Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis vētīt Daugavpilī noslepkavotā uzņēmēja un partijas Latgales tauta līdera Grigorija Ņemcova slepenos līgumus ar pilsētas domes deputātu kandidātiem, Dienai apstiprināja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

A.Vitenburgs teica, ka KNAB no kādas fiziskas personas saņēmis šo dokumentu kopijas. KNAB tagad ķersies pie to izvērtēšanas, bet laiku, kad pārbaude varētu būt pabeigta, viņš nevarēja pateikt.

Šis KNAB praksē ir pirmais gadījums, kad tiek izvērtēti partiju līgumi ar deputātu kandidātiem.

Db.lv jau ziņoja, ka Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs, kurš pirms mēneša tika noslepkavots, vēlējies laist atklātībā slepeni slēgtus līgumus ar viņa veidotās partijas Latgales tauta (LT) deputātu kandidātiem, kuros politiskā uzticība partijas mērķiem un ideāliem tika novērtēta 300 tūkst. Ls apmērā.

Francijas varasiestādes sākušas izmeklēšanu, lai pārbaudītu ziņas, ka ministri un citas pazīstamas personas, pārkāpjot karantīnas ierobežojumus, pusdienojot slepenos restorānos.

Parīzes prokuratūra paziņojusi, ka svētdien ierosinājusi krimināllietu par citu personu apdraudēšanu un nelegālu nodarbinātību, un ka cenšas noskaidrot šo slepeno pusdienu organizatorus un dalībniekus.

Dokumentālajā filmā, kas nedēļas nogalē tika demonstrēta privātajā televīzijas kanālā M6, kāds vārdā neminēts vīrietis stāstīja, ka ieturējis maltīti divos vai trijos slepenos restorānos kopā ar vairākiem ministriem.

Valdības locekļi nekavējoties nolieguši, ka būtu bijuši iesaistīti šādā nelikumīgā rīcībā.

Tomēr iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns uzdevis policijai pārbaudīt šīs ziņas.

Prokuratūra pirmdien paziņojusi, ka izmeklēšana tiek turpināta, lai gan filmā redzamais vīrietis savus apgalvojumus esot atsaucis.

Ekonomikas ministrija (EM), izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, izstrādājusi un apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu regulējumu.

Kā informēja EM, priekšlikumi paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.

«Lai arī nozare ir nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, jābūt daudz stingrākam regulējumam no valsts puses, kas attiektos uz visiem tirgus spēlētājiem un efektīvi aizsargātu kredītņēmējus. Ne visus EM izstrādātos priekšlikumus atbalsta ātro kredītu izsniedzēji, bet, mūsuprāt, ir radīts samērīgs risinājums, kas saglabās šo pakalpojumu pieejamību tirgū, bet vienlaikus nodrošinās stingrāku regulējumu un uzraudzību, kontrolētas pakalpojumu izmaksas un pats galvenais arī patērētāju interešu aizstāvību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Sākoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldības policija (RPP) uzsākusi pārbaudes veikalos, bāros un kafejnīcās, lai pārliecinātos, ka nepilngadīgajiem netiek tirgots alkohols un tabakas izstrādājumi.

Ņemot vērā, ka normatīvie akti nosaka, ka šī pārkāpuma kontrolei policijai ir jāveic kontrolpirkumi, kuros iesaistāmi nepilngadīgie, Rīgas pašvaldības policija aicina pieteikties jauniešus, kuri brīvprātīgi vēlas atbalstīt policijas darbu.

Lai iesaistītos kontrolpirkumā, ir jābūt rīdziniekiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kā arī ir jāsaņem vecāku atļauja šai darbībai. Tāpat jāpiebilst, ka pārbaudēs tiek iesaistīti jaunieši, kuri ne tikai ir nepilngadīgi, bet arī vizuāli tā izskatās, jo policijas galvenais mērķis ir pieķert tos pārdevējus, kuri pārkāpumu izdara apzināti.

Jāpiebilst, ka drošības apsvērumu dēļ jaunieši pirkuma veikšanai tiek iesaistīti veikalos, kas atrodas tālu no viņu dzīvesvietām (citās Rīgas apkaimēs), lai garantētu, ka bērnam vēlāk nebūs jāsatiekas ar attiecīgo pārdevēju.

«Kopš valdības vīri un sievas piekāpušies Nacionālās apvienības prasībām ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā, ir jau apturēta iecere par vairāku nekustamo īpašumu rekonstrukcijas uzsākšanu,» pauž būvniecības uzņēmuma Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Viņš norāda, ka tā ir bijusi «absurdākā politiskā ideja pēdējo desmit gadu laikā, kas iznīcināja ekonomikas izaugsmes labāko risinājumu».

«Jau pavisam drīz Latvijas ekonomika uzskatāmi izjutīs kvotu ieviešanas sekas – būvniecības un nekustamā īpašuma nozares attīstības samazināšanos, kas rezultēsies ar treknu mīnusu daudzu maciņos. Ieskaitot valsts kasi,» uzskata R. Orlovskis.

Selva būve vadītājs uzskata, ka Nacionālās apvienības prasībām «nav nekāda ekonomiskā pamatojuma». Tāpat arī neesot veikts neviens pētījums, kas apliecinātu šīs politiskās apvienības izteikto bažu pamatotību. «Rezultātā nozare, kas pamazām atveseļojās pēc krīzes un tikai pērn atkal sāka atgūties, atkārtoti tiek grauta. Jāpiemin, ka šī ir valsts ekonomikai stratēģiski svarīga nozare, kas ik gadu valsti atbalsta ar miljonos latu nomaksātiem nodokļiem,» pauda R. Orlovskis.

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Kopējais banku kredītportfelis turpina sarukt, jo jaunā kreditēšana vēl arvien ir mazāka par esošo kredītu atmaksu, turklāt turpinās arī problēmkredītu norakstīšana, jaunākajā apskatā norāda Swedbank eksperti.

Spriežot pēc šī brīža tendencēm, kredītportfeļa izaugsme varētu atsākties tuvāko divu trīs gadu laikā, tomēr to var ievērojami kavēt nepārdomāti politikas lēmumi, tādējādi bremzējot arī ekonomikas izaugsmi.

Joprojām ievērojamais zombijkredītu (slikto kredītu) īpatsvars nozīmē, ka arī turpmāk daļa kredītportfeļa tiks norakstīta, tādējādi palielinot kredītportfeļa samazināšanās ātrumu, bet neatspoguļojot kredītspējīgo uzņēmumu un mājsaimniecību patieso aizņemšanās dinamiku. Ja aplūko tikai to kredītu atlikumu, ko var dēvēt par efektīvo kredītportfeli (proti, izņemot problēmkredītus), kredītportfelis sarūk lēnāk. 2013.gada 3.ceturksnī šāds efektīvais kredītportfelis gada laikā samazinājās visai strauji, proti, par 4,9%, taču daudz lēnāk nekā kopējais kredītportfelis, kas šajā laikā samazinājās par 7,4%.

Rīgas pašvaldība uz 20 gadiem nepārdomāti ierobežos pakalpojuma sniedzēju skaitu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, komentējot konkursu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskās-privātās partnerības ietvaros, pauda Konkurences padomes (KP) Komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.

Viņa sacīja, ka KP kopumā neiebilst pret publiskās-privātās partnerības modeli atkritumu apsaimniekošanai galvaspilsētā. Tajā pašā laikā KP nav saprotams tas, kāpēc Rīgas dome pēc vairākkārtējiem iestādes aicinājumiem izvēlēties konkurencei labvēlīgu risinājumu, piemēram, sadalīt Rīgu vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, tomēr paredzējusi vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu. Tāpat bažas raisa izvēlētais, konkurencei nelabvēlīgais partnerības termiņš - 20 gadi.

Vilsone paskaidroja, ka pēdējos gados konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir piedzīvojusi būtisku ierobežošanu, kas ir panākts gan ar konkurencei nelabvēlīgu normatīvo aktu pieņemšanu, gan aizvien plašāk izplatīto tendenci pašvaldībām šo pakalpojumu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām. Pašlaik arvien vairāk samazinās tās Latvijas teritorijas daļas, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz vai nākotnē sniegs privātie atkritumu apsaimniekotāji - vairāk nekā pusē Latvijas atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldībām piederoši uzņēmumi.

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) februārī pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA OC finance īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli Tavs otrais maks, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, informē PTAC.

PTAC konstatēja, ka SIA OC finance, izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu.

Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību.

Vēlēšanas jebkurā valstī nozīmē nestabilitāti, tāpēc banku kreditēšanas politika šogad kļūs vēl piesardzīgāka.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja Nordea bankas Latvijā vadītājs Valdis Siksnis. «Cerams, ka priekšvēlēšanu «ziepju opera» pārāk dramatiska nebūs,» sacīja baņķieris, norādot, ka nepārdomāti izteicieni un nepārdomāti apvainojumi neesot retums priekšvēlēšanu laikā. Tas rada nestabilitāti valstī, un bankas ir «ekonomikas spogulis». Tāpēc sagaidāms, ka šogad kreditēšanas apjomi kritīsies vēl vairāk, atzina V. Siksnis.

Vienlaikus viņš uzskata, ka makroekonomiskā situācija stabilizējas un kreditēšana kaut nedaudz, tomēr notiek. Bankas vislabvēlīgāk skatoties uz eksportētāju projektu finansēšanu, jo citās Eiropas valstīs ekonomikas atjaunošanās norit straujāk. Tāpat kredītus ir cerības saņemt lieliem infrastruktūras projektiem ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Banka saņemot arī kreditēšanas priekšlikumus no jauniem, ļoti radošiem projektiem, kas varētu būt perspektīvi. Grūti laiki stimulējot cilvēkus būt radošākiem, uz situācijas pozitīvo aspektu norādīja V. Siksnis. Baņķieris neprognozēja nekustamo īpašumu tirgus atdzimšanu, visticamāk, tas turpināšot samazināties.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka savu un vairāku citu augsta līmeņa valdības amatpersonu algas samazinātas par 10%, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas.

Prezidenta parakstīts rīkojums paredz, ka Putina, premjerministra Dmitrija Medvedeva, ģenerālprokurora Jurija Čaikas un izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina algas no 1.marta līdz 31.decembrim samazinātas par 10%. Tāpat algu samazināšana attiecas uz prezidenta biroja darbiniekiem un ministru padomi.

Šāds lēmums pieņemts mazāk nekā gadu pēc tam, kad Kremlis paziņoja par Putina algas trīskāršošanu. Putins, kurš apgalvo, ka aizvada pieticīgu dzīvi, 2013.gadā nopelnījis mazāk nekā viņa pakļautībā esošie ministri.

Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas rietumvalstu noteiktās sankcijas par valsts lomu Ukrainas krīzē, kas apvienojumā ar naftas cenu kritumu izraisījušas strauju rubļa vērtības samazināšanos.

Savienotās Valstis pastiprinājušas sankcijas pret Kubu, ierobežojumus attiecinot arī uz uzņēmumu, kas nodrošina naudas pārskaitījumus uz komunistu pārvaldīto salu, pirmdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Kubas armijas kontrolētais uzņēmums Amerikas Starptautiskie pakalpojumi (AIS) nodarbojas ar naudas pārskaitījumiem no ārvalstīm uz Kubu, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens, kas atrodas ASV jurisdikcijā, no otrdienas nedrīkst ar to sadarboties.

2017.gadā ASV Valsts departaments publicēja sarakstu ar 180 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Vašingtonas ieskatiem apkalpo Kubas armiju, slepenos dienestus un citas drošības iestādes un ar kuriem aizliegta sadarbība.

"Ļaudīm jābūt iespējai saņemt naudu no viņu ģimenes locekļiem ārvalstīs, nepiepildot savu apspiedēju kabatas," norādīja Pompeo, skaidrojot AIS iekļaušanu "melnajā sarakstā".

"Kubas tauta pelnījusi dzīvot brīvībā un ar pašcieņu, izvēlēties savus vadītājus un uzturēt sevi un savus tuviniekus," uzsvēra valsts sekretārs.

ASV tirdzniecības uzņēmumi piedzīvojuši precedentu - vērtspapīru regulatori pirmo reizi akciju tirgošanas firmām lūdz atklāt to tirgošanās stratēģijas, un dažos gadījumos arī to slepenos datoru kodus, vēsta Reuters.

Volstrītas brokeru regulētāja - Finanšu nozares pārvaldes institūcijas (Financial Industry Regulatory Authority (FIRA)), lūgumi uzņēmumiem iesniegt kompānijas tirgošanās algoritmus un datoru kodus ir daļa no darbībām, kas tiek veiktas, lai izmeklētu aizdomīgu tirgus aktivitāti, norādīja FINRA tirgus regulācijas nodaļas viceprezidents Toms Džira (Tom Gira).

«Tā nav makšķerēšanas ekspedīcija vai mācību eksperiments. Pārbaudes notiek, jo patlaban tirgū ir kas tāds, kas mūs uztrauc,» viņš norādīja intervijā medijam.

Patentētus tirdzniecības datus pieprasa arī Vērtspapīru un biržu komisija (Securities and Exchange Commision (SEC)). Tas notiek, lai pārbaudītu finanšu uzņēmumu atbilstību ASV likumdošanai, pavēstījuši komisijas oficiālie pārstāvji.

Hakeri «uzlauzuši» kompānijas Sony ražotās videospēļu konsoles PlayStation 3 drošības kodu, tādējādi potenciāli ļaujot ikvienam spēlēt uz PlayStation 3 pirātiskās videospēles, ziņo BBC.

Drošības kodu uzlauzusi hakeru grupa, kas publicējusi informāciju par to, kādā veidā iespējams atklāt konsoles slepenos kodus, ko PlayStation 3 izmanto lai ielādētu informāciju videospēles.

Šie paši hakeri ieguva savu slavu pēc tam, kad nāca klajā ar Apple iPhone drošības koda uzlaušanas metodoloģiju. Līdzīgā veidā «uzlauzta» arī konsole PlayStation 3.

Sony pagaidām no jebkādu komentāru izteikšanas atsakās.

Līdz šim «uzlauzt» PlayStation 3 izdevās ASV hakerim Džordžam Hotcam (George Hotz), taču drīz pēc tam Sony nāca klajā ar sistēmas uzlabojumiem, kas turpmāk konsoles «uzlaušanu» nepieļāva.

Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens intervijā vācu raidorganizācijai ARD svētdien atzinis, ka jūt «ievērojamus draudus» savai dzīvībai.

Snoudens norādīja, ka ASV tīmekļa vietnē Buzzfeed publiskots raksts, kurā vairākas Savienoto Valstu amatpersonas anonīmi apliecinājušas, ka viņa dzīvībai draud briesmas.

«Šie cilvēki, un viņi ir valdības amatpersonas, teikuši, ka labprāt ielaistu man lodi pierē vai noindētu mani,» intervijā ARD sacīja Snoudens.

Tomēr viņš uzsvēra, ka naktīs vēl arvien spēj labi gulēt, jo uzskata, ka rīkojies pareizi, nododot atklātībā slepenos dokumentus par ASV izlūkdienestu plašajām spiegošanas programmām.

ARD pārraidīja 40 minūtes garu materiālu no Snoudena intervijas, kas ilga sešas stundas.

Tīmekļa vietne WikiLeaks kopš tā sāka publicēt konfidenciālos ASV dokumentus zaudē aptuveni pusmiljonu eiro nedēļā , atzinis vietnes dibinātājs Džūljens Asanžs (Julian Assange), vēsta swedishwire.com.

Kad vaicāts par uz viņu izdarīto spiedienu, Asanžs atbildējis: «Es teiktu, ka spiediens pastiprina manu apņemšanos.»

«Bet no finanšu viedokļa tā ir cita lieta,» viņš piebildis.

«Mēs zaudējam vairāk nekā 600 tūkstošus franku nedēļā kopš diplomātiskās sarakstes dokumentu publicēšanas sākšanas. Lai turpinātu mūsu biznesu, mums būtu jāatrod veids, kā atgūt šo naudu,» stāstījis Asanžs.

Viņš gan nav paskaidrojis, kāpēc Wikileaks, publicējot dokumentus, zaudē naudu.

Kā vēstīts, Asanžu apsūdz seksuālā vardarbībā Zviedrijā. Arī ASV prokurori cenšoties darīt visu, lai vērstos pret Asanžu, apsūdzot viņu ASV karavīra pamudināšanā nozagt slepenos dokumentus no valdības datora un nodot tos WikiLeaks.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Nepārdomāti lēmumi aizvērs durvis patēriņa kredītiem gan banku, gan nebanku aizdevēju sektorā

Nebanku kreditēšanas nozarei iepriekšējos gados piemērota strikta likumdošana, tādēļ vēl papildu ierobežojumi izkropļos tirgu un daļai iedzīvotāju finansējums kļūs nepieejams gan nebanku, gan banku sektorā, kā arī pastāv iespējamība, ka attīstīsies nelegālais tirgus.

Priekšvēlēšanu laiks

Latvijas Reģionu apvienība nesen rosinājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas liek ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā, un šie grozījumi patlaban pieņemti Saeimā 1. lasījumā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%. Ja šie grozījumi likumā tiks pieņemti, legālais nebanku aizdevēju sektors var izzust, atzīst tirgus dalībnieki. Aizdevēji vērtē, ka tas ir absurds priekšlikums, kas izteikts, lai vairotu partijas popularitāti priekšvēlēšanu laikā, tādēļ atbildīgajām institūcijām šobrīd nevajadzētu pārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, bet uzklausīt tirgus dalībnieku viedokli un veikt padziļinātu analīzi par šādu grozījumu ietekmi uz tirgu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.