Igaunijas banka «Luminor Bank» nolēmusi samazināt bankas kapitālu par 216 miljoniem eiro un šo summu izmaksās vienīgajam akcionāram Luminor Group, kura galvenie akcionāri ir «Nordea Bank» un DNB Bank.

Bankas kapitalizācija krietni pārsniedz regulatoru prasības un iekšējos mērķus, tādēļ «Luminor Bank» nolēmusi izmaksāt vienīgajam akcionāram šo kapitāla starpību.

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem maija beigās «Luminor» informēja, ka tobrīd bankas pamatkapitāla segums bija 20%, kas pārsniedz iekšēji noteikto mērķi 17%. Iekšējais mērķis tiek uzskatīts par pietiekamu visu regulatoru prasību un «Luminor» biznesa stratēģijai nepieciešamā kapitāla nodrošināšanai.

Lai vienkāršotu izmaksu, «Luminor Group» kā vienīgais «Luminor Bank» akcionārs 28.maijā nolēma, ka «Luminor Bank» daļu sava akciju emisijas uzcenojuma pārvērtīs akciju kapitālā, izmantojot papildu akciju emisiju, kam sekos akciju kapitāla samazinājums, lai īstenotu izmaksu. «Luminor» ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu šādām darbībām.

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Gada laikā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir sācis sadarbību ar "SEB banku", "Privatbank" un "Luminor"; izaugsmi 2020. gadā veicinās Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva.

"Baltija ir mūsu māju tirgus un tas ir svarīgs pamats tālākai izaugsmei. Mūsu galvenais fokuss šobrīd ir veiksmīga izaugsme Eiropā. Plānojam turpināt paplašināties Spānijā un aktivizēt Lielbritānijas tirgu. Saskaņā ar Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2) šā gada 14. septembrī Eiropā oficiāli visām bankām bija jāizveido atvērtais lietojumprogrammas risinājums (API), kas dotu banku klientiem lielāku brīvību savu konta vēsturi nodot jebkurai citai bankai, aizdevējam vai tehnoloģiju uzņēmumam. Šīs izmaiņas veicinās arī mūsu izaugsmi nākamajā gadā," paredz "Nordigen" līdzdibinātājs un izpilddirektors Rolands Mesters.

Novembrī kompānija izveidoja jaunu produktu – platformu "dash.nordigen.com", kur jebkura banka, aizdevējs vai finanšu tehnoloģiju kompānija var ērtā un automatizētā veidā piekļūt konta datu analītikas rīkiem. Platforma ir pieejama ļoti neilgu brīdi, bet jau pirmajās dienās tajā reģistrējās lietotāji no Eiropas, ASV un Jaunzēlandes. Platforma izveidota, lai ļautu jebkuram pakalpojumu sniedzējam (ne tikai finanšu sektorā) izmantot Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās priekšrocības. "Starp platformas potenciālajiem lietotājiem redzam apdrošinātājus, telekomunikāciju uzņēmumus, kā arī nekustamo īpašumu tirgus pārstāvjus, kas var izstrādāt labākus risinājumus klientu pārvaldībai īres tirgū, izmantojot šo platformu," teic R. Mesters.

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

«Luminor Bank» izveidojusi ieguldījumu platformu «Luminor Investor», vēsta bankas pārstāvji.

«Luminor Investor» platformā iespējams veikt ieguldījumus finanšu instrumentos, sākot no 100 eiro. Izmantojot platformu, iespējams ieguldīt vairāk nekā 12 000 akciju, 800 biržā tirgotos fondos, kā arī 400 ieguldījumu fondos un 120 obligācijās.

«Mājsaimniecību ieguldījumu apmēri Baltijā ir piecreiz zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Daļēji tas skaidrojams ar ieguldījumu procesa sarežģītību, ar to, ka investīciju nozarē mērķauditorija visbiežāk ir turīgi klienti, turklāt sava loma ir arī augstajām minimālo ieguldījumu summām,» teica «Luminor Bank» filiāles Latvijā vadītāja Kerli Gabrilovica.

«Luminor Investor» platforma izstrādāta sadarbībā ar Skandināvijas partneriem.

Luminor Bank AS emitējusi augstākā ranga nenodrošinātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā ar termiņu 3 gadi un 4 mēneši, informē bankas pārstāvji.

Obligācijas tiek emitētas EMTN programmas ietvaros un tās būs reģistrētas tirdzniecībai Īrijas biržā. Luminor finanšu resursu pārvaldes vadītājs Makss Ērengens norāda, ka šis ir vēl viens nozīmīgs Luminor bankas attīstības solis, lai kļūtu par pašfinansētu un neatkarīgu Baltijas mēroga banku.

«Ar prieku varu piebilst, ka emisija piesaistīja investoru interesi teju visā Eiropā, kopumā no 17 valstīm,» komentē Ērengens. Jūnija sākumā notika aptuveni piecdesmit tikšanās ar investoriem no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Eiropas, tai skaitā, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas un Polijas. Tā rezultātā 11. jūnijā Luminor Bank AS apstiprināja darījumu. Investoru interese bija spēcīga, radot pieprasījumu pēc vērtspapīriem par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, kas ļāva Luminor panākt izdevīgus nosacījumus tam nepieciešamajam aizņemšanās apjomam – 300 miljoniem eiro.

Blackstone noslēdzis viena miljarda eiro vērtu Luminor vairākuma akciju iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas līdzšinējie īpašnieki, Nordea Bank Abp (Nordea) un DNB BANK ASA (DNB), katrs saglabās 20% Luminor akcijas.

Blackstone konsorcijs, kurā ietilpst Abu Dhabi Investment Authority pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kā arī citi līdzinvestori, ir veiksmīgi noslēdzis darījumu, saņemot visas nepieciešamās atļaujas.

Nordea un DNB arī turpmāk atbalstīs Luminor banku ar ilgtermiņa finansējumu, kompetenci un savu pārstāvniecību bankas padomē. Blackstone ir vienojies ar Nordea par atlikušo 20% Nordea piederošo akciju izpirkšanu tuvāko gadu laikā.

Blackstone vecākais izpilddirektors Nadīms el Gabani (Nadim el Gabbani): «Ceru nākotnē turpināt kopīgu darbu, lai veidotu spēcīgāku platformu tālākai ekonomiskajai izaugsmei Baltijā. Mēs turpināsim atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību, kā arī esam pārliecināti, ka Luminor ir labi pozicionēts, lai kā neatkarīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs turpinātu būt vadošs tirgus spēlētājs.»

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Igaunijas bankas «Luminor» Lietuvas filiāle paziņojusi, ka atlaidīs mazāk cilvēku nekā sākotnēji bija plānots.

Jūnijā «Luminor» Lietuvā, kas īsteno biznesa modeļa maiņu un šogad plānoja atlaist vairāk nekā trešdaļu strādājošo, par darba attiecību pārtraukšanu informēja 194 cilvēkus, vēsta Nodarbinātības dienests.

Bankas preses pārstāve Ģiedre Beļskīte norādīja, ka jūnijā bija pēdējais šogad plānotais atlaišanas vilnis, bet kopumā atlaisto cilvēku skaits būs mazāks nekā sākotnēji plānots.

«Jūnijā mēs informējām pēdējo cilvēku grupu, kas tiks atlaista līdz šī gada beigām,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS. «Tā ir pēdējā šogad plānotā atlaišana. Mūsu komandas samazinājums nebūs tik liels, kā tika plānots, jo mēs cenšamies piedāvāt jaunus amatus atlaistajiem cilvēkiem savā jaunajā struktūrā,» paskaidroja «Luminor» preses pārstāve.

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Luminor ieviesīs parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus palīdzēt uzņēmējiem paplašināt to finansējuma alternatīvas, informē bankā.

Pakalpojuma ieviešanu vadīs jaunieceltais Luminor Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Pauļus Žurausks (Paulius Žurauskas). «Šobrīd ir atbilstoši apstākļi parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojuma ieviešanai Baltijā. Pieaug pieprasījums pēc augstas kvalitātes fiksēta ienākuma aktīviem no institucionālo investoru puses, vienlaikus lielie uzņēmumi cenšas dažādot savus finansējuma avotus,» saka Luminor Korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Baltijā Andrius Načajus.

«Pauļus Žurauskis vadīs Luminor finanšu tirgus pārvaldi un vienlaikus veidos arī jaunu Parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības daļu. Pauļus ir bijis iesaistīts vairākās ievērojamās lielo uzņēmumu obligāciju emisijās Baltijā – tai skaitā Latvenergo, Lietuvos Energija (tagad Ignitis), Maxima Grupa un AirBaltic,» piebilst A. Načajus.

Luminor noslēdzis sava Rīgas centrālā biroja, Skanstes ielā 12, pārdošanas darījumu, lai koncentrētos uz savu pamatdarbību, informē banka.

Ēkas jaunais īpašnieks ir investīciju kompānija Colonna, kas pilnībā iegādājusies nekustamā īpašuma kompāniju SIA Skanstes 12. Vienlaikus darījuma ietvaros Luminor noslēgusi arī ēkas nomas līgumu ar jauno īpašnieku uz desmit gadiem. Darījuma finansiālā ietekme uz Luminor peļņu un kapitālu nav būtiska.

A klases biznesa ēkas augstums ir 40 metri, to projektējis viens no Lietuvas slavenākajiem arhitektiem Audrjus Ambrass (Audrius Ambrasas). Komercēkas kopējā platība ir 15 146 kvadrātmetri, tajā ir arī 151 autostāvvieta. 2009. gadā celtajā ēkā agrāk tika izvietots DNB bankas birojs, tagad tur atrodas Luminor banka.

"Luminor" banka uzsākusi jaunu atbalsta programmu, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt tirdzniecību internetā.

No šodienas, 20. aprīļa, uzņēmēji aicināti programmai pieteikties elektroniski, aizpildot anketu. No visiem pieteikumiem tiks izvēlēti trīs uzņēmumi, kuriem trīs nedēļu laikā "Luminor" kopā ar partneriem palīdzēs uzsākt veiksmīgu e-komercijas biznesu.

"Ārkārtas situācijas radītie pārvietošanās ierobežojumi ir mainījuši patērētāju paradumus, kā arī pārrakstījuši ierasto dienas kārtību uzņēmējiem, tāpēc šobrīd svarīgi ir atbalstīt vietējos, izvēloties to ražotās preces un pakalpojumus. Kopš marta vidus arī bankā uzņēmēju interese par e-komercijas iespējām strauji pieaug, taču redzam, ka ne visiem ir nepieciešamās prasmes vai finanšu līdzekļi, lai patstāvīgi uzsāktu savu preču, pakalpojumu pārdošanu interneta vidē," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Līdzīgie banku nosaukumi lieki satrauc Luminor klientus.

Luminor banka, kas pirms diviem gadiem apvienoja divas bankas (Nordea un DNB), aicina savus klientus būt vērīgiem, pievērst uzmanību banku nosaukumiem un neuztraukties: FKTK paziņojums ir par bankas PNB (iepriekš Norvik) slēgšanu, kam ar Luminor nav nekādas saistības. Tāpēc iepriekšējās DNB bankas, tagad Luminor, klienti var būt pilnībā droši par saviem noguldījumiem, teikts bankas šorīt izplatītā paziņojumā.

«Luminor banka ir stabila, finansiālā situācija ir droša un kapitāla pietiekamības rādītāji ir virs noteiktā uzraugošo iestāžu apjoma,» akcentē kredītiestāde.

"Luminor" noslēdz sava neatkarīgā korespondentbanku tīkla izveidi, 4. decembrī uzsākot ienākošo starptautisko maksājumu apstrādi līdzšinējiem "DNB" kontiem Latvijā un Lietuvā caur jaunām korespondentbankām.

Mainoties korespondentbankām, mainās arī "Luminor" norēķinu rekvizīti starptautiskajiem maksājumiem, tādēļ banka klientus aicina laicīgi informēt savus partnerus vai citas saistītās personas par izmaiņām, lai izvairītos no ienākošo maksājumu kavēšanās.

