Apavu modes izmaiņas, kā arī ražošanas izmaksas ir galvenais cēlonis, kāpēc Latvijā saražoto apavu ar katru gadu kļūst arvien mazāk, tomēr šīs rūpniecības nozares augšupeja tiek saistīta ar lielu apavu ražošanas projektu sekmīgu iedarbināšanu. «Lai arī Centrālās statistikas dati rāda, ka ar katru gadu samazinās Latvijā saražoto apavu skaits, tomēr to vērtība nedaudz ir pieaugusi, tāpēc nav pamata secinājumiem, ka Latvijā apavu ražošana lēnām iznīkst,» norāda Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Strazds. Viņš atzīst, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, apavu ražošana Latvijā ir būtiski samazinājusies, jo bez, piemēram, Venttopaz, a/s Baltijas apavu fabrika, SIA Redeber un vēl dažiem Latvijā faktiski vairs neesot masveida apavu ražotāju. Tiesa, šobrīd arī nozares lielākajā uzņēmumā Venttopaz notiek pārmaiņas, no kurām G. Strazds cer sagaidīt pozitīvus rezultātus. Savulaik Latvijā bija apavu ražotāji, kuri gadā ražoja vairākus miljonus apavu pāru, taču pārmaiņu vēji, tādi kā ekonomiskās sistēmas maiņa, privatizācija, modes tendences ir radījuši sāpīgas pārmaiņas apavu ražotājos, skaidro G. Strazds. Viņaprāt, vislielāko skādi apavu ražotājiem ir nodarījušas tieši pārmaiņas apavu modē. Latvijā padomju laikos bija uzstādītas apavu ražošanas mašīnas, kuras bija paredzētas apavu ražošanai, tos līmējot, taču, beidzoties šo apavu ērai, iestājās cita, kad pieprasīti šūti vai arī līmēti — šūti apavi, norāda G. Strazds. Diemžēl modes tendenču maiņas dēļ daļai Latvijas apavu ražotāju, lai spētu konkurēt tirgū, bija jānomaina ražošanas iekārtas, taču lielākai daļai Latvijas apavu ražotājiem nebija tādu fianansu resursu un arī pieejas pie tiem, lai to varētu izdarīt. Bez tam Latvijas ražotājiem jākonkurē tirgū ar tā dēvētajās lētajās valstīs izvietotajām apavu ražotnēm, kas bieži vien izmaksu dēļ ir ļoti grūti izdarāms. Šobrīd ir grūti vai gandrīz neiespējami konkurēt, piemēram, ar Ķīnā ražoto apavu cenām, norāda G. Strazds.