Citas ziņas

Ar kuģīti “Jūrmala” uz Jūrmalu

Aivars Mackevics [email protected],30.04.2003

Jaunākais izdevums

Sākot ar sestdienu, 3.maiju, katru sestdienu un svētdienu atkal uz Jūrmalu kursēs kuģītis “Jūrmala”. Pēc veiksmīgas kuģošanas pagājušajā sezonā, kad kuģītis “Jūrmala” pārvadāja ap 8 000 pasažieru, arī šogad ikvienu gaida romantisks ceļojums pa trim upēm. No Rīgas pa Daugavu, kur paveras krāšņs skats uz galvaspilsētu, tad, aizpeldot garām Rīgas ostas dispečera ēkai, tautā sauktai par “Miroņgalvu”, tas iegriežas Buļļupē, kur var ieraudzīt Mīlestības saliņu un citas interesantas vietas. Pēc iebraukšanas Lielupē, kuras krastos var ieraudzīt Jūrmalas palieņu pļavas un Jūrmalai raksturīgās ēkas Lielupes krastos, kuģītis piestās Majoru piestātnē. Pēc neliela pārtraukuma tiek piedāvātas arī vienu stundu ilgi braucieni ar kuģīti pa Lielupes upi, kuru gaitā var vērot skaisto un saulaino Jūrmalu. Braucienu laikā kuģīša restorānā var iegādāties atspirdzinošus dzērienus un uzkodas. Neaizmirstami būs dzimšanas dienas, kāzu, izlaiduma un citu pasākumu svinēšana uz kuģīša “Jūrmala”. Brauciena cena maršrutā Rīga – Jūrmala ir 2 Ls Brauciena pa Lielupi cena ir 1 Ls Bērniem līdz 7 g.v. – bezmaksas Sīkāka informācija: Jūrmalas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļā

Citas ziņas

JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES SĒDES DARBA KĀRTĪBA 2007.GADA 30.AUGUSTĀ

,24.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Citas ziņas

Jūrmala –pieprasītākais Baltijas kūrorts Krievijā.

Aivars Mackevics [email protected],04.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Jūrmala prezentēja sevi Maskavā lielākajā Krievijas tūrisma gadatirgū “MITT 2003”. Jāatzīmē, ka Krievijas tūristi sastāda lielāko daļu no Jūrmalas ārzemju viesiem un Jūrmala Krievijā ir labi zināms kūrorts, tāpēc izstādē Jūrmala piedalījās ar atsevišķu stendu. Stendā aktīvi un draudzīgi darbojās gan Jūrmalas tūrisma uzņēmēji, gan lielākās Maskavas tūrisma firmas, kuras piedāvāja atpūtu Jūrmalā. Atpūsties Jūrmalā joprojām ir prestiži un pakalpojumu augstās cenas Krievijas tūristus neatbaida. Armands Muižnieks, Jūrmalas pilsētas domes tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītājs: “Bija tiešām patīkami redzēt stendā cilvēkus, kurus vieno mīlestība pret Jūrmalu, jo visi stenda dalībnieki ļoti aizraujoši un ar azartu stāstīja par atpūtas iespējām Jūrmalā. Patīkami, ka vairāki Jūrmalas viesnīcu un pat nelielu viesu māju vadītāji apmeklēja šo izstādi. Tas nozīmē, ka Jūrmalas viesnīcas darbojas mūsdienīgi un profesionāli.” 27.martā Jūrmalas stendā notika jaunā ceļveža par Latviju krievu valodā prezentācija. Grāmatu par tūrisma iespējām Latvijā ir laidusi klajā izdevniecība “АЯКС-Пресс”, sadarbojoties ar Krievijas ceļojumu biroju “Baltic Service”, viesnīcu “Lielupe”, Latvijas tūrisma aģentūru “Latvia Tours” un uzņēmumu “Rīga Taxi”. MITT izstādi apmeklē daudzi tūrisma profesionāļi. Jūrmalas stendā vien tika uzskaitītas ap 900 ceļojumu aģentūras, kuras izrādīja interesi par sadarbību ar Jūrmalu. Tomēr kā būtisku šķērsli Krievijas tūristu pieplūdei Latvijā, var minēt ne tikai vīzas saņemšanas kārtību, bet arī negatīvo propagandu, ko veic Krievijas masu mediji, un kuras rezultātā daudzi krievi vienkārši baidās braukt uz Latviju, jo domā, ka ”šeit neviens nerunā krieviski un krievus te nemīl”. Jūrmalas domes pārstāvjiem šajā izstādē prioritārā nozīme bija tieši kontaktu dibināšana ar Krievijas preses pārstāvjiem. Armands Muižnieks: “Izstādes laikā mēs iepazināmies ar lielo tūrisma izdevumu redaktoriem, kuri izrādīja interesi un gatavību publicēt rakstus par Jūrmalu.” Jūrmalas priekšrocības Krievijas tirgū ir vecākās paaudzes nostaļģija un atmiņas, jo ļoti daudzi ir šeit bijuši un labprāt aizbrauktu vēl, kā arī lielu lomu spēlē bagāta ar pasākumiem vasaras sezona, kad Jūrmalā uzstājas un atpūšas daudzas Krievijas “zvaigznes”. Arī nestabilā politiskā situācija Tuvo Austrumu reģionā lielā mērā ietekmē tūrisma attīstību, kas Baltijas jūras reģionam šajā situācijā ir labvēlīga. Valentīns Ļubļinskis, viesnīcas “Lielupe” komercdirektors: “Mēs esam ļoti pateicīgi Jūrmalas domei par ideju ierīkot atsevišķu Jūrmalas stendu. Izstādes laikā cilvēki aktīvi interesējās par iespējām atpūsties viesnīcā “Lielupe”. Lielu uzmanību pievērsa arī bagāta pasākumu programma – “KVN”, “Jaunais Vilnis” un koncerti , pēc kā var spriest, ka Jūrmala sāk atdzīvoties un Krievijas tirgū tā joprojām ir populāra atpūtas vieta.” Dace Bleiere, viesnīcas “Majori” direktore: “Ar patiesu prieku jāatzīmē, ka ļoti izteikti bija jūtama pastiprināta interese par Jūrmalu, par ko liecināja daudzie jautājumi gan no tūrisma firmu pārstāvjiem, gan no potenciālajiem individuālajiem tūristiem. Tika noslēgti sadarbības līgumi ar tūrisma firmām par konkrētām rezervācijām uz vasaras periodu. Var uzskatīt, ka kopā ar Jūrmalas domi, Jūrmalas viesnīcām un tūrisma firmām, kas pārstāvēja Jūrmalu, tika veikts liels darbs tūrisma nozares attīstīšanai mūsu pilsētā.” Natālija Fjodorova, Maskavas tūrisma firmas “Intercentr Alfa” direktore: “Tas, ka Jūrmala piedalījās izstādē, ir liels solis Jūrmalas tūrisma attīstībā, un mēs vienmēr esam gatavi atbalstīt Jūrmalu. Vienīgais ieteikums stenda organizētājiem, lai turpmāk Jūrmalas stends būtu lielāks un katram dalībniekam būtu atsevišķa darba vieta, kā arī būtu labi, ja Jūrmalas stends būtu kopā ar Latvijas stendu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Eksperti

Bagāts Jūrmalas kūrorts kā Latvijas ekonomikas virzītājspēks un eksporta prece

Aldis Lezdiņš, Jūrmalas kūrorta un tā attīstības patriots,02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Nekustamais īpašums

Sagaida lielu interesi par īpašumiem Jūrmalā

,28.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Citas ziņas

Jūrmalas tūrisma attīstības tendences 2005.gadā

Aivars Mackevics [email protected],05.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldība maija brīvdienas aicina pavadīt Jūrmalā, kur būšot padomāts par kultūras, aktīvās atpūtas, dabas un putnu mīļiem.

No 1. līdz 4.maijam tiks piedāvāti īpaši pasākumi – vairāku pilsētas tūrisma objektu apskatīšana bez maksas, vizināšanās ar upes kuģīti ar 50 procentu atlaidi un Putnu dienas ar atrakcijām Ķemeru nacionālajā parkā.

Bez maksas savas ekspozīcijas apskatīt no 1. līdz 4.maijam piedāvā šādi pilsētas muzeji: Aspazijas māja - māja, kurā dzejniece pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus. Muzejā skatāma pastāvīgā ekspozīcija Aspazijas dzīve un daiļrade 1933. – 1943., kā arī izstādes. Muzejs atvērts: otrdien – sestdien 11.00 – 17.00.

Jūrmalas brīvdabas muzejs ar 19.gs. beigu – 20.gs. sākuma piekrastes autentisku zvejnieku sētu un tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm, laivām, enkuru kolekcijām, lielāko virvju kolekciju Latvijā. Muzejs atvērts: otrdien – svētdien 10.00 – 18.00.

Citas ziņas

Tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par desmit procentiem

,29.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem kopējais tūristu skaits, kas vidēji Jūrmalas kūrortpilsētā apmetušies uz četrām dienām, 2007.gada pirmajā pusgadā bija 52 810, kas ir par desmit procentiem vairāk nekā 2006.gada pirmajā pusgadā.

Statistikā tika apkopota informācija no 31 tūristu mītnes. Kopumā var secināt, ka 38% no šā perioda Jūrmalas viesiem bija no Latvijas, bet 62% no ārzemēm.

Gada sākumā un līdz pat jūnija mēnesim pilsētas viesi vairāk bija iecienījuši Jūrmalas kūrorta procedūras, ko piedāvā rehabilitācijas centros, kūrortviesnīcās, SPA centros un "Līvu akvaparkā". Veselības uzlabošanas un SPA tūrisma iespējas Jūrmalā ir plašas, augstas kvalitātes un par salīdzinoši zemākām cenām nekā Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs. Turklāt kūrorta ārstniecības procedūras un SPA centru sniegtie pakalpojumi pilsētas viesiem ir pieejami visu gadu, kas mazina sezonalitātes problēmu un veicina tūristu ilgāku uzturēšanos Jūrmalā, kas ir arī viens no stratēģiskajiem tūrisma attīstības mērķiem. Tāpat sezonalitātes problēmu samazina arī Jūrmalas uzņēmēju aktīvā darbība biznesa tūristu piesaistē. Biznesa tūristi ir iecienījuši apmeklēt Jūrmalu ziemā un pavasarī, kad konferences un seminārus var rīkot turpat, kur ir iespēja apmeklēt atveseļošanās un relaksējošās SPA procedūras.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūristu skaits Jūrmalā audzis par 17%

Žanete Hāka,25.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

Citas ziņas

Atsāksies kuģīšu satiksme starp Jūrmalu un Rīgu

,14.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties siltajam un saulainajam laikam, savu sezonu uzsāk arī kuģītis New Wave, kas no 16.maija katru dienu dos iespēju ar upes kuģīti atbraukt no Rīgas uz Jūrmalu un otrādi.

Upes kuģīšu satiksme starp Rīgu un Jūrmalu atsākas pēc Jūrmalas pilsētas domes iniciatīvas. Pērn tiesības organizēt šos izklaides braucienus pašvaldība atvēlēja divām kompānijām, ar kurām tika noslēgti sadarbības līgumi, kuri paredz, ka Jūrmalas pilsētas dome nodrošina kompānijas ar Majoru kuģu piestātnes izmantošanu par brīvu, tāpat Jūrmalas pilsētas dome par saviem līdzekļiem veic reklāmas un mārketinga pasākumus. Savukārt kuģīšu kompānijas nodrošina regulārus reisus no Rīgas uz Jūrmalu (Majoru piestātni), reisus pa Lielupi un no Jūrmalas uz Rīgu.

Upes kuģītis New Wave spēj uzņemt gandrīz simts pasažieru un skaistā ceļojuma laikā tos nogādāt līdz Jūrmalas kūrortpilsētai. Kuģītis kursēs visas vasaras garumā katru dienu no piestātnes Rīgā, krastmalā netālu no skulptūras Lielais Kristaps. Braucienu uz Jūrmalu tas uzsāks plkst. 11.00 un pēc divarpus stundām nonāks Jūrmalas pilsētas centrā Majoros. No Majoru piestātnes kuģītis atties plkst. 19:00.

Finanses

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db,31.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Citas ziņas