"Luminor" uzsāka ASV dolāru maksājumu izpildi caur "Citi" banku oktobra sākumā. Šonedēļ jauna maksājumu infrastruktūra vēl 11 valūtām tika izveidota ar "Nostro" kontiem "Luminor" Igaunijā caur "UniCredit" un "Citi" banku, kā arī tiešajiem korespondējošiem kontiem "Commerzbank", "PKO Bank", "Bank Pekao" un "Nordea".

Tas nozīmē, ka "Luminor" ir pabeidzis sava neatkarīgā korespondentbanku tīkla izveidošanu, kopumā 14 dažādās valūtās.

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.

"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai – pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču "Luminor" aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē – turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas* dati.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo "no algas līdz algai" un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Luminor aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 26% iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32% – līdz diviem mēnešiem, 22% respondentu pietiktu naudas 3 – 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 20% iedzīvotāju.

"Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus – tādus kā Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd, kad daudzi pēkšņi ir palikuši bez ienākumiem. Šis ir skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus laikā, kad ienākumi ir stabili un paredzami. Ieteicamais uzkrājumu apjoms katram ir atšķirīgs, jo arī ikmēneša maksājumi un tērēšanas paradumi cilvēkiem ir atšķirīgi. Vēlamajam uzkrājumu apmēram, lai ienākumu zaudēšanas gadījumā varētu iztikt kādu periodu, vajadzētu būt 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Taču diemžēl daļa iedzīvotāju nevar atļauties no saviem ienākumiem atlikt kādu daļu uzkrājumiem, un aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju ar pietiekamiem uzkrājumiem Latvijā ir mazākumā," saka Normunds Rudzītis, "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs.

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.

Kodu kartes derīgas vēl mēnesi – līdz 10. septembrim, pēc tam pieslēgties internetbankai varēs tikai izmantojot Smart-ID aplikāciju vai kodu kalkulatoru.

Jau vēstīts, ka izmaiņas ieviestas saistībā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai saglabātu ierasto maksājumu kārtību, klienti tiek aicināti izmantot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID vai kodu kalkulatorus.

Spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, un tās prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, Luminor no ierastajām kodu kartēm pāriet uz daudz drošākiem autentifikācijas risinājumiem – Smart-ID un kodu kalkulatoriem, informē bankā.

Tā kā pārejas posmā paredzams lielāks klientu apmeklējums Luminor klientu apkalpošanas centros, augusta pēdējā nedēļā un septembra pirmajā nedēļā daži Luminor klientu apkalpošanas centri strādās ilgāk nekā ierasts.

Vairāk nekā 100 uzņēmēji no visas Latvijas pieteikušies "Luminor" organizētajai e-komercijas atbalsta programmai, apliecinot apņemšanos uzsākt un attīstīt tirdzniecību internetā. No visiem pieteikumiem "Luminor" kopā ar projekta sadarbības partneriem izvēlējās trīs uzņēmumus, kuriem sniegs atbalstu, palīdzot izveidot e-komercijas biznesu.

"Visvairāk pieteikumu saņēmām no uzņēmumiem, kurus tiešā veidā skārusi Covid-19 ārkārtas situācija. Tie ir vietējie ražotāji, kuri savus produktus galvenokārt realizē mazos veikalos, kur šobrīd mazinājusies apmeklētāju plūsma, gadatirgos, izstādēs un citos publiskos pasākumos. Ja uzņēmējam nav sava e-veikala, tad pircējus sasniegt šī brīža apstākļos ir samērā grūti, tāpēc vēlamies atbalstīt vietējos uzņēmumus un palīdzēt uzsākt pārdošanu tiešsaistē. Pēc saņemto pieteikumu skaita redzam, ka esam trāpījuši desmitniekā, jo uzņēmēju interese par e-komercijas risinājumiem ir liela, ko apliecina vairāk nekā 100 saņemtie pieteikumi," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.