Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Piektdien par Ventspils domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Par Vītoliņu nobalsoja desmit no 13 deputātiem. Pret balsoja Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas, Jaunās konsevatīvās partijas kopīgā saraksta divi deputāti Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. Balsojumā atturējās kustības "Par!" un "Jaunās vienotības" saraksta deputāts Bruno Jurševics.

Vītoliņš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts.

Jaunajā sasaukumā Vītoliņš rosināja domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu samazināt par vienu, atsakoties no pirmā priekšsēdētāja vietnieka infrastruktūras jautājumos.

Līdz ar to mēram turpmāk būs divi vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos būs līdzšinējais mēra vietnieks Guntis Blumbergs. Savukārt otru priekšsēdētāja vietnieka amatu saglabās Aigo Gūtmanis. Par abiem kandidātiem nobalsoja desmit deputāti, pret bija divi, viens atturējās.

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Vairākas Eiropas valstis ir sākušas organizēt pirmos lidojumus savu pilsoņu evakuācijai no Tuvajiem Austrumiem, saasinoties karam šajā reģionā.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress otrdien paziņoja, ka 175 Spānijas pilsoņi ir iekāpuši plānotā reisā no Abū Dabi un dodas uz Madridi.

Repatriācijas operācijas tiek veiktas pēc tam, kad ASV un Izraēla sestdien sāka bombardēt Irānu, kas uz to atbildēja ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Komerciālā aviācija lielā daļā reģiona ir apturēta šī kara dēļ.

Saskaņā ar Madrides varas iestāžu aplēsēm pašlaik konflikta reģionā atrodas aptuveni 30 000 Spānijas pilsoņu.

Tiek plānoti jauni reisi, lai paātrinātu Spānijas pilsoņu aizbraukšanu, sevišķi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur dzīvo apmēram 13 000 Spānijas pilsoņu, sacīja Albaress.

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Viņaprāt, "Progresīvo" mēra amata kandidātam Viesturam Kleinbergam neizdosies kļūt par mēru, jo to nepieļaus Nacionālā apvienība (NA), tā kā tas NA būtu "nāves spriedums".

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis, Rīgas domē ievēlētais līdzšinējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks velētos pretendēt uz vicemēra amatu, to viņš apliecināja intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vaicāts, vai pašvaldībai būtu vajadzīgi divi vai trīs vicemēri, viņš teica, ka tas vēl ir sarunu jautājums, tomēr, viņaprāt, nav būtiski vai tie ir divi vai trīs.

Tomēr Sprindžuks vēlētos pretendēt uz vienu no tiem. Tas varētu būt vicemēra amats Rīgas metropoles jautājumos, viņš teica.

"Man ir pamats domāt, ka koalīcijas partneri atsauksies," sacīja politiķis.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvu veidot jauno valdošo koalīciju ir uzņēmušies "Progresīvie", runājot ar "Nacionālo apvienību" (NA), "Jauno vienotību" (JV) un AS. Kopā šādai koalīcijai būtu 34 balsis no 60.

Pirmdien notika "Progresīvo" pirmā tikšanās ar NA, otrdien "Progresīvie" tikās ar JV, bet trešdien plānota tikšanās ar AS.

Šodien, 27. februārī sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 1. aprīlī.

Vairums skolēnu (75%) izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” aptaujā norādījuši, ka plāno piedalīties Ēnu dienā, tomēr 40% jauniešu apgalvo, ka ir grūti vai drīzāk grūti izvēlēties, kur iet ēnot.

Pateicoties izglītības Fonda AUGT atbalstam, šogad Ēnu dienas platforma piedāvās jauniešiem iespēju ātri un ērti piemeklēt tieši sev piemērotākās enudiena.lv publicētās vakances. Atbildot tikai uz 11 jautājumiem, vakanču tests palīdzēs jauniešiem apzināt savas intereses, noteikt personības tipam atbilstošākās profesijas un, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtos personalizētos ieteikumus, atrast tieši sev piemērotākās vakances un potenciālos karjeras virzienus. Tests ir veidots, iedvesmojoties no Džona Holanda personības un vides saderības teorijas (RIASEC), pielāgojot to mūsdienu jauniešu karjeras izvēles kontekstam.

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Kad pārdzīvoti pirmie drebelīgie darbības gadi un sasniegta zināma stabilitāte, katrs uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras vēl ar kādu kritisku brīdi. Tā ir vadītāja maiņa. Vidē, kurā temps tikai palielinās un prasības pret vadītājiem ir arvien augošas, pat izcilākie talanti nespēj kalpot un augt vienas organizācijas ietvaros mūžīgi. Tāpēc uzņēmuma vadītāja maiņa nav jautājums, kura varbūtību vispār apšaubīt. Jautājums tikai – kad tas notiek un kā pēc iespējas labāk sagatavot uzņēmumu šim brīdim.

Plāns ir tāds, ka plāna nav

Kā rāda Harward Business Review dati, 63% privāto uzņēmumu pēctecības plāna nav. Tai pat laikā vidējais S&P 500 uzņēmumu vadītāju vidējais vecums ir 58 gadi. Tiktāl daudzsološi. Vidējais laika posms, ko viena uzņēmuma vadībā pavada augstākā līmeņa profesionāļi šodien ir 3-5 gadi. Kas interesanti, sievietes savu karjeras izaugsmi visbiežāk īsteno viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, sākot darbu kā zemāka līmeņa speciāliste pēc studiju beigšanas, kam seko lēna un pacietīga kāpšana augšup pa karjeras kāpnēm līdz vidējā un visbeidzot augstākā līmeņa vadības amatiem. Savukārt vīrieši karjeras izaugsmi biežāk īsteno, mainot uzņēmumus. Tāda ir mazo valstu un tirgu realitāte. Lielajos tirgos uzņēmumi piedāvā daudzveidīgākas izaugsmes iespējas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Katru gadu, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai, atkal aktualizējas jautājums par sieviešu un vīriešu iespējām darba tirgū, t.sk. par vienlīdzīgu atalgojumu. Šis gads ir īpašs, jo no jūnija Latvijā spēkā stāsies ES darba samaksas pārredzamības direktīva (Labklājības ministrija izstrādā un pieņems nacionālo likumu šīs direktīvas ieviešanai).

Direktīva paredz stiprināt mehānismus, lai praksē nodrošinātu vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu un šogad šie principi Latvijā kļūs ne tikai par diskusiju objektu, bet par konkrētu pienākumu.

Nepielāgotā atalgojuma atšķirība 15,8%

Vidējais atalgojums vīriešiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 35 000 eiro gadā, savukārt sievietēm - 30 000 eiro. Starpība ir 15,8%. Kaimiņvalstīs atšķirība ir vēl lielāka - Lietuvā tā ir 17,8%, bet Igaunijā sasniedz 20,7%. Šie rādītāji ir pietiekami būtiski, lai radītu iespaidu par sistemātisku nevienlīdzību. Taču ir svarīgi saprast, ko tieši mēra šie skaitļi? 15,8% ir tā sauktais nepielāgotais atalgojuma atšķirības rādītājs. Tas atspoguļo kopējo ekonomikas struktūru, t.sk. nozaru sadalījumu, amatu proporcijas, darba slodzes atšķirības, mainīgā atalgojuma īpatsvaru. Šī atšķirība neveidojas tikai viena amata ietvaros. Tā veidojas karjeras attīstībā un profesionālajās izvēlēs, kur nozīme ir gan nozares specifikai, gan organizāciju struktūrai.

Uzņēmumi arvien vairāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku noturēšanu un nākamo līderu attīstību. Starptautiskā līderības pētījuma “Global Leadership Forecast” dati liecina, ka 59% organizāciju vadītāju par lielāko izaicinājumu uzskata tieši talantu piesaisti un noturēšanu, vēl 50% izceļ nākamo līderu sagatavošanu.

Vienlaikus mazāk nekā puse organizāciju vadītāju vērtē savus kolēģus kā labus līderus un tikpat maz darbinieku uzticas savam tiešajam vadītajam, kas mudina domāt – lai sekmētu līderu attīstību organizācijā, nepieciešams atbalsts no malas. Cilvēki daudz biežāk vēlas atbalstu un motivāciju no mentoriem ārpus organizācijas, jo tas ļauj runāt atklātāk, izvairīties no hierarhijas barjerām un iegūt neitrālu skatījumu. Mentors “no malas” tiek uztverts kā objektīvāks un pieejamāks.

Lai gan daudzi vadītāji un darba devēji ir gatavi kļūt par mentoriem saviem darbiniekiem un dalīties pieredzē, ne visi darbinieki jūtas droši atklāti runāt ar tiešo vadītāju par šaubām, kļūdām vai par vēlmi mainīt karjeras virzienu vai īstenot savu biznesa ideju. Cilvēki mēdz uzskatīt, ka šādas sarunas ar tiešo darba devēju, mazinās viņu vērtību kā darbiniekam vai ietekmēs karjeras izaugsmes iespējas. Mentora galvenais uzdevums ir klausīšanās, dalīšanās pieredzē un drošas, atklātas vides veidošana, kur iespējams runāt brīvi. Tas ir sadarbības partneris, kurš neuzspiež savas idejas, bet palīdz attīstīt pašvadītu izaugsmi. Mentorējamais tiek iedrošināts uzņemties atbildību, apzināties savas stiprās puses un analizēt izaicinājumus.