Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptieku tīkls: Vakcīnu iepirkumos aptiekas ir samērā mazi spēlētāji

LETA, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Aptiekas ir samērā mazi spēlētāji vakcīnu iepirkumos, aģentūrai LETA norāda aptieku tīkla Apotheka mārketinga vadītāja Ilze Blauberga.

Tas skaidrojams ar to, ka jebkura vakcīna ir recepšu medikaments, kas prasa īpašu uzglabāšanu. Piemēram, gripas vakcīnas gadījumā nepieciešama īpaša kamera, kurā nepārtraukti tiek nodrošināta temperatūra no plus diviem līdz plus astoņiem grādiem.

Tāpēc gadījumā, ja uz aptieku atnāk klients ar gripas vakcinācijas recepti, viņam ir jārēķinās, ka pēc preparāta izņemšanas no uzglabāšanas kameras tā temperatūra nedrīkst krasi mainīties, jo pretējā gadījumā sakaršanas vai sasalšanas rezultātā vakcīna zaudēs savas īpašības un vairs nebūs derīga. Tādēļ pēc šāda veida vakcīnām pieprasījums ir tikai tajās Apothekaaptiekās, kas atrodas doktorātu, poliklīniku un vakcinācijas kabinetu tuvumā, atzīmē Blauberga.

Kopumā pieprasījums pēc gripas vakcīnām Apotheka aptieku tīklā ir mērens - 2015.gada tirdzniecības apjoms ir saglabājies 2014.gada līmenī, informē Blauberga.

Viņa uzsver, ka gripas vakcīnu piedāvājums tirgū ir tiešā veidā saistīts ar vakcinēšanās sezonalitāti. Proti, lai organismā izstrādātos imunitāte pret gripas vīrusu, vakcinēšanās ir jāveic rudenī, nevis ziemā, kad gripa jau ir aktivizējusies un saslimušo cilvēku skaits tuvojas epidēmijas robežai.

Jau ziņots, ka Latvijā izsludināta gripas epidēmija, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Rīgā saslimstība ar gripu ir sasniegusi 136,9 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to SPKC no šodienas izziņo gripas epidēmijas sākumu.

Tāpat vēstīts, ka valstī atkal samazinājies gripas vakcīnu daudzums un, lai gan dažās aptiekās vakcīnas vēl ir pieejamas, vakcinācijas kabinetos tās jau atkal ir beigušās, aģentūra LETA uzzināja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Gan ZVA, gan Nacionālais veselības dienests (NVD) norādīja, ka ar gripas vakcīnu nodrošināšanu nodarbojas zāļu izplatītāji un ražotāji, savukārt ZVA nav tiesību vai pienākuma mudināt komersantus izplatīt kādas konkrētas zāles, bet NVD atbild tikai par medikamentu kompensāciju.

Kā ziņots, aptieku tīkla Apotheka pārvaldītāja SIA A Aptiekas 2014.gadā apgrozīja 30 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2013.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 25,7 miljonus eiro. Uzņēmums 2014.gadā nopelnīja 708 766 eiro, kas ir par 20% mazāk nekā 2013.gadā, kad tas nopelnīja 892 351 eiro.

Uzņēmums A Aptiekas dibināts 2005.gada 25.janvārī, tā pamatkapitāls ir 284 716 eiro. Uzņēmums A Aptiekas pieder SIA Magnum Medical, kas savukārt pieder Igaunijas kompānijai Magnum.

Apotheka ir aptieku tīkla A Aptieka jaunais nosaukums un aptieku koncepts. Patlaban tīklā darbojas 92 aptiekas visā Latvijā, un turpmāko gadu laikā uzņēmums pakāpeniski nomainīs lielu daļu aptieku uz jauno Apotheka konceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vakcīnas pret Covid-19 tiks reģistrētas un nonāks pie pacientiem, tās ļoti palīdzēs pat nelielos daudzumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.decembrī tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Dmitrijs Juskovecs, AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas iestādēm saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic AS "Recipe Plus". Izmaksas šobrīd lēšamas 40 000 eiro apmērā par pamata līguma izpildi.

Aktīvais līgums par vakcīnu izplatīšanu Latvijas teritorijā ir starp uzņēmumu Recipe Plus, Nacionālo veselības dienestu (NVD), Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Covid-19 vakcīnu ražotājs Pfizer piegādā Latvijas pasūtītās vakcīnas saskaņā ar apstiprinātu grafiku tikai uz vienu vietu visā Latvijas teritorijā – uz VADC Sēlpils ielā, Rīgā. Visas vakcīnas Pfizer transportē speciālās kastēs jeb softbox, pildītās ar sauso ledu, uzturot -70°C temperatūru. Katrai kastei pievienots temperatūras rakstītājs jeb logger – elektroniska ierīce, kas pastāvīgi reģistrē kastes temperatūru. Galamērķī lasītājs tiek apturēts un ar reģistrētajiem datiem tiek nosūtīts piegādātājam, lai nodrošinātu pilnu piegādes procesa kontroli un reģistrētu laicīgas piegādes faktu saņēmējvalstī. VADC darbinieki vakcīnas ievieto asinsdonoru centrā esošajā saldētavā -70°C temperatūrā. Turpmākā loģistikas ķēde ir Latvijas institūciju un līgumpartneru pārziņā ar skaidri noteiktām atbildībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai piedāvāts iegādāties CureVac vakcīnas par 11,3 miljoniem eiro

LETA, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā tiek Latvijai piedāvāts iegādāties 946 510 "CureVac" vakcīnas devu par 11 358 120 eiro, liecina šodienas valdības sēdē izskatītais Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums.

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas - "Moderna", kā arī "BioNTech" un "Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29.janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā minēto, lai novērstu riskus, ka netiks nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu, kas vēl nav reģistrēta, tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem šī gada pirmajā pusgadā, skaidro VM.

Līdz ar to EK ir noslēgusi pirmpirkuma līgumu ar ražotāju "CureVac". EK Iepirkuma sekretariāts ir noteicis proporcionālo vakcīnu devu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā rezultātā Latvijai ir iedalītas 946 510 devas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīklu «Apotheka» pārvaldošais uzņēmums SIA «A Aptiekas» turpina iegādāties aptieku uzņēmumus reģionos, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Kā liecina «Firmas.lv», 12.septembrī «A Aptiekas» kļuva par SIA «Reoss» īpašnieci, bet 19.septembrī - par SIA «Lapa 1» īpašnieci. Darījumu summa netiek atklāta.

Kūliņš norādīja, ka «Reoss» pārvalda vienu aptieku Valmierā, bet «Lapa 1» pārvalda vienu aptieku Liepājā. Abas aptiekas oktobra laikā sāks darboties ar zīmolu «Apotheka».

«Šo darījumu noslēgšana ir solis uzņēmuma darbības paplašināšanā, tostarp Latvijas reģionos. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir savas tirgus daļas palielināšana, kas tiek īstenots ar jaunu uzņēmumu iegādi,» skaidroja Kūliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka jauni aptieku uzņēmumu iegādes darījumi iespējami arī turpmāk.

Patlaban «A Aptiekas» pārvalda 92 aptiekas un četras aptieku filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu.

Savukārt aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.

Rīkojums, ko izdevis veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kas vada Valsts Ārkārtējo situāciju operāciju centru, paredz, ka aptiekām pēc iespējas jāierobežo arī vienam pircējam pārdodamo dezinfekcijas līdzekļu daudzums, lai tie būtu pieejami iespējami lielākam cilvēku skaitam.

Ministrija aicina visas aptiekas karantīnas laikā pienācīgi organizēt pircēju plūsmas, bet cilvēkiem iesaka labāk iepirkies internetā, ja tas iespējams. Aptiekām aizliegts rīkot akcijas, izsludināt atlaižu stundas vai veikt citus pircēju piesaistei paredzētus pasākumus. Aptiekās pašlaik arī aizliegts strādāt darbiniekiem, kuri nesen atgriezušies no ārvalstīm vai kontaktējušies ar inficētām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkla «Apotheka» īpašnieks SIA «A Aptiekas» turpina paplašināt savu aptieku tīklu un plāno pievienot sev divus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirgotājus, par kuru īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada pirmajā pusē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«A Aptiekas» jau vairākus gadus aktīvi iegādājas mazās aptiekas Latvijā. Uzņēmuma tīklā šobrīd darbojas 119 aptiekas visā Latvijā.

Viens no pievienojamiem uzņēmumiem ir SIA «Silvine», par kura īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada jūnijā. SIA «Silvine» dibināta 1997. gadā, un tā tirgoja medikamentus aptiekā Neretas novada Neretas pagastā. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 232 tūkstoši eiro, un tas nodarbināja četrus darbiniekus.

Savukārt otrs pievienojamais uzņēmums ir SIA «Elda 1», kura dibināta 1999. gadā un kuru SIA «A Aptiekas» iegādājās šī gada martā. SIA «Elda 1» ir aptieka Ropažos, Ropažu novadā, un tās ieņēmumi pērn bija 337 tūkstoši eiro. Tā nodarbināja sešus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas nozare šobrīd nevar justies stabili, jo Veselības ministrija ir paziņojusi, ka piedāvās virkni regulējuma izmaiņu aptieku darbībā, taču vēl aizvien nav skaidrs, kādas tās būs.

"Ik pa laikam tiek virzīta kāda likumdošanas iniciatīva. Nesenais piemērs ar aptieku izvietojuma kritēriju maiņu – virzība sākta, bet turpinājuma pagaidām nav. Trūkst stratēģiska redzējuma par farmācijas tirgus virzību Latvijā vismaz tuvāko 5–7 gadu laikā. Turklāt šis viss notiek Covid-19 pandēmijas laikā, kas prasa no aptiekām papildu slodzi," situāciju nozarē raksturo Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Aptieku izvietošanas kritēriju analīze var novirzīt no galveno problēmu izpratnes nozarē, Dienas Biznesam atzīst AS Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Viņš norāda, ka ļoti svarīgs aspekts nozarē, par ko ir jārunā valsts līmenī, – kompensējamo zāļu iegāde un pieejamība. Ja iedzīvotājam izdevumi par medikamentiem ģimenes budžetam ir pārāk lieli, viņš nespēj iegādāties tos nepieciešamajā apjomā. Nepietiekams finansējums ir lielākā problēma kompensējamo zāļu nodrošināšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa pamatā ir nežēlīgā aptieku konkurence, kas Latvijā ir ap septiņām reizēm lielāka nekā, piemēram, Vācijā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu

Tā intervijā DB skaidro AS Repharm holdinga ģenerāldirektors, Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa priekšsēdētājs Dins Šmits.

Fragments no intervijas:

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši pārmetumi lielajiem aptieku tīkliem, piemēram, par apzināti veidotu monopola stāvokli atsevišķās pilsētās, kā rezultātā pircējam ierobežotas izvēles iespējas par izdevīgāko cenu. Bijušas arī citas pretenzijas.

Te ir jāņem vērā vairāki fakti. Nekāda seksīguma tur nav. Latvijā ir ļoti liela aptieku konkurence. Te ir ap 900 aptiekām, tātad pa vienai uz katriem 2000 iedzīvotāju. Igaunijā – uz 5000, bet Vācijā – uz 15 tūkst. iedzīvotāju. Latvijā ir daudz aptieku. Un šādos apstākļos allaž ir jāpadomā, vai kādam nav izdevīgi dažādi mēģinājumi to tirgu salauzt. Mēs esam lielākais, redzamākais un teju vienīgais vietējā kapitāla uzņēmums. Neminēšu konkrēti, bet pieņemu, ka no ārvalstīm par tādu varētu būt interese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši sīva, jo, piemēram, Somijā ir aptieka uz katriem 6700 iedzīvotājiem

«Daži no maniem kolēģiem citās valstīs jūtas ļoti ērti, bet mums par savu vietu zem saules ir jācīnās,» atzīst Leons Jankelevičs (Leon Jankelevitsh), Tamro Baltics izpilddirektors. Galvenie konkurenti katrā valstī ir atšķirīgi, un neesot daudz spēcīgu Baltijas līmeņa spēlētāju. Viņa skatījumā, bez Benu vēl tikai Euroaptiekai ir labs aptieku pārklājums visā Baltijā. «Taču mēs Baltijā konkurējam ne tikai par klientiem, bet arī par darbaspēku. Tas ir nozīmīgs izaicinājums visam sektoram visās trijās valstīs. Vispirms tas bija aktuāli Igaunijā, tad sekoja Latvija un Lietuva, un tagad visa Baltija saskaras ar izaicinājumu, ka trūkst farmaceitu. Visiem spēlētājiem ir izaicinājums, kā būt efektīviem, attīstīt pakalpojumus un palikt konkurētspējīgiem klientu acīs bez īpaša izmaksu pieauguma atalgojumā. Tas ir vēl viens papildu konkurences līmenis,» uzsver L. Jankelevičs. Viņš arī piebilst, ka īpaši svarīgi ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī viņus noturēt. Tas nav tikai jautājums par atalgojumu. Ir iespējams pārvilināt darbiniekus no konkurentiem, bet viņus spēj noturēt laba vadības komanda, kompānijas kultūra, izaugsmes iespējas u.tml. «Tas ir komplekss jautājums, kam pievēršam īpašu uzmanību. Mūsu reputācija kā darba devējam ir spēcīga, bet labi saprotu, ka tas var mainīties, ja vien ar to nestrādāsim katru dienu,» saka L. Jankelevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī visiem mediķiem nepietiks vakcīnu pret Covid-19, šodien preses konferencē teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis skaidroja, ka kopumā janvārī bija plānots vakcinēt 30 000 mediķu, taču pašlaik piegāžu grafiks liecina, ka būs pieejamas tikai 35 200 vakcīnas, kas būs pietiekami aptuveni 17 000 cilvēku vakcinēšanai.

Nākamās vakcīnu kravas gaidāmas februārī, un Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, cer uz liela daudzuma "Astra Zeneca" vakcīnu piegādi.

Ministrs atzina, ka ir grūti atbildēt uz jautājumu, kādēļ vakcinēts plānot 30 000 personu, lai gan vakcīnu pietiks tikai aptuveni 17 000.

Pavļuts uzsvēra, ka Latvija vadās pēc algoritma, ka visi, kas saņēmuši pirmo vakcīnu, saņem arī atkārtoto, nostiprinošo devu.

Tādējādi tiks mazināts risks, ka, kavējoties vakcīnu piegādēm, vakcinētās personas varētu laikus nesaņemt otru vakcīnas devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru