai gan atsevišķos reģionos vērojama stabilizācija, šobrīd visgrūtāk klājas veikaliem Krievijas pierobežā, kur, visticamāk, tiem nākas konkurēt ar tā saucamo pelēko sektoru.

Šobrīd nozarē vērojama jaunu veikalu atvēršana, bet E. Aļeiņikovs domā, ka šogad arī turpināsies veikalu īpašnieku maiņa – tie, kam būs grūtības un trūks apgrozāmo līdzekļu, savu biznesu pārdos. Aibes sastāvā ir 436 tirdzniecības vietas.

Pārtikas ražotāji paģēr uz PVN likmes samazināšanu pārtikai līdz 5%, kas audzētu uzņēmumu konkurētspēju un slāpētu patēriņa kritumu.

Tirgotāji gan atzīst, ka būtu gatavi samazināt cenas pārtikai, taču vienlaicīgi atklāj, ka PVN samazināšana līdz 5 % ir īstermiņa risinājums un rada bīstamību valsts budžetam.

Ietekmē patēriņu

Patlaban Latvijā PVN likme pārtikai ir viena no lielākajām ES - 18 %, līdz ar to produktu cenas ir vienas no visaugstākajām. Pārtikas ražotājus apvienojošās - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) viedoklis ir viennozīmīgs - pēc iespējas ātrāk samazināt PVN likmi pārtikas produktiem. LPUF secinājusi, ka šogad produkcijas tirdzniecības apjomi ir vidēji samazinājušies par 10%, turklāt prognozes liecina, ka, nestimulējot tirgu, krituma tendence nestāsies, norāda LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

Vislielākās summas vienā iepirkšanās reizē tiek atstātas MC2, Stockmann un Sky veikalos, bet vismazākās summas IKI, Top! un Aibe veikalos.

Tā, piemēram, MC2 vidēji tiek iztērēti 33 Ls, Stockmann - 21.9 Ls, Sky - 21.2 Ls, bet Aibe veikalos - 5.6 Ls. Tomēr rēķinot vidējo summu veikalos, var secināt, ka latvieši pirkumiem vienā reizē tērē gandrīz 10 latus. To atklāj mārketinga pētījumu kompānijas GfK Baltic veiktais pārtikas lielveikalu monitorings.

Pētījums rāda, ka latvieši vidēji nedēļā iepērkas 2.5 veikalos – 29% nedēļas laikā dodas uz diviem dažādiem veikaliem, bet 28% uz trim.

Plānotais nodoklis par saimniecības ēkām, kas tautā ticis nodēvēts par šķūnīšu nodokli, var kļūt par vienu no pēdējiem pilieniem jau smagajā lauku iedzīvotāju, īpaši uzņēmēju dzīvē, uzskata lauku uzņēmēji.

Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneri, vietējie uzņēmēji, daudziem no kuriem arī pašiem pieder ne tikai veikali, bet arī ražotnes un zemnieku saimniecības, norāda, ka šis nodoklis ir sasteigts, bet tā iekasēšana un kontrole – nepārdomata un sarežģīti realizējama.

«Tiekam spiesti kā skrūvspīlēs, izeju neredzam, kļūst arvien grūtāk, strādājam vēl tikai tāpēc, lai vispār dzīvei būtu jēga, lai kaut ko darītu, bet – cik ilgi tas vēl turpināsies?» retoriski jautā reģionu uzņēmēji, jauno nodokli dēvējot par absurdu. Nodoklis būšot papildu slogs arī patērētājiem, kuru pirktspēja turpina arvien mazināties.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Latvijā paliek arvien mazāk cilvēku darbspējīgā vecumā. Pirmajā pusgadā vien no Latvijas emigrējuši vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku. Drīz darbiniekus atrast kļūs neiespējami, uzsver Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE biedri.

Viņi aicina valdību steidzami veidot valstisku programmu, lai aizkavētu darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm

«Jau vairākus gadus Latvijas uzņēmēji stāsta par satraucošu situāciju: darba devējiem kļūst aizvien grūtāk atrast darbiniekus. Cilvēki aizbrauc, no tiem, kas paliek, liela daļa strādāt vienkārši nevēlas. Uzņēmēji rosās, rada darba vietas, bet nav jau kam to radīt,» uzsver AIBE pārdošanas nodaļas vadītājs Mareks Kudulis.

Paziņojumā arī norādīts, ka darba meklētāju skaits ir milzīgs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada pirmajā ceturksnī tas bija vairāk nekā 188 tūkst., bet uzņēmēji nevarot atrast darbiniekus.Darba devēji ir neizpratnē, kādēļ cilvēki negrib strādāt, bet izvēlas nedarīt neko.

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērts pārtikas mazumtirgotāja Aibe veikals, novēroja Dienas Bizness. Uz jautājumu, vai šis veikals tirdzniecības centrā atradīsies arī pēc rekonstrukcijas, kad tiks atvērts pārtikas veikals Rimi, Domina Shopping direktore Dina Bunce skaidro: «Augusta sākumā atvērts pārtikas veikals Aibe, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtikas pamata preces laikā, kamēr notiek rekonstrukcija.»

Viņa arī uzsver, ka šis ir pagaidu risinājums līdz rekonstrukcijas beigām. Pēc tam renovētajā daļā tiks atvērti aptuveni 25 jauni veikali un pakalpojuma sniedzēji, tai skaitā arī hipermārkets Rimi.

DB jau rakstīja, ka jūlijā Rimi Latvia noslēdza nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping. Iepriekš tirdzniecības centrā atradās veikals Prisma, kas tika slēgts maija beigās. Tāpat jāatgādina, ka jūlijā tirdzniecības centru Domina Shopping par 74,5 milj. eiro iegādājās Igaunijas fonds EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN).