Eksperti

Latvijas banku pakalpojumu pieejamība atbilst labākajai praksei reģionā

Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece, CAMS, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Veicot pētījumu, esam secinājuši, ka Latvijas pieeja finanšu sektora pakalpojumu pieejamībā un regulējumā vairumā aspektu ir līdzvērtīga reģiona tendencēm, kā arī atbilstoša starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei. Atsevišķos segmentos, kā parādu atgūšana un kapitāla tirgus pieejamība rodama sabalansētāka pieeja ar pārējo reģionu, tādejādi veicinot Latvijas konkurētspēju. Taču būtiskākie šķēršļi, kas traucē iegūt attīstībai jaudu un vienādot vai pat izvirzīties līderpozīcijās reģionā, visticamāk meklējami krietni plašāk par finanšu sektora pakalpojumiem noteiktajām atbilstības prasībām.

Pētījums neapstiprina līdz šim izteiktās bažas, ka ieviestās prasības naudas atmazgāšanas novēršanā būtu nozari padarījušas negatīvi atšķirīgu no kaimiņvalstīm, tādejādi mazinot konkurētspēju vai investīciju piesaistes iespējas. Kopumā Latvijas pieeja ir līdzvērtīga un atbilst labākajai praksei reģionā. Turklāt Latvijas iespējas neklātienes identifikācijai, saņemot banku pakalpojumus, ir elastīgākās reģionā, kas arī Covid-19 pandēmijas apstākļos klientiem nodrošināja neapgrūtinātu mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību. Tāpat arī informācijas pieejamībā un tās apmaiņas iespējās mums ir labākā situācija reģionā, kas dod klientu izpētes ietvaros daļu informācijas iegūt arī pastarpināti, neradot klientam lieku administratīvo slogu.

Latvijas līderpozīcijas reģionā iezīmējas arī starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanas regulējumā. Mūsu valsts likumā noteiktie konkrētie pienākumi ievērot starptautiskās, tajā skaitā ASV OFAC sankcijas, kā arī to labākai un vienveidīgākai piemērošanai pieejamās vadlīnijas ir tikai daži no instrumentiem, kas šobrīd, izpildot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ļauj mums visiem kopā apliecināt savu kompetenci, spēju reaģēt ātrāk, efektīvāk un samērīgāk.

Ielūkojoties citos pētījuma segmentos, būtiskas atkāpes Latvijā no pieejas reģionā nav vērojamas. Esam ieviesuši segto obligāciju tiesisko regulējumu, tāpat arī finanšu sektoram tiek nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša pieeja informācijai par izmaksātajiem aizdevumiem efektīvākai kredītspējas vērtēšanai.

Zibmaksājumu pieejamībā Latvija, lai arī ar nelielu pārsvaru, bet tomēr ir līderpozīcijās reģionā, kamēr zibprasījumi ( request-to-pay ) tikai vēl gaida, lai kļūtu par nozares standartu visā reģionā.

Finansēšanā esam līdzīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, taču vairāk jādara kapitāla tirgus attīstībā. Uzdevums nav jauns un pie tā turpina strādāt, īstenojot Finanšu kapitāla tirgus komisijas 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Noteikti jāpanāk, ka finansējuma piesaistē kapitāla tirgus veido daudz lielāku proporciju un ekonomikai nav jābalstās tikai uz kredītiestāžu piešķirtu finansējumu.

Vienlaikus parādu atgūšanā, kas pastarpināti ietekmē arī kreditēšanas iespējas, diemžēl esam ar nesamērīgi stingrāko regulējumu reģionā. Piemēram, kaimiņvalstu prasības ārpustiesas parāda piedziņai, ko veic brīdinot parādnieku. Citviet pietiek, ja brīdinājumu nosūtam pa pastu, atsevišķos gadījumos saņemot parādnieka apliecinājumu – parakstu par brīdinājuma saņemšanu.

Diemžēl Latvijā brīdinājuma piegādē parādniekam, lai būtu iespēja piemērot likumā noteiktās procedūras, obligāti jāiesaista arī trešā persona – tiesu izpildītājs vai notārs. Finanšu nozares asociācijas rīcībā nav informācijas, ka citviet mūsu reģionā, pastāvot mazāk stingrajam regulējumam, tas negatīvi ietekmētu parādnieka aizsardzību. Tādejādi secinām, ka veicinot konkurētspēju šajā un citos saistītos jautājumos, vienmēr būtu nepieciešams rast sabalansētāku pieeju visā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PayRay pievienojas Finanšu nozares asociācijai

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijai pievienojies jauns asociētais biedrs – SIA “PayRay”. Tas dibināts 2020. gadā un ir Lietuvā reģistrēta un licencēta kredītiestādes “PayRay Bank”, UAB meitas uzņēmums.

SIA “PayRay” sniedz uzņēmumu finansēšanas pakalpojumus - īstermiņa un ilgtermiņa kredītus, faktoringu un līzingu juridiskām personām. Asociācijā SIA “PayRay” darbosies Līzinga komitejā un Piedziņas jautājumu darba grupā.

“Finanšu nozares asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Novērtējam jaunā asociētā biedra pievienošanos Asociācijai, kuru mērķi, intereses un vērtības sakrīt ar Finanšu nozares asociācijas uzstādījumiem un pamatprincipiem,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko banku klientiem šā gada pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,2 miljoni eiro, tā otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Tostarp 2022.gada pirmajos divos mēnešos fiksēti 360 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti kopumā 260 000 eiro, kā arī 260 tā dēvētie investīciju krāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti kopumā 600 000 eiro.

J.Brazovskis gan atzina, ka telefonkrāpšana pēdējā laikā ir samazinājusies, kas, iespējams, ir saistīts ar karadarbību Ukrainā, jo iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Ukrainā ir izvietoti šādi telefonkrāpnieku centri.

Finanšu nozares asociācija ir sabiedriska organizācija, kas pārstāv Latvijas finanšu nozari nacionālā un starptautiskā līmenī. Šobrīd Finanšu nozares asociācija apvieno 35 finanšu nozares uzņēmumus. Asociācija dibināta 1992.gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā, kā arī informācijas pieejamības jomā klientu izpētei, secināts Finanšu nozares asociācija prezentētajā pētījumā par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionā un atbilstības nodrošināšanu.

Kopumā pieeja starptautisko un nacionālo finanšu sankciju piemērošana Baltijas valstīs, Zviedrijā un Polijā ir līdzīga un tiek regulēta visā reģionā. Savukārt tikai Latvijā likumā noteikts obligāts pienākums ievērot arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas.

Bankām noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir līdzvērtīga reģionā piemērotajai un atbilst labākajai praksei, vienīgi Igaunijā un Zviedrijā publiski ir pieejams pilns kontrolējošās iestādes lēmums, savukārt Latvijā, Lietuvā un Polijā tiek paziņoti tikai galvenie fakti un secinājumi.

Banku darbiniekiem noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir stingrākā reģionā, bet atbilst labajai praksei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godalgoti jaudīgākie eksportētāji un noskaidrots arī Latvijas eksporta čempions

Db.lv, 17.12.2021

Par uzvarētāju nominācijā "Eksporta čempions" atzīts Andra Bites izveidotais ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozare stingri nosoda Krievijas spēku iebrukumu Ukrainā un ir gatava izpildīt tam uzticētos pienākumus finanšu sankciju izpildē, norāda Finanšu nozares asociācija (FNA).

Finanšu sektora stabilitāti Latvijā noteiktās sankcijas neapdraud, jo pēdējo gadu laikā ir veiktas fundamentālas pārmaiņas, pilnveidojot finanšu noziegumu un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, un samazināts riskanto darījumu apjoms segmentā, kuru skar pieņemtās sankcijas.

Noteiktās sankcijas pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām. Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti - tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iecelta AS Pasažieru vilciens jaunā padome

Db.lv, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” (PV) akcionāru sapulcē iecelta uzņēmuma jaunā padome. Darbu tajā uzsāks Kaspars Briškens, bet darbu turpinās divi tās līdzšinējie locekļi – Sandis Šteins un Inta Liepa.

Jaunā padomes pilnvaras sākas ar 30. decembri.

Kaspars Briškens uzņēmuma padomē darbosies ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā. Briškens šobrīd ir arī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Stratēģiskās attīstības vadītājs. Briškena līdzšinējā pieredze saistīta ar vadošu amatu ieņemšanu airBaltic, Latvijas Loģistikas asociācijā, kā arī Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā. Briškenam ir maģistra grāds ekonomikā no Stokholmas universitātes.

Sandis Šteins darbu PV padomē turpinās ar kompetenci stratēģiju izstrādēs un ieviešanas jomā. Šteins kopš 2016. gada ir PV padomes priekšsēdētājs. Tāpat Šteins šobrīd ir SIA “KOOL Latvija” valdes loceklis. Līdz šim Šteinam bijusi pieredze vadošos amatos tirdzniecības uzņēmumos, kā SIA “RIMI Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil”, kā arī apdrošināšanas uzņēmumā AAS “Balta”. Viņam ir maģistra grāds ekonomikā no Latvijas Universitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums paļaujas uz pensiju 2.līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju 2. līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja*, 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju 2. līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu demisionēt finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa paustā, ar minēto nozari jāstrādā ekonomikas ministram, nevis demisijas aicinājumā minētajiem.

"Tas nav ne veselības, ne finanšu, tas ir ekonomikas ministrs, viņam ir jāstrādā ar savām nozarēm. Tas izaicinājums, kas mums kā sabiedrībai ir, ka mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, ja uzņēmējdarbība nav īpaši pieprasīta," komentēja valdības vadītājs.

Viņš uzskata, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā, iespējams, pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," aicināja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēti Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis, informē Satiksmes ministrija.

No 2016. gada Jānis Brazovskis ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, pirms tam trīs gadus strādājis asociācijā kā padomnieks. Tāpat J.Brazovskis kopš 2013. gada ir SIA "TET" padomes loceklis. Savukārt no 2001. gada līdz 2012. gadam viņš ieņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. J.Brazovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un tiesību zinātņu bakalaura grāds, kas iegūti Latvijas Universitātē.

No 2017. gada Māris Macijevskis ir AS "HansaMatrix" valdes loceklis un finanšu direktors, no 2021. gada SIA "HansaMatrix Innovation" valdes locekli un no 2020. gada SIA "Zinātnes parks" valdes loceklis. Savukārt no 2017. gada viņš ir SIA "IQ Capital" valdes loceklis. No 2004. gada līdz 2016. gadam M.Macijevskis strādājis finanšu sektorā AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un AS "Parex banka", tostarp vadošos amatos. Viņam ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, un bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pērn izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vienlaikus pērn izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus 3,3 miljonu eiro apmērā.

Kopumā četrās lielākajās Latvija bankās pērn konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro.

Konstatēts arī 1281 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 4 459 278 eiro, un 785 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 550 eiro.

Pagājušā gada laikā izdevies novērst 4069 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 186 506 eiro, 1712 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 889 094 eiro un 175 citus krāpšanas mēģinājumus par 181 646 eiro.

Ņemot vērā šī brīža situāciju un aktuālās tendences, strauji un būtiski paplašinās pakalpojumu attālināta pieejamība un digitālo rīku aktīvāka izmantošana. Vienlaikus attīstās krāpnieku aktivitātes digitālajā vidē, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Steidzami jārisina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sabiedrībai

Db.lv, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pieejamība, gaidīšanas rindu samazināšana, pakalpojumu daudzveidība šobrīd ir Latvijas veselības sistēmas izaicinājums, norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).

Sabiedrības veselības stratēģija līdz 2027. gadam paredz nozīmīgas darbības un iniciatīvas, tomēr finanšu, cilvēkkapitāla un tehnoloģiskie resursi ir nepietiekami, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus. VADDA aicina nozares vadītājus un ekspertus uz konferenci "Nākotnes veselība", lai kopīgi diskutētu par plašākām finanšu iespējām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

"Īpaši pēdējo divu gadu laikā redzam, ka, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram aktīvi sadarbojoties, esam spējuši sekmīgāk risināt pandēmijas ietekmē radošās problēmas un situācijas. Taču redzam, ka rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības cilvēkiem, ģeopolitiskās situācijas prioritāšu maiņa ir tikai daži neskaidrību veicinoši faktori par finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajā nākotnē. Ir jāsper drosmīgi soļi ar mērķi veselības aprūpē tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas izvirzītos mērķus, lai kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus un to nodrošināšanai piesaistītu privāto kapitālu," komentē VADDA vadītājs Māris Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir gatavas atvērt maksājumu kontus Ukrainas bēgļiem, informē Latvijas Finanšu nozares asociācijā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ikvienam bēglim ir tiesības uz pamatkontu. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina klientam iespēju ieskaitīt tajā darba algu, pensiju, valsts pabalstus, mācību iestādes stipendijas un citus maksājumus, kā arī iespēju izņemt skaidru naudu kredītiestādē vai bankomātos, veikt pārskaitījumus, piesaistīt maksājumu karti un veikt norēķinus ar to.

Atbalstot Ukrainas tautu, vairākas bankas ir ieviesušas atvieglotu kārtību norēķinu konta un maksājumu kartes noformēšanai Ukrainas bēgļiem, kas Latvijā atraduši drošu patvērumu. Tāpat ir bankas, kurās konta pieteikuma izskatīšana un tā atvēršana, kā arī maksājumu kartes izsniegšana un lietošana ir bez komisijas maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktora amatam izvēlēts Fredis Bikovs

Db.lv, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā pandēmijas ierobežojumu dēļ Rīgas vecpilsētā savas durvis apmeklētājiem uz visiem laikiem slēgušas vismaz desmit agrāk populāras izklaides vietas, vēl vairāki uzņēmēji nav pārliecināti par to, cik ilgi spēs izdzīvot.

Vecrīgas ielās brīvdienu vakaros jau sen vairs neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Šobrīd viesus uzņem salīdzinoši neliels izklaides vietu skaits, jo daudzi uzņēmumi nolēmuši darbu atsākt tikai tad, kad varēs strādāt bez darba laika ierobežojumiem.

Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka kopumā valstī nozari pametuši apmēram 10–15% uzņēmumu, taču Vecrīgā situācija varētu būt vēl dramatiskāka, jo samazinājusies tūristu plūsma, bet telpu nomas maksas joprojām saglabājas augstas. Ierobežojumi netiek balstīti pētījumos Ir steidzami jākliedē maldīgā informācija, kas valda publiskajā telpā par to, ka ēdināšanas uzņēmumi saņem valsts atbalstu, atzīmē J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru