Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Pēc akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lūguma Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2023. gada 24. maijā anulēja tai 2014. gadā izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lēmumu izbeigt savu darbību un lūgumu anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Akciju sabiedrība "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret tās fondu ieguldītājiem un citiem klientiem, proti, visi finanšu instrumentu portfeļa individuālās pārvaldīšanas līgumi ar visiem akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības klientiem ir izbeigti un ir pabeigta fonda "Rietumu Asset Management Fund" un divu tā apakšfondu "Rietumu Asset Management Fixed Income Investment Grade USD" un "Rietumu Asset Management Fixed Income High Yield USD" likvidācija.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" veidotā jaunā banka plāno sākt darbību 2024.gada 1.aprīlī, ceturtdien vebinārā sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Lai banka saņemtu licenci, tai nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu 12,5 miljonu eiro apmērā, un Siksnis pauda pārliecību, ka patlaban līdz 29.decembrim notiekošajā jaunajā 1,15 miljonu akciju emisijā šo kapitālu izdosies piesaistīt.

Siksnis uzsvēra, ka risks nesaņemt licenci pēc šī kapitāla piesaistes ir ļoti mazs.

Siksnis sacīja, ka arī konsultācijas ar lielajiem investoriem liecina, ka kapitālu izdosies piesaistīt. Ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs neliels, "Indexo" noslēgs akciju emisiju un meklēs citas iespējas segt kapitāla deficītu.

Savukārt, ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs lielāks, tad, iespējams, "Indexo" atcels kapitāla piesaistes akciju emisiju, un meklēs citus veidus kā piesaistīt bankas licences saņemšanai nepieciešamo kapitālu, skaidroja Siksnis.

AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering), kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107 % no investīciju mērķa, jeb 5 624 204 eiro.

IPO mērķis pie cenas 5.11 eiro par akciju bija 5 252 722 eiro. Kopumā IPO piedalījās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc akcijām bija lielāks par piedāvājumu, investīciju orderi tiks izpildīti par 5.25 miljoniem eiro, bet atlikusī summa saskaņā ar IPO alokācijas jeb akciju sadales noteikumiem tiks atgriezta investoriem. Akciju alokācija jeb sadale notiks šodien.

“Neskatoties uz šobrīd valdošo pesimistisko investoru noskaņojumu Baltijas biržā, mums izdevās pārsniegt IPO ieguldījumu mērķi pateicoties pārliecinošam izaugsmes stāstam, kas ietver gan skaidrību par olu ražošanas piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, gan mūsu ilgtspējas sniegumu un ambīciju, gan arī mūsu detalizētus attīstības plānus. Prieks, ka ar savu būtisku ieguldījumu uzticēšanos mūsu darbībai ir izteikuši uzreiz divi Latvijas pensiju fondi un liels skaits privātpersonu, kas iegādājās gan salīdzinoši mazākas, gan ievērojamas akciju paketes,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” savā sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) ietvaros ir sasniedzis mērķi, piesaistot plānotos 7,49 miljonus eiro, bet pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvāto akciju daudzumu.

Kopumā IPO laikā saņemti investoru rīkojumi par akciju iegādi 9,99 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc akcijām par 2,5 miljoniem eiro pārsniedza piedāvājumu. Kopumā IPO piedalījās 3 562 investori.

“Izsakām lielu pateicību investoriem par atsaucību, kuri ar saviem ieguldījumiem ir izteikuši atbalstu Indexo iecerēm. Ievērojamais pieprasījums ir labākais apliecinājums tam, ka cilvēki uzskata - Latvijā ir vajadzīga jauna banka - un redz tai attīstības potenciālu. Mūsu svinību mirklis būs īss, jo nekavējoties ķersimies pie darba, lai īstenotu mūsu plānus par jaunas bankas izveidi,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Otrdien, 28.jūnija sākas pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO jeb Initial Public Offering), kura ietvaros Indexo plāno piesaistīt 7,49 miljonus eiro, lai veidotu jaunu banku.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas un vienas akcijas cena būs 14 eiro. Indexo IPO procesā tiek piedāvāti 15% no uzņēmuma pamatkapitāla. Saskaņā ar IPO noteikto cenu, Indexo tirgus kapitalizācija, vai kopējā akciju vērtība būs 49,959 miljoni eiro. Akciju iegādei nav minimālā limita, proti, investori var iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Indexo nākotnes bankas ieceres pamatā ir mērķis panākt finanšu vērtības apriti, kuras centrā būs Latvija – proti, piesaistot vietējo kapitālu no plaša cilvēku loka, mēs izveidosim banku, kas atbalsta Latvijas biznesa izaugsmi un apkalpo Latvijas iedzīvotājus, bet šajā biznesā radīto vērtību iegulda tālākā attīstībā un nodod atpakaļ akcionāriem - Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ar Indexo akciju sākotnējo piedāvājumu mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šīs vērtības radīšanā un kļūt par īpašniekiem pašiem savā pensiju pārvaldes uzņēmumā un nākotnē arī bankā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Pensiju pārvaldnieks IPAS “Indexo” (Indexo) topošās Indexo bankas vajadzībām veido meitas sabiedrību AS IDX1R, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju. AS IDX1R pamatkapitāls būs 2 000 000 eiro un tā atradīsies Rīgā, Elizabetes ielā 13-1A.

Uzņēmuma dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmuma reģistrā.

Indexo komanda šobrīd strādā pie bankas licences saņemšanas dokumentācijas, un iecerēts, ka pēc licences saņemšanas šī jaundibināmā akciju sabiedrība kļūs par Indexo Banku.

AS IDX1R valdē strādās Indexo līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, bet uzņēmuma padomi veidos Indexo bankas projekta vadītāja Tīna Kukka, Indexo privātpersonu segmenta attīstības vadītājs Vladimirs Bolbats un Indexo līdzdibinātājs un valdes loceklis Henriks Karmo.

Līdz bankas licences saņemšanas valdes un padomes sastāvs tiks pārskatīts.

Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības rezultātu caurspīdību, Indexo pārskatos atsevišķi norādīs pensiju darbības rezultātu un bankas izveidošanai nepieciešamās investīcijas. Plānots, ka bankas darbības uzsākšanai nepieciešamie darbinieki laika gaitā pāries strādāt uz šo meitas sabiedrību.

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

Pensiju pārvaldītāja IPAS "Indexo" komandai, kas pēc sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma ir uzsākusi darbu pie bankas izveides ieceres īstenošanas, ir pievienojies Tehnoloģiju attīstības virziena vadītājs Gints Ozoliņš.

G.Ozoliņš būs atbildīgs par "Indexo" grupas un nākotnes bankas tehnoloģiju ieviešanu, tostarp iekšējiem organizācijas procesiem, klientu saskarsmes un pakalpojumu izmantošanas pieredzes tehnoloģiju risinājumiem.

G.Ozoliņam ir vairāk nekā 17 gadu pieredze IT vadības jomā. Kopš 2018 viņš ir bijis IT pakalpojumu piegādes direktors ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Cognizant Technology Solutions" Zviedrijas filiālē, kurā vadīja komandas ar vairākiem simtiem tehnoloģiju ekspertu. Iepriekš viņš, no 2009. gada, guva pieredzi "Tele2 AB" dažādu IT funkciju un transformācijas programmu vadībā. Savu karjeru IT nozarē G. Ozoliņš sāka "Nordea Bank" kā sistēmu analītiķis, banku sistēmas izstrādes un ieviešanas projekta vadītājs. G. Ozoliņam ir Latvijas Universitātes Datorzinātnes maģistra grāds. Viņš ir papildinājis profesionālās zināšanas arī dažādās apmācību programmās, piemēram Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā (MIT) ASV, kā arī "Microsoft", "Amazon" un "Google" tehnoloģiju apguves kursos.

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Wall Street Memes iepriekšpārdošanas pēdējās dienas - 2023. gada visvairāk gaidtīto memu monētu izlaišanu. Žetons $WSM jau ir savācis vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru, tā ir viena miljona cilvēku kopiena, ar kuru mijiedarbojas Īlons Masks un kura cenšas gūt peļņu no GameStop, kas veicina akciju demokratizācijas kustību un piesaista kriptovalūtu.

Saskaņā ar Wall Street Memes tīmekļa vietni, drīz tā tiks ieviesta pirmā līmeņa decentralizētās biržas (CEX) sarakstā, kuras saskaņā ar neapstiprinātiem ziņojumiem būs vismaz divas top 10 biržas.

Izplatās spekluācijas par to, kuras biržas ir iekļautas rāmī, un vismaz viens YouTube lietotājs Binance uzskata par vienu no tirdzniecības vietām.

Bet pat tad, ja tas vēl nav Binance, daudzu populārāko biržu slazds šajā projekta izstrādes agrīnajā posmā nodrošinās to par labu Binance sarakstam nākotnē un sprādzienbīstamu cenu pieaugumu, kad tas tiks izlaists drīz.

Wall Street Memes iepriekšpārdošana joprojām ir atvērta, tāpēc nav ko zaudēt laiku un iegādājies žetonus pirms tā slēgšanas. Žetona, $WSM, cena ir 0,0337 ASV dolāri, un drīzumā tā varētu tikkt tirogta par 10 reizes lielāku vērtību.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 423 854 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

"Indexo" operatīvā peļņa pirms klientu piesaistes izdevumiem un citiem biznesa projektiem, tādiem kā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) izdevumi un jaunās bankas izveides ieguldījumiem, bija 630 482 eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Indexo" šogad pirmajā pusgadā ieguldīja 773 275 eiro jaunu klientu piesaistē, bet IPO izmaksu daļa, kas attiecināma uz pirmo pusgadu, bija 63 927 eiro. Savukārt jaunas bankas izveides izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 217 134 eiro.

“Šis Indexo ir ļoti nozīmīgs izaugsmes gads, jo stiprinām mūsu pensiju pārvaldes darbību un nesen veiksmīgi noslēdzām akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO), kura mērķis bija piesaistīt investīcijas bankas izveidei,” saka Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.