Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Dalībvalstis tiek mudinātas stiprināt valsts iestāžu sistēmas un īstenot prioritārās reformas un ieguldījumus, kas varētu padarīt eirozonu un tās dalībvalstu ekonomiku ilgtspējīgāku un noturīgāku. Šādām reformām un ieguldījumu pasākumiem būtu jārada pareizie apstākļi ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, norāda EK.

Ieteikumā arī aicināts pilnveidot ekonomisko un monetāro savienību un stiprināt eiro starptautisko nozīmi.

Savukārt Brīdināšanas mehānisma ziņojumā, kas ir izvērtēšanas instruments iespējamo makroekonomisko nelīdzsvarotību atklāšanai, ir secināts, ka pirms Covid-19 krīzes sākuma makroekonomiskā nelīdzsvarotība samazinājās, taču tagad šis risks pieaug dalībvalstīs, kurās jau bija nelīdzsvarotība pirms koronavīrusa pandēmijas.

Ziņojumā ieteikts sagatavot padziļinātus pārskatus, lai noteiktu un novērtētu iespējamās makroekonomiskās nelīdzsvarotības nopietnību 12 dalībvalstīs, kurām 2020.gada februārī jau bija konstatēta nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība, proti, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Tikmēr Vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikumā analizēta koronavīrusa pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un sociālo situāciju Eiropā. EK atzīst, ka Covid-19 krīze ir pārtraukusi sešus gadus ilgo pozitīvo tendenci darba tirgū. Kopējais nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis ir būtiski samazinājies, lai gan bezdarba līmeņa pieaugums līdz šim ir bijis mērens, pateicoties saīsināta darba laika shēmu un līdzīgu pasākumu ātrai pieņemšanai.

Dalībvalstis, kurās nopietnas sociālekonomiskās problēmas bija jau pirms pandēmijas, tagad ir vēl vairāk pakļautas neaizsargātībai, lai gan ekonomikas satricinājuma ietekme uz darba tirgu dažādās nozarēs un darba ņēmēju kategorijās izpaužas atšķirīgi, norāda EK, piebilstot, ka nodarbinātības kritums ir vairāk ietekmējis darba ņēmējus, kuri strādā nestandarta nodarbinātības formās.

EK ziņojumā teikts, ka jauniešu bezdarbs palielinājies daudz vairāk nekā bezdarbs citās vecuma grupās, strauji pieaudzis arī to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Smagi ir skarti arī ārpus ES dzimušie darba ņēmēji. Līdz ar to EK apņēmusies turpināt cieši uzraudzīt visas darba tirgus un sociālās norises, regulāri atjauninot Nodarbinātības pārraudzības instrumentu un Sociālās aizsardzības pārraudzības instrumentu.

Šajā neordinārajā 2021.gada Eiropas pusgadā vienotais nodarbinātības ziņojums palīdzēs dalībvalstīm noteikt reformu un ieguldījumu prioritārās jomas iekļaušanai to atveseļošanas un noturības plānos, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes, cer EK.

Par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, atbildīgais EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka tagad, kad Eiropa piedzīvo pandēmijas otro vilni, ir jāturpina atbalstīt vienam otru, lai pārlaistu šo krīzi. Viņš skaidroja, ka Eiropas Semestra rudens paketes mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikām, tai skaitā sniedzot politikas norādes par to, kā kopīgi panākt Eiropas ekonomikas ātrāku atkopšanos.

"Lai Eiropa atgūtos kā konkurētspējīgs spēks globāli, mums ir vajadzīgi mērķtiecīgi pagaidu fiskālā atbalsta pasākumi, kā arī pārdomātas reformas un investīcijas, kas veicina taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Mums steidzami nepieciešama politiskā vienošanās par Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai tas šajā vētrā kalpotu par finanšu enkuru," pārliecināts Dombrovskis.

Ņemot vērā minēto, EK priekšsēdētājas vietnieks aicināja visas dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzīt vērienīgus rīcībpolitikas mērķus, lai no tā ieguvēji būtu visi ES iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru