Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošās koalīcijas padomē pirmdien ir panākta vienošanās par daļu no pasākumiem, kas tiks veikti, lai 2011. gada budžetā nodrošinātu starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas - ekspertu prasīto papildu konsolidāciju.

Saskaņā ar premjera V. Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sniegto informāciju, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušas, ka 12,8 milj. Ls lieli papildu ieņēmumi vēl šogad ir jānodrošina, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, īpašu akcentu liekot uz akcīzes preču, tas ir, degvielas un tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanu. Finanšu ministrija arī cer, ka nebanku kreditētāju licencēšanas ieviešana ļaus valsts budžetu papildināt par 8,3 milj. Ls.

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola turpina samazināties, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Reālu alkohola tirgus ainu iespējams iegūt, vērtējot rezultātus un tendences pēdējo trīs gadu griezumā, proti, sākot ar 2008. g., kad būtiski tika pacelta alkohola akcīze no 6,3 Ls uz 8,9 Ls par litru absolūtā alkohola, uzskata Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) biedri. Aprēķini rāda, ka divu gadu laikā akcīze kāpusi par 40%, kam vajadzējis atainoties arī nodokļu ieņēmumu kāpumā vai vismaz prognozēs. Tomēr legālu alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi divu gadu laikā kritušies par 32%: 2008. g. realizācijai nodots 69,23 milj. litru, bet pērn vairs tikai 46,92 milj. litru.

ARTA uzsver - faktiskā situācija rāda, ka ik gadu VID esot tikai samazinājis plānotos ieņēmumus, proti, divu gadu laikā plānotie ieņēmumi samazināti par 20%, bet arī reālie atpaliekot no plānotā. Līdz ar to zūdot loģika, kādi mērķi tad tikuši izvirzīti, paceļot akcīzes nodokli, jau iepriekš samazinot ieņēmumu prognozes.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Par administratoriem sūdzas arvien vairāk, pieaug arī to gadījumu skaits, kad administratoru atceļ no amata.

Pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu par 65% pieaudzis sūdzību skaits Maksātnespējas administrācijā (MNA) par konkrētu maksātnespējīgo uzņēmumu administratoru darbību.

Audzēs izmaksas laukos

Dīzeļdegvielas aplikšana ar minimālu akcīzes nodokli radīs papildu izdevumus zemniekiem.

PR&Reklāma

Tas nav tas pats, kas nopirkt zīmuli

Komunikācijas pakalpojumu sniedzēji nemierā ar neprofesionāli organizētiem publiskajiem iepirkumiem.

Pasaule

Krīzē popularitāti nezaudē

Lielo ātrās ēdināšanas ķēžu bizness plaucis krīzes laikā un turpina plaukt joprojām.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Prasa labot maksātnespējas likuma kļūdas

Tikai pusgadu strādājošajam Maksātnespējas likumam būs grozījumi, tomēr dažādu iesaistīto pušu viedokļi par to radikāli atšķiras.

Eksportspēja

Ielēkt Āfrikā

Latvijas kokrūpniecības, pārtikas rūpniecības, tehnoloģiju un pakalpojumu piedāvājumam varētu būt noiets Āfrikā.

Bankas

Investoriem stingri kritēriji

Valdība atbalstījusi Citadele bankas un Parex bankas pārdošanas stratēģijas, kas paredz savstarpēji nesaistītu pārdošanas procesu.

Nodokļi

Uzņēmēji: lielāka akcīze kaitēs alkoholisko dzērienu nozarei

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Latvijas ceļu būves uzņēmums Binders, ciešot vairāk nekā miljonu latu zaudējumus, spiests aiziet no Igaunijas tirgus.

Nodokļu palielinājums nenes gaidīto

Akcīze kāpusi par 40%, bet legālu alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi kritušies par 32%.

Īpašums

Spiež parādi un māju stāvoklis

Nesolu, ka līdz nākamajai ziemai Rīgā neviens jumts netecēs un apsaimniekošanas maksa būs 10 - 15 santīmi, uzsver jaunās apvienotās pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

Finanses

Apdrošinātāji ar mokām atgriežas

Komerckredītu apdrošināšanas limiti Latvijai šogad varētu pieaugt, kas atkal ļaus arvien vairāk Latvijas uzņēmumiem strādāt ar pēcapmaksu.

bezdarbs + demogrāfija + uzņēmējdarbības panīkums + sociālā budžeta uzkrājumu izsīkšana jau 2012.gadā neizbēgami prasīs kardinālas reformas pensiju sistēmā.

Kafijas cena jau dubultojusies un drīzumā kāps vēl

Latvijā kafijai ir akcīze, kaimiņiem - nav, tā Melnās kafijas ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Enerģētika

Jaunie tarifi dzen stūrī

Regulators apstiprinājis jaunos elektrības tarifus ar kāpumu līdz 40%. Tomēr īstais «pārsteigums» patērētājus gaida tajā brīdī, kad būs jāsāk norēķināties pēc jaunajiem tarifiem, jo pašlaik izmaksu precīzu pieaugumu neviens nevar vai negrib pateikt.

Transports&Loģistika

Domē iestrēgst Rīgas ostas pārvietošanas projekts tuvāk jūrai

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom pērno gadu noslēdza ar 139 milj. Ls apgrozījumu, kas ir aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš, intervijā atklāj Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Akcionāri vēl nav apstiprinājuši gada pārskatu, taču J. Gulbis atklāja, ka EBITDA peļņa ir nedaudz mazāka nekā 2009. gadā, kad tā bija 48,5 milj.

Visdrīzāk pārsūdzēs

Vērienīgajā Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētajām personām piemēroti bargi sodi.

Būve&Īpašums

Apbalvoti pasaules nozīmīgākie nekustamā īpašuma projekti

Nekustamo īpašumu tirgus pasaulē ir atlabis, un tajā parādās arvien ambiciozāki projekti, ko pierāda arī MIPIM balvu ieguvēji.

Enerģētika

Enefit atņem Latvenergo 60 Latvijas uzņēmumus

Jauno tarifu dēļ Enefit pāris nedēļu laikā Latvijā izdevies par 50% palielināt savu klientu skaitu.

Dati

Ekonomika beidzot atgriežas izaugsmes zīmē

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pasts ir stratēģisks uzņēmums, ar ko rēķinās. To pierāda situācija janvārī, kad dažviet valstī nebija ne elektrības, ne sakaru, ne siltuma, bet pastu nesa, intervijā Dienas Biznesam skaidro Latvijas pasta valdes priekšēdētājs Aigars Vitols.

Kādu gribētos redzēt Latvijas pastu pēc 5-10 gadiem?

Latvijas pasts (LP) arī pēc 10 gadiem būs lielākais tirgus spēlētājs. Daļai Latvijas teritorijas nav neviena cita piegādātāja, izņemot LP. Ja nu vienīgi mums ekonomika tā uzlabosies, ka visi brauks atpakaļ. Pasta izmaksas ir ļoti atkarīgas no apdzīvotības blīvuma valstī. 2009. gadā viens iedzīvotājs gadā ir samaksājis par universāla pasta pakalpojumiem 88 santīmus. Vidēji pa gadiem šis skaitlis ir zem lata un tas ir ļoti minimāls. Vācijā, kur pasts var ļoti labi attīstīties, ir 260 cilvēki uz km2, bet mums ir tikai 35, tātad līdz Vācijai mums ir ļoti tālu. Taču pasts ir vajadzīgs arī šeit.

Piena ražotāji tuvākajos gados plāno kāpināt saražotā piena apjomus, mazinot piena deficītu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To, komentējot nozares perspektīvu, atzīst kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš valdes priekšsēdētāja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes locekle Ilze Aizsilniece.

Šā brīža situācija liecina, ka zemnieki ļoti aktīvi iesniedz projektus šomēnes atvērtajā Lauku modernizācijas pasākuma kārtā, un paredzams, ka visiem modernizēties gribētājiem naudas var nepietikt. I. Aizsilniece skaidro, ka zemnieki nopietni strādā pie lielu fermu būvniecības projektiem, kas ļaus konsolidēt piena nozari un samazināt ražošanas izmaksas. Vairums šogad sākto projektu tiks realizēti galvenokārt 2012. gadā, un piena apjomu pieaugumu var sagaidīt vēl pēc diviem gadiem. Tā ir labā ziņa nozarei, īpaši situācijā, kad vērojams piena deficīts, par ko satraukumu iepriekš jau pauda piena pārstrādes uzņēmumi, apgalvojot, ka šī iemesla dēļ nespēj pildīt lielus eksporta pasūtījumus. I. Aizsilniece norāda, ka šogad ir viena no labākajām politikām nozarē - salīdzinoši augsta piena iepirkuma cena, papildus 10% atbalsts ES struktūrfondu finansējumā. Īpaši priecējot fakts, ka laukos ir daudz gados jaunu saimnieku, kas savas saimniecības veido uz biznesa pamatiem, saskatot perspektīvas piena nozarē.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Ārzemnieki uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt, ne tikai iegādājoties nekustamos īpašumus, bet arī reģistrējot Latvijā uzņēmumu un sevi ieceļot tā valdē.

Situācija, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā no ārzemēm (ne ES), liek izvērtēt citas alternatīvas. Jāņem vērā, ka Saeima šobrīd vētī grozījumus minētajā likumā un vēlas noteikt stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču netika atbalstīta ideja svītrot normu, kas dārgu nekustamo īpašumu pircējiem šādu privilēģiju likvidētu. Šobrīd uzturēšanās atļauju ļauj piešķirt ārzemniekiem (ārpus ES), kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 100 000 Ls (Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās), vai 50 000 Ls vērtībā laukos. Šīs normas ietekmē ievērojams skaits nekustamo īpašumu Rīgā un tās apkaimē ieguvuši saimnieku, bet projektu attīstītāji - naudu, arī kredītu atdošanai.

Daudzi uzņēmēji DB pauž sašutumu par Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) - tā «uzkaras», ir lēna, lielai daļai nesaprotama. VID neizdarības dēļ (nereģistrēja laikus EDS) saimnieciskās darbības veicējam Mārtiņam Vanagam tagad ir jāmaina uzskaites sistēma. «Kad sāksies nopietnāks strīds, tad iešu un cīnīšos, jo vainīgs nejūtos, lai arī, iespējams, varēju darboties ātrāk. Nespēju iedomāties, ka līguma reģistrēšana (es esmu SIA valdē, un tur jau man ir EDS, un pieslēdzos kā Mārtiņš Vanags) aizņems divas nedēļas,» tā viņš.

Valsts budžeta konsolidācija var aprīt pasažieru pārvadājumus laukos

Piedāvātais plāns paredz krietni lielāku konsolidācijas apjomu, nekā prasa starptautiskie aizdevēji.

Dabasgāze

Gāzes tirgū krasas pārmaiņas

Cīņā par klientiem E.ON Ruhrgas piedāvā dažādas atlaides, Latvijā līdzīgiem pasākumiem trūkst motivācijas.

Statistika

Mazumtirdzniecībā var redzēt stagnācijas pazīmes

Inflācija un konsolidācijas pasākumi sāk bremzēt mazum­tirdzniecības apgrozījumu.

Eksports

Bez indes visi kukaiņi augšpēdus

SIA Sitno eksportē ekoloģiskus produktus cīņai pret kaitēkļiem.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.