Jūrmala pagarina kūrorta sezonu

Aivars Mackevics [email protected],29.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Ar starptautisko pilsētbūvniecības plenēru par laukuma Pils ielā 1 iespējamo apbūvi, kuru Jūrmalas pilsētas dome rīkoja no 22. līdz 26. septembrim, faktiski ir noslēgusies šī gada kūrorta sezona, kas bija īpaši spraiga un veselu mēnesi garāka, nekā līdz šim,” aizvadīto vasaru rezumē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis. „Jūrmalas pilsētas dome sistemātiski strādā pie tā, lai kūrorta sezonu pagarinātu un ar laiku pārtrauktu pilsētas atkarību no ekonomiskās un sabiedriskās dzīves sezonalitātes, kas pēc Latvijas kūrortu sistēmas sabrukuma ir iezīmējusies īpaši uzskatāmi. Gandarījumu rada tas, ka šajā ziņā esam guvuši panākumus. Mūsu mērķis ir kūrorta sezonu pagarināt vēl vairāk.” Šovasar Jūrmalā notikuši vairāk nekā 200 kultūras, tradīciju un sporta pasākumi. Starp nozīmīgākajiem un lielāko sabiedrības interesi izraisījušie minami pirmām kārtām lielie festivāli – starptautiskais jauno izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”, konkurss „Raimonda Paula jaunās zvaigznes Jūrmalā”, IV starptautiskais bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska”, V starptautiskais pop-rok grupu festivāls „Tu esi pamanīts” un citi. Vērienīgi izdevās tradicionālie Jomas ielas svētki ar līdz šim vēl Latvijā nepieredzētām skatuvēm virs ielas. Kultūras un sporta pasākumu kompleksu noslēdza retro automobiļu salidojums, kas aptvēra visu pilsētu. Lai palīdzētu pilsētas viesiem orientēties, izvietotas 56 jaunas norādes uz tūrisma objektiem. Šis darbs tiks turpināts. Pašvaldība veikusi lielu darbu, lai Jūrmalai piesaistītu tūristus un popularizētu mūsu kūrortu ārpus Latvijas robežām. Jūrmalas dome ar savu atsevišķu stendu ir piedalījusies gan Rīgas lielākajā tūrisma gadatirgū „Balttour 2004”, gan līdzīgos gadatirgos Minskā (Baltkrievija) un Viļņā (Lietuva), ar pilsētā piedāvāto pakalpojumu klāstu iepazīstinot kaimiņvalstu iedzīvotājus. Gan Latvijas, gan visu Baltijas valstu kopējā stendā Jūrmala tika pārstāvēta arī tūrisma gadatirgos Helsinkos (Somija) un divas reizes Maskavā (Krievija). Informatīvie materiāli par Jūrmalu prezentēti arī Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas un Anglijas tūrisma izstādēs. Klajā laisti seši dažādi tūristiem domāti izdevumi par Jūrmalu, tai skaitā, brošūra „Jūrmala – pilsēta uz viļņa 2004”, fotoceļvedis „Jūrmala”, pilsētas karte, pat avīzes speciālizlaidums somu valodā un buklets „Jūrmala” lietuviešu valodā. Par Jūrmalu lielu interesi sākuši izrādīt ārvalstu žurnālisti. Šogad pašvaldība uzņēmusi un ar pilsētas aktualitātēm iepazīstinājusi prāvas preses pārstāvju grupas no Lietuvas, Vācijas, Japānas, Čehijas un Anglijas. Palielinājusies arī dažādu valstu oficiālo personu interese. Pašvaldības viesi 2004. gada deviņos mēnešos ir bijuši Krievijas tūroperatori, Zviedrijas Skanes reģiona pašvaldību 60 pārstāvju delegācija, Vācijas kūrrotoloģijas speciālisti, Austrijas tirdzniecības palātas delegācija, Saksijas (Vācija) federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas delegācija, Meklenburgas-Priekšpomerānijas (Vācija) ekonomikas ministra Dr. O. Ebnera vadītā delegācija, Ukrainas valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, Vācijas Bundestāga viceprezidentes Dr. S. Kastneres vadītā delegācija, Valonijas tūrisma komisārs un citi. Sezonas vainagojums bija plašu rezonansi sabiedrībā un valdības aprindās guvušie starptautiskie pasākumi: Jūrmalas sadraudzības pilsētu konference „Ķemeru kūrorts un tā apkārtne” un pirmā kūrorta konference, kurā piedalījās arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Pieredze liecina, ka šāda veida aktivitātes, informējot un ieinteresējot ārzemniekus, īsto atdevi dod nākamajā un pat aiznākamajā sezonā. Avots: Jūrmalas pilsētas dome

Citas ziņas

Ziemassvētku pasākumu kalendārs Rīgā, Liepājā un Jūrmalā

Atis Rozentāls, Agrita Aune, Vēsma Lēvalde Db,23.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Pakalpojumi

Par caurlaidi Jūrmalā varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā

Zane Atlāce - Bistere,29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Citas ziņas

Jūrmala saņem balvu par labāko stendu Baltkrievijas tūrisma gadatirgū

Aivars Mackevics [email protected],22.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 14. - 17. aprīlī Latvijas karogs starp daudziem citiem otro reizi plīvoja Minskā pie Expocentra ieejas. Otro reizi Latvija tika pārstāvēta lielākajā starptautiskajā tūrisma gadatirgū „OTDIH 2004” Minskā. Arī šoreiz Latviju gadatirgū pārstāvēja tikai kūrortpilsēta Jūrmala. Likumsakarīgi, ka tieši Jūrmala piedalās šajā izstādē, jo Baltkrievijas tūristi veido 10 procentus no kopējā Jūrmalas tūristu skaita un viņi pavada pilsētā vidēji 19 dienas. Šis tirgus ir stratēģiski svarīgs Jūrmalai, jo baltkrievi pamatā brauc ar mērķi atpūsties un uzlabot veselību, kas vistiešāk atbilst pilsētas attīstības stratēģiskajam virzienam. Kopā ar Jūrmalas pilsētas domi jaunajā Jūrmalas stendā darbojās pārstāvji no „Līvu Akvaparka”, viesnīcām „Lielupe”, „Majori”, „Eiropa”, „Odisons” un kūrortviesnīcas „Baltic Beach Hotel”. Visi stenda dalībnieki bija ļoti apmierināti ar veiksmīgo darbu stendā un atzīst, ka interese bija liela un radās daudz jaunu biznesa kontaktu. Izstādes apmeklētāji uzdeva neskaitāmus jautājumus par aktīvo atpūtu Jūrmalā un kūrortārstniecības iespējām mūsu pilsētā, dalījās ar saviem iespaidiem un atmiņām. Izstādes noslēgumā Jūrmala saņēma diplomu no izstādes organizētājiem par labāko stendu un par radošu pieeju prezentācijas rīkošanā. 15.aprīlī izstāžu centrā tika rīkota prezentācija „Jūrmala: atpūta un kūrorta ārstniecība”, kurā piedalījās Jūrmalas pilsētas domes Jūrmalas domes tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītāja p.i. Gunta Ušpele, LR Vēstniecības Baltkrievijā 2.sekretāre konsulārajos jautājumos Marija Jegoruškina, Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes Kūrortu darba centra priekšnieks Oļegs Mihailovs, Baltkrievijas tūrisma kompānijas direktore Elvīra Kima un aviokompānijas „air Baltic” pārdošanas daļas viceprezidents Grigorijs Pomerancevs. Pēc oficiālajiem ziņojumiem starp klātesošajiem preses pārstāvjiem un tūrisma profesionāļiem tika izlozēta balva - ceļojums uz Jūrmalu rudenī, kuru ieguva Baltkrievijas tūrisma kompānijas „Dolsan” darbiniece. Prezentācijas neoficiālajā daļā viesi baudīja kokteili „Jūrmalniece” - Jūrmalas restorānu vizītkarti. Par to, ka pasākums izdevies liecina tas, ka jau nākamajā dienā Baltkrievijas televīzijas ziņu raidījumos rādīja sižetu par Jūrmalu, tās dalību gadatirgū un preses konferences dalībnieku intervijām. Lai stendam piesaistītu vairāk apmeklētāju un radītu lielāku publicitāti, 16.aprīlī tika rīkota loterija izstādes apmeklētājiem. Apmeklētāji aktīvi atbildēja uz loterijas jautājumiem par Jūrmalu un saņēma piemiņas suvenīrus no aviokompānijas „airBaltic”, tūrisma kompānijas „Latinserviss”, Jūrmalas pilsētas domes, kempinga „Nemo”, viesnīcām „Eiropa”, „Majori” un „Lielupe”, „Līvu Akvaparka”. Avots: Jūrmalas pilsētas Dome

Citas ziņas

Jūrmalas dome un Sanktpēterburgas valdības Informatīvais darījumu centrs vērtē vasaras tūrisma sezonas rezultātus

,10.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga. Apaļais galds "Kā Jūrmalā vērtē vasaras tūrisma sezonas rezultātus: sasniegumi, problēmas, perspektīvas"

2007. gada 12. septembrī plkst. 12.00 Jūrmalas pilsētas domes sēžu zālē (Jūrmala, Jomas iela 1/5) notiks sanāksme par tēmu "Kā Jūrmalā vērtē vasaras tūrisma sezonas rezultātus: sasniegumi, problēmas, perspektīvas". Sanāksme norisināsies, sadarbojoties Sanktpēterburgas valdības Informatīvajam darījumu centram Rīgā un Jūrmalas pilsētas domei. Sanāksmes dalībnieki apņēmušies izanalizēt vasaras sezonas rezultātus un tūrisma sakaru starp Jūrmalu un Sanktpēterburgu attīstības perspektīvas.

Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala šobrīd ir pelnīti populāra Krievijas tūristu vidū un saprotams, ka viņus interesē, kādi jaunumi sagaida kūrortpilsētā, ko jūrmalnieki dara, lai pilnveidotu atpūtas iespējas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot šīs vasaras mainīgajiem laika apstākļiem, pasažieru kuģīšu saimnieki par sezonu nežēlojas; lai regulētu kuģošanu iekšējos ūdeņos, top jauni noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar ievērojami siltāku laika apstākļu atnākšanu pieaugusi arī interese par izbraukumiem ar kuģīti pa Daugavas un Rīgas kanāla ūdeņiem. Tiesa, arī līdz šim par sezonu nevar sūdzēties, būtisks braucēju kritums nav novērots. Siltā laikā kuģīšu klientu vidū parādās vairāk vietējo iedzīvotāju, savukārt tūristi brauc arī sliktākos laika apstākļos – ja, apciemojot Rīgu, viņi ir nolēmuši izbraukt ar kuģīti, tad to dara, DB stāsta SIA Kanāla motorlaivu kompānija (zīmols Riga by canal) izpilddirektore Iveta Skane. Tūristi ir galvenie klienti – šogad izbraucienos dodas daudz vāciešu, francūžu, itāļu. Atskatoties uz līdzšinējo sezonu, viņa lēš, ka klientu samazinājums varētu būt 10% robežās, taču objektīvi sezonu varēs novērtēt tikai pēc tās noslēgšanās oktobrī.

Citas ziņas

Jūrmalai grib piesaistīt Krievijas tūristus

,18.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu atpūtu Jūrmalā arī rudenī un ziemā, kā arī iepazīstinātu ar jauniem piedāvājumiem, 22. – 24.oktobrī Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar lidsabiedrību Air Baltic organizē Kaļiņingradas tūrisma aģentūru un preses pārstāvju vizīti Rīgā un Jūrmalā, Db.lv informēja Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka p.i. Veronika Ramāne.

Vizīti atspoguļos Kaļiņingradas TV kanāla Kaskad žurnālisti.

Vizītes laikā ir paredzētas ekskursijas pa Rīgu un Jūrmalu ar populārāko objektu apskati, SPA procedūru baudīšanu, naktsmītņu nolūkošanu un Līvu Akvaparka apmeklējumu. TV žurnālistiem ir ieplānota tikšanās ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Raimondu Munkevicu.

Vizītes ideja radās Kaļiņingradas tūrisma darba semināra laikā, redzot milzīgo tūrisma aģentūru interesi sadarboties ar Latviju. Jau gadu Kaļiņingradā strādā Latvijas pārstāvniecība, kas būtiski atvieglo vīzu kārtošanas procesu. Šādas vizītes tiek organizētas ar mērķi dot iespēju cilvēkiem, kuri ceļojumu aģentūrās kā tūrisma objektu piedāvā Jūrmalu, pašiem ieraudzīt un izbaudīt to, par ko viņi stāsta citiem. Tas nodrošina aktīvāku produkta virzīšanu, kā arī pareizu un pilnīgu informāciju.

Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele,05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db,08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Citas ziņas

Jūrmala tika prezentēta konferencē "Corporative Travel management"

,21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Minskā, viesnīcas "BELARUS" semināru telpās notikušajā konferencē "Corporative Travel management", ko rīkoja airBaltic pārstāvniecība Minskā, Jūrmalas pilsētas dome prezentēja Jūrmalu kā MICE tūrisma un incentive galamērķi, liekot uzsvaru uz konferenču, semināru un atpūtas iespējām rudens, ziemas un pavasara sezonā.

Jūrmalas kūrortpilsēta tika prezentēta ne tikai kā Baltijas lielākā kūrortpilsēta, bet arī kā biznesa tūrisma galamērķis Baltijā.

Jūrmala ir unikāls biznesa tūrisma galamērķis, kur var vienuviet apvienot kā darbu, tā arī atpūtu, veselības atjaunošanu un relaksāciju, līdz ar to baltkrievu tūristiem Jūrmalas kūrortpilsēta ir gan pievilcīgs biznesa tūrisma galamērķis, gan atpūtas un kūrorta pakalpojumu iespēju galamērķis.

Interese par Jūrmalu bija neviltota, tāpat tika atbalstītas idejas Jūrmalā rīkot konferences vai korporatīvus pasākumus.

"Neformālās apspriedēs ar Baltkrievijas un Latvijas airBaltic pārstāvjiem secinājām, ka interese par Jūrmalu baltkrieviem arvien pieaug. Līdz 2007.gada beigām vīzas uz Latviju baltkrieviem būs bez maksas, bet, Baltijas valstīm iestājoties Šengenas zonā, Baltkrievijas pilsoņiem būs iespēja ar vienu Šengenas vīzu ceļot visā Šengenas zonā. Galvenie mīnusi vīzai ir tādi, ka tā būs dārga un tas var samazināt interesi par Latviju atverot citus galamērķus, kā Francija, Spānija, Vācija utt.," iespaidos par konferenci dalās Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadošā speciāliste tūrismā Inga Salmiņa.

Nekustamais īpašums

Valtere: Vissliktākajā situācijā atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā

LETA,11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasītāji bieži apgalvo, ka publiska netīrās veļas mazgāšana viņiem derdzas, taču dzeltenās preses reitingi liecina par pretējo. Šķiet, cilvēki vēlas tieši to – maizi un izklaides – un liekuļo, noliedzot savu interesi par privāta rakstura ziņām. Par to uz sarunu aicināju Izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāju Aiju Simsoni, kura ne vien izdod žurnālu Kas Jauns, bet arī pati kādu laiku bijusi preses uzmanības centrā.

picturegallery.4385a834-7083-4733-b114-3d7caedd01ba

Protams, ir ierasts, ka pēdējo divu gadu laikā mediji interesējas tikai par skandalozo tiesas procesu, kurā iesaistīta Aijas Simsone, un neliegšos – arī es nenocietos, nepajautājot, kā tas attīstās tālāk. Taču Aija ir nepiekāpīga, vien norāda, ka tiesvedība ir atsākusies, taču viņa nevēlas vairs par to runāt. Punkts. Nav noslēpums, ka sabiedrība par Aiju ir izveidojusi gana daudz stereotipu – konservatīva, agresīva, veiksmīga, Aija ejot «pāri līķiem», lai sasniegtu savus mērķus. Miljonāra sieva, kurai viss tiek pasniegts uz šķīvīša ar zilu maliņu. Tāpēc šīs sarunas mērķis ir palūkoties, kas aiz šiem stereotipiem slēpjas. Iespējams, sākot lasīt šo interviju, daudzi jutīsies vīlušies, jo tas patiešām nebūs kārtējais pikantais stāsts par krūšu implantiem, bet saruna par patriotismu un pozitīvo domāšanu. Jā, blondīne mēdz domāt arī par to, ironizē Aija.

Citas ziņas

Jaunais vilnis varētu notikt Rīgā; dome darīšot visu iespējamo, lai tā būtu

LETA,08.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga, liecina laikrakstā Čas publicētais īsais festivāla veidotāja un komponista Igora Krutoja paziņojums.

Krutojs savā paziņojumā norāda, ka sadarbība starp Jūrmalas domi un festivāla rīkotājiem sasniegusi tādu robežu, ka viņš neredz nekādu iespēju tālākai sadarbībai.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēsta, ka I. Krutojs ir ieradies Rīgā, lai tiktos ar mēru Nilu Ušakovu, kurš, savukārt, esot izteicies, ka dome darīs visu iespējamo, lai festivāls notiktu Rīgā.

Db.lv jau ziņoja, ka starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā, iespējams, vairs nenotiks. Konkursam tuvu stāvošais komponists Raimonds Pauls portālam db.lv apstiprināja, ka konkursa organizatori šobrīd gatavo paziņojumu par to, ka Jūrmalā šis pasākums vairs nenotiks. Viņi nevarot atrast kopīgu valodu ar pilsētas vadību un esot arī dažādi saimnieciski jautājumi. Vaicāts, kurā vietā turpmāk Jaunais Vilnis varētu notikt, R. Pauls sacīja, ka viņa rīcībā nav šāda informācija, bet droši vien tiks meklēta vieta pie jūras.