Finanses

Aiztur grupējumu, kas uz citu personu vārda ņēma ātros kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Baložu iecirkņa policisti aizturējuši 1997.gadā dzimušu vīrieti, kurš ar viltu uzzinot svešu personu datus, ņēma ātros kredītus, informē Valsts policija.

Visu personu dati tika iegūti pēc vienotas krāpšanas shēmas. Tobrīd policijai bija informācija, ka vīrietis ņēmis ātros kredītus uz trīs personu vārdiem kopumā sasniedzot aptuveni 6600 eiro lielu summu.

Vīrietis noskatījis gan nepazīstamus cilvēkus, gan paziņas, kuriem ir nepietiekami ienākumi un piedāvājis tiem iespēju papildus nopelnīt, atverot jaunu bankas kontu. Atverot bankas kontu, liecinieki vīrietim uzticējuši savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles.

Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, vīrietis ar šīm mahinācijām nodarbojies aptuveni vienu gadu. Pēdējā no krāpšanas gadījumiem, iespējamais vainīgais paņēmis nelikumīgu kredītu 2200 eiro apmērā uz 1967.gadā dzimuša vīrieša vārda.

Saistībā ar notikušo Valsts policija turpināja izmeklēšanu, lai noskaidrotu precīzus krāpniecisko darbību apstākļus un patieso krāpšanas gadījumu skaitu.

Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka iepriekš minētais vīrietis nav darbojies viens – apkrāpšanas shēmā piedalījās vēl divas 1996. gadā dzimušas personas. Tāpat noskaidrots, ka marta mēneša laikā ļaundari no kredītiestādēm izkrāpuši vēl aptuveni 2000 eiro.

Vakar, 11.aprīlī policisti šīs divas personas aizturēja. Līdz ar to, kopumā tika aizturēti trīs vīrieši.

Šodien policija grupējuma līderi veda uz tiesu, kur tika nolemts piemērot drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Jāpiemin, ka abi 1996. gadā dzimušie vīrieši iepriekš policijas redzeslokā nonākuši par narkotisko vielu lietošanu.

Saistībā ar notikušo uzsākti divi kriminālprocesi - par krāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par ko personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī par tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli. Par šo noziegumu, savukārt, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP GKrPP KIP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu krimināllietā par ātro kredītu ņemšanu, kas saistīta ar citu personu nelikumīgu datu izmantošanu. Kopumā policija ir konstatējusi 672 krāpšanas epizodes un par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējusi personu grupu sešu cilvēku sastāvā.

2016. gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona iecirkņos ar iesniegumiem bija vērsušās vairākas personas, uz kuru vārda bija atvērts bankas konts, pēc kā pieteikts un saņemts ātrais kredīts. Saskatot gandrīz identiskas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, uzsāktie kriminālprocesi tika apvienoti un nodoti izmeklēšanai VP GKrPP KIP 2. nodaļai.

Veicot izmeklēšanu, likumsargi noskaidroja, ka vairāku personu grupa uzrunāja cilvēkus un par finansiālu atlīdzību lūdza atvērt bankas kontus un noformēt bankas maksājuma karti. To izdarot, personas krāpniekiem uzticēja savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles. Iegūstot nepieciešamo informāciju, krāpnieki ņēmuši vairākus ātros kredītus. Jāpiebilst, ka krāpnieki uzrunāja personas, kurām ir slikts finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vīrieti aiztur aizdomās par ātro kredītu izkrāpšanu aptuveni 6 600 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa policisti pagājušo ceturtdien aizturēja vīrieti, kurš ar viltu izkrāpa personu datus nelikumīgu kredītu saņemšanai, informē VP.

Visu personu dati iegūti pēc vienotas krāpšanas shēmas. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vīrietis apkrāpis vismaz trīs personas, saņemot ātros kredītus aptuveni 6600 eiro apmērā. Saistībā ar notikušo Valsts policija uzsākusi trīs kriminālprocesus un tiek skaidroti precīzi notikušā apstākļi.

2.martā Baložu iecirkņa policisti aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti, kurš ar viltu uzzinot personu datus, ņēma ātros kredītus. Šobrīd policijai ir informācija, ka viņš ņēmis kredītus uz trīs personu vārdiem. Taču turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu patieso krāpšanas gadījumu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas policija piedalījusies liela starptautiska noziedznieku grupējuma atklāšanā

LETA, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku grupējumu, kas nodarbojies ar ieroču un narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.

Grupējumā bijuši 23 cilvēki.

Noziedznieku bandas atklāšanā piedalījušies arī Polijas, Spānijas, Igaunijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Eiropols, tā bijusi lielākā šāda veida operācija Eiropā.

«Personas (..) nelikumīgi glabāja šaujamieročus un narkotiskās vielas, organizēja ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu,» žurnālistus informējis policijas ģenerālkomisārs Lins Pernavs.

Liela daļa aizturēto, ieskaitot 48 gadus veco grupējuma līderi, kas aizturēts Spānijā, ir Lietuvas pilsoņi.

Izmeklēšanas laikā veiktas 40 kratīšanas un atrasti aptuveni astoņi miljoni eiro skaidrā naudā, dimanti, zelta stieņi, dārglietas un grezni automobiļi, aptuveni četrarpus tonnas tādu narkotiku kā kokaīns vai hašišs, kā arī cigaretes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viceministrs: Šrilankas terorakti bijusi «atmaksa par Kraistčērču»

LETA--AFP, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienas vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, KNAB paziņojumā presei raksta, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - VID uzsāk kriminālprocesu pret izbijušu augsta ranga Valsts policijas darbinieci

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Valsts policijas augsta ranga amatpersona atzīta par aizdomās turēto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Tāpat šī persona atbalstījusi kādu grupējumu, kas valstij nodarījis zaudējumus vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šī bijusī policijas amatpersona ir Sanita Bite, kura laikā no 2009.gada līdz 2011.gada februārim ieņēma Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieces un Kriminālpolicijas biroja priekšnieces amatu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde un VID šo informāciju nekomentēja.

VID informēja, ka dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automašīnās un birojos, izņēma nozīmīgus pierādījumus, kā arī skaidru naudu. Sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai un uzlikts arests aizdomās turēto personu piederošām uzņēmumu kapitāldaļām un vienam nekustamajam īpašumam. Uzņēmums, caur kuru veiktas nelikumīgās darbības, sniedzis apsardzes un juridiskos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nākamā gada budžeta ieņēmumi - 8,75 miljardi eiro; izdevumi - 8,95 miljardi eiro

LETA, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā, teikts nākamnedēļ izskatīšanai valdībā iesniegtajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā «Par valsts budžetu 2018.gadam».

Salīdzinot ar 2017.gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamgad budžeta ieņēmumi būs par 684 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi augs par 583 miljoniem eiro. 2017.gada valsts budžeta plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Likumprojektā paredzēts, ka mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm - 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam - 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai - 982 457 eiro.

Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros - 657 580 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Degvielas shēmotājiem konfiscētos divus miljonus eiro ieskaitīs valsts budžetā

Zane Atlāce - Bistere, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Grupējums organizēja nelegālu degvielas apriti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2014. gada nogalē apturēja vērienīgu noziedzīgu grupējumu, kas organizēja nelegālu degvielas apriti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Izmeklēšanas gaitā tika arestēti divi miljoni eiro, kas tuvākajā laikā tiks ieskaitīti valsts budžetā, informē VID.

Lai gan personas, kam tika izņemti šie naudas līdzekļi, apstrīdēja toreizējo tiesas lēmumu, tomēr šī gada 19.janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atstāja to spēkā un atzina minētos divus miljonus eiro par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitāmiem valsts budžetā.

Minētos divus miljonus eiro VID Finanšu policijas pārvalde arestēja 2014. gada 24.novembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocess par vairāku savstarpēji saistītu personu izdarītu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, kas veikta Latvijā un citās ES dalībvalstīs, tika uzsākts pret organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojās degvielas jomā. Grupējums organizēja degvielas ievešanu akcīzes preču noliktavās Latvijā. Tālāk ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas tika īstenota sarežģīta darījumu shēma, kuras gaitā tika iesaistītas akcīzes preču noliktavas citās ES dalībvalstīs un panākts, ka par brīvam apgrozījumam izlaistajiem naftas produktiem netika samaksāts akcīzes nodoklis ne Latvijā, ne citās ES valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju un studējošo kredītus arī šogad izsniegs SEB banka

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26.janvārī, Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – SEB banka, informē ministrija.

Tiesības 2017.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 25 200 000 eiro, procentu likme – sešu mēnešu EURIBOR likme plus 2,5%.

Tiesības 2017.gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 10 756 620 eiro, procentu likme – sešu mēnešu EURIBOR likme plus 2,5%.

Izsoles noteikumi tika apstiprināti ar Finanšu ministrijas rīkojumu. Izsoles komisijas sastāvā darbojās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts kases pārstāvji.

Arī pērn, 2016. gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu ieguva SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukura un eļļas vairumtirgotājs rada 7 miljonu eiro zaudējumus valsts budžetam

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 34 kratīšanas, par aizdomās turētām atzīstot divas personas, šī gada novembrī apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kura īstenotā izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana valsts budžetam nodarījusi zaudējumus aptuveni 7 miljonu eiro apmērā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Noziedzīgais grupējums nodarbojās ar pārtikas produktu – cukura un eļļas – vairumtirdzniecību.

K. Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru.

Noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti pieci reāli strādājoši uzņēmumi un vairāk nekā desmit uzņēmumi ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Tāpat, lai mainītu preču piederību un finanšu līdzekļu izcelsmi, shēmās tika izmantoti arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā reģistrēti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē Valsts kase.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 «Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu» un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem «Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru