Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Rimi pārdošanas apjomi oktobrī visstraujāk sarukuši Latvijā – par 15.7 %, liecina Rimi Baltic sniegtā informācija.

Oktobrī Rimi Latvia veikalu pārdošanas apjomi bija 41.7 miljoni eiro.

Rimi Eesti Food pārdošanas apjomi sasnieguši 27.8 miljonus eiro, kas ir par 12.4 % mazāk nekā pērn oktobrī, savukārt Rimi Lietuva – 18 miljonus eiro, kas ir par 14.4 % mazāk.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos Rimi Latvia pārdošanas apjomi bija 466.7 miljoni eiro, kas ir par 10.9 % mazāk nekā attiecīgajā laikaposmā gadu iepriekš, Rimi Lietuva – 198.2 milj. eiro un attiecīgi 11.5 % samazinājums, savukārt Rimi Eesti Food strādāja ar 298.0 apgrozījumu, kas ir samazinājies par 7.5 %.

Šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms, gada būvniecības apjomi Latvijā samazinājušies par 36.8%, kas ir lielākais kritums starp (Eiropas Savienības) ES valstīm uzreiz aiz Lietuvas, kur būvniecība kritusi par 49.3%.

Tikai četrās ES valstīs minētajā laika posmā būvniecības apjomi pieauguši. Par Īriju un Kipru dati nebija pieejami. Lielākais būvniecības apjomu pieaugums reģistrēts Polijā (8.6%) un Luksemburgā (4.9%).

Tabula. Būvniecības apjomi šī gada trešajā ceturksnī.

Eiropas Savienības (ES) valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, sarucis par 4.8%. Straujākais kritums reģistrēts Lietuvā, kur IKP sarucis par 22.6%.

Straujākais kritums tāpat kā pirmajā ceturksnī atkal bijis Baltijas valstīs – Lietuvā (-22.6%), Latvijā (18.2%) un Igaunijā (16.6% no IKP).

Tabula. ES valstu otrā ceturkšņa IKP salīdzinājums pret šī gada pirmo ceturksni un 2008. gada otro ceturksni.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

A/s Liepājas metalurgs sāga arvien vairāk atgādina realitātes šovu, kurā dalībnieki skrien uz mērķi, pārlecot no vienas nedrošas laipiņas vai šķēršļa uz nākamo.

Japāņu šova būtība slēpjas ne tikai viena «neuzvaramā Banzukes» atrašanā – tā, kurš kļūs par varoni, pārvarot šķēršļus. Skatītāju miljonus šovs pulcē galvenokārt tāpēc, ka daudzi krīt. Arī Baltijā vienīgās metalurģiskās rūpnīcas grimšana ar nereāliem solījumiem un liekulīgu retoriku tiek pārvērsta par ilgstošu šovu, kur daudzi krīt, bet daži paspēj aizlēkt līdz mērķim – vispirms bija pašvaldību vēlēšanas, tagad būs Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanas. Gandrīz droši var prognozēt, ka Liepājas metalurga sāgai netiks pielikts punkts līdz vēlēšanu noslēgumam, jo uz «neuzvaramā» titulu, iekļūstot kārotajā krēslā, pretendē arī politiķi, kuri pieņem ar metalurģijas uzņēmumu saistītus lēmumus. Turklāt Latvijas mērogam milzīga, ne vien ekonomiski, bet arī sociāli ietekmīga uzņēmuma problēmas ir lielisks publiskās retorikas temats.

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Db.lv apkopojis ekspertu komentārus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī. Viens no ekspertiem CSP datiem veltījis tādus vārdus kā «mums ir darīšana ar īstu statistisku tārpu bundžu, kuras atvēršanas sekas būtu neprognozējamas».

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

«Patēriņa cenas septembrī krita nedaudz mazāk nekā mēs prognozējam – par 0.3% mēneša laikā, kas nozīmē 0.5% gada inflāciju. Pārsteigumu sagādāja izglītības maksas pieaugums (+8.1%, t.sk. augstskolās par 13.5%), jo iepriekš lielākās universitātes paziņoja, ka samazinās mācības maksu dažām programmām. Lai gan studentiem, kas sāka mācīties agrāk, tas nenozīmē mazākas izmaksas, šie paziņojumi kopā ar kopējo ekonomisko situāciju lika domāt, ka vidējā maksa par izglītību samazināsies. Izskatās, ka daži tirgus dalībnieki tomēr palielināja studiju maksu, kas ir dīvaini laikā, kad cilvēku ienākumi krīt un daudzi zaudē darbu – augstākā izglītība paliek mazāk pieejama un tas vēl vairāk motivē cilvēkus braukt mācīties ārzemēs.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvija ir piedzīvojusi vēl vienu tiesnešu sāgu, proti, situāciju, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēršas pret cilvēkiem, kuri ar Saeimas lēmumu ir pozicionēti kā taisnas tiesas lēmēji.

Runa šajā gadījumā ir par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi Skaidrīti Buividi unRīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu. Ko noziedzīgu ir vai nav izdarījusi katra no šīm personām, kurš un cik lielā mērā ir vai nav vainīgs, droši vien lems tiesa. Tomēr šajā gadījumā ir kāds aspekts, kas nekādi nesakrīt ne ar eiropeisko, ne arī vietējo praksi. Respektīvi, jautājums ir par to - var vai nevar tiesneši atrasties savos amatos, ņemot vērā, ka pār viņiem krīt aizdomu ēna saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Risku var mazināt, strādājot pie diversificētu ieguldījumu kopuma izveidošanas.

Kad tiek būvēts investīciju portfelis, jāapzinās, ka diez vai kāda daudzmaz jēdzīga ieguldījumu atdeve gaidāma bez risku uzņemšanās. Būtībā tas paredz, ka investori, kuri pērk riskantākus aktīvus, tiek atalgoti, ja salīdzina ar bezriska aktīvu turēšanu, par kādiem tiek uzskatītas, piemēram, visdrošākās obligācijas.

Īstermiņā akciju tirgus uzskatāms par ļoti riskantu padarīšanu – līdz ar to tās naudas pludināšana šo vērtspapīru virzienā, kura vajadzīga drīziem tēriņiem, nav vēlama. Pastāv gandrīz 50% liela iespējamība tam, ka akciju cenas virziens katrā nākamajā tirdzniecības sesijā būs uz leju. Tikmēr, jo ilgāks ir ieguldījumu akcijās periods, jo šī iespējamība ir mazāka. Piemēram, 10 gadu skatījumā, ja vērtē vēsturi, iespējamība, ka ASV akciju cena tomēr būs pieaugusi, ir gandrīz 100%. Pastāv pieņēmums – ja vēsturiski akciju cenas būtu piedzīvojušas mazākas svārstības (kritumi būtu bijuši mazāki), investori šos vērtspapīrus uzskatītu par mazāk riskantu ieguldījumu. Tas savukārt būtu novedis pie tā, ka kompāniju akciju P/E (Price/Earnings jeb akcijas cena/peļņa) rādītāji būtu krietni augstāki, nekā ir ierasts. Ar šādiem augstākiem P/E rādītājiem arī nākotnes cenu pieaugums varētu izrādīties krietni lēzenāks. Tieši korekcijas (cenas krīt par 10%) un lāču tirgi (cenas krīt vismaz par 20%) ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija. Tiek norādīts – akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad attiecīgi konstanti tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Ja akciju cenas visu laiku pieaugtu, tad arī to atdeve kādā brīdī sāktu pielīdzināties ļoti drošiem ieguldījumiem, piemēram, tām pašām drošajām obligācijām.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tas ir tas komiskākais. Viens no saukļiem ir ēnu ekonomiku samazināt, bet rīki, kas ir izvēlēti, mūsuprāt, ēnu ekonomiku tikai palielinās," teica Endziņš, piebilstot, ka ēnu ekonomika līdz ar izmaiņām nodokļu politikā varētu augt tādās sadaļās, kā piemēram, darbinieku uzrādīšana vai neuzrādīšana, kā arī aplokšņu algas.

Vienlaikus Endziņš prognozēja, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, pieņems. "Likmes ir par augstām. Visiem ir skaidri zināms, ja Saeima nenobalso par budžetu, tad krīt valdība. Tāpēc vienā svaru kausā ir atbalstīt kļūdainu priekšlikumu, otrā svaru kausā ir krīt vai nekrīt valdība," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Situācija no sliktas kļuvusi vēl sliktāka. Ar dramatisku rubļa vērtības kritumu un tam sekojošo spriedzes kāpumu finanšu tirgos, Krievija ieslīgs daudz dziļākā recesijā nekā iepriekš prognozēts. Lai īstenotos pozitīvāks scenārijs, ir nepieciešama krasa Krievijas ārpolitikas maiņa un situācijas uzlabošanās Ukrainā, tomēr šāda varbūtība pašlaik ir ļoti zema, uzskata Swedbank.

Pēc kredītiestādes analītiķu domām, ticamāki attīstības scenāriji 2015.-2016.gados ir šādi:

• Rubļa vērtība krīt nedaudz vairāk par naftas cenu, proti, rublis turpina vājināties. Spriedze finanšu tirgos, krass kreditēšanas apsīkums, banku likviditātes/maksātspējas problēmas, dažas sistēmiski svarīgas bankas tiek glābtas. Neoficiāli kapitāla plūsmu ierobežojumi, lai palielinātu ārvalstu valūtas rezerves, mazinātu spekulatīvus uzbrukumus rublim. Investīcijas krasi sarūk, inflācija sasniedz divciparu skaitli, patēriņš krīt. Nav plašu sociālo nemieru. Krievija zaudē investīciju kategorijas kredītreitingu. Rietumvalstu sankcijas tiek mīkstinātas tikai 2016.gadā – lai tas notiktu, Krievijai jāsāk ievērot Minskas vienošanās. Līdz ar neseno konflikta eskalāciju, iespējama sankciju paplašināšana ar nelielu negatīvu ietekmi. Šādā bāzes scenārijā paredzams IKP kritums par 6% šogad un vēl par 2.5% 2016.gadā.