Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Tāpat EK secina, ka Latvijā nav makroekonomiskās nesabalansētības un Latvija netiks padziļināti vērtēta.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Paredzēts, ka budžetu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.

Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP. Savukārt valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 35 miljardu eiro lielajam EK aizdevumam Ukrainai kā ķīla kalpos iesaldētie Krievijas aktīvi

LETA, 27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.

"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.

Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.

Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt Rail Baltica izmaksas

LETA, 05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, 5.septembrī intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem nofinansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027.gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzmanības fokusā konkurētspēja un transformācija

Māris Ķirsons, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme, kas 2024.gada sākumā bija labāka, nekā gaidīts, un notiekošā inflācijas samazināšanās radīja apstākļus pakāpeniskam aktivitātes pieaugumam prognozes periodā pēc plašas ekonomikas stagnācijas 2023.gadā.

Eiropas Komisijas pavasara prognoze paredz, ka IKP pieaugums 2024.gadā ES būs 1,0% un eirozonā - 0,8%. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā IKP pieaugs līdz 1,6% ES un 1,4% eirozonā. ES gaidāms SPCI inflācijas pieaugums no 6,4% 2023.gadā līdz 2,7% 2024.gadā un 2,2% 2025.gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4% 2023.gadā līdz 2,5% 2024.gadā un 2,1% 2025.gadā.

Attiecībā uz Latviju, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis saka: "Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei, Eiropas Savienības (ES) ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme, lai gan redzama neliela pozitīva dinamika - šogad izaugsmes temps prognozēts 1% apmērā, bet nākošgad - 1,6%. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2,0%, bet Igaunija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šogad tiek prognozēta recesija - 0,5% apmērā. Ekonomikas izaugsmi Latvijā veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums - strauji samazinoties inflācijai un turpinoties algu pieaugumam, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un privātais patēriņš. Papildus stimulu ekonomikai dos ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īstenotās investīcijas. Enerģijas cenu samazināšanās veicinās lejupslīdi arī citās patēriņa cenu kategorijās, šogad samazinot inflāciju Latvijā līdz 1,6%, kas būs zem ES vidējā prognozētā inflācijas līmeņa - 2,7%."

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, Progresīvie, Saskaņa un LPV - pa vienam

LETA, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 16.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Komentāri

Pievienot komentāru