Eiropas Komisija (EK) pirmdien publicēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas rezultātus, kuri neapstiprina pieņēmumu, ka viena zīmola produktiem, kuri tiek pārdoti Austrumeiropā, būtu zemāka kvalitāte nekā tāda paša zīmola produktiem, kuri tiek piedāvāti pircējiem Rietumeiropā.

Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs, taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts EK paziņojumā.

EK pētījumā tika testēti produkti ES dalībvalstīs, izmantojot vienu metodiku, nolūkā gūt labāku izpratni par pārtikas produktu divējādu kvalitāti ES. Pētījumu veica EK iekšējais zinātnes un zināšanu dienests — Kopīgais pētniecības centrs —, analizējot 128 pārtikas produktu 1380 paraugus no 19 ES valstīm.

Noskaidrots, ka vairumā gadījumu produktu sastāvs bija atbilstošs to noformējumam: 23% produktu bija identiska iepakojuma priekšpuse un identisks sastāvs, savukārt 27% produktu sastāvs dažādās ES valstīs atšķīrās, bet uz šīm atšķirībām norādīja atšķirīga iepakojuma priekšpuse.

Lietuvas valdība pieciem starptautiskiem pārtikas ražotājiem lūgusi izskaidrot, kādēļ to produkti, kas piegādāti Lietuvas tirgum, pēc sastāva ir atšķirīgi no tāda paša zīmola produktiem, kas tiek pārdoti citviet Eiropas Savienībā.

Lietuvas tieslietu ministra vietniece Irma Gudžjūnaite paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka gadījumā, ja kompāniju skaidrojums nebūs pietiekami pārliecinošs, Lietuva varētu sākt izmeklēšanu par iespējamu negodīgu komercpraksi. Par tādu pārkāpumu draud naudas sods līdz 100 000 eiro.

«Mēs esam atlasījuši konkrētus produktus, un esam lūguši to ražotājiem izskaidrot, kādēļ noteiktu preču sastāvs Lietuvā atšķiras no sastāva citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,» viņa paskaidroja.

Produkti atlasīti, ņemot vērā iespējamās kaitīgās sastāvdaļas, piemēram, palmu eļļu, kā arī produktu popularitāti un citus faktorus.

Kompānijām, kuru nosaukumi netiek atklāti, līdz oktobra beigām savas atbildes uz Lietuvas institūciju jautājumiem jāiesniedz Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvaldē.

Kādreizējam Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaškevičam saglabāts darbs ministrijā, pārceļot uz jaunizveidoto Nodokļu analīzes departamentu, jo «viņa iecelšana ievērojami stiprinātu nodaļas kapacitāti», liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ministrijas rīkojums.

Neoficiāla informācija liecina, ka, neskatoties uz Vaškevičam izvirzītajām apsūdzībām, ministrija tā arī nav radusi juridiskus argumentus viņa atbrīvošanai.

Rīkojums, kuru parakstījis ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Gundars Kauliņš, liecina, ka ar 15.jūniju Vaškevičs pārcelts darbā Nodokļu analīzes departamenta Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļas vecākā eksperta amatā uz nenoteiktu laiku, nosakot 6.kvalifikācijas pakāpi un mēnešalgu 1000 latu. Vēlmi turpināt civildienesta attiecības izteicis arī pats Vaškevičs.

Tomēr vienlaikus, ņemot vērā pret viņu sākto kriminālprocesu, ar to pašu datumu - 15.jūniju - Vaškevičs ticis atstādināts no pienākumu izpildes uz laiku līdz turpmākam kriminālprocesuālam lēmumam par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku.

Šonedēļ tiek pabeigts darbs pie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieku komandas izveidošanas, kura pilnā sastāvā sāks strādāt jau februāra beigās. Kopumā PKC komandu veidos 15 darbinieki, daļa no kuriem būs valsts civildienesta ierēdņi, savukārt daļa strādās uz darba līgumu pamata.

Jaunajā Pārresoru koordinācijas centra komandā strādās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vadības speciālists Pēteris Vilks, stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, cilvēka ģeogrāfijas speciāliste un pētniece Inese Stūre, valsts attīstības plānošanas eksperts Jānis Zvīgulis, valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības eksperts Jānis Jankovskis, vides pārvaldības, teritorijas un attīstības plānošanas un telpiskās analīzes speciālists Jānis Kauliņš.

Pārresoru koordinācijas centrā strādās arī Vladislavs Vesperis, kurš piedalījies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālās attīstības plāna un citu nacionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, Sigita Sniķere, kas līdzdarbojusies vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pasūtītu sociālu pētījumu īstenošanā, Rudīte Osvalde – politikas plānošanas speciāliste, Irīna Žemaite-Dziceviča, kas strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamentā, Dace Apsīte-Plezere – sabiedrisko attiecību speciāliste, strādājusi Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Elīna Petrovska – izglītības jomas politikas plānošanas un attīstības eksperte, Iveta Ozoliņa, kas no 1999. gada strādājusi Ekonomikas ministrijā un vadījusi Tirdzniecības politikas nodaļu un Eksporta politikas nodaļu, Ināra Laure – strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes un Politikas koordinācijas departamentā, kā arī Preses departamentā un Dace Valte-Rancāne, kura strādājusi Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Stratēģiskās analīzes departamentā.

Zviedrijas apdrošināšanas kompānija Folksam palielina savu ietekmi Zviedrijas bankā Swedbank, tādējādi kļūstot par bankas lielāko akcionāru. Swedbank paziņojums presei arī liecina, ka banka plāno neizmaksāt dividendes par 2008. gadu.

emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendesFolksam pieprasījusi Swedbank akcijas no Zviedrijas uzkrājumu bankas fondiem, kas tai piederošās akcijas izmantoja kā garantu aizdevuma saņemšanai. "Lielais Swedbank akciju kritums nozīmē, ka esam izlēmuši pieprasīt aizdevumu nodrošinājumu, kas, savukārt, nozīmē, ka saņemsim aptuveni 45 miljonus Swedbank akciju," teicis Folksam izpilddirektors Andress Sandstroms (Andres Sundstrum).emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendes

Zemniekiem nākas skaidroties par eksperta un Latvijas stratēģijas 2030 izstrādātāja, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja, profesora Roberta Ķīļa izteikumiem, paredzot, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs, nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī.

Zemnieku saeima norāda, ka laikā, kad visa Eiropa un pasaule domā kā risināt pieaugošā pārtikas patēriņa problemātiku un Eiropas Savienība kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas stratēģijā 2020.gadam definē kā prioritāti, Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs uzskata, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs, nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī. Pat ja lauksaimniecība nebūs Latvijas eksporta nozare nr.1., kā tas ir tagad, Latvijas lauksaimniecībai būtu jāpalielina patēriņa pašnodrošinājums.

Pasaules patēriņa tendences rāda pieaugumu visās pārtikas grupās – piena produktu patēriņš līdz 2020. gadam pieaugs par 18,8%, prognozē FAPRI (Food and Agricultural Policy Research Institute – ASV), cūkgaļas patēriņš pat varētu sasniegt 35% pieaugumu, bet graudu pieprasījums līdz 2020. gadam palielināsies pa par ~ 5% - 10%, salīdzinājumā ar 2010.gadu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Valsts nolēmusi daudz stingrāk kontrolēt, kas un kāpēc lieto mazas videokameras slēptai filmēšanai. Kopš pērnā gada nogales tās atzītas par stratēģiskas nozīmes precēm, kuru glabāšanai un lietošanai nepieciešama Iekšlietu ministrijas atļauja, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Acīmredzot valsts mērķis ir ierobežot slepenu filmēšanu, kas aizskar cilvēku privāto dzīvi, taču tā vietā, lai noteiktu jomas, kur nedrīkst iejaukties cilvēku privātajā dzīvē un aizsargāt tās, MK noteikumi vienkārši noteikuši turpmāk kontrolējamo kameru tehniskos parametrus. Tie ir tik izplūduši, ka par stratēģiskās nozīmes preci kļuvušas arī iekārtas, kas vecākiem ļauj sekot, kā blakus istabā guļ viņu mazulis, norādīja raidījuma veidotāji.

Šādam aprakstam atbilst ļoti daudz videokameru, akcentēja Nekā personīga. Tādas, piemēram, izmanto īpašuma uzraudzīšanai un aizsardzībai. Tāpat tās novieto arī automašīnās drošākai braukšanai.

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»

Saeimas Juridisko komisiju vadīs Jānis Bordāns, otrdien, 20.novembrī, komisijas pirmajā sēdē lēma tās locekļi.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru - Valērijs Agešins (Saskaņa).

J.Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam J.Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu.

Juridiskajā komisijā strādās arī deputāti Gundars Daudze (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Ralfs Nemiro (KPV LV), Ivans Ribakovs (Saskaņa), Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe (JK), Vita Anda Tērauda (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Izveidots pirmais neatkarīgais institucionālās akciju analīzes uzņēmums Emerging Nordic Research ar mērķi apkalpot institucionālos investorus, šodien paziņoja NASDAQ OMX Tallinas, Rīgas un Viļņas biržas.

Uzņēmuma izpilddirektoram Ivaram Bergmanim ir vairāk nekā divdesmit gadu ilga pieredze starptautiskajā finanšu tirgū. Trīs Baltijas biržām katrai pieder 17 % jaundibinātā uzņēmuma daļu, bet I. Bergmanim – 49 %.

«Par spīti plašai individuālajiem investoriem piemērotas analīzes pieejamībai par Baltijas uzņēmumu akcijām, acīmredzami pietrūkst tādas visaptverošas analīzes, kas atbilstu profesionālo un institucionālo investoru – ieguldījumu, pensiju fondu vajadzībām,» atzīmē I. Bergmanis.

Emerging Nordic Research analizēs NASDAQ OMX Baltijas biržās visaktīvāk tirgoto uzņēmumu akcijas. Uzņēmuma gatavotā analīze būs pieejama tikai institucionāliem un profesionāliem investoriem un koncentrēsies uz investīciju idejām, nevis tradicionālajām «pirkt, pārdot vai turēt» rekomendācijām.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Finansējums Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai ir nepieciešams, lai pilnībā novērstu aizdomas, ka valdība vai Rīgas dome var ietekmēt komisijas darbu, šodien, komentējot pieprasītos vairāk nekā 150 000 latu komisijas darbības nodrošināšanai, sacīja tās vadītājs Jānis Kažociņš.

Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.

Kā norādīja komisijas vadītājs, tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem. Par šo tāmi komisija vēl lems 7.janvārī.

Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs valdība, bet otru pusi - Rīgas dome.

Kā ziņots, valdībai būs jālemj par vairāk nekā 150 000 latu piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai.

8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis, trešdien, 21.novembrī, lēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).

V.Dombrovskis 13.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta. V.Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (Saskaņa), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (saskaņa). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

«Šī gada 11. oktobrī Saeimā iesniegti Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz ievērojami samazināt pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas. Ir vairāki iemesli kādēļ šīs plānotās komisijas var uzskatīt par progresīvākajām OECD valstīs,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Pensions Latvia valdes loceklis.

Zemas bāzes komisijas

Zemas bāzes komisijas jeb komisijas maksu pastāvīgā daļa – ne vairāk kā 0.6% gadā, ja aktīvi pārvaldīšanā nepārsniedz, un ne vairāk kā 0.4% gadā tai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus eiro (salīdzinājumā ar esošo 1.00% gadā visiem plāniem).

Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas jau būs zem 0.5% gadā. Tas nostāda Latviju priekšā daudzām salīdzināmām Eiropas Savienības valstīm – Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Spānijai, Čehijai, kā arī Igaunijai un Lietuvai. Taču vēl zemākas komisijas ir tādās attīstītajās un ļoti vēsturiski turīgās valstīs, kā Beļģija, Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Vācija.

Bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (S) ir piemērots aizdomās turētā statuss SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu krimināllietā, apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Tāpat birojā norādīja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma priekšmetu, kurš ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.

Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumam, fiziskajām personām stratēģiskās nozīmes preču iegādāšanās, glabāšana un lietošana ir aizliegta. Par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu Krimināllikuma 237.1 pantā ir paredzēta kriminālatbildība.

KNAB atturējās sniegt plašāku informāciju par izņemto ierīci, taču pats Ušakovs sociālajā medijā «Facebook» norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi «paštaisīta ierakstoša ierīce», kas atradusies plauktā. «Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,» skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Izmaiņas pensiju sistēmā būs šoks cilvēkiem, laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

R. Ķīlis prognozē, ka pensiju sistēma var mainīties pēc vēlēšanām un tas būs jūtams jautājums 2011. gada budžetā.

«Politiķi par to tagad nerunā, bet sistēmu mainīs. Manuprāt, šā jautājuma atlikšana no politiķu puses ir liekuļošana,» teicis Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs. Viņš pieļauj, ka pensijām nebūs tieša samazinājuma, taču tās var ietekmēt nodokļi. Izmaiņām pensiju sistēmā sociālantropologs izvirza dažādas versijas. Tā var būt pensijas vecuma pagarināšana, lielāks īpatsvars būs privātajiem ieguldījumiem pensijā, kā arī, iespējams, tiks atcelta priekšlaicīga pensionēšanās.

Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju otrdien tika ievēlēts deputāts Mārtiņš Bondars (AP).

Par priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts parlamentārietis Atis Zakatistovs (KPV LV). Komisijas sekretāres amatā tika ievēlēta deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komisijā arī strādās deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (SASKAŅA), Gatis Eglītis (JK), Ilze Indriksone (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ramona Petraviča (KPV LV), Igors Pimenovs (SASKAŅA), Juris Pūce (AP!), Edgars Rinkēvičs (JV), Ļubova Švecova (SASKAŅA) un Reinis Znotiņš (JK). Komiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra kandidāts ir Roberts Ķīlis, liecina medijiem šorīt izplatītā informācija.

Dr. phil. R. Ķīlis 1991. gadā ar izcilību esot beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994. gada viņš ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā. Kā norādīts paziņojumā, Ķīlis ir viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem. 2008. gada 15. oktobrī viņš tika iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un šo amatu pildīja līdz Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru beigām.

Savu gatavību kļūt par izglītības un zinātnes ministru Ķīlis pamatojis šādi:

Lai 2020. gadā vidējā alga būtu 3000 eiro, kā to ir solījusi kustības Par labu Latviju līdere Ieva Plaude – Rēlingere, eiro būtu jādevalvē trīskārt un «jāuztaisa vēl viens burbulis» intervijā LA norāda profesors Roberts Ķīlis.

«Lai dabūtu šādas algas, pēc mana ātra aprēķina, vajag iet ar 12 IKP pieauguma soli desmit gadus. Pašlaik visiem strādājošiem gadā algās izmaksā 7 miljardus eiro, bet ar vidējo algu 3000 eiro vajadzētu izmaksāt pāri par 30 miljardiem. Nezinu, kā tas iespējams,» piebilst Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs R. Ķīlis.

Viņš piebilst, ka šādus solījumus pirms vēlēšanām ir viegli dot, jo rudenī partijas ievēlēs uz četru gadu termiņu un nevienam nebūs iespējams pārbaudīt, vai piepildījušies solījumi, kas doti par 2020 gadu.