Jaunākais izdevums

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

I. Kaupere: Es gribētu runāt par godīgiem zāļu cenas veidošanas principiem. Tie ietver to, ka medikamentus var iegādāties gan pacienti, gan valsts, kā arī to, ka apmierināti ar sava darba rezultātiem ir zāļu izplatītāji un piegādātāji, savukārt ražotāji ir ieguvēji ar to, ka tiem pietiek līdzekļu jaunu zāļu radīšanai un laišanai tirgū. Ja mēs runājam par Latvijas zāļu tirgu, tad visiem tajā iesaistītajiem būtu godīgi jāatbild uz jautājumu, kas ar pašreizējo situāciju un zāļu cenām ir visapmierinātākais. Ja runājam par valsti, tad mēs kompensējam aptuveni pusi no visiem medikamentiem, kas Latvijā tiek izplatīti. Ja raugāmies uz pacientiem, tad daudz ko var iegādāties, bet kaut kas paliek arī neiegādāts. Valsts pašlaik nevar atļauties kompensēt visus medikamentus, kas būtu nepieciešami pacientiem. Ik pa laikam aktualizējas arī references zāļu (lētākās zāles konkrētajā zāļu grupā – red.) pieejamība, jo daudzu lēto zāļu ražošana ir kļuvusi neizdevīga ražotājiem. Zāļu kompensācijas sistēmā pacienti samaksā 13 milj. eiro obligātajos līdzmaksājumos par lētākajām zālēm konkrētajā grupā, bet 23 milj. eiro līdzmaksājumos tādēļ, ka nav izvēlējušies lētāko medikamentu.

I. Sinka: Zāles iedalās vairākās grupās, un katrai ir savi cenas veidošanās principi. Viena zāļu grupa ir recepšu zāles, tad ir bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji. Ja mēs runājam par zāļu cenām, tad ir svarīgi, par kuru grupu runājam. Turklāt arī recepšu zāles iedalās kompensējamos medikamentos, par kuriem maksā valsts, un nekompensējamos, par kuriem pilnībā maksā pats pacients. Ja runājam par pētījumā salīdzinātajiem medikamentiem, tad, cik man zināms, tie citās ES valstīs ir kompensējami, un, protams, pacienti par tiem tādējādi samaksā mazāk.

I. Ķipēns: Es farmācijā darbojos 17 gadus un neatceros tādos laikus, kad kāds būtu teicis, ka zāles būtu lētas. Par pētījumu esmu ļoti skeptisks, jo farmācijā ir jārunā par definētām diennakts devām (DDD), un vienīgais korektais salīdzinājums ir par vienas DDD izmaksām uz 1000 iedzīvotājiem, kādas tās ir Latvijā un Vācijā. Tāpat piekrītu kolēģim, ka jāvērtē, vai šīs izmaksas tiek segtas no pacienta vai valsts maciņa.

Ja raugāmies uz DDD, tad kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un vidējo rādītāju ES?

I. Sinka: Latvijā kompensējamo zāļu cenas ir zemas, kompensācijas medikamentam tās nedrīkst būt augstākas par trešo lētāko šās grupas preparātu ES.

A. Ritene: Rietumvalstīs daudzi medikamenti ir lētāki tādēļ, ka tur ir daudz plašāks kompensējamo medikamentu klāsts. Zāļu cenas pamatā tomēr ir ražotāja noteiktā cena, kam klāt vēl nāk lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums, kā arī PVN, kas citās valstīs ir zemāks nekā Latvijā. Par to, ka zāles Latvijā nav dārgas, liecina arī tas, ka tās tiek vairāk eksportētas nekā importētas.

S. Ābrama: Kopš 2009. gada pacienti ir kļuvuši zinošāki un saprot, ka konkrētajā zāļu grupā jāizvēlas lētākais medikaments, tāpat ir attīstījies paralēlais imports. Ar pētījumu es arī esmu iepazinusies, un tendenci tas noteikti parāda, un tā ir nepatīkama. Tirgus ir specifisks, ļoti regulēts, pat pārregulēts. Taču regulācija īsti nedarbojas. Vēl viena negatīva iezīme – tirgus ir ļoti koncentrēts, mums ir pieci lielākie aptieku tīkli, kas ir vertikāli integrēti, un izskatās, ka labumi no efektivitātes īsti nesasniedz pacientus. Pozitīva ir references sistēma attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem.

D. Šmits: Es arī esmu ļoti skeptisks par pētījumu, jo tajā tiek mērīta vidējā temperatūra slimnīcā. Ja kādu ieved ar drudzi, tad saskaņā ar pētījuma metodoloģiju jāslēdz ciet visa slimnīca. Vidējā iepakojuma cena lieltirgotavās var izmainīties tikai tāpēc, ka konkrētajā gadā ir reģistrēts kāds ļoti dārgs medikaments vai vairāk sāk lietot kombinētos medikamentus. Ja kādam mērķis ir zema vidējā cena, pārtrauksim lietot vēža un C hepatīta zāles. Šāds mērījums ir bezjēdzīgs. Es gribētu arī uzsvērt, ka zāļu cenas nav Latvijas zāļu tirgus problēma. Problēma ir DDD patēriņš uz vienu iedzīvotāju, jo zāles ir galvenā tehnoloģija ārstēšanā. Jautājums ir, kā pacientiem nodrošināt iespēju lietot zāles tad, kad tas ir nepieciešams. Es esmu arī doktorants, un mana promocijas darba tēma ir par pacientu līdzestību zāļu lietošanā. Piemēram, pacientam ar vidēji smagu astmu zāles vidēji būtu jālieto divpadsmit mēnešus, taču Latvijā tie ir mazāk nekā četri mēneši. Tā ir īstā problēma, kas saistīta gan ar kompensācijas medikamentu grozu, gan obligātajiem līdzmaksājumiem.

Kauperes kundze, vai jūs piekrītat, ka zāļu cenas Latvijā nav problēma?

I. Kaupere: Kā uz to raugās. Ja mēs runājam par finansiālo pieejamību, tad tā ir problēma. No 119 ES reģistrētiem zāļu oriģināliem Lietuvā ir pieejami 30, Igaunijā – 19, bet Latvijā 9 preparāti. Mēs esam salīdzinājuši plašāk lietoto zāļu cenas Latvijā ar Igauniju un Lietuvu, un tās ir ļoti līdzīgas.

I. Sinka: Problēma ir zāļu finansiālā pieejamība, tomēr risinājums nav meklējams zāļu cenās, bet tajā, cik plašs ir kompensējamo medikamentu klāsts un vai ir atbalsts īpašām iedzīvotāju grupām.

Jau 2001. gadā bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzema, taujāta, kā samazināt zāļu cenas, atbildēja, ka būtu jāaizliedz vertikālā integrācija, kad aptiekas un lieltirgotavas, un reizēm arī poliklīnikas pieder vienam īpašniekam. Ābramas kundze, vai šis uzstādījums vēl joprojām ir aktuāls un vai tam būtu kāda ietekme uz zāļu cenām?

S. Ābrama: Par to, ka koncentrētā tirgū vertikālā integrācija rada zaudējumus pacientiem, runā visā ES. Nereti šī integrācija tiek izmantota kā negodīgas konkurences instruments. Man tomēr jāteic, ka aptieku uzcenojumi ietekmē zāļu cenas, jo var uzlikt gan maksimālo, gan minimālo uzcenojumu. Ja nav pietiekamas konkurences, nav motivācijas nelikt maksimālo uzcenojumu.

Kāds ir Veselības ministrijas uzskats par vertikālo integrāciju?

I. Kaupere: Pašlaik top darba grupa, lai veiktu padziļinātu izpēti par aptieku konkurenci un zāļu finansiālo pieejamību.

A. Ritene: 2011. gadā tika pieņemti grozījumi Farmācijas likumā, kas nosaka, ka aptiekas var piederēt ne tikai farmaceitiem. Tajā pašā laikā netika sakārtots jautājums par vertikālo integrāciju, un mēs tagad esam tur, kur esam. Ja 2011. gadā ap 70% aptieku bija individuālas, tad pašlaik vairāk nekā 70% aptieku ir tīklos. Eiropas valstīs tikai 9% aptieku pieder lieltirgotavām un 17% ir tīklos. Daudzās valstīs šis tirgus tiek speciāli sadrumstalots, lai būtu lielāka konkurence.

Kā risināt problēmu ar minimonopoliem? Piemēram, ir novadi, kur ir tikai viena tīkla aptiekas un konkurences vispār nav. Tas pats ir ar aptiekām slimnīcās.

D. Šmits: Kas ir tā problēma, kuru jūs gribat risināt?

Tas, ka daudzviet nav aptieku konkurences, kas nozīmē, ka nav arī konkurences par uzcenojumu un to var uzlikt tādu, kādu vēlas monopolists.

D. Šmits: Ja runājam par aptiekām slimnīcu tuvumā, tad tajās absolūtā vairumā tiek pārdotas kompensējamās zāles, kuru cenas ir stingri noteiktas ar MK noteikumiem – tās nevar būt ne augstākas, ne zemākas. Līdz ar to kompensējamās zāles Rīgas un Ciblas aptiekā maksās pilnīgi vienādi. Man ir iespaids, ka aptieku izvietojumam ir pievērsta lielāka uzmanība, nekā būtu nepieciešams. Arī, piemēram, starp bankām nav lielas konkurences mazpilsētās. Nav pierādījumu, ka zāļu cenas atšķirtos atkarībā no tā, cik konkurējošu aptieku ir apdzīvotā vietā.

S. Ābrama: Mēs esam pētījuši zāļu cenu veidošanos. Un mums ir dati par to, ka tur, kur dominē viena tīkla aptiekas, cenas ir augstākas nekā tur, kur starp tīkliem ir konkurence. Mēs šādus pētījumus esam veikuši. Aptiekas taču konkurē tieši ar piecenojumu. Turklāt mēs sen esam ar Veselības ministriju runājuši par to, ka vajadzētu pārskatīt piecenojumu veidošanas kārtību un noteikt, ka tas tiek veidots no tās summas, par kādu zāles no ražotāja saņem vairumtirgotājs, jo ļoti bieži ražotāji piešķir apjoma atlaides. Aptieku bizness ir tāds pats kā citi. Ja nav konkurences, nav motivācijas cenu laist uz leju.

I. Ķipēns: Mēs atvērām aptieku kādā Sēlijas novadā, kur aptiekas nebija. Mēs uz turieni vedām farmaceitu no tuvākās apdzīvotās vietas. Mēs to varējām nedarīt. Un šajā situācijā pieejamība un zāļu uzcenojums ir divas dažādas lietas. Arī īpašumu forma nav noteicošais aptieku konkurencē, jo, piemēram, Dānijā aptiekas pieder tikai farmaceitiem, un ir trīs lielās vairumtirgotavas, un lielākajai no tām pieder 70% no tirgus. Problēma, ar ko dāņi saskaras, ir tā, ka aptiekām, kuras grib labu medikamentu nodrošinājumu, visizdevīgāk ir slēgt līgumu ar lielāko vairumtirgotāju. Šo situāciju nekā nerisina aptieku īpašuma forma.

D. Šmits: Ir lietas, kuras mēs varam darīt jau tagad. Piemēram, sadarbībā ar organizāciju Veselības projekti Latvijai mūsu aptiekās farmaceitiem ir nozīmītes ar uzrakstu – Kā nepārmaksāt par zālēm? Jautā man. Tas nozīmē, ka mūsu farmaceiti pacientiem kompensējamo zāļu grupā ieteiks pašu lētāko medikamentu.

A. Ritene: Aptieka ir vieta, kur pacients saņem farmaceitisko aprūpi. Līdz ar to galvenajai konkurencei starp aptiekām vajadzētu būt nevis ar zāļu cenām, bet ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. Es nedomāju, ka aptieka, kas ir vienīgā kādā apdzīvotā vietā, noteikti uzliks maksimālo uzcenojumu. Svarīgāk ir pievērst uzmanību konsultāciju un pakalpojumu kvalitātei. Turklāt aptieku tīkls mums ir ļoti blīvs un pietiekams. Nedomāju, ka būtu jāpārskata aptieku izvietojuma kritēriji. Tajā pašā laikā arī aptieka ir uzņēmums, kam jāpelna. Un tiek rēķināts, cik izdevīgi ir darboties katrā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Latvijā vidējais vienas aptiekas gada apgrozījums ir 400 tūkst. eiro, un, ja šī aptieka ir individuāla, tad tā tikai no saimnieciskās darbības sevi nevar uzturēt. Tā ka mums nav nekādi lieli uzcenojumi, ne tuvu tam. Latvijā tie ir vieni no zemākajiem Eiropā.

Kā šajā kontekstā jūs raugāties uz ierosinājumu, ka bezrecepšu zāles varētu tirgot ārpus aptiekām?

A. Ritene: Es pati esmu farmaceite un aptiekas vadītāja, un man šķiet, ka šāds lēmums būtu absolūti nepārdomāts, arī no pacientu drošības viedokļa. Ir starpība, vai zāles iegādājas pie speciālista ar iespēju saņemt konsultāciju, vai arī tās atrodas lielveikalā blakus pienam un var brīvi paņemt. Tādēļ arī ir farmaceita profesija un tiek sniegtas konsultācijas. Es nedomāju, ka cenas zālēm vēl vairāk kristos, jau tā šīs cenas ir zemas.

S. Ābrama: Mēs runājam par zāļu pieejamību. Ja dzīvojam Rīgā, viss ir skaisti, teju uz katra stūra ir aptieka un konkurence ir pietiekami liela. Bet ko darīt cilvēkiem Dobelē, kur 70% tirgus pieder vienam tīklam, ko iesākt Gulbenes iedzīvotājiem, kur ir tikai viena tīkla aptiekas un nav nekādas konkurences? Tur ir daudz pensionāru, kas nevar aizbraukt uz citu pilsētu. Te ir jāmeklē citi, jauni risinājumi. Es saprotu Aptieku biedrības satraukumu, bet tam nav pamata. Aptiekas ir un būs, tāpat kā farmaceitu profesija. Bet jāraugās mazliet plašāk. Labs piemērs ir mobilā mamogrāfija mazāk apdzīvotās vietās. Risinājumi ir jāmeklē.

Kauperes kundze, kāds ir ministrijas viedoklis?

Bezrecepšu zāļu tirdzniecības regulējums dažādās valstīs ir atšķirīgs. Par Latviju runājot, mums nav bijis sūdzību, ka kādās apdzīvotās vietās cilvēki nevarētu iegādāties bezrecepšu zāles aptieku trūkuma dēļ. Es neesmu no citām valstīm dzirdējusi pierādījumus, ka šāda kārtība pazeminātu zāļu cenas, drīzāk tiek runāts, ka tādējādi tiek vājināti aptieku tīkli. Taču šis ir diskutējams jautājums.

I. Ķipēns: Runājot par pieejamību, daudz svarīgāks ir jautājums par recepšu zāļu iegādes iespējām.

I. Sinka: Man ir viens risinājums. Palūkosimies uz mūsu kaimiņiem igauņiem! Viņi kompensē visus recepšu medikamentus. Līdz ar to pacientiem tie kļūst lētāki. Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs minēja, ka tas prasītu no budžeta ap 100 miljoniem eiro.

Sarunu noslēdzot, lūgtu katru minēt svarīgāko par zāļu cenu un pieejamību.

I. Sinka: Nevajag uztraukt sabiedrību ar to, ka zāļu cenas ir pārāk augstas. Lai paaugstinātu pieejamību, visām recepšu zālēm jābūt kompensējamām.

I. Ķipēns: Svarīgākais būtu definēt mērķi, savākt komandu un iet uz priekšu. Viena no problēmām – nav vienotas izpratnes, kas ir zāļu pieejamība. Ir jābeidz runāt un jāsāk darīt.

A. Ritene: Ir jānovēl visiem zāļu tirgū iesaistītajiem darīt savu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas. Svarīgi ir paplašināt zāļu kompensācijas iespējas. Jānovēl, lai pieaug iedzīvotāju skaits laukos un tur būtu vajadzīgas aptiekas.

S. Ābrama: Veselības ministrijai beidzot būtu jāsāk risināt daudzie problēmjautājumi, par kuriem mēs runājam kopš 2008. gada, bet nekas nav mainījies. Ir jābeidz noliegšana, ka tas jau Latvijā nav iespējams un nedarbosies.

D. Šmits: Trīs lietas. Pirmā - aptiekas nav nekādi mazi veikaliņi, tās ir vietas, kur sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un nevajag tās mērīt pēc avīžu kiosku principiem. Otrā, galvenā problēma ir zems zāļu patēriņš. Trešā lieta - ir jādefinē mērķis, kuru sasniegt, un jāsāk darīt.

I. Kaupere: Es gribēju teikt, ka ļoti grūti ir samazināt cenas zālēm, kuras tirgū ir vienīgās. Ja šīm zālēm nav konkurentu, tad cenu samazināt ir grūti. Attiecībā uz daudzām zālēm tā ir visas ES problēma. Ko darīt ar molekulām, kuras ir vienīgās visā ES? Un vēl es gribēju pateikt visiem pacientiem: kompensācijas sistēmā, lūdzu, izvēlieties lētākos medikamentus. Tiem 23 miljoniem eiro, kas tiek izlietoti līdzmaksājumos par dārgākām zālēm, atradīsies cits pielietojums.

A. Ritene: Tas gan vairāk būtu aicinājums ārstiem izrakstīt lētākos medikamentus, jo pacients jau iegādājas tās zāles, kuras ārsts izraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja samazināties visās Baltijas galvaspilsētās. Lai gan algas auga pat straujāk nekā iepriekš, procentu likmju kāpums un noturīgi augstas dzīvokļu cenas nozīmēja, ka vidējai mājsaimniecībai atļauties iegādāties savu mājokli kļūst arvien grūtāk.

Tuvākajā laikā mājokļu pieejamība turpinās sarukt, jo procentu likmes vēl augs. Tomēr Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas sprints visdrīzāk ir tuvu noslēgumam, un algu kāpumam saglabājoties straujam, mājokļu pieejamība uz gada beigām sāks atgūties. Tas palīdzēs veicināt aktivitāti tirgū, taču strauju aktivitātes lēcienu kopējās neskaidrības apstākļos negaidām.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas banku pakalpojumu pieejamība atbilst labākajai praksei reģionā

Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece, CAMS, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā Latvijā lielākā problēma patlaban ir darbaspēka pieejamība, kas kavē nozares uzņēmumu iespējas attīstīties, aģentūrai LETA atzina AS «VVS Holding», kam pieder restorānu «Vairāk saules» īpašnieks «Vēl vairāk saules», līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Šobrīd lielākā problēma ir atrast labus darbiniekus. Kvalitatīvi un labi attīsties traucē nevis finansējuma pieejamība, bet darbaspēka pieejamība, kas ir mūsu lielākā problēma šobrīd,» teica Kalniņš.

Viņš piebilda, ka darbaspēka pieejamība kā problēma pastāvējusi arī agrāk, bet pēdējos gados tā kļuvusi jūtamāka un šobrīd situācija ir līdzīga kā 2007.gadā, kad algas kāpa straujāk nekā valsts ekonomika.

Kalniņš teica, ka arī mazāk cilvēku apgūst profesiju. «Ja kādreiz kulinārijas skolu, kur māca pavārus un konditorus, katru gadu pabeidza trīs klases audzēkņu, no kuriem labākos bija iespējams ņemt praksē un piedāvāt viņiem darba vietas, tad šobrīd skola nespēj nokomplektēt pat vienu klasi,» pārdomās dalījās Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizlīdzinot konkurences nosacījumus, turpināsim stagnēt

Māris Ķirsons, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai zibmaksājumus eiro valūtā darītu pieejamus katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kam ir bankas konts Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka eiro zibmaksājumus visā ES ir iespējams veikt par pieņemamu cenu, drošā veidā un bez šķēršļiem.

EK norāda, ka zibmaksājumi sniedz cilvēkiem iespēju jebkurā diennakts laikā pārskaitīt naudu desmit sekunžu laikā. Tie notiek daudz ātrāk par tradicionālajiem kredīta pārvedumiem, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji pieņem tikai darba laikā un kuri nonāk maksājuma saņēmēja kontā tikai nākamajā darbdienā, kā rezultātā šis process var ilgt līdz pat trim kalendārajām dienām.

Zibmaksājumi ir ievērojami ātrāki un ērtāki patērētājiem, piemēram, lai apmaksātu rēķinus vai saņemtu steidzamus pārskaitījumus. Turklāt tie palīdz būtiski uzlabot naudas plūsmu un rada izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Uzņēmumiem trūkst vajadzīgā darbaspēka

Zane Atlāce-Bistere, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji jau ilgstoši satraucas par kvalificēta darbaspēka piesaisti un bažas tikai pieaug, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

64% uzņēmēji uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamība ir slikta. 33% uzņēmēju paredz, ka situācijā šajā jomā tuvākā gada laikā pasliktināsies.

«Darbaspēka pieejamība ir joma, kurā jau ilgāku laiku uzņēmēju atbildēs vērojama negatīva tendence, pieaugot gan uzņēmēju skaitam, kuri jau šobrīd uzskata situāciju par sliktu, gan to, kuri paredz situācijas pasliktināšanos. Salīdzinājumam pirms gada vēl tikai 22% uzskatīja, ka situācija ar darbaspēku tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Šī tendence atspoguļo negatīvo demogrāfisko situāciju un arvien aktuālo iedzīvotāju emigrāciju,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lauksaimnieks ar 25 gadu pieredzi un restorāna, viesnīcas un alus ražotnes Zoltners īpašnieks Valters Bruss saskata problēmas darbaspēka piesaistē. «Vislielākās bažas sagādā darbaspēka pieejamība nākotnē. Būvniecības nozarei būs pieejama fondu nauda no Eiropas Savienības. Tāpēc šī situācija atgādina 2006. un 2007. gadu, kad būvniecības nozarē bija lieli finanšu līdzekļi un darbaspēks aizplūda no citām, tai skaitā, viesmīlības un lauksaimniecības nozarēm, uz būvlaukumiem, kur «ziedu laikos» algas ir neadekvāti augstas. Visvairāk to izjūtam lauku reģionos, kur algas nevaram tik strauji celt,» tā Valters Bruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru