Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Skriešanas un sportošanas laikā ir svarīgi justies ērti piemērotos sporta apavos. Sieviešu sporta apavi veikalos ir plašā klāstā, tāpēc izvēle ne vienmēr ir vienkārša. Aplūkosim, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība, ja meklējat sev jaunus skriešanas apavus.

Kur jūs plānojat skriet?

Lai saprastu, kuri būs labākie skriešanas apavi sievietēm, ir jāzina, pa kādu virsmu jūs plānojat visbiežāk skriet. Tas ir svarīgi, jo dažādiem segumiem būs piemēroti atšķirīgi sporta apavi.

Klasisks skriešanas veids ir skriešana pa asfaltu, ja dzīvojat pilsētā. Vai skrienat pa pilsētas ielām, vai pa parku, jūs noteikti skriesiet pa asfaltētu ceļu. Tā kā šis segums ir ciets, tad ir nepieciešami elastīgi skriešanas apavi, kuriem ir pietiekami laba pēdas amortizācija, kā arī tie pietiekami balsta pēdu. Jo cietāks segums, jo mīkstāki un elastīgāki apavi jāizvēlas, lai izvairītos no traumām.

Latvijas ādas apavu zīmols Elegants plāno pievērsties arī somu un maku tirdzniecībai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiesa gan, atšķirībā no apaviem, kas tiek izgatavoti tepat, Latvijā, somas un maki pēc uzņēmuma pasūtījuma tiks izgatavoti «Eiropas fabrikā, kas sadarbojas arī ar vairākiem pasaulē jau labi zināmiem un iecienītiem aksesuāru zīmoliem». Šīs ražotnes vārds gan netiek atklāts.

Tiek plānots, ka somas maksās, sākot no 50 eiro.

«Ideja par somu tirdzniecību radās jau diezgan sen, taču, apzinoties salīdzinoši augstās ražošanas izmaksas, līdz šim mums to nebija izdevies realizēt. Pavisam negaidīti uzzinājām par kādu ārzemju uzņēmumu, kas jau ilgstoši ražo ļoti kvalitatīvas somas, izmantojot tikai dabīgus materiālus, tādēļ nolēmām uzsākt savstarpēju sadarbību un pasūtīt mums interesējošus modeļus,» skaidroja zīmola Elegants vadītājs Raimonds Burakēvičs.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Apavu tirgotājs SIA "Eiropas apavi" šajā gadā plānojis īpašu uzmanību pievērst uzņēmuma cenu politikai, kā arī dažādu mārketinga aktivitāšu veikšanai, liecina uzņēmuma gada pārskatā sniegtā informācija.

Uzņēmums 2019.gadā piedzīvojis apgrozījuma un peļņas kritumu, kas, kā norāda uzņēmums, saistīts ar pirktspējas samazināšanos, par ko liecina arī tirdzniecības centru apmeklētības dati. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka pērn SIA "Eiropas apavi" apgrozīja 9,5 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 60,4 tūkstošus eiro.

Salīdzinot ar 2018.gadu, aizvadītajā gadā tirgotāja apgrozījums samazinājies par 9%, bet peļņa – teju 4 reizes. Vadības ziņojumā SIA "Eiropas apavi" norādījis, ka 2019.gadā tas nodrošinājis ienākumus, kas ļāva veikt nepieciešamos attīstības pasākumus, savlaicīgu visu nodokļu nomaksu, kā arī gūt peļņu. Nākotnē uzņēmums paredzējis turpināt darbību, attīstot tirdzniecības tīklu.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek izgatavoti apavi uzņēmumā SIA ALD Grupa!

Darbu ALD Grupa kā privātuzņēmums sāka 1991. gadā, bet pirms trim gadiem tas tika pārdots Igaunijas īpašniekiem, stāsta uzņēmuma vadītājs Aldonis Timermanis, kurš apavus izgatavo jau kopš 1974. gada, sākot strādāt rūpnīcā 1. maijs.

Uzņēmuma speciālisti lielākoties izgatavo apavus dažādiem Latvijas teātriem un filmām. Mūsdienu izrādēm apavus izgatavot lūdz diezgan reti, jo tos var iegādāties veikalā vai teātriem ir krājumi ar šiem apaviem. Savukārt neparastākām izrādēm vai uzvedumiem, kuros attēlots specifisks laika periods apavi tiek pasūtīti.

Pēdējos gados kompānija cieši sadarbojas ar Krievu teātri – pēdējā izrāde, kur bija jāizgatavo sarežģīti apavi, bija Kņaza meita, stāsta A. Timermanis. Grūtāk ar šo teātri ir strādāt tādēļ, ka tēlu teātrī veido kostīmu mākslinieks, taču šī teātra kostīmu mākslinieks atrodas Krievijā. Ja kostīmu mākslinieks ir uz vietas, ir lielāka iespēja atrast kompromisu, sabalansējot vēlmes ar iespējām.

Apavu tirgotāja SIA «Eiropas Apavi» apgrozījums 2018. gadā pieauga par 7,9% jeb 762 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, un bija 10,468 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma tīrā peļņa pērn pieaugusi - tā bija 233 tūkstoši eiro, kas bija 3,4 reizes jeb par 164 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2017. gadā. Uzņēmuma vadība gada pārskatā norāda, ka gada beigās darbojās 24 veikali. Šajā gadā sabiedrība turpinās savu darbību, attīstīs tālāk tirdzniecības tīklu ar mērķi palielināt neto apgrozījumu un gūt peļņu.

SIA «Eiropas Apavi» pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 179 darbiniekus, kas bija par 19 darbiniekiem vairāk nekā 2017. gadā.

SIA «Eiropas Apavi» reģistrēta 2003.gadā, uzņēmums nodarbojas ar apavu mazumtirdzniecību. Tam pieder veikali ar zīmoliem «Eiropas apavi», «Elche», «Milani», «Beletti» un «Shoe Mania Outlet» tirdzniecības centros Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā plānots atvērt pirmo Vācijas apģērbu un apavu zīmola «Deichmann» veikalu, apstiprināja «Deichmann» zīmola pārvaldītāja «Deichmann-Schuhe Service-GmbH» pārstāve Sonja Šrodere-Galla.

Viņa sacīja, ka Latvijā pirmais veikals būs Rīgā ar nosaukumu «Deichmann apavi».

Šrodere-Galla piebilda, ka patlaban notiek sarunas ar namu pārvaldniekiem un zemes īpašniekiem par iespējām atvērt veikalu. Savukārt plānotās investīcijas veikala atvēršanā viņa neatklāja.

Vienlaikus Šrodere-Galla atzina, ka «Deichmann» saskata zīmola attīstības potenciālu visās trijās Baltijas valstīs. 2008.gadā kompānija sāka darbību Lietuvā, un patlaban pārvalda 18 «Deichmann» veikalus un interneta veikalu. Taču turpmāka «Deichmann» zīmola attīstība Baltijā būs atkarīga no situācijas valstu ekonomikā.

Pēc «Firmas.lv» datiem, šogad 9.janvārī Latvijā reģistrēta kompānija «Deichmann apavi», kuras pamatkapitāls ir viens miljons eiro.

Apavu tirgotājs SIA «Eiropas Apavi» pārjaunojis komercķīlu, palielinot ar ķīlu nodrošināto prasījumu maksimālo summu no 1,4 miljoniem eiro līdz 1,89 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus un ķermeniskos pamatlīdzekļus, nodrošinot kredītlīnijas līgumu. Jaunā komercķīla reģistrēta 16.augustā, un līdz ar to dzēsta iepriekš šī gada februārī reģistrētā komercķīla.

SIA «Eiropas Apavi» šobrīd ir trīs aktuālas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Eiropas Apavi» reģistrēta 2003.gadā, tās pamatkapitāls ir 99 400 eiro. Uzņēmums vienādās daļās (pa 50%) pieder Vladimiram Brazovskim un Sergejam Čebatko.

2017.gadā SIA «Eiropas Apavi» strādāja apgrozījumu 9,706 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa bija 69 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 160 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,266 miljoni eiro.

Vieglais automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda ir uz likumu balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto.

DB jau tradicionāli apkopo Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. To vidū ir gan 2016. gada izlaiduma Bentley, gan 2016. gada izlaiduma Porsche 911 Turbo, gan 2016. gada izlaiduma BMW 640D xDrive u.c.

Tā, piemēram, metāllūžņu uzņēmuma SIA Tolmets pirkums ir eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu.

Savukārt, viena no Latvijas bankām iegādājusies 2016. gada izlaiduma Mercedes Benz S600 Maybach. Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs Maybach versiju no standarta Mercedes-Benz S-klases, līdz ar to šo limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt pārāk pamanāmi.

SIA PAA ir vannu biznesa pionieris Latvijā, kuru uz priekšu dzen vēlme pierādīt savu varēšanu gan vietējā, gan eksporta tirgos

SIA PAA darbojas jau teju 25 gadus; šobrīd uzņēmums ir sasniedzis maksimālās ražošanas jaudas, tāpēc ir iecerējis uzbūvēt jaunu cehu un modernizēt esošās ražošanas telpas, kā arī iegādāties modernas iekārtas. Tuvākajos pāris gados uzņēmuma attīstībā paredzēts investēt teju divus miljonus eiro.

Investēs attīstībā

PAA ražo vairāk nekā 10 dažādu krāsu vannas. «Mums ir drosmīga kolekcija, kuras nosaukums ir Juisy, kurā ir pat koši sarkanas vannas. Tās bieži vien izvēlas bērnu vannasistabās. Strādājam tikai pēc pasūtījuma, neko neražojam noliktavai. Parasti krāsaino vannu iekšpuse ir balta, jo tādā ūdens izskatās vislabāk,» norāda SIA PAA izveidotājs, valdes priekšsēdētājs Pēteris Treicis. Vannas tiek izgatavotas no četriem dažādiem materiāliem – stiklplasta, akrila, akmens masas un silkstones (veidota no alumīnija trihidrāta un sintētiskajiem sveķiem). Populārākais materiāls ir akmens masa un silkstone, kas ir dārgākais no materiāliem. «Tas sniedz dabiskuma sajūtu, tas ir matēts, nav kliedzošs – nelec acīs un neuzbudina. Šobrīd hromētus krānus un spīdīgas vannas augstākā sabiedrība vairs nelieto,» zina stāstīt uzņēmējs.

Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Lai neatpaliktu no jaunpienācēja Porsche Macan košuma un atlētisma, arī lielais brālis Porsche Cayenne ir izgājis modernizācijas kursus .

Būtībā Cayenne ir skārusi padziļināta modernizācijas programma, kas ietver ne tikai redzamās daļas vizuālo dotumu un komforta retušēšanu, bet arī motoru jaudas palielināšanu un citus tehniskos uzlabojumus. To ir tik daudz, lai atkal varētu aplaudēt Štutgartes meistaru virtuozitātei – kā mazas lietas padarīt pamanāmas un lietotājam ļoti nozīmīgas.

Kāpēc tas būtu jāpērk

2002. gadā Porsche lēmums radīt premium klases SUV modeli ilgtermiņā ir izrādījies pareizs un galvenais – ļoti ienesīgs lēmums. Lai cik noliedzoša un skaļa bija atsevišķu autoekspertu un klientu reakcija, ar laiku Cayenne tika pieņemts barā, un sākotnējā vīpsnāšana, sporta auto dizainu sakrustot ar visurgājēja čaulu, tika atzīta par labu esam. Kā nu ne! Kopumā kopš 2002. gada pasaulē ir notirgoti vairāk nekā 579 tūkst. modeļu. Cayenne mūsdienās ir Porsche zelta vistiņa, kas vācu ražotāja kasē dēj zelta oliņas daudz vairāk nekā leģendārie sporta auto. Cayenne ir izteikts veiksminieka auto, turklāt azartiskās brauktprasmes dēļ priekšplānā izcels gados jaunus veiksminiekus, kas novērtēs motora simfonijas, aristokrātiskā komforta un sportisko gaitas īpašību gardo kokteili. Nav šaubu, ka arī turpmāk Cayenne Diesel ar V6 smagās degvielas motoru būs populārākais un arī racionālākais pirkums. Vienlaikus tas būs lētākais modelis, proti, sākot no 67 414 eiro. Pretējā flangā ar cenu, sākot no 131 007 eiro, būs elitārais Cayenne turbo. Šī drīzāk ir publiska koķetēšana ar naudas daudzumu, jo nevienu no Cayenne motora modifikācijām par nīkulīgu vai biklu nenosauksi.

Rīgā, Dzirnavu ielā 31, atklāts jau otrais Vidusjūras virtuves restorāns – Riviera. Jaunais, 265 kvadrātmetru plašais restorāns atrodas tikai 50 metru attālumā no otra Riviera restorāna Antonijas ielā.

Gada siltajā sezonā jaunais restorāns spēs uzņemt vienlaicīgi vairāk nekā 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus un vairāk nekā 400 dažādu vīnu klāstu.

Otrais atpazīstamā zīmola Riviera restorāns ir veidots līdzīgā koncepta stilā – zilos, klusinātos toņos, lakoniski elegants un papildināts ar svaigiem dizaina elementiem. Ēdienkarte ir restorāna šefpavāra un līdzīpašnieka, vairāku starptautisku kulinārijas konkursu laureāta, Jāņa Sokolovska veidota. Pēc viņa vārdiem, tajā apvienoti labākie produkti mūsu reģiona gardēžiem saprotamā pagatavošanas veidā, ar Riviera raksturīgo, pazīstamo garšu. Savukārt restorāna vīna karti ir izstrādājis pazīstamais someljē un Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis.

Pēc izmēriem tas ir liels un ērts, arī izskats no ārpuses ir cienīgs un premium klasei piedienīgs. Vienīgais, žēl, ka no iekšpuses skats uz dzīvi jaunajam Ford Edge nav tik rožains un glamūrīgs

Ford Edge ir Ziemeļmerikas produkts, kas tagad tiek piejaucēts arī Eiropas tirgus prasībām. Auto otrpus okeānam ir ļoti pieprasīts, vismaz ASV, Kolorādo štatā, kur šovasar izdevās paviesoties DB autoapskatniekam, to uz ielām ir uzkrītoši daudz. Kā mēs to labi zinām, ASV valda citi izmēri, tādēļ Ford Edge kopējā automobiļu katlā nebūt nav no lielākajiem apvidniekiem, turpretim Eiropā tas jau būs pie brangākajiem SUV klases modeļiem. Lai kā Ford mārketologiem labpatiktos savu jauno produktu salīdzināt ar premium klases modeļiem, tomēr pēc izmēriem un satura tas drīzāk konkurēs ar KIA Soreneto vai Hyundai Santa Fe. Tāpat nekur tālu neatpaliks nedaudz mazākais Honda CR-V.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Arī dakteri pelnījuši glīti ģērbties – atbilstoši savam respektablajam statusam darba vietā.

Tā pirms gada nolēma SIA Lab Concept īpašniece un dizainere Laura Liberte, kura šobrīd radījusi jau 12 dakteru darba virsvalku modeļus. Laura uzaugusi starp divām stihijām – mediķiem ģimenē un savu vēlmi studēt mākslu vai medicīnu, beigās izvēloties interjerista izglītību. LabConcept, viņasprāt, ir «labs veids, kā apvienot abas jomas – dizaina apģērbs medicīnas darbiniekiem». «Mode mani ir interesējusi vienmēr, un padziļināta pievēršanās mediķu vizuālajam tēlam sākās ar personīgā «šopera» pieredzi,» viņa skaidro. «Galvenais uzdevums un izaicinājums bija atrast tādu apģērbu, kas klientei – ārstei pēc profesijas – zem darba virsvalka izskatītos forši, lai viņa slimnīcā justos brīvi, sievišķīgi un glīti,» atceras Laura. Likumsakarīgi radās jautājums – kāpēc ir jādomā, ko pavilkt zem uzsvārča, ja var pašu profesionālo apģērbu padarīt skaistu un patīkamu.

Krēslam jābūt kam vairāk par vienkārši funkcionālu mēbeli – savulaik sacīja izcilais franču dizaina novators Pjērs Polēns (Pierre Paulin).

XX gs. 60.–70. gados viņa radīto sēdmēbeļu neparastās un skulpturālās formas burtiski uzspridzināja industriju, dāvājot iespēju pēc pārmaiņām izslāpušajai sabiedrībai ar pilnu krūti ieelpot dizaina inovāciju garu. Viņš viens no pirmajiem prata meistarīgi pielietot jauno, modē nākušo plastmasas materiālu potenciālu, ko apliecina ultramodernais krēsls F302 (1967), kas šodien bagātina Ņujorkas MoMA un Parīzes Musée des Arts Décoratifs pastāvīgās kolekcijas. Šo lielo franču talantu par savējo dēvē arī Nīderlande, jo tieši viņš, daudzus gadus sadarbojoties ar kompāniju Artifort, radījis slavenākās nīderlandiešu dizaina ikonas kā Orange Slice (tulk. Apelsīna šķēle), Tongue (tulk. Mēle), Ribbon (tulk. Lente) krēslus u.c., kas iekļauti daudzu laikmetīgo dizaina muzeju krājumos un pieprasīti privāto kolekcionāru aprindās.

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group Baltijas valstīs atvēris pirmos Sandro un Maje veikalus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Vilnius.

Veikali atvērti Rīgā, tirdzniecības centrā Spice, un to platība būs attiecīgi 169 un 113 kvadrātmetri.

Sandro ir luksusa zīmols pilsētas sievietēm un vīriešiem, bet Maje zīmols ir domāts īpaši sievietēm – krāšņs un elegants.

Veikali atvērti franšīzes līguma ietvaros ar Francijas uzņēmumu SMCP, kas dibināts 1984.gadā. Uzņēmums pārstāv trīs luksusa zīmolus – Sandro, Maje un Claudie Pierlot, informē Apranga. Līdz 2015.gada beigām tas pārvaldīja 1118 veikalus 33 valstīs, apgrozījumam sasniedzot 675 miljonus eiro.