Alternatīvās finanses

Vai kredītus pēc 1. jūlija drīkst reklamēt?

Anita Kantāne, 01.07.2019

Foto: POSTIMEES/SCANPIX BALTICS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Lūdz likumdevējam novērst absurdu

PTAC direktore norāda, ka saskata problēmas likuma piemērošanā trīs virzienos. Viens no tiem – izziņu pieprasīšana kredītspējas novērtēšanai no iestādes, kuras pamatdarbībā nav paredzēts izsniegt šāda veida izziņas.

Otrs problēmu loks saistīts ar jaunajām % likmēm. «Patiesībā nav formulas, kas skaidri pateiktu, kā % rēķināt,» atklāj B. Vītoliņa. Likumdevējs ir paredzējis aizdevuma % likmes ierobežošanu līdz 0,07% dienā no kopējās kredīta summas.

«Tas nozīmē, ka īstermiņa kredītiem gada maksimālā likme ir aptuveni 29 %, savukārt ilgtermiņa kredītiem uz 12 mēnešiem gada likme varētu būt 60%,» stāsta B. Vītoliņa.

Savukārt trešais problēmu loks saistīts ar kredītu reklamēšanas aizliegumu.

PTAC ir aicinājis Ekonomikas ministriju novērst PTAL grozījumu normas, kuras ir diskriminējošas pret citiem tirgus dalībniekiem vai rada iespēju tās dažādi interpretēt.

«Diemžēl Saeimā process uz priekšu nevirzījās. Mūsu cerība būtu, ka tas notiek,» pauž B. Vītoliņa.

Grozījumi PTAL tika apstiprināti pērn, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, un politiķi to izmantoja kā politisku ieroci cīņai pret distances jeb ātrajiem kredītiem. Daļa grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) stājās spēkā jau 2019.gada 1.janvārī, bet divas būtiskas normas – par % likmju ierobežošanu un reklamēšanas aizliegumu – 1. jūlijā.

PTAC informē, ka Latvijā darbojas 62 kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un kredītportfeļa kvalitāte nebanku sektorā pērn bijusi augsta - 87 %.

Jau pusgadu strādā citā režīmā

Ir skaidrs, ka tāda kreditēšana, kādu patērētāji bija tiesīgi izmantot līdz šim, sākot no 1. jūlija, vairs neeksistē, norāda AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers. «Tās ir divas dažādas tirgus situācijas, ar dažādiem regulējumiem un dažāda veida kreditēšanu,» grozījumus PTAL, kas stājas spēkā šodien, komentē «4finance» izpilddirektos.

Jau pērn nozare prognozēja pārmaiņas nebanku kreditēšanas sektorā, kuras ieviesīs grozījumi PTAL. G. Endlers skaidro, ka fundamentālas izmaiņas produktu koncepcijās radīs situāciju, kurā nozares uzņēmumi dalīsies trīs daļās. Viena daļa kredītdevēju piedāvās lielākas aizdevumu summas uz garākiem termiņiem. Tie no patērētāja viedokļa ir neizdevīgi nosacījumi, jo tā vietā, lai aizņemtos viņam nepieciešamo summu, iespējams, nāksies aizņemties ievērojami lielāku, turklāt par to procentos pārmaksāt vairāk. Tas nozīmē, ka parādīsies virkne kredītdevēju, kuri piedāvās summas virs 500 eiro, principā pielīdzinot savu produktu komercbanku koncepcijai un ievērojami saasinot konkurenci šajā segmentā. Otra daļa uzņēmumu, iespējams, mainīs savas produktu koncepcijas, lai likuma ietvaros spētu turpināt piedāvāt patērētājam nepieciešamos nelielos aizdevumus uz īsākiem atmaksas termiņiem. «Savukārt trešo daļu veidos uzņēmumi, kuri izvēlēsies pamest Latvijas tirgu vai pārtrauks savu biznesa darbību pavisam,» prognozē «4finance» izpilddirektors.

Ietekmes ķēde turpinās

«Visos trīs gadījumos zaudētāji būs gan patērētāji, gan Latvijas finanšu nozare kopumā un pakārtoti arī valsts budžets un nebanku sektors, kurā par ilgtermiņa stabilitāti runāt būs grūti,» pauž G. Endlers.

Par fundamentālu tendenču maiņu runā gan PTAC, gan citi kreditēšanas jomā iesaistītie uzņēmēji, jo paredzēt patērētāju reakciju šobrīd nav iespējams.

Kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins norāda uz Igaunijas piemēru patērētāju kreditēšanas reklāmas liegumā. «Kad Igaunijā ierobežoja kredītu reklāmas, bankās pieauga pieprasījums pēc patēriņa kredītiem, kas veicināja patēriņa kredītu % likmju pieaugumu. Tagad Igaunijā bankām ir augstākās patēriņa kredītu % likmes visā Eiropā! Manuprāt, patērētāju kredīta reklāmas ierobežojumi ir grūti interpretējami un izstrādāti steigā. Uzskatu, ka PTAL punkti būtu vēl jāpilnveido,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru