Būve

Arčers un Merks saņēmuši 8 miljonu eiro no NATO būvdarbiem Ādažos un Lielvārdē

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Divi Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA Arčers un SIA Merks ir saņēmuši 8 miljonu eiro finansējumu no NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras, lai veiktu ēku remontdarbus Ādažu militārājā bāzē un Lielvārdes aviācijas bāzē, informē ASV vēstniecībā Rīgā.

Abi ASV finansētie projekti Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros ir pirmie Baltijas valstīs un ir daļa no centieniem stiprināt ASV apņemšanos atbalstīt savu sabiedroto spējas drošību un teritoriālo integritāti Baltijas reģionā.

Ādažu militārās bāzes projekta izmaksas ir aptuveni 7 miljoni eiro, kur būvdarbu laikā tiks uzlaboti šaušanas poligoni un nodarbību teritorija, kā arī tiks veikti remontdarbi noliktavu un apkopes ēkās. Lielvārdes aviācijas bāzes projekta izmaksas ir 1 miljons eiro, kur tiks būvētas noliktavas telpas, renovētas dzīvojamās telpas un uzlaboti piebraucamie ceļi.

Abu projektu realizācija notikusi ASV Bruņoto spēku virspavēlniecībai Eiropā, ASV Armijai Eiropā, ASV Gaisa spēkiem Eiropā un ASV vēstniecībai Latvijā sadarbojoties ar Latvijas Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2017. gada vasarā.

Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas (EII) finansējums palīdz uzlabot NATO spēku spējas, gatavību un reaģēšanu, galvenokārt finansējot rotācijas spēku klātbūtni Austrumeiropā, kā arī uzlabojot vietas, kur notiek karavīru zemes un gaisa apmācības. 2015. gadā ASV Kongress īpaši atvēlēja 175 miljonus ASV dolāru Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas, Rumānijas, Bulgārijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes valdību atbalstam.

EII iekļauti 985 miljoni ASV dolāru kā daļa no 2015. gada Konsolidēto un turpmāk piešķiramo līdzekļu akta, ko 2014. gada 9. decembrī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro

LETA, Db.lv, 15.01.2020

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē pērn maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni.

Avots: Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināti jauni SIA Merks padomes un valdes locekļi

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības uzņēmumam Arčers rekordapgrozījums

Lelde Petrāne, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Capitalica Asset Management" pārvaldītā fonda uzņēmums Latvijā nolēmis lauzt 48 miljonus eiro vērto līgumu ar būvkompāniju "Merks" par biroju kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, Db.lv informēja uzņēmumā.

Pasūtītājs izskata iespēju vērsties šķīrējtiesā par līgumā paredzēto soda naudu un zaudējumu atlīdzināšanu, kas var pārsniegt 3 miljonus eiro.

SIA "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars norāda, ka uzņēmums nepiekrīt "Capitalica Asset Management" viedoklim un situācijas skaidrojumam, uzskatot to par maldinošu. "SIA "Merks" uzskata "Capitalica" paziņojumā minētos faktus un apgalvojumus par nepamatotiem. Viņaprāt, iespējamai prasībai pret SIA "Merks" nav jebkāda juridiska pamata.

"Līgums, ko 2020. gada 16. jūnijā parakstīja SIA "Merks" un SIA "Hanza 14" par biznesa kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, nestājās spēkā, jo neiestājās līguma spēkā stāšanās nosacījums. Sarunas par jauna līguma parakstīšanu par "Verde" būvniecību ir beigušās, nepanākot vienošanos," skaidro A.Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jānis Markulis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes locekļi Mārtiņš Lāma, Maija Baltgalve un Dina Zaķīte.

"Arčers" pārstāve Aiga Dakule aģentūrai LETA skaidroja, ka Markulis ir izlēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus, kas nav saistīti ar būvniecību. Tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tālāko darbību, piebilda Dakule.

Šī gada sākumā tika pabeigta būvfirmas "Arčers" reorganizācija, kuras rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Arčers" valdi atstājusi valdes locekle Maija Baltgalve, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus uzņēmuma valdē no trešdienas, 8.septembra, iecelts valdes loceklis Mārtiņš Liepiņš.

Tādējādi darbu "Arčers" valdē turpina valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, kā arī valdes locekļi Juris Tarkšs un Liepiņš.

Jau vēstīts, ka šogad janvārī tika pabeigta "Arčers" reorganizācija, kurā mainījās uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs. Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" tika pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Pirms reorganizācijas "Arčers" patiesais labuma guvējs bija Armands Garkāns, bet pēc reorganizācijas par patieso labuma guvēju kļuvis Mārtiņš Lāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers šā gada pasūtījumu portfelis - 45 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā būvniecības uzņēmums SIA «Arčers» sasniedzis apgrozījumu 59,194 miljonu eiro apmērā, kas bija divas reizes vairāk nekā 2016.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,490 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Arčers» apgrozījuma kāpums skaidrojams gan ar veiksmīgu jaunu projektu apguvi, gan to, ka pērn uzsākās būvdarbi virknei objektu, kuriem 2016.gadā uzsākti projektēšanas darbi.

2017.gadā būvuzņēmums veica vairākus liela apjoma būvdarbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību, kā arī NATO un privāto finansējumu. «Uzņēmums ieguva tiesības papildus realizēt projektus, kas saistīti ar militāro infrastruktūru Ādažu poligonā, kurus finansēja gan NATO uzturēšanas un apgādes aģentūra (NAMSA), gan Kanādas armija, gan Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC),» sacīts SIA «Arčers» vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «Merks» 2018. gadā palielinājusi apgrozījumu par 90,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, - līdz 144,415 miljoniem eiro, kas ir lielākais apgrozījums, ar kādu uzņēmums strādājis tā pastāvēšanas vēsturē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz straujo apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 2,469 miljoni eiro, kas bija 6,25 reizes mazāka nekā 2017. gadā.

Lielāko daļu - 91% - no SIA «Merks» 2018. gada apgrozījuma veidoja ienākumi no ēku būvniecības, uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošana ienesa 7% no kopējā apgrozījuma, bet citi ienākumi veidoja 2% no kopējā apgrozījuma.

Pagājušajā gadā svarīgākie SIA «Merks» projekti bija daudzfunkcionālā centra «Akropole», multifunkcionālā kompleksa «Z torņi», kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas un tirdzniecības centra «Alfa» būvniecība, sacīts būvnieka gada pārskatā.

2018. gadā SIA «Merks» bruto rentabilitātes rādītājs bija aptuveni 5% no apgrozījuma, kas bija 2017. gada līmenī, ko uzņēmums spēja noturēt, neskatoties uz būvniecības izmaksu kāpumu par 5,6% pērn, atzīmēts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukcija

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» noslēgusi «Laimas» ražotnes būvniecības iepirkuma izvērtēšanas procesu. Konkursa kārtībā, izvērtējot 12 saņemtos pieteikumus, par jaunās «Laimas» ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija «Merks», informē «Orkla Latvija».

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro un jau tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, lai ražotnes celtniecību Ādažos uzsāktu šajā pavasarī un 2020. gadā uzsāktu ražošanu jaunajā ēkā. Iegādātajā zemes gabalā jau ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

25. februārī noslēdzās pieteikšanās izsludinātajam iepirkumam, kura mērķis bija izvēlēties būvnieku jaunās «Laimas» ražotnes celtniecībai Ādažos. Kopumā tika saņemti 12 pieteikumi gan no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, gan starptautiskiem koncerniem.

Līdz pat jaunās ražotnes darbības uzsākšanai Rīgā turpināsies «Laimas» saldumu ražošana. Jaunajā «Laimas» ražotnē Ādažos atradīsies arī moderna attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija Merks uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā. Projektā Merks Viesturdāzs plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem, kā arī sakārtot infrastruktūru. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk nekā 1000 ģimenes dzīvo Merks celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs uz nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts,» saka Oskars Ozoliņš, Merks valdes priekšsēdētājs.

Projektā Merks Viesturdārzs būs pieejami dzīvokļi no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. Merks Viesturdāzam projektēta A klases energoefektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums «Merks» uzsācis jauna dzīvojamā kvartāla «Merks Viesturdāzs» celtniecību, informē uzņēmumā.

«Merks Viesturdāzs» ir jaunākais būvkompānijas «Merks» attīstītais dzīvojamais projekts, un tā ietvaros