Mazais bizness

Andrito kafijas grauzdētava izaugusi līdz eksportam Krievijā

Anda Asere, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.

Nereti Latvijā novērojams, ka, kāda spilgta biznesa veiksmes stāsta iedvesmoti, arī citi sāk nodarboties ar to pašu, piemēram, redzot Stendera izplešanos, arī citi sāka ražot ziepes. Kafijas bizness nav tik vienkāršs, komandā vajag vismaz dažus cilvēkus, kas saprot, ko darīt, pretējā gadījumā bizness ātri beigsies. Ir atsevišķi uzņēmumi, kas Latvijā darbojas kafijas nozarē. Viņi strādā sen, ir profesionāli. Esmu par to priecīgs – būs mums mazāk ievestas kafijas no Itālijas, grauzdēsim labu kafiju šeit uz vietas,» spriež Andris.

Ikdienas kafija

«Man gribas, lai mūsu kafiju izvēlas kā ikdienas kafiju, lai to nepielīdzina kam ekskluzīvam, lai nav tā, ka ikdienā dzer vienu kafiju un tad, kad ir svētki, izvelk Andrito kafijas paku, kas tiek glabāta īpašiem gadījumiem,» uzskata Andris.

Vaicāts par uzņēmuma piedāvātajiem kafijas veidiem, viņš teic, ka šajā jomā ievēro mērenību. Piedāvājumā ir astoņi kafijas veidi, kas esot gana, lai būtu no kā izvēlēties, taču nav arī pārāk daudz, lai klients neapjuktu. Tik liels piedāvājums ļaujot kontrolēti grauzdēt kafiju. Plašāka sortimenta gadījumā būtu grūti uzraudzīt kvalitāti, jo katra kafija ir citāda. «Paši tiekam galā, katrai kafijai varam veltīt pietiekami daudz uzmanības un nav tā, ka kāda ir «autsaiderītis» – nevienam negaršo. Ja ir astoņi veidi, katra spēj atrast savu pircēju,» saka Andris.

Andrito kafijas grauzdētava cenšas piedāvāt cilvēkiem dažādu izvēli un negrauzdē tikai to, ko viņi grib dzert – tas būtu garlaicīgi. Latvijas iedzīvotāji ikdienā esot kaislīgi kafijas patērētāji, bet viņu garšas un aromāta pieredze ir bijusi vienveidīga. Atklājot ko jaunu, citas kafijas īpašības, gūstot jaunu pieredzi, viņi ir pārsteigti un aizraujas.

Bieži vien cilvēki dzer kafiju, lai pamostos. Šo aspektu Andris uzskata par otršķirīgu un fokusējas uz garšas un aromāta baudu, ko var gūt no kafijas.

Aug sadarbojoties

Andrito kafijas grauzdētavas kafija ir atrodama ne vienā vien kafejnīcā. «Savas pastāvēšanas laikā esam izveidojuši sadarbību ar Gemoss, kam ir spējīga komanda Gemoss Kafijas serviss. Mēs strādājam kā viena komanda, tāpēc kafejnīcās ir mūsu kafija lielā mērā pateicoties viņiem,» skaidro Andris.

Runājot par Latvijas kafejnīcām, viņš teic, ka necenšas nevienu pamācīt un ir neitrāls, ņemot vērā konkrētās ēdināšanas vietas apstākļus, proti, ja kādā tiek akcentēts citas kategorijas produkts, piemēram, pelmeņi, viņš būtu ārkārtīgi pārsteigts, ja tur kafiju pasniegu ļoti smalkā manierē un precīzi gatavotu šo dzērienu. Tiesa, viņš būtu pārsteigts arī tad, ja kafija tiktu pagatavota nevīžīgi, jo, ja uzņēmums labi novērtē savu specializēto produktu, pret citiem būtu jābūt līdzīgai attieksmei. «Ja esmu specializētā kafejnīcā, kas sevi pozicionē kā kafijas zinātājus un grib cilvēkiem ko iemācīt, no viņiem es gaidītu maksimālo. Taču arī tad neesmu skarbs vai nežēlīgs – es neeju kādu pieķert vai pārmācīt. Es arī neskrienu riņķī, sakot, ka tur ir slikta kafija,» viņš stāsta.

Eksportē cilvēcīgi

Kopš pagājušā gada Andrito kafijas grauzdētava nodarbojas arī ar eksportu. «Mums ir feins partneris Krievijā un galvenais sadarbības noslēpums ir tas, ka mēs runājam vienā kafijas valodā. Tam ir šī kaisle, attieksme, izpratne par kvalitāti – mums nav jāpārrunā, kādas ir svaigas kafijas priekšrocības. Partneris to zina un nepieļauj neko citu. Kompetences un filozofija mums sakrīt, varam uzreiz runāt par lietu. Priecājamies, ka esam atraduši šo partneri. Spējam kopīgi nodrošināt, lai kafija tiktu saņemta īsā laikā, un rūpējamais, lai aizsūtītu maksimāli svaigu produktu,» stāsta Andris.

Šobrīd Krievija ir vienīgais uzņēmuma eksporta partneris, bet grauzdētavas vadītājs domā arī par citiem noieta tirgiem. «Komunicējam ar dažām citām valstīm, kas arī ir Austrumu virzienā, bet nekā konkrēta vēl nav. Mēs meklējam cilvēcisko faktoru un nestandarta uzņēmumus. Mēs nemeklējam tādu, kas no Rietumiem pērk konteineru ar cepumiem, miltiem un pie reizes paķer kafiju, lai aizpildītu konteineru,» teic Andris.

Vēl tuvāk

Laikā, kad Andris sāka strādāt ar kafiju, cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo. Šā dzēriena cienītāji zināja, ka kafijai jābūt melnai un rūgtai, taču nemeklēja nekādas dullas un trakas garšas. «Es varu būt priecīgs, ka sabiedrība ir krietni vairāk atvērta citām emocijām, produktiem, vīnam, ēdienam un pieņem kaut ko jaunu,» viņš spriež. Lai gan cilvēki vairs nav tik kategoriski par to, kā kafija drīkst vai nedrīkst garšot, ir jāskaidro šī dzēriena dziļākā būtība, jārunā par kafijas kvalitāti.

Runājot par uzņēmuma attīstību un nākotnes plāniem, Andris teic, ka nevēlas skriet notikumiem pa priekšu. «Mēs gribam izbaudīt to, ko darām, ļaut cilvēkiem novērtēt mūsu kafiju. Nākotnē gribam sevi vairāk redzēt kafijas gatavošanas nozarē,» atklāj Andris. Iespējams, tā varētu būt neliela kafejnīca, kur prezentēt savu produkciju. Cik drīz, kur un kad varētu īstenoties šī ideja, vēl neesot skaidrs. «Noteikti neņemsim kredītu, lai uzbūvētu smuku ēku, kur taisīt Andrito kafejnīcu,» piebilst Andris. Nākotnes kafejnīca drīzāk varētu būt vieta, kur runāt par kafijas kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaties, ko par labas kafijas noslēpumiem stāsta Andrito Coffee Roastery vadītājs Andris Petkēvičs un uzzini, kā laimēt dāvanu no Gemoss un Andrito!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas preču veikalā iDille gūtā pieredze un mazliet drosmes ļauj atvērt jaunu saldējuma kafejnīcu jeb saldējumnīcu Buržuja brokastis

«Būt buržujam mūsu izpratnē ir idilliska sajūta – dari to, ko gribi, nevis to, ko vajag, t.i., no rīta iedzer sidru vai nesteidzīgi apēd kūku ar kafiju. Tāpēc mums nav vajadzīgi visi cilvēki, kas skrien garām centrālajai stacijai, mēs koncentrējamies uz dzīves baudītājiem,» raksturo Gaitis Burba, saldējumnīcas Buržuja brokastis un Latvijas preču veikala iDille īpašnieks.

Izmanto pieredzi

Pagājušā gada vasarā Rīgas centrā Berga bazārā Skrīveru mājas saldējuma darinātāja Lelde Sotniece bija atvērusi īstermiņa saldējuma kafejnīcu. «Šis ir tā paša projekta turpinājums, bet jaunā ietinamajā papīrā – kopā ar Andrito kafiju, eko kūkām un Latvijas vīniem un sidriem. Tikai ar saldējumu ziemas sezonā būtu grūti. Mēs tikāmies, runājām un sapratām, ka jāizmanto mūsu zināšanas – viņiem ražošanā, mums tirdzniecībā,» saka Gaitis. Viņš uzskata, ka nevajag visu darīt pašiem, tāpēc saldējums ir no Skrīveriem, kūkas cep Beķereja, kafiju grauzdē Andrito kafijas grauzdētavā, bet vīnu un sidru piegādā citi Latvijas ražotāji. «Visu nevajag darīt pašiem – tie ir milzīgi ieguldījumi. Nolēmām piedāvāt atsevišķas augstas kvalitātes mums pašiem mīļas lietas,» saka Gaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Andrito dibinātājs: Pagaidām kafiju atēdies neesmu

Daiga Laukšteina, Dienas Bizness, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēsties veikala plauktā ne vienmēr ir tas labākais notikums kafijai. Tomēr, gribētos, lai mājsaimniecībās ir kaut kas ir no mūsu kafijām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Andrito kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs.

Fragments no intervijas.

Nupat kādā tūristu iecienītā atpūtas vietā ārpus Rīgas latviski nerunājošs dānis pārdevējai rādīja uz lapiņas uzrakstītu savas iecienītās Andrito kafijas pupiņas nosaukumu. Vai jūtat savas produkcijas pieaugošu popularitāti?

Jā, sekojam līdzi, kas notiek, un popularitātes pieaugumu jūtam. Būtu dīvaini, ja piecos gados kaut kādu atpazīstamību Latvijas tirgū nebūtu ieguvuši. Pats galvenais, saņemam atgriezenisko saiti no cilvēkiem, kas pozitīvās emocijas par kafiju nogādā līdz mums. Tas motivē meklēt jaunas iespējas. Kafiju grauzdējam kopš 2011. gada maija. Katrā ziņā dānis «Rāmkalnos» ir interesants gadījums, prieks par to dzirdēt. Cik zinu, Dānijā un citās Skandināvu valstīs mīt kaismīgi kafijas baudītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas kafejnīcas un stiprinātas pozīcijas arī ārvalstu tirgū. Visiem ir viens kopīgs mērķis – parādīt un pierādīt, ka Latvijā grauzdēta kafija var būt tikpat kvalitatīva un pat vēl kvalitatīvāka par importēto.

SIA Kalve Coffee nupat pārcēluši ražotni no VEF teritorijas Rīgā uz Jaunmārupi un plāno ar Latvijā grauzdētu kafiju turpināt iepazīstināt ne vien Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotājus. Arī Kalve Coffee šis laiks ir izaicinošs, bet uzņēmums attīstās, neskatoties uz to, ka pārstāv nozari, kas ir būtiski cietusi. Iepriekš uzņēmums darbojās 250 kvadrātmetru plašās telpās VEF teritorijā, kur atradās Kalve Coffee ražošana, kafejnīca un treniņu centrs kafijas profesionāļiem, taču tur kļuva par šauru. Ja līdz šim Kalve Coffee lielākais kafijas grauzdētājs bija 15 kilogramu ietilpīgs, tad jaunajā grauzdētājā satilpst 120 kilogrami kafijas pupiņu, kas uzņēmumam ļauj sagrauzdēt 60 tonnas kafijas pupiņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gemoss audzē gan apgrozījumu, gan peļņu

Žanete Hāka, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā tirdzniecības uzņēmuma SIA Gemoss apgrozījums sasniedzis 12,14 miljonus, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 11,84% vairāk, liecina Lursoft dati.

Tāpat arī augusi SIA Gemoss peļņa, kas palielinājusies no 674 tūkstošiem latu 2011.gadā līdz 815,32 tūkstošiem latu pērn.

Runājot par SIA Gemoss nākotnes perspektīvām, uzņēmuma vadība stāsta, ka paredzēts paplašināt sortimentu mazumtirdzniecības tīkliem, lai sasniegtu augstāku rentabilitāti, kā arī iecerēts uzlabot darbu bāru un restorānu preču un aprīkojuma jomā. SIA Gemoss mērķis ir sasniegt stabilizāciju apgrozījuma pieaugumā, noturot peļņu iepriekšējā līmenī. Uzņēmums plānojis arī investēt līdzekļus jauna ražošanas objekta izveidē.

SIA Gemoss dibināts 1993.gadā un nodarbojas ar maizes un konditorejas izejvielu importu un tirdzniecību, riekstu un žāvētu augļu fasēšanu, bāru un restorānu preču un aprīkojuma tirdzniecību un banketu trauku īri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analītiķi prognozē augstāku robusta šķirnes kafijas pupiņu cenu, kas var sadārdzināt atsevišķus melnā dzēriena produktus.

Tiek lēsts, ka robusta kafijas pupiņu krājumi šā gada beigās Londonas biržā saruks līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tas savukārt var stimulēt kafijas pupiņu cenu pieaugumu. Piemēram, Bloomberg šonedēļ aptaujātie izejvielu tirgus analītiķi prognozē, ka līdz šā gada beigām robusta kafijas pupiņu cena Londonas preču biržā pieaugs par 13% līdz 2000 ASV dolāru par t atzīmei.

Šobrīd kafijas pupiņu tirgū valda spekulācijas, ka Indonēzijā, kas ir trešā lielākā kafijas pupiņu ieguvēja pasaulē (pirmā ir Brazīlija, otrā – Vjetnama), šogad 30 gadu lielāko nokrišņu dēļ ievērojami sarukusi šīs izejvielas raža (cietusi arī kvalitāte).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Iespēja apgūt biznesa pamatus

Anda Asere, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunos uzņēmumus aicina pieteikties mācībām Nordea Biznesa skolā No idejas līdz investoram

Atbalstot jauno uzņēmēju centienus veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai, Nordea biznesa skola atklāj ceturto mācību sezonu. Jaunie uzņēmumi mācībām var pieteikties līdz 10. oktobrim.

Jauno uzņēmēju atbalsta programma piedāvā sešu mēnešu bezmaksas mācību ciklu, kas aptver pilnu uzņēmējdarbības sākuma komplektu – sākot no biznesa plāna izstrādes, finanšu plūsmas plānošanas, pārdošanas un eksporta konsultācijām līdz mentoringam un koučingam, mārketinga un zīmola vadības konsultācijām, kā arī programmas noslēgumā – «randiņam» ar investoru.

Četros gados iesniegtas gandrīz 3000 biznesa idejas; mācībās klātienē piedalījušies 200 jaunie uzņēmēji un trešā daļa veiksmīgi uzsākusi uzņēmējdarbību. Zināmākie Nordea biznesa skolas absolventu veiksmes stāsti ir Andrito Kafijas grauzdētava, koka aizsargvāciņi mobilajiem telefoniem RixWood, Latvijā ražotu apģērbu zīmols Paiya u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gemoss audzējis peļņu un apgrozījumu

Žanete Hāka, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā SIA Gemoss apgrozījis 19,391 miljonus eiro, kas ir par 6,47% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa augusi par 14,16%, sasniedzot 1,324 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Turpmākajos gados SIA Gemoss mērķis ir sasniegt stabilizāciju apgrozījuma pieaugumā un noturēt peļņu iepriekšējā gada līmenī. Uzņēmuma vadība arī norāda, ka tās plānots ietilpst investīciju ieguldīšana jauna ražošanas objekta izveidē. SIA Gemoss 2014.gadā iecerējis strādāt pie fasēto riekstu un žāvētu augļu tirgus palielināšanas esošajiem zīmoliem Zelta rieksts un Dienas deva, tāpat arī tikšot paplašināts sortiments mazumtirdzniecības tīkliem, kas uzņēmumam ļaus sasniegt augstāku rentabilitāti.

SIA Gemoss reģistrēts 1993.gadā, tā darbība saistīta ar maizes un konditorejas izejvielu importu un tirdzniecību, riekstu un žāvētu augļu fasēšanu, bāru un restorānu preču un aprīkojuma tirdzniecību, kā arī trauku īri banketiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kafejnīca ir ar uzsvaru uz vietējo. Gan kultūrā, gan pasākumos, ko mēs organizējam. Atbalstīt un stimulēt vietējo ražotāju un tā produkciju. Ne aiz žēlsirdības un tikai tāpēc, ka vietējais, bet kvalitātes dēļ,» par savu lolojumu Liepājā saka kafejnīcas Kursas Putni radītājs, vadītājs un viesmīlis vienā personā Artūrs Butāns, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Piemēram, izvēlamies kafiju, kas ir Latvijā grauzdēta. Saimnieks ir Andris, tāpēc tās nosaukums ir “Andrito”, viņš pats iepērk pupiņas no Brazīlijas un Kolumbijas. Kafija ir ļoti dārga un tagad Vecrīgā izkonkurē itāļu kafijas. Es redzu, cik profesionāli cilvēks pieiet savam darbam, cik profesionāli viņi apkalpo mūs, un man ir prieks ar viņiem sadarboties. Līdzīgi ir ar Aizputes vīniem, kuri jau atzinīgi novērtēti ārzemēs. Tad vēl izlejamais Tālavas Ķēniņa alus un Medalus, kas Kurzemē nekur citur nav nopērkams. Nekas jauns nav jāizdomā. Ir tikai jāparāda cilvēkiem, ka tepat blakus ir labas lietas. Mēs arī paši esam sākuši cept savu maizīti un taisīt savus veselīgos burgerus,» stāsta A.Butāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Gemoss" atvēris savu veikalu Valmierā, kas ir nu jau uzņēmuma sestais bāru, restorānu un kulinārijas preču veikals-noliktava Baltijā, informē uzņēmums.

Visa projekta realizācija no ēkas ieraudzīšanas līdz veikala atklāšanai ir aizņēmusi septiņus mēnešus. Rekonstruētā 1890. gadā celtā senā noliktavas ēka, saglabājot ēkas īpašo auru, ieguvusi atjaunotu veidolu un nterjera dizainu ar daudz nestandarta mēbelēm no paletēm un kokmateriāliem ar vēsturi.

Jaunajā veikalā tiek gaidītas gan juridiskas personas - bāri, restorāni, konditorejas, gan ikviens kulinārijas entuziasts un gardēdis.

Līdzīgi kā veikalos Rīgā, Liepājā un Tallinā, arī Valmierā būs nopērkami rieksti, žāvēti augļi, garšvielas, trauki, virtuves un konditorejas piederumi, kā arī vienreizlietojamie trauki. Darbosies arī "Gemoss" kafejnīca, kur varēs iegādāties "Andrito" kafiju līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru