Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Izvērtējot publicista Lato Lapsas iesniegumu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību saistībā Tieslietu ministrijas (TM) transporta izmantošanu privātām vajadzībām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis Rasnača rīcībā likumpārkāpumu un nolēmis saukt viņu pie administratīvās atbildības.

Lapsas veidotajā portālā pietiek.com šodien publicēts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīts atzinums, kurā teikts, ka Rasnačs šogad 30.martā, izmantojot TM lietošanā esošo automašīnu Volkswagen (VW) Caravella privātām vajadzībām, proti, pārvedot savu skapi no adreses Mārupes ielā uz adresi Lāčplēša ielā, nonāca interešu konflikta situācijā un neievēroja likumā noteikto, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tostarp operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.

Ņemot vērā likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta, un amatpersonām noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, tieslietu ministrs ir saukts pie administratīvās atbildības.

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Reizniece-Ozola atzina, ka 2019.gads būs kritisks, jo fiskālā telpa konkrētajam gadam patlaban aplēsta 20-30 miljonu eiro apmērā.

«Būs jādomā par papildu pasākumiem fiskālās telpas palielināšanu, piemēram, varētu vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt daļu no fotoradaru ieņēmumiem, lielākas dividendes novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un virkne citu pasākumu,» sacīja ministre.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka Fiskālās disciplīnas padome nepiekritīs fiskālās nodrošinājuma rezerves pārlikšanai, tomēr kamēr nav citu resursu fiskālās telpas palielināšanai, šis var kalpot kā rezerves variants.

Reputācijas ziņā pirmo reizi sastopamies ar faktu, ka naudas atmazgāšanas skandālā ir iesaistīts arī Baltijas banku flagmanis, jo parasti pārmetumi par kontroles nepietiekamību izskanēja nerezidentus apkalpojošo banku virzienā, komentējot aizvadītajā nedēļā izskanējušās ziņas par Swedbank, portālam db.lv sacīja AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Šobrīd attīstās jaunākais banku skandāls, un aizvadītajā nedēļā divās dienās Swedbank vērtība biržā saruka par 20%. Pēc pāris dienu neliela akcijas cenu pieauguma otrdien Swedbank akcijas cena Zviedrijas biržā atkal saruka - par 1,59% līdz 170,65 Zviedrijas kronām.

Latvija savā ziņā šajā skandālā ir iesaistīta, taču ne primāri. Kopumā gan Latvijai pērnais gads bija absolūti melnākais gads finanšu sektora vēsturē, saka eksperts.

Interesanti, ka informācijas noplūde notika Latvijā, kas ir netipiski, un nav skaidri pateikts, kas ir informācijas avots, taču ir saprotams, ka avots ir labi informēts un tātad no iekšienes. Tāpat jautājums rodas, kādēļ tas nolēma vērsties nevies tiesībsargājošajās iestādēs, bet Zviedrijas televīzijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.

Papildināta visa ziņa

To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka «Sadales tīklam» ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS «Latvenergo» padomi izvērtēt tikai «Sadales tīkla» vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.

«Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,» uzsvēra Ašeradens.

EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka «Sadales tīkls» ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen turpmākajos gados plāno likvidēt vairāk nekā 10 000 darbvietu, kompānijai pārorientējoties uz elektrisko automašīnu ražošanu pēc kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla, paziņojis autoražotāja Cilvēkresursu nodaļas direktors Karlheincs Blesings.

Runa nav par dažu simtu darbvietu likvidēšanu, intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādījis Blesings.

Turpmākajos gados likvidējamo darbvietu skaits visā pasaulē sasniegs piecciparu skaitli.

Volkswagen savu uzmanību pievērsis videi draudzīgajām elektriskajām automašīnām, tādējādi cenšoties attālināties no vērienīgā kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla.

Taču elektriskajām automašīnām nepieciešams mazāks detaļu skaits salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinējiem, kas nozīmē, ka ilgtermiņā nepieciešams mazāks darbinieku skaits, uzsver Blesings.

Viņš gan piebilst, ka piespiedu darbinieku atlaišanas netiks īstenotas.

Rolands Lūsveris, bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, pametīs arī uzņēmuma attīstības direktora amatu, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja «Sadales tīkla» preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«Šodien AS «Sadales tīkls» valde saņēma elektronisku un mutisku R. Lūsvera apstiprinājumu, ka R. Lūsveris atstāj AS «Sadales tīkls» Attīstības direktora amatu un pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar AS «Sadales tīkls»,» viņa informē.

Formalitātes par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tiks nokārtotas tuvākajās darba dienās. Pats R. Lūsveris, izmantojot Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības, šobrīd ir prombūtnē.

Portāls db.lv jau vēstīja, ka R. Lūsveris, pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, paziņoja par atkāpšanos no «Sadales tīkla» valdes locekļa pienākumu pildīšanas, tomēr tupināja ieņemt attīstības direktora amatu.

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen, kas saskāries ar vērienīgu kaitīgo izmešu datu falsificēšanas skandālu un akciju cenu kritumu, piektdien prezentēja stratēģijas plānu, lai palīdzētu uzņēmumam atgūties no pašreizējās krīzes.

Ja mēs veiksim nepieciešamos pasākumus un darīsim to pareizi, tad mūsu uzņēmumam ir izredzes uz nākotni. Esmu par to pārliecināts, norādīja Volkswagen vadītājs Matiass Millers, prezentējot Volkswagen Strategy 2025 plānu.

Šajā plānā ietverti solījumi vairāk uzmanības pievērst kompānijas zīmoliem, restrukturizēt uzņēmuma hierarhiju, koncentrēties vairāk uz elektriskajiem automobiļiem un digitalizāciju, kā arī palielināt ienākumus.

Jūs nevarat vadīt šāda izmēra, starptautiskas struktūras un sarežģītības uzņēmumu ar vakardienas principiem un uzbūvi, lai arī cik veiksmīga tā nebūtu, skaidroja Millers.

Viņš arī norādīja uz nepieciešamību īstenot izdevumu samazinājumus, ņemot vērā paredzamo 11 miljonu automobiļu atsaukšanu skandāla dēļ.

Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atbrīvot no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministram saskaņā ar likumu ir tiesības VID ģenerāldirektori atstādināt no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku vai atbrīvot no amata. Pirmajā gadījumā valdībai pēc finanšu ministra ieteikuma būtu jāapstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus.

Korupcijas skandāls, kā zināms, izcēlās, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ietekmīgas VID amatpersonas par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka, SIA Stiga RM īpašnieka Andra Ramoliņa. Pateicoties tam gaismā nāca arī informācija, ka šis kriminālprocess, par kura “sakārtošanu” no uzņēmēja pieprasīts kukulis, bijis pasūtījums kāda biznesa konkurenta interesēs, un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdības partnera "Attīstībai"/"Par!" (A/PAR) politiķi.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

Vācijas autobūves kompānijas Audi tehniskās izstrādes nodaļas vadītājs Štefans Kniršs pirmdien nekavējoties atkāpies no amata, paziņojis uzņēmums pēc vācu medijos izskanējušās informācijas, ka viņš bijis iesaistīts māteskompānijas Volkswagen kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālā.

Kniršs šajā amatā atradies vien desmit mēnešus, viņam aizstājot citu augsta līmeņa inženieru, kurš kompāniju pameta pēc tam, kad tika atstādināts no amata saistībā ar izmeklēšanu šajā skandālā.

Audi norāda, ka Kniršs uzņēmumu «pamet saskaņā ar uzraudzības padomes lēmumu,» taču viņš nesniedza konkrētu iemeslu viņa aiziešanai no kompānijas.

Par negaidīto Knirša aiziešanu no Audi paziņots pēc tam, kad laikraksts Bild am Sonntag pagājušajā nedēļā vēstīja, ka ASV juristu firmas Jones Day veiktā iekšējā izmeklēšanā atklājies, ka Kniršs zinājis par Audi trīs litru dīzeļdzinēja aprīkošanu ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru vēl pirms skandāla nonākšanas atklātībā.

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen turpmākajos gados plāno likvidēt vairāk nekā 10 000 darbvietu, kompānijai pārorientējoties uz elektrisko automašīnu ražošanu pēc kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla, paziņojis autoražotāja Cilvēkresursu nodaļas direktors Karlheincs Blesings.

«Runa nav par dažu simtu darbvietu likvidēšanu,» intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādījis Blesings. «Turpmākajos gados likvidējamo darbvietu skaits visā pasaulē sasniegs piecciparu skaitli.»

Volkswagen savu uzmanību pievērsis videi draudzīgajām elektriskajām automašīnām, tādējādi cenšoties attālināties no vērienīgā kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla.

Taču elektriskajām automašīnām nepieciešams mazāks detaļu skaits salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinējiem, kas nozīmē, ka ilgtermiņā nepieciešams mazāks darbinieku skaits, uzsver Blesings.

Viņš gan piebilst, ka piespiedu darbinieku atlaišanas netiks īstenotas.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.

Vācijas bankas «Deutsche Bank» akcijas cena otrdien nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām, ka tā varētu būt iesaistīta Dānijas banku grupas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā.

«Deutsche Bank» akcijas vērtība otrdien Frankfurtes fondu biržā uz brīdi nokritās līdz 8,05 eiro, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Banka otrdien apstiprināja ziņu aģentūrai «Reuters», ka tā bijusi iesaistīta skandālā ierautās «Danske Bank» maksājumu apstrādē 150 miljonu dolāru apmērā.

«Deutsche Bank» preses pārstāvis norādīja, ka tā darbojusies kā «Danske Bank» korespondentbanka Igaunijā.

«Mūsu uzdevums bija apstrādāt maksājumus priekš Danske Bank. Mēs pārtraucām šīs partnerattiecības 2015.gadā pēc tam, kad tika konstatētas aizdomīgas darbības,» intervijā «Reuters» sacīja bankas preses pārstāvis.

Pirmdien trauksmes cēlājs, kurš atklāja naudas atmazgāšanu «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Hovards Vilkinsons paziņoja, ka aizdomīgo maksājumu apstrādes procesā bijusi iesaistīta liela Eiropas banka. Viņš šo banku nenosauca, taču «Deutsche Bank» vēlāk «Reuters» apstiprināja savu lomu šajos darījumos.

Štutgartes tiesa trešdien uzdevusi Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» lielākajam akcionāram - holdingkompānijai «Porsche SE» - daļai investoru segt zaudējumus, kas radušies tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla dēļ.

Tiesa divās lietās devusi rīkojumu kopā izmaksāt 47 miljonus eiro, norādot, ka «Porsche SE» nav laikus informējusi investorus par kaitīgo izmešu datu falsificēšanas programmatūru, kas tika uzstādīta miljoniem «Volkswagen» automobiļu.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Pēc šīs informācijas publiskošanas «Volkswagen» akcijas cena turpmākajās dienās nokritās par vairāk nekā 40%, bet «Porsche SE» akcijas vērtība saruka par 30%.

Tiesas lēmumā teikts, ka vairāk nekā gadu pirms «dīzeļgeitas» skandāla nākšanas atklātībā - 2014.gada maijā - toreizējam «Volkswagen» vadītājam Martinam Vinterkornam nosūtītajam ziņojumam bija jāmudina uzņēmumus informēt tirgus par finanšu riskiem, kas saistīti ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru.

Francijā prokuratūra veiks izmeklēšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību kompānijas "Renault" būvēto automašīnu dīzeļdzinēju izmešu testos, piektdien paziņoja Parīzes prokuratūra.

Pēc vērienīgā kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla, kas aptvēris Vācijas autoražotāju "Volkswagen", neatkarīgi franču eksperti atklāja bīstami augstus izmešu līmeņus vairāku autobūves uzņēmumu, tostarp "Renault", dīzeļdzinējos.

Prokuratūra devusi rīkojumu sākt izmeklēšanu saistībā ar krāpniecību automašīnu nozīmīgākajās komponentēs un pārbaudīt veikto testu kvalitāti.

Analītiķi norāda, ka "Volkswagen" skandāla radītais satricinājums joprojām atbalsojas globālajā autonozarē.

Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.

Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".