Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

2018. gada 07. decembris plkst. 11:39
Sadaļa: Atpūta
Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Ar ko atšķiras koncerta organizēšana koncertzālē un baznīcā?

Baznīcās parasti ir ļoti laba akustika, tās ir paredzētas šādiem pasākumiem. Šie būs akustiski koncerti. Tā kā šis ir Ziemassvētku laiks, cilvēki, apmeklējot baznīcu, meklē citādākas sajūtas nekā filharmonijā. Cilvēki Ziemassvētkos parasti meklē mieru, prieku, siltuma sajūtu, – tas viss būs šajā koncertu programmā. Iespējams, kādam tas rosinās dziļākas pārdomas.

Vai tu esi iecerējis šādas koncerttūres Latvijas baznīcās veidot par tradīciju, modinot uzņēmumu sociālo korporatīvo atbildību?

Vokālā grupa Putni jau ilgāku laiku koncertē baznīcās, viņu izpildījums tajās lieliski iederas. Strādājot ar talantīgo Latvijas pianistu Andreju Osokinu, tiek īstenoti līdzīgi principi, taču tie netiek īpaši afišēti. Es priecātos, ja pelnoši uzņēmumi vēl vairāk iesaistītos dažādos labdarības un mecenātisma projektos. Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd Latvijā labdarība tiek īstenota salīdzinoši nelielos apjomos, turklāt lielākā daļa šādu aktivitāšu pamatā tiek tvertas caur mārketinga prizmu. To var saprast, jo tas naudas apjoms, kas šeit, Latvijā, ir pieejams, ir limitēts un nebūt jau nav tā, ka uzņēmēji peldas naudā. Es pats jau vairākus gadus savu iespēju robežās anonīmi ziedoju līdzekļus dažādām labdarības akcijām, piemēram, ziedot.lv vai Dod pieci. Lai arī šādi ziedojumi pilnībā neatrisina visas problēmas, kādas ir dažādām sociālajām grupām, es gribētu aicināt atbalstīt šādas iniciatīvas, jo tās spēj dot cerību un gaišuma staru kāda cilvēka drūmajā un bezcerīgajā ikdienā. Svarīgi, lai dāvināšana nebūtu formāla, lai tā nebūtu kārtējā saldumu paciņa vai nieciņš. Būtu labi, ja dāvinātāji iedziļinātos, kas tieši konkrētajai sabiedrības grupai vai cilvēkam ir nepieciešams, kas sagādātu vislielāko gandarījumu. Tad šāda ziedošana būtu ļoti, ļoti svētīga. Es priecātos, ja Ziemassvētku laikā ziedošanas tradīcija veiksmīgajos Latvijas uzņēmumos būtu pati par sevi saprotama lieta.

Vai nenākas secināt, ka lielu daļu budžeta uzņēmumi šogad ir paspējuši iztērēt ar valsts simtgadi saistītu korporatīvo dāvanu izgatavošanā un labdarībai vairs nekas daudz nav atlicis?

Es negribu skaitīt naudu svešā makā un norādīt, kā labāk būtu jāiztērē cita nopelnītā nauda. Tas nebūtu īsti korekti. Taču es vēlētos uzņēmējus aicināt izvērtēt savu izdevumu sadaļu, iespējams, ka var iztikt bez jaunākā modeļa televizora vai luksusa klases automašīnas. Tāpat, iespējams, darījuma pusdienās ar biznesa partneriem var aiziet uz ne tik lepnu restorānu, kā ierasts, starpību novirzot labdarībai.

Kā tu vērē Latvijas simtgades pasākumus? Kuri no tiem, tavuprāt, ir izdevušies godam, kurus varēja vēlēties labākus?

Simtgades pasākumi vēl nav beigušies. Piemēram, man šķiet, ka salūts ir viena no stulbākajām lietām, ko var darīt. No tā nav nekādas jēgas. Tiek izdota milzīga nauda, gaisā tiek izšautas visādas ķimikālijas, tiek pārbaidītas visas apkārt esošās dzīvās būtnes – mājdzīvnieki, putni, meža zvēri, kā arī zivis zem ūdens. Tāpat no drošības viedokļa krastmala ir slikta vieta, kur organizēt šādus pasākumus lielām tautas masām, labi, ka šoreiz iztikām bez nelaimes gadījumiem. Uzskatu, ka valsts un pašvaldības uzņēmumiem ar pasākumu organizēšanu nav jānodarbojas, tas ir jādara profesionāļiem – producentiem un pasākumu aģentūrām, kas to māk izdarīt. Ja tiek veikts iepirkums, tam ir jābūt caurspīdīgam, tajā jāiesaista nozares eksperti, kas māk izvērtēt gan iesniegtās tāmes, gan piedāvātās koncepcijas. To varētu veikt, piemēram, caur Kultūrkapitāla fondu. No tiem simtgades pasākumiem, kurus esmu apmeklējis, varu uzteikt multimediālo deju lieluzvedumu Abas malas, kas bija ļoti profesionāli nostrādāts, kvalitatīvs un augstvērtīgs šovs, tajā pašā laikā emocionāls un saviļņojošs.

Kur tu sagaidīsi Ziemassvētkus, kuru baznīcu pats apmeklēsi?

Tā kā esmu viens no organizatoriem, apmeklēšu visus septiņus koncertus. Man šogad būs ļoti skaisti Ziemassvētki. Esmu pieradis strādāt svētkos. Ja gadās, ka svētku laikā nav jāstrādā, es pat jūtos nedaudz neomulīgi. Man ir liels gandarījums, ja tie svētki, kuru rīkošanā esmu iesaistījies, dod cilvēkiem prieku un gandarījumu. Tad tie man ir vislielākie svētki. Ziemassvētku vakarā koncerts nenotiks, tāpēc man būs iespēja būt ar ģimeni. Visi sanāksim kopā pie vecvecākiem, svinēsim un mums būs forši!


Visu interviju Laiks pārskatīt vērtību sistēmu lasiet 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu