Citas ziņas

Apkopoti aptaujas rezultāti par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm 2007. gadam

, 16.01.2007

Jaunākais izdevums

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā ik gadu veic aptauju par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm. Tas ir kvalitatīvs biznesa prognožu pētījums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Aptaujā, kura tika rīkota jau 14. reizi, piedalījās vairāk nekā 78 000 uzņēmumu no 27 Eiropas valstīm, t.sk. 445 uzņēmumi no Latvijas.

Kā informē LTRK ģenerāldirektors, Eurochambres direktoru padomes loceklis Jānis Leja, aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā katras valsts vai reģiona uzņēmēji vērtē sava uzņēmuma darbību iepriekšējā gadā un kādas ir viņu attīstības prognozes nākamajam gadam. Pētījuma dati ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību valstī un salīdzināt to ar citu valstu rādītājiem. Tā kā aptauja aptver visas ES dalībvalstis, tā sniedz plašu pārskatu par biznesa attīstības tendencēm Eiropā.

Uzņēmēji tika aicināti paust viedokli par sava uzņēmuma attīstību, aplūkojot sešus ekonomiskos rādītājus: kopējo apgrozījumu, pārdošanu, eksportu, nodarbinātību, investīcijas un uzņēmuma attīstību kopumā. Pētījuma gaitā katram uzņēmumam arī jāsniedz prognozes šajās kategorijās nākamajam gadam.

Latvijas uzņēmēji Eurochambres prognožu aptaujā piedalījās piekto gadu. Ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību tika aptaujāti 445 uzņēmumi visos reģionos, no tiem 232 ražošanas uzņēmumi un 213 pakalpojumu sniedzēji.

Ar detalizētiem aptaujas rezultātiem var iepazīties Eurochambres mājas lapā internetā: http://www.eurochambres.eu/activities/ees.shtml. Tālāk sniegts apkopojums par aptaujas rezultātiem kopumā un atsevišķi - Latvijā.

Uzņēmējdarbības uzticība pieaug

Pētījuma dati parāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums sasniedzis jaunu līmeni, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Gan eiro zonas valstu, gan to valstu, kas neatrodas eiro zonā, atbildes liecina par augstākām uzņēmējdarbības uzticības prognozēm, salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem. Jāpiebilst, ka eiro zonas valstīm šis rādītājs ir zemāks nekā to valstu, kas atrodas ārpus eiro zonas, vidējais radītājs.

Kopumā, salīdzinot ar prognozēm par 2006. gadu, uzņēmumi bijuši optimistiskāki, kas nozīmē to, ka uzņēmēji paredz ekonomiskās izaugsmes turpināšanos, lai gan pastāv risks, ka lēnākā tempā, jo pasaules ekonomikā (īpaši ASV) saskatāmas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.

LATVIJA: Saskaņā ar pētījuma datiem, 148 aptaujātās kompānijas raksturo biznesa vidi Latvijā kā labvēlīgu, kamēr tikai 52 kompānijas aplūko situāciju kā nelabvēlīgu. Salīdzinot ar 2005. gadā veiktās aptaujas rezultātiem, to kompāniju skaits, kas uztver biznesa vidi kā labvēlīgu attiecībā pret tiem, kas uztver kā nelabvēlīgu, pieaudzis par 19 kompānijām.

Aptaujātās kompānijas uzskata, ka uzņēmējdarbības uzticība pieaugs turpmākajos gados, ekonomiskā izaugsme turpināsies. 174 kompānijas sagaida, ka 2007. gadā Latvijā būs labvēlīga biznesa vide, savukārt tikai 24 kompānijas sagaida, ka būs nelabvēlīga (izaugsmi kavējoša) vide.

Apgrozījums

Gan eiro zonas valstu, gan to valstu, kas atrodas ārpus eiro zonas, uzņēmēji sagaida, ka kopējais apgrozījums 2007. gadā nozīmīgi palielināsies. Sagaidāmais pieaugums skaidrojams ar 2006. gadā saražoto preču un piedāvāto pakalpojumu daudzuma palielināšanos, kamēr inflācija pieaugusi mēreni. Pozitīvās prognozes varētu izskaidrot arī ar patēriņa pieaugumu.

Vērtējot 2006. gada darbības rezultātus, uzņēmēji ir optimistiski par iekšējās tirdzniecības apjomu saglabāšanos un, iespējams, palielināšanos 2007. gadā. Uzņēmēji sagaida, ka arī eksporta apjomi palielināsies, tomēr lēnākā tempā. To varētu izskaidrot ar mēreni attīstošos pasaules ekonomiku.

LATVIJA: Latvijas kompānijas sagaida zemāku augšanas tempu turpmākajos gados, ja salīdzina ar prognozēm par 2006. gadu. Tomēr vidēji 80 kompānijas vēl aizvien sagaida kopējā apgrozījuma, iekšējās un eksporta tirdzniecības apjomu palielināšanos. Latvijas rezultāts par šo jautājumu ir augstāks, salīdzinot ar vidējo pētījuma dalībvalstu rezultātu.

Nodarbinātība: attālināšanās no bezdarba pieauguma?

Kā liecina pētījuma rezultāti, Eiropas uzņēmēji sagaida situācijas uzlabošanos darba tirgū, prognozējot jaunu darbinieku pieņemšanu 2007. gadā. Lielāko nodarbinātības prognožu pieaugumu uzrādījušas Kipra, Igaunija un Dānija.

LATVIJA: Latvijas kompānijas sagaida, ka nodarbinātības līmenis 2007. gadā paliks nemainīgs, tādēļ turpmākā izaugsme vairāk būs balstīta uz produktivitāti, nevis darbinieku skaita palielināšanu.

Investīcijas: investīciju pieaugums saglabājas pozitīvs, tomēr ar ievērojamām atšķirībām Eiropas valstīs

Lai arī investīciju aktivitātes 2006. gadā bijušas vairāk nekā uzņēmēji paredzēja 2005. gada beigās, uzņēmēji neprognozē spēcīgu investīciju aktivitāšu pieaugumu 2007. gadā. Ir saskatāmas atšķirības starp to valstu, kas 2004. gadā pievienojās ES, un veco ES dalībvalstu rezultātiem. Augstākie pētījuma rādītāji ir Kiprai, Igaunijai, Polijai un Latvijai, tomēr Ungārijai un Čehijai ir daudz zemāki par ES vidējiem rezultātiem. Francijas, Vācijas, Itālijas un Nīderlandes pētījuma rādītāji investīciju aktivitāšu jautājumā ir zemāki par pētījuma vidējo rādītāju. Tomēr jāņem vērā, ka investīciju aktivitātes 2007. gadā, ko šogad norādījuši Vācijas uzņēmēji, ir augstākas nekā prognozes par 2006. gadu.

LATVIJA: Latvijas uzņēmumi sagaida investīciju apjoma paaugstināšanos 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu.

Papildinformācija:

Sandra Biseniece

Sabiedrisko attiecību konsultante

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinājies ostās pārkrauto kravu apjoms

, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas pašvaldības budžets 2007. gadā pieaugs par vairāk nekā 70 miljoniem latu

, 01.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja izskatīja Budžeta komisijas sagatavoto pašvaldības budžeta projektu 2007. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2007.gadā paredzēts 458.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 71.7 miljoniem latu jeb 18.6% vairāk nekā šogad.

Ieņēmumu kopējais apjoms 2007.gadam prognozēts 432 miljonu latu apmērā, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir 26.2 miljoni latu jeb 6.1% no ieņēmumu kopējā apjoma.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2007.gadā paredzēti 370.3 miljonu latu apmērā, bet speciālais budžets - 62 miljonu latu apmērā.

Izdevumi 2007.gadam pamatbudžetā plānoti 397.24 miljonu latu apmērā, bet speciālajā budžetā - 61 miljona latu apmērā.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2007.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars - 65.6% - ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim - 9.2%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 243 miljonu latu apmērā. Ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadam budžeta grozījumos apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu ir 35.2 miljoni latu jeb 16.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Latvijas patriotiem sevi uzskata 73% LR pilsoņu

, 17.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006.gada oktobrī veiktās aptaujas dati liecina, ka 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par patriotiem. Jāatzīmē, ka apgalvojumam "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots" piekrita 73% LR pilsoņu un 54% aptaujāto bez LR pilsonības. Jāpiebilst, ka izteikumam piekritušo īpatsvars laika posmā kopš 1998.gada kopumā nav būtiski mainījies (65%-75%). Interesanti, ka to nepilsoņu īpatsvaram, kuri sevi uzskata par Latvijas patriotiem, kopš 2000.gada ir tendence pieaugt.

2006.gada oktobrī veiktās aptaujas dati apkopoti nākamajā grafikā.Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 69% iedzīvotāju atzina sevi par Latvijas patriotiem (atbildes "pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt"), turklāt atbildi "pilnībā piekrīt" norādīja 30% aptaujāto. Sevi par patriotiem neuzskata (atbildes "drīzāk nepiekrīt" un "pilnībā nepiekrīt") 25% respondentu.

Pētījumu centra SKDS rīcībā ir arī agrāk veikto pētījumu dati.Raksturojot izmaiņas, jāatzīmē, ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji retāk (30%) nekā 2005.gadā (35%) norādījuši, ka "pilnībā piekrīt" izteikumam "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots".

Nākamajā grafikā apkopoti 2006.gada oktobra aptaujas dati par sociāldemogrāfisko grupu attieksmi pret apgalvojumu "Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots".Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā sevi par Latvijas patriotiem uzskata respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, sievietes, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostu darbībā pieaugums

, 04.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes no 10. līdz 20. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes no 3. līdz 13. septembrim

, 31.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji sagaida lēnāku izaugsmi nākotnē

, 16.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas sagaida, ka nodarbinātības līmenis 2007. gadā paliks nemainīgs, tādēļ turpmākā izaugsme vairāk būs balstīta uz produktivitāti, nevis darbinieku skaita palielināšanu, liecina Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā veiktā aptauja. Pētījuma laikā arī noskaidrots, ka Latvijas kompānijas sagaida zemāku augšanas tempu turpmākajos gados.

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā ik gadu veic aptauju par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm. Tas ir kvalitatīvs biznesa prognožu pētījums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Aptaujā, kura tika rīkota jau 14. reizi, piedalījās vairāk nekā 78 000 uzņēmumu no 27 Eiropas valstīm, t.sk. 445 uzņēmumi no Latvijas.

Kā informē LTRK ģenerāldirektors, Eurochambres direktoru padomes loceklis Jānis Leja, aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā katras valsts vai reģiona uzņēmēji vērtē sava uzņēmuma darbību iepriekšējā gadā un kādas ir viņu attīstības prognozes nākamajam gadam. Pētījuma dati ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību valstī un salīdzināt to ar citu valstu rādītājiem. Tā kā aptauja aptver visas ES dalībvalstis, tā sniedz plašu pārskatu par biznesa attīstības tendencēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 27. septembrim

17.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksme

Domē, Jomas ielā 1/5

17.09.2007, 15:00 Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisija sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1 lit.1

18.09.2007, 10:00 Privatizācijas komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75

18.09.2007, 14:00 Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 15:00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām

, 01.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vasarā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies 78 % Latvijas iedzīvotāju

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

03.09.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara 2007 rezultātus.

Radio klausīšanās Latvijā

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte. 2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 % mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars Finanšu dati – LR Uzņēmumu reģistrs, Lursoft, 30.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Algu virs 500 saņem tikai 4,1%

, 24.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lursoft personu publicitātes topa pirmajā vietā - Kalvītis

, 01.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft veido personu Publicitātes indeksu, kas rāda, cik bieži personas tiek minētas Latvijas laikrakstos. Publicitātes indeksa veidošanā par pamatu tiek ņemtas Lursoft laikrakstu bibliotēkā iekļautās publikācijas.

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

1. Kalvītis Aigars 203

2. Zatlers Valdis 166

3. Emsis Indulis 114

4. Štokenbergs Aigars 114

5. Rivža Baiba 91

6. Šlesers Ainārs 83

7. Godmanis Ivars 81

8. Spurdziņš Oskars 79

9. Slakteris Atis 74

10. Grūtups Andris 69

Laika posms no 01.09.2007 līdz 30.09.2007.

Indekss norāda rakstu skaitu, kuros pieminēta persona noteiktajā laika posmā.

Informācijai:

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

http://www.lursoft.lv/library?Form=LIBPIM&Token=

Politisko organizāciju Lursoft TOP pēdējā mēneša laikā (09/2007):

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisija izvērtējusi konverģences programmas

, 07.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir izvērtējusi Bulgārijas un Rumānijas pirmās konverģences programmas un konstatējusi, ka Bulgārijas budžeta stāvoklis ir stabils. Tomēr piesardzības labad Bulgārijai ieteikts 2007. gadā panākt lielāku budžeta pārpalikumu, nekā pašlaik plānots, un saglabāt krietnu budžeta pārpalikumu nākamajos gados, lai stiprinātu makroekonomisko stabilitāti un mazinātu ārējo deficītu.

Rumānijai, kura piedzīvojusi vēl lielāku izaugsmi nekā Bulgārija un kuras ārējais deficīts palielinās, būtu jāuzlabo budžeta stāvoklis, veicot ievērojamas korekcijas, lai izveidotu pietiekamu drošības rezervi pret 3 % robežas pārkāpšanu un izvairītos no procikliskas politikas. Rumānijai arīdzan jākontrolē valsts izdevumu pieaugums un jāpārskata izdevumu pozīcijas.

Komisija arī izskatījusi Latvijas programmas atjaunināto versiju un konstatējusi, ka plānotā fiskālās stingrības mazināšanās 2007. gadā nav saderīga ar piesardzīgu fiskālo politiku, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci. No 2008. gada tiek prognozēts zināms progress, taču budžeta mērķu sasniegšana ir apdraudēta, turklāt šie mērķi nav tik vērienīgi, kā varētu gaidīt, ņemot vērā valsts lielo izaugsmi, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostās pārkrauj nedaudz vairāk

, 27.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmdien, 3.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma nodot izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru