Jaunākais izdevums

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Piemēram, “Macquarie Bank” “Financial Times” pauž prognozi, ka zelta cena, ņemot vērā nākamā gada uzlabojumus pasaules ekonomikā, visticamāk, pie sava rekorda neatgriezīsies. Rezultātā tiek izteikts paredzējums, ka zelta cena 2021. gadā atslīdēs atpakaļ līdz 1550 ASV dolāru atzīmei par unci.

“Vakcīna samazinās risku, un tādējādi zelts kā viens no apdrošināšanās instrumentiem pret risku ir mazāk pievilcīgs,” vēl piebilst “World Platinum Investment Council” vadība.

Pēdējā laikā sudraba un pallādija cena pat palielinājusies, kas arī liecina, ka daļa spekulantu jau gatavi ar šiem metāliem lēkt pozitīvajā ekonomikas atgūšanās scenārija vilcienā. Rūpnieciskais pieprasījums ir atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Tāpat sudrabu plaši izmanto saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā.

Kas būs ar inflāciju

Karā ziņā, neskatoties uz šādu minēto cenas atkāpšanos, zelta vērtības gandrīz nepārtraukts pieaugums vērojams jau aptuveni divus gadus. Kopumā gan nebūt nav izslēgts arī tas, ka zelts pirms sava nākamā cenas pieauguma viļņa šobrīd vien ievelk elpu. Dārgmetālu vērtību pēdējos gados balstījuši vairāki faktori, kur viena no nesošajām kolonnām bijis notiekošais procentlikmju frontē. Šī metāla turēšana nenodrošina regulārus procentu ienākumus. Šajā pašā laikā centrālās bankas pēdējos gados devušas visai pārliecinošus signālus par to, ka kāds procentu likmju kāpums, ja tas vispār notiks, būs ļoti lēzens. Tas šim metālam ieguldījumu ziņā ļauj vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas ieguldītājiem sola procentu ienākumus. Ja, piemēram, obligāciju ienesīgums solās būt ļoti zems vispār negatīvs, tad daži var sākt sev uzdot jautājumu – kādēļ man uz visu neskaidrību fona labāk nepirkt to pašu zeltu. Šā gada pandēmija, visticamāk, nozīmējusi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti, ļoti zemas.

Arī vispārējā neziņa, ja nenotiks brīnumi, vēl kādu laiku saglabāsies liela, kas cilvēku interesi par tādu tradicionālo vērtību kā zelts droši vien uzturēs lielu. Zelta cenas pieauguma aizstāvji uzmanību vēl vērš uz to, ka kādā brīdī var atdzīvoties inflācija. Vēsturiski zelts ticis uzskatīts par tādu aktīvu, kas spēj investorus apdrošināt pret cenu nestabilitāti. Proti, tradicionālās naudas vērtību mēdz apēst inflācija un visai daudz. Piemēram, par 100 ASV dolāriem šobrīd var nopirkt daudz mazāk nekā pirms 100 gadiem. Savukārt preču un pakalpojumu grozs, ko dažādos brīžos var dabūt pārdodot, piemēram, to pašu unci zelta, mainās mazāk, parasti izceļ šī dārgmetāla ieguldījumu aizstāvji.

Nu jau vairākus gadus Rietumu pasaule sadzīvo ar ļoti zemu inflāciju un tās gaidām. Tomēr pilnībā šādu bagātību sadedzinošu scenāriju izslēgt nevar. Manāmi viedokļi, ka kādā brīdī un, iespējams, pat drīzāk pasaulē tā atgriezīs un to būs stimulējuši milzīgie valdību un centrālo banku pandēmijas ekonomikas stimulu pasākumi. Kā būs patiesībā, protams, grūti teikt. Arī pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes populāri bija prognozēt, ka centrālo banku likviditātes drukāšana novedīs pie tradicionālās naudas vērtības krituma un pat hiperinflācijas. Attiecīgi to, ka ļoti agresīvai centrālās bankas bilances audzēšanai nav šādas sekas, droši vien varēja uzskatīt par zaļo gaismu ne tikai šādu darbību turpināšanai, bet pat to ielikšanai nākamajā pakāpē. DB jau pirms pandēmijas rakstīja, ka iespējams, arī nākotnē visas sūces centrālās bankas mēģinās aizpildīt ar vēl lielākiem drukāšanas darbiem. Pamata pieņēmums ir, ka bez šādām darbībām realitāte daudziem būtu daudz sāpīgāka. No otras puses – tas nozīmējis gigantiskas intervences finanšu tirgū un arvien augošo šo iestāžu varenību.

Lai nu kā, piemēram, investīciju banku smagsvara Goldman Sachs ekonomisti izteikušies, ka inflācijas risks esot augstākais kopš 1970-tajiem gadiem [tad, piemēram, ASV inflācijas pieaugums sasniedza divciparu skaitli]. Šādu risku nosakot milzīgie valdību tēriņi gan ASV un Eiropā, gan Ķīnā. Tāpat Goldman vēl arī sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma rekordzemas ASV dolāru procentu likmes spēkā uzturēs līdz 2025 gadam. Goldman tādējādi lēš, ka zelta cena jau tuvākajos mēnešos sasniegs 2,3 tūkst. ASV dolāru atzīmi par unci. “Zelta tirgi droši vien nonāks augstāk, jo līdz ar ekonomiku atgūšanos augs arī bažas par reflācijas politiku [fiskālā un monetārā politika, kas vērsta uz cenu pieauguma un ekonomikas izaugsmes stimulēšanu], un investori mēģinās iegādāties pēdējās cerības valūtu [zeltu]” FT klāsta Goldman izejvielu izpētes nodaļas vadītājs Džefs Kurijs.

Arī ASV Citigroup analītiķi prognozē to, ka zelta cenai nākamgad tomēr izdosies sasniegt jaunas virsotnes. Šī iestāde izceļ centrālo banku īstenoto monetāro politiku, kuras viens no rezultātiem būšot tas, ka citu aktīvu (pamatā parāda) procentu likmes joprojām saglabājas zemas (un tādējādi zeltam ar šiem aktīviem ir vieglāk konkurēt).Protams, arī zelta tirgū ik pa laikam vērojamas pārmērības. Galu galā kopš šā gada sākuma līdz augusta pirmajai pusei zelta cena populārākajās preču biržās bija pieaugusi gandrīz par 500 ASV dolāriem jeb 30%. Savukārt kopš 2018. gada septembra šī dārgmetāla vērtība līdz minētajam brīdim bija palielinājusies par 66%. Līdz ar to – zināma tvaika nolaišana šajā tirgū ir saprotama un, iespējams, pat vajadzīga, lai neveidoties kāds jau vēl pamatīgāks burbulis. Jo zelta cena būs augstāka, jo nervozāki var būt tā pircēji. Pastāv arī viedoklis, ka zelta iegāde drīzāk ir uzskatāma par apdrošināšanos pret sliktiem valdību lēmumiem, kur nesamērīga inflācija ir vien šo slikto lēmumu rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējā laikā cenas pieaugumu, zelts aizvien ir salīdzinoši lēts, uzskata "Permanent Portfolio" vadītājs Maikls Kugino.

Viņš uzsvēris, ka zelta cena šajā gadā ir augusi par 35%, taču tā varētu palielināties vēl vairāk, un pieaugums līdz 4000 dolāriem par unci nebūtu nepamatots.

Cenas pieaugumu var balstīt centrālās bankas lēmumi iepludināt lielu naudas apjomu ASV ekonomikā, ASV dolāra vērtības kritums un investoru bažas par inflācijas atgriešanos.

Tiesa gan, viņš arī brīdina par iespējamām straujām kustībām, un, neskatoties uz kāpumu ilgākā laika posmā, pastāv bažas par strauju cenas kritumu. Līdzīgus brīdinājumus "MarketWatch" iepriekš izteicis arī uzņēmējs un eksperts Nigams Arora, uzsverot, ka zeltam ir ļoti mazs tirgus, tādēļ valdības ar to var viegli manipulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt palielināties un turēties augstā līmeni ilgāk, nekā gaidīts, uzskata "UBS" Āzijas tirgus eksperts Jeohs Čū Guans.

Piektdien zelta cena turējās ap 1950 dolāru līmeni, kas ir par aptuveni 28,5% augstāk nekā gada sākumā.

Eksperts uzsvēris, ka banka paaugstinājusi zelta cenas prognozi nākamajam gadam no 1850 līdz 2100 dolāriem par unci.

Cenas pieaugumu veicina vide, kurā saglabājas negatīvas procentu likmes, kā arī citi neskaidri faktori, tajā skaitā, gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un pandēmijas turpināšanās.

"Zelts ir ļoti pievilcīgs portfeļa diversifikācijas instruments. Daudzi investori ir ieguldījuši naudu obligācijās un nekustamā īpašuma investīciju trastos, un zelts tiek uzskatīts par alternatīvu ieguldījumu līdzekli šiem instrumentiem," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, investoriem cerīgi sekojot sarunām par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi. "Akcijas ir atgriezušās kāpuma režīmā," sacīja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Tas, ka padārdzinās gan akcijas, gan visaugstākā riska izbēgšanas aktīvs (zelts), parāda investoru konflikta situāciju - viņi nevar izvairīties no akciju kārdinājuma, bet viņi arī var lasīt nebeidzamos stāstus par bankrotiem," viņš piebilda. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pieaugumu Eiropā veicināja tādas pozitīvas ziņas kā Lielbritānijas pakalpojumu sektora un jaunu automobiļu noieta kāpums, kuri bija kritušies Lielbritānijas Covid-19 karantīnas laikā. Piedāvājuma pārvaldības institūta ziņojums liecināja, ka ASV uzņēmējdarbības aktivitāte jūlijā bijusi labāka par gaidīto, lai gan šī ziņojuma nodarbinātības komponents bija ar vāju rezultātu. ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja vietnieks Ričards Klarida telekanālam CNBC atzina, ka "daļa no izaugsmes momenta ir palēninājusies".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sudraba cena palēkusies jau gandrīz uz pusi, un ASV preču biržā tā pietuvojusies 30 ASV dolāru atzīmei par unci.

Sudrabs ir lētāka dārgmetālu tirgus karaļa – zelta – alternatīva, un veids kā nu, šķiet, pietiekami daudzi pasaules iedzīvotāji gatavi likt likmi uz palielākas nestabilitātes – pat esošās monetārās un finanšu sistēmas sabrukuma - iespējamību. Savukārt zelta cena kopš šā gada sākuma ASV preču biržā palēkusies par 23%, kur tā uz brīdi (augusta sākuma) atzīmējās pat virs 2 tūkst ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

"Es jau kopš 2002. gada gaidu neizbēgamu šīs monetārās sistēmas norietu. Jau 20 gadus kalna galā vicinu šādu karogu, un pēkšņi daudzi sākuši uz mani skatīties un teikt – šis vīrs ir ģēnijs," "Bloomberg" teic, piemēram, "Merian Gold and Silver Fund" vadītājs Neds Neilors-Leilands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis pandēmijas gads pagaidām veiksmīgs izrādījies virtuālajām valūtām. Populārākā šāda veidojuma - bitkoina - vērtība to maiņas vietās internetā palielinājusies aptuveni par 45% un pārkāpusi pāri apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par vienu tās vienību.

Rezultātā "Bloomberg" apkopotā virtuālo valūtu kopuma "Galaxy Crypto" indeksa vērtība šogad palēkusies jau par 66%. Vairāku šādu virtuālo valūtu cenu pieaugums bijis pat vēl straujāks, ja salīdzina ar jau minēto bitkoinu.

Kopumā tādējādi tieši virtuālās valūtas cenu pieauguma ziņā šogad pagaidām bijis pats labākais aktīvs un tādējādi izgriezis pogas tradicionālākiem ieguldījumiem. Katrā ziņā virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas mēdz norādīt, ka šādas virtuālās valūtas ir gluži kā neizbēgama monetārā evolūcija. Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērsuši uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskaitījumi ir anonīmi. Jāteic gan, ka, virtuālajām valūtām kļūstot nozīmīgākām, faktiski uzreiz palielinājās arī valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Tām par labu bieži vien nenāk arī dažādi skandāli, kas saistīti ar krāpniecību šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 27.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.

Uzņēmēju žurnāla #Dienas Bizness 27.aprīļa numurā lasi:

  • Statistika - birokrātiskie šķēršļi investīcijām.
  • Tēma - nejēdzīgu likumu lavīna grauj tautsaimniecību!
  • Intervija - Latvijas Lauksaimniecības universitāte rektore, profesore Irina Pilvere.
  • Portrets - Mārtiņš Vanags. Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, interešu pārstāvības uzņēmuma "M12 Advisory" dibinātājs un partneris.
  • Aktuāli - ANM plāns finiša taisnē.
  • Globālā konkurence - ASV un Ķīnas sacensība par pirmās vijoles spēlēšanu pasaulē.
  • Finanses - konservatīvais onkulis zelts.
  • Enerģētika - intervija ar Dānijas Vēja enerģijas asociācijas "Wind Denmark" vadītāju Janu Serupu Hillebergu. Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Tendences - šajā laikmetā mēs pielāgojamies vai mirstam. Tas ir digitālais darvinisms. Intervija ar futūristu, investoru un sociālo uzņēmēju Igoru Beukeru.
  • Dienas Bizness Konferences - Startē lielākā atkritumu saimniecības reforma. Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus.
  • Brīvdienu ceļvedis - Māris Jansons, restorāna Kest šefpavārs un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Triljonus vērtais tirgus eksperiments

Žanete Hāka, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras. Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru