Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Pazeminot kreditēšanas griestus, aizdevumus vairs nevarēs saņemt cilvēki, kas saņem gabaldarba samaksu vai darba specifika paredz neregulārus ienākumus. Šādus klientus bankas uzskata par augsta riska klientiem un nefinansē, savukārt nebanku sektors ir gatavs uzņemties lielāku risku par augstāku procentu likmi, kas tiek krasi ierobežota, kas nozīmē, ka finanšu resursi patērētājiem kļūst mazāk pieejami.

Lielie kreditēšanas uzņēmumi pielāgosies likumdošanas izmaiņām, tomēr izsniegt kredītu ar gada procentu likmi zem 10% nu jau vairs īsti nevarēs, jo nebūs līdzsvara, par līdzsvaru iepriekš kalpoja dārgāki kredīti. Tas nozīmē, ka cietīs patērētāji ar labu kredītreitingu, jo viņiem kredīti būs dārgāki.

Ja paņem pavisam parastu piemēru, lai saprastu situāciju, tad līdz šim finansējot klientus ar sliktāku kredītreitingu, procentu likmes patēriņa kredītam varēja būt 40-50% robežās, turpretī patērētāji ar labu kredītreitingu varēja saņemt aizdevumu arī līdz 10% gada procentu likmi. Paliekot pie vidējās gada procentu likmes tieši ap 25%. Tad stājoties spēkā likuma grozījumiem, lai noturētu vidējo likmi 25%, par procentu likmi zem 10% būs jāaizmirst, jo cenu diferenciācijas variēšana būs tuvu minimumam.

Cietīs arī reģionu iedzīvotāji un tur esošās aizdevēju filiāles. Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt, kas nozīmē vairāku kredītdevēju filiāļu un lombardu likvidēšanu. Tieši laukos, kur vairāk dominē sezonālais darbs, cilvēkiem bieži vien pietrūkst nelieli finanšu līdzekļi, ko līdz šim viņi varēja aizņemties tuvējā aizdevumu izsniegšanas vietā. Drīzumā viņiem šī iespēja būs liegta, tāpēc nāksies meklēt kādu citu naudas iegūšanas avotu. Visdrīzāk lauku iedzīvotāji dosies uz pašvaldību, kurā ir deklarēti, un pieteiksies trūcīgā, maznodrošinātā statusam vai lūgs jebkādu citu atbalstu. No tā izriet fakts, ka pašvaldībām nāksies atvadīties no papildu finanšu līdzekļiem sociālo pabalstu izmaksai.

Ir svarīgi nošķirt ātros kredītus no patēriņa kredītiem, jo klausoties Saeimas 3. lasījuma audio ierakstus varēja noprast, ka lēmums tika pieņemts sasteigts, akcentējot uzmanību uz sev interesantiem datiem, balstoties uz personīgo pieredzi kā arī protams šeit ir jāatzīmē pirmsvēlēšanu populisms. Tādus lēmumus nedrīkst pieņemt 2 dienu laikā pirms vēlēšanām un ir jāiesaista nozares neatkarīgie eksperti. Jo izskatās, ka piedalījās tikai abi lobiji - banku un nebanku, kas pārstāvēja tikai savas intereses, nevis patērētāju. Ja es būtu šeit piedalījies kā neatkarīgs eksperts, es ierobežotu reklāmas saturu, nevis pašu reklāmu. Kā arī padziļināti izskatītu kredītu izvērtēšanas procesu un kredītreitinga noteikšanu, jo esmu pārliecināts, ka tieši tas veido bezatbildīgi izsniegto kredītu apjomu.

Mans nedaudz scenārijs kā varētu viss attīstīties

Tiek pieņemti likuma grozījumi un stāsies spēkā no 1. jūlija par kopējo kredītu izmaksu ierobežošanu līdz 25,5% gadā. Ok, tad šodien ir 5. oktobris:

  • Nebanku sektors varētu palielināt riskus, izsniegt aizdevumus klientiem, kurus arī viņi iepriekš uzskatītu par pārāk augsta riska grupas klientiem, piedāvājot viņiem šī brīža augstākās likmes, tas ir līdz 149%, kas nozīmē maksimāli lielas investīcijas mediju pirkšanā, lai varētu paspēt izsniegt pēc iespējas vairāk «dārgo» kredītu un nodrošināt portfeļu augstu portfeļu ienesīgumu potenciālu;

  • Mediji un radošie reklāmu izstrādātāji varētu strauji pacelt cenas, kas ietekmētu visu citu nozaru uzņēmējdarbību negatīvā perspektīvā, jo tie vienkārši nevarēs atļauties pirkt pārcenotus medijus

  • Tas sanāk, ka gandrīz 9 mēnešus pastāv pārlieku agresīvās kreditēšanas risks tirgū, kas var novest līdz tam, ka tik tiešām tiek kreditēti patērētāji, kas nevar atļauties atmaksāt savus aizdevumus un paliekot likumdošanai bez izmaiņām, nozare nebūtu paaugstinājusi riskus

  • 1. jūlijā nebanku kreditēšanas reklāmas tiktu ierobežotas. Lielāko daļu no paaugstināta riska patērētājiem par 25,5% refinansēt kreditori nevarēs, un nebanku sektors varētu pievērsties portfeļu kvalitātei, kas nozīmē patērētāju virzīšanu uz parādu piedzinēju uzņēmumiem un vēlāk maksātnespējas sekmēšanai – šeit vēlos atzīmēt, ka tie procesi paredz lielas izmaksas pašam patērētājam

  • Kā rezultātā finanšu resursi būs mazāk pieejami un patērētāji ar labu kredītreitingu

Reklāmas ierobežošana liek aizdomāties par PSRS, kur bija skaidri noteikts preču un pakalpojumu klāsts, citu Pasaulē dabūt varēja, vienīgi par to neviens nezināja. Reklāmas ierobežošana pilnībā noslēdz konkurenci dodot priekšroku lielajām bankām, kas nozīmē, ka lielās bankas mierīgi varēs aizdomāties par procentu likmju paaugstināšanu līdz maksimumam, jo informācija par kreditēšanas izmaksām būs mazāka.

Deputātiem vajadzēja ierobežot nevis reklāmas, kas ietekmēs arī mediju biznesu, bet to saturu, jo reklāmās tika izmantoti dažādi saukļi, kas «izpušķoja» kredītu līdz neatpazīšanai.

Lietuvā procentu likme no atlikuma ir 75% un klientam par savu kredītu ir jāatmaksā ne vairāk nekā 2x cik viņš bija aizņēmies

Igaunijā ir 2. lasījumā virzītā redakcija, kas ir sešu mēnešu vidējā svērtā komercbanku likme mājsaimniecību kredītiem reizināta ar trīs kā arī reklāmas satura ierobežojumi. Manuprāt, šis lēmums būtu adekvāts.

Izmaiņas skars aizdevumu atmaksas kārtību. Ja šobrīd ātros kredītus ir iespēja pagarināt neierobežotu reižu skaitu, tad grozījumi noteiks, ka to varēs darīt vien divas reizes. Tajos gadījumos, kad klients tomēr pēc divām pagarināšanas reizēm nespēs atdot pilnu aizdevuma summu, viņam tiks izveidots individuāls maksāšanas grafiks uz ilgāku termiņu. Tāpat jāņem vērā tas, ka aizdevuma summa uz laiku līdz 30 dienām, ko paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.

Tas nozīmē to, ka, ja cilvēks divreiz pēc kārtas jau pagarina aizdevumu, tad tas nozīmē, ka viņš nevar atmaksāt aizdevumu, un ir jāsastāda grafiks uz ilgāku laiku, bet ar zemāku ikmēneša maksājumu. Šīs izmaiņas ir ļoti iepriecinošas.

Pamatojoties uz altero.lv statistikas datiem, mums ir bijuši 40 % klienti, kuriem kreditori piedāvāja aizņemties zem 0,07% dienā, kas nozīmē, ka pārējiem 60% klientu aizdevums netiktu nemaz piedāvāts. Pat, ja kreditori pamainīs iekšējo izvērtēšanu, aptuveni puse no šiem klientiem paliks bez finanšu resursu pieejamības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Altero audzis klientu un partneru skaits; plāno sākt darbību Igaunijā

Žanete Hāka, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu salīdzināšanas platformas "Altero" partneru skaits Latvijā gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes līdz 28 partneriem, stāsta SIA "Altero" līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

Uzņēmums pērn sācis darbību Lietuvā, un uzņēmuma pirmā gada darbības laikā izdevies nodibināt sadarbību ar 24 partneriem.

"Altero" klientu skaits, kas salīdzinājuši kredītu piedāvājumus Latvijā un Lietuvā 2019. gada beigās pārsniedza 100 000.

Šogad kompānija turpina darbu, lai uzsāktu darbību Igaunijā, un plānots šajā tirgū ieiet šī gada otrajā ceturksnī.

Kā liecina kompānijas novērojumi, lielākā daļa "Altero" klientu Latvijā ir iedzīvotāji ar neto darba algu no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, kas veido 58% no visiem Altero klientiem, savukārt 20% ir ar algu no 1000-1500 eiro, 12% - līdz 500 eiro, 9% - no 1500 – 3000 eiro un 1% - virs 3000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Altero kredītu salīdzināšanas platformas peļņa pērn sasniegusi 542,4 tūkstošus eiro. Peļņas rezultātu ietekmēja atpazīstamības pieaugums, jaunu partneru pievienošanās platformai, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju produktu ieviešana.

2018. gada tīrā peļņa salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga 6,4 reizes, un uzņēmuma rentabilitāte 2018. gadā veido 37,32%.

2018. gadā izsniegto kredītu apjoms ar Altero.lv kredītu salīdzināšanas platformu veido 26,5 miljonus eiro, savukārt, kopējā kredītu izsniegšanas summa kopš Altero.lv darbības sākuma veido 40,5 miljonus eiro. Klienti priekšroku dod patēriņa un auto kredītam, galvenais patēriņa kredīta mērķis ir mājokļa remonts un esošo kredītsaistību apvienošana.

Altero.lv kredītu salīdzināšanas platforma ir strauji augošs startup fintech uzņēmums, kas dibināts 2016. gada jūnijā, un kopš šī brīža jau 58 639 Altero.lv klientu ir salīdzinājuši kredītu piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniedz 2,7 miljonus

Anda Asere, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim sadarbībā ar kredītu salīdzināšanas portālu Altero ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro un augustā vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro.

No platformas darbības sākuma 2016. gadā līdz 2017. gada beigām tajā bija izsniegti aizdevumi 12 miljonu eiro apmērā.

«Mūsu bizness attīstās visu laiku – katru mēnesi mums ir jauns kredītu izsniegšanas rekords. Mēs nezinām, ko nozīmē sezonalitāte, jo mums līdz šim nevienā brīdī nav bijis klientu aktivitātes kritums. Šobrīd mūsu platformā ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Augustā kredītu izsniegšanas apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro un esam pārliecināti, ka līdz gada beigām vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniegs trīs miljonu atzīmi,» saka Artūrs Kostins, SIA «Altero» vadītājs.

Šobrīd mēnesī «Altero» apmeklē aptuveni 50 tūkstoši cilvēku un mēnesī caur šo platformu tiek izsniegti tūkstoš kredīti. «Nereti gadās klienti, kuri nevēlas aizņemties, bet vienkārši paskatās, lai saprastu, kāda summa viņiem varētu būt pieejama un kādi ir aizdevēju nosacījumi. Tas liecina par to, cilvēki aizvien vairāk plāno ne tikai savus ikmēneša tēriņus, bet arī lielos pirkumus, turklāt laikus vēlas aprēķināt zemāko iespējamo procentu pārmaksu,» spriež A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% uzņēmēju nav apmierināti ar finansējuma noformēšanas procesu, tādējādi aizdevējiem būtu jādomā, kā to padarīt vienkāršāku, tad arī pieprasījums varētu būt augstāks, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja SIA “Altero” līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

54% uzņēmēju uzskata, ka finansējuma noformēšana ir laikietilpīga, 16% - sarežģīta, 14% - ātra, bet 16% uzskata, ka tā ir ērta.

Altero veiktais pētījums uzrāda, ka 61% uzņēmēju pēc finansējuma saņemšanas pirmajā reizē nav mainījuši finansējuma partneri, kaut arī dažkārt ik pa laikam, mainoties gan tirgum, gan konkrētā uzņēmuma finansiālajai situācijai, vajadzētu salīdzināt finansējuma veidus, vai nav pieejams lētāks finansējums. 14% mainījuši vienreiz, 10% - divas reizes, bet 13% - vairākas reizes.

58% uzņēmēju atbildējuši, ka neapzinās vajadzību vai nevēlas finansējumu. Tas ir interesanti, jo jautājums, vai bizness nespēj ģenerēt vairāk naudas vai arī tas ir pārāk sarežģīti un uzņēmumi nevēlas tērēt laiku, uzsvēra A. Kostins. 26% aptaujā atbildējuši, ka tuvākā gada laikā nebūs nepieciešams finansējums, 32% - nezina, vai būs nepieciešams. 19% būs nepieciešams finansējums, bet 23% visdrīzāk būs nepieciešams finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 22.12.2020

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gada sasniegumi uz 2019. gada fona
  • gada griezumā - bezprecedenta gads arī biznesam
  • izejvielas - rēķins pandēmijā pat lielāks
  • finanses - dažiem šogad arī rekordpeļņas
  • Altero.lv statistika - kreditēšana stabilizējas
  • Mogo Finance - auto finansēšana liecina par cilvēku cerībām
  • dzīvesstils - garšu un sajūtu simfonijas diriģents Līgatnes vīna darītavā
  • sadarbībā ar DB Konferences - zem viena jumta elektrība, gāze, ūdeņradis un degviela
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Plaude, finanšu investīciju fonda Lawrence Asset Management izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 05.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 2030.gadam jādubulto eksporta apjomi un jāpieckāršo investīciju apjomi

Žanete Hāka, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijai ir jāizvēlas starp diviem nākotnes scenārijiem - turpināt tā, kā mēs esam attīstījušies, vai veikt izmaiņas turpmākajā attīstībā, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Taču jāņem vērā nepatīkamas tendences - kopējā izaugsme un iedzīvotāju skaits samazinās, viņš uzsvēra, piebilstot, ka tādēļ ir jāskatās uz to, kā ekonomika mainīsies nākotnē un kas būtu jāmaina, kas būtu jādara citādāk, lai kardināli ko izmainītu.

Nākotnē Latviju sagaida neizbēgamais, viņš uzsvēra. Pirmkārt, dabspējīgo cilvēku skaits 2030.gadā būs zem viena miljona. Otrkārt, redzams, ka atalgojums 2030.gadā sasniegs 1800 eiro. Šajā gadījumā šis būs lielākais izaicinājums biznesam - kā sastrukturizēt to un nodrošināt finanšu rādītājus, ņemot šos faktorus.

Lai tiktu līdzi šai situācijai, būtisks ir eksports, kas ienes naudu valstī, ļaujot arī vietējā tirgū palielināt algas, kā arī investīciju veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais statistiskais uzņēmējs Latvijā ir cilvēks - orķestris. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir daudz mikrouzņēmumu un vienam cilvēkam ir jāmāk paveikt pēc iespējas daudz, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Latvijā kopumā strādā 191 tūkstotis uzņēmumu un komersantu. Lielākā daļa uzņēmēju darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, IKT, būvniecībā un citās nozarēs.

Secināts, ka 59% uzņēmumu ir mājaslapa. Lielākā daļa jeb 62,5% no viņiem izmanto domēnu “lv”, kas norāda uz digitālo patriotismu.

Veicot uzņēmēju pētījumu, izveidots Turības Biznesa indekss. Pētījumā aptaujāti 750 respondenti no visas Latvijas, un izlase veidota, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft un publiski pieejamās uzņēmumu datu bāzes. Tika mēģināts noskaidrot, kā Latvijas uzņēmumi saskata iespēju strādāt Latvijā, uzdodot jautājumus, un saņemot viņu vērtējumu par katru no šīm jomām no 100 līdz -100 punktiem. Tādējādi noteiktas jomas, kuras uzņēmēji novērtējuši vissliktāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ieviestās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un sankcijas ir padarījušas sarežģītāku uzņēmumu sadarbību ar bankām, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

Kā liecina LTRK veiktā biedru aptauja, uzņēmumu sadarbība ar finanšu institūcijām prasa ilgāku laiku, procesa laikā tiek prasīts vairāk dokumentu un tas ir dārgāk, process ir palēninājies.

Investīciju lēmumi netiek pieņemti ātri, taču zināma ekspektācija, cik raiti vajadzētu notikt procesam, tomēr pastāv, uzsvēra K. Zariņa.

47% uzņēmēju izjūt, ka naudas atmāzgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību dēļ komercbankām ir jāsniedz plašāka un detalizētāka informācija par uzņēmuma komercdarbību un darījumiem. 24% atbildējuši, ka drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, 11% - drīzāk nepiekrīt, bet 6% - nepiekrīt.

53% uzņēmumu pamanījuši, ka komercbanku pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, bet 29% - drīzāk piekrīt šim apgalvojumam. Tikai 3% cenu pieaugumu neizjūt, bet 5% drīzāk nepiekrīt, ka cenas augušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Ieskats finanšu forumā Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mainās - aizvien lielāku lomu spēlē ārpusbanku spēlētāji un citi finanšu risinājumi, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” atzina eksperti.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī izmērā ir salīdzinoši nelieli, veido lauvas tiesu no kopējā ekonomikas apjoma, tādēļ jāmeklē veidi, kā tiem attīstīties, ieguldīt inovācijās, lai veicinātu eksporta apjomus un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Nereti šie uzņēmumi sastopas ar finansējuma pieejamības grūtībām, un nezina, kur vērsties finansējuma nepieciešamības gadījumā, turklāt, kā atzina konferences dalībnieki, bieži vien, saņemot bankas atteikumu, uzņēmējs netiek novirzīts pie finansējuma avotiem, kurus varētu aizņemties, tādēļ paliek esošajā attīstības stadijā un citur aizdevumu nemeklē.

Konferences laikā eksperti atzina, ka banku aizdevuma saņemšana kļuvusi sarežģītāka - process ir ilgāks, pakalpojums - dārgāks, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un bremzē to attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru