Rīgas pilsētas būvvalde 15. janvārī nojaukusi privātīpašnieka patvaļīgi uzbūvēto žogu Miera ielā 31, kas traucēja blakus esošā Miera ielas 29. nama iedzīvotājiem novērst bojājumu sekas kanalizācijā.

Žoga piespiedu demontāža veikta, jo teritorijas īpašnieks neievēroja vairākus būvvaldes lēmumus par nekavējošu patvaļīgas būvniecības seku novēršanu.

2015. gada nogalē tika saņemts Miera ielas 29. nama iedzīvotāju iesniegums, kurā minēts, ka blakus zemesgabalā notiekošo rakšanas darbu rezultātā bojāts mājas kanalizācijas pievads, kā arī liegta piekļūšana bojātajām komunikācijām avārijas seku novēršanai, ko traucē uzstādītais žogs. Bojāto komunikāciju dēļ dzīvojamās mājas pagrabstāvā izplūda kanalizācijas ūdeņi.

Būvvaldes būvinspektori konstatēja, ka žogs uzbūvēts patvaļīgi. 17. decembrī, veicot atkārtotu īpašuma vizuālu apsekošanu, būvvalde secināja, ka patvaļīgi novietotā žoga demontāža nav veikta. Tāpat tika konstatēts, ka ar žogu norobežoti rakšanas darbi ap kanalizācijas pievadu. Par minēto pārbaudi 22. decembrī tika sastādīts atzinums, uzliekot par pienākumu zemesgabala Miera ielā 31 īpašniekiem nekavējoties demontēt patvaļīgi novietoto žogu.

Jelgavas novada pašvaldības piesaistītajam uzņēmumam nojaucot nelikumīgi izbūvēto māju Kalnciemā, mediķu palīdzība bija nepieciešama trim cilvēkiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

NMPD brigāde dežūrēja notikuma vietā, un uz vietas sniegta palīdzība trim cilvēkiem, kuriem bija stresa reakcija. Nevienai personai hospitalizācija nebija nepieciešama.

Šodien nojauc patvaļīgi uzbūvētu dzīvojamo ēku Kalnciemā

Lai arī sabiedrisko kārtību Kalnciemā nodrošināja arī Valsts policija (VP), Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece komentārus par situāciju mājas nojaukšanas laikā nesniedza, aicinot vērsties pašvaldībā.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka šodien objektā nojaukta gan māja, gan saimniecības ēka, bet ēku pamatu nojaukšana turpināsies rīt. Teritorijā atrodas būvmateriāli, un to sargāšanai nakts stundās norīkota apsardze.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Rīgas būvvaldes darbinieki sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju ceturtdien, 30.jūnijā atbrīvoja teritoriju Rīgā, Augusta Deglava ielā 41 no tirdzniecības kioskiem - paviljoniem, kas tur novietoti patvaļīgi.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka Db.lv skaidro, ka 26.02.2016. tika sagatavots atzinums par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka Augusta Deglava ielā 41, patvaļīgi novietoti divi konteineri, tādējādi pārkāpjot Būvniecības likuma 17. panta ceturto daļu un 21. panta otro daļu. Būvvalde uzdeva nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzsāktos būvdarbus, taču tas netika izdarīts.

Divus mēnešus vēlāk, 22.04.2016. būvvalde sagatavoja atzinumu par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka īpašumā pēc iepriekšējās apsekošanas ir turpināti būvdarbi, turklāt uz betona blokiem novietoti vēl trīs konteineru tipa tirdzniecības paviljoni. Afresātiem tika uzdots nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzsākto paviljonu ekspluatāciju, taču arī šoreiz aizrādījums netika ņemts vērā.

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs», vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi.

2014.gada 14.novembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, skaidro PTAC pārstāve Vineta Ore.

PTAC konstatēja, ka AS BIGBANK izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs». Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Deviņdesmitajos gados Daniils Kostinskis nodarbojās ar reklāmas ražošanu – filmēja klipiņus un ar savām idejām nonāca reklāmas aģentūrā. Tagad ar klipu ražošanu viņš vairs nenodarbojas, taču ideju formulēšanu klientiem veic joprojām.

Kas šobrīd notiek Krievijas reklāmas tirgū?

Daudzviet, tostarp arī Krievijā reklāmisti ir reklāmdevēju ķīlnieki. Visi grib ātrāk izveidot kaut ko, kas momentā sekmētu pārdošanas rādītājus. Klipa efektivitāte ir radošuma ienaidnieks – jo banālāka reklāma, jo labāk tā iedarbojas.

Šobrīd mērķis ir gūt atdevi no reklāmas uzreiz. Tāpēc kopumā reklāma ir neinteresanta skatītājam, patērētājiem tā nepatīk. Tāpēc rīkojam Reklāmas rīmu nakti, lai dotu iespēju saprast, ka ir arī laba un interesanta reklāma.

Kā nozari ietekmē rubļa vērtības kritums?

Ietekme ir spēcīga. Šobrīd ir nogaidīšanas periods. Daudzi cenšas saglabāt savu budžetu, neveikt liekus tēriņus reklāmai, nezinot, kas sagaida. Krīze vienmēr ir īpašs periods – tai ir gan plusi, gan mīnusi. Ir reklāmas kompānijas, kas arī šajā laikā var gūt sev labumu, un tās tagad aktivizējas.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Top jauns reklāmas projekts, kura ietvaros reklāma tiks izvietota uz spēļu kārtīm ar Rīgas skatiem. Šīs kārtis būs bez maksas pieejamas starptautiskās lidostas Rīga birojā Sveicināti Rīgā! un lidostu apkalpojošajos Red Cab sarkanajos taksometros.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Upstreak pārstāvis Kristaps Kovaļevskis, reklāma paredzēta vienai no maksātspējīgākajām mērķa grupām - tūristiem, kuri kāršu komplektu varēšot izmantot arī kā suvenīru no Rīgas. Papildus informācijai, kura būs izvietota uz kārtīm, tiks izveidota arī mobilajiem telefoniem draudzīga web vizītkarte.

SIA Upstreak ir spēļu izstrādes un ražošanas uzņēmums, kas dibināts 2012. gada novembrī. Šobrīd tirgū jau ir pieejams tā pirmais produkts - ballīšu spēle KAVA. Spēles ražošana tika organizēta Ķīnā, un šo praksi uzņēmums turpina.

Uz db.lv jautājumiem atbild K. Kovaļevskis:

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Jūrmalā, Rīgas ielā, pirms mobilā fotoradara, kas, pēc vietējo teiktā, tur atrodas jau vairākas nedēļas, vietējie iedzīvotāji pie koka piestiprinājuši zīmi, kas brīdina, ka drīzumā ceļu satiksmes dalībnieku ātrums varētu tikt pārbaudīts ar fotoradara palīdzību.

Pēc jūrmalnieku teiktā, Rīgas ielas posmā starp Kr. Barona un Miera ielu novietotā ātruma mērīšanas ierīce atrodas jau vairākas nedēļas, tomēr minētajā Rīgas ielas posmā «nav ne gājēju, ne gājēju pāreju, ne kādu citu apdraudējumu un arī ceļu satiksmes negadījumus šajā ielas posmā neviens nespēja atcerēties». Kā norāda Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte, VP lēmumu par fotoradaru izvietošanas vietu, laiku un ilgumu pieņem, ievērojot iepriekš noteiktus kritērijus, iepriekš veicot ceļu satiksmes drošības analīzi. Fotoradaru izvietošanas būtiskākie kritēriji ir ceļa posmi un vietas, kur notika vai var notikt ceļu stiksmes negadījums ar bojāgājušiem un ievainotajiem, ceļa posmi, kuros ir liels negadījumu skaits bez cietušajiem, ceļa posmi, kuros regulāri tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, īpaši tie, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma neievērošanu, jo tā neievērošana ir galvenais iemesls smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, skaidorja L. Juberte. Tāpat viņa norādīja, ka svarīgi kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēta fotoradara atrašanās vieta, ir satiksmes drošības draudi, piemēram, skolas, bērnudārzi, gājēju pārejas, vietas, kur pulcējas cilvēki un vietas, kur, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tiek šķērsota brauktuve. Izvēloties fotoradara atrašanās vietu, tiek ņemta vērā arī satiksmes plūsmas intensitāte, ceļa infrastruktūra, kā arī pamatoti iedzīvotāju iesniegumi un lūgumi. Mobilo fotoradaru atrašanās vietas var tikt mainītas katru dienu, bet nav obligāti, ka radara atrašanās vieta mainīsies ikdienas, skaidroja L. Juberte.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret SIA TV 3 Latvia (TV 3), uzliekot sodu 6000 eiro apmērā par Reklāmas likuma pārkāpumu, kā arī maldinošas komercprakses īstenošanu.

Lēmums pieņemts saistībā ar aprīļa sākumā LNT un citos MTG grupas kanālos raidīto reklāmu, kurā mudināja skatītājus atteikties no Lattelecom sniegtajiem interaktīvās televīzijas pakalpojumiem saistībā ar TV3 translēšanas pārtraukšanu. Reklāmā bez viņas piekrišanas tika izmantots PTAC direktores citāts, kas izrauts no sniegtās intervijas konteksta un pasniegts pārprotami un tendenciozi. Šāda reklāma ir pretlikumīga, jo pārkāpj gan Reklāmas likumu, kas aizliedz izmantot reklāmā personu, bez tās piekrišanas, gan mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, gan arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, jo maldina patērētājus.

Šoruden pētījumu aģentūra TNS ir investējusi resursus un Igaunijā izveidojusi pirmo neiromārketinga pētījumu laboratoriju Baltijā. Tā kā iekārtas ir pārvietojamas, neiromārketinga pētījumus būs iespējams veikt arī Latvijā un Lietuvā.

Oktobrī TNS plāno veikt pirmos neiromārketinga pētījumus Latvijā.

Neiromārketinga pētījumu laboratorijā tiks pielietotas trīs biometrijas tehnoloģijas, kas ļauj fiksēt un novērtēt cilvēku reakciju, apskatot reklāmu, zīmolu vai produktu. Pirmkārt, elektroencefalogrāfs jeb EEG fiksē smadzeņu viļņu elektrisko aktivitāti un ļauj noteikt, kā cilvēks reaģē uz dažādiem reklāmas kadriem, zīmoliem vai produktiem. Otrkārt, GSR (Galvanic Skin Response) ierīce mēra nervu sistēmas reakciju jeb fiksē elektrovadāmības izmaiņas uz ādas virsmas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas tā saucamais «melu detektors». Tā iespējams fiksēt cilvēka emocionālās aktivizēšanās līmeni un noteikt, vai reklāma pamudinās uz rīcību. Treškārt, speciālas brilles acu skenēšanai jeb acu zīlīšu kustību analīzei palīdz atklāt to, kam un cik ilgi reklāmā cilvēki velta uzmanību.

No Rīgas pilsētas būvvaldes apsekotajām 163 autostāvvietām 115 vietās atklātas nepilnības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji, kas krīzes ietekmē nav spējuši realizēt saskaņotās būvniecības ieceres, lielā daļā šo būvobjektu teritoriju ir ierīkojuši pagaidu autostāvvietas vai iznomājuši teritorijas trešajām personām, kas būvobjektos sniedz autostāvvietu pakalpojumus, tā apkopojot datus par nerealizētajām būvatļaujām, kam beidzies derīguma termiņš, secinājusi Rīgas pilsētas būvvalde.

«Šobrīd ir izvērtēta dokumentācija un dabā apsekotas 163 autostāvvietas, no kurām 115 konstatētas nepilnības. Proti, stāvvietas ir patvaļīgas vai patvaļīgi pārbūvētas, vai ar patvaļīgi izbūvētiem elementiem, piemēram, samaksas automātiem. Savukārt 48 stāvvietas no pārbaudītajām ir izbūvētas atbilstoši Būvvaldē saskaņotai dokumentācijai,» DB norāda būvvaldes pārstāve Ilze Žūka

Ogrē piedzīvotie plūdi ir prasījuši viena cilvēka dzīvību, un savas mājas ir bijuši spiesti pamest tik daudz iedzīvotāju kā vēl nekad.

Šādā situācijā var tikai uzteikt glābšanas dienesta darbiniekus, kuri strādā nepārtraukti diennaktīm, evakuējot cilvēkus, un uzmanot, lai kāds nenokļūst situācijā, kas varētu apdraudēt dzīvību. Tomēr notikušais arī liek uzdot vienu otru visnotaļ būtisku jautājumu.

Tātad, beidzot atnākot pavasarim un sākot kust pamatīgajiem ledājiem, ir applūdušas savrupmājas,kā arī pārrauts viens no Ogrē esošajiem dambjiem, tādējādi applūdinot ogrēniešiem ikdienā svarīgu ielu. Nereti tiek minēta versija, ka vainīga esot pirms dažiem gadiem uz Ogres upes uzbūvētā mazā HES, kas traucējot ūdenim pietiekami ātri aizplūst. Protams, tas varētu būt viens no aspektiem, kas ir veicinājis notikušo nelaimi, ņemot vērā, ka pēc HES uzbūvēšanas ir sākušas applūst arī tās teritorijas, kuras pirms tās izveides plūdi parasti neskāra.

Taksometru vadītāji, kuriem nav Autopārvadājumu likumā noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša licences kartīte, nedrīkstēs lidostā uzrunāt potenciālos klientus, lai piedāvātu pakalpojumu, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos un papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.

Pašlaik pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst konkrētām likumā noteiktām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas Rīgas lidostas teritorijā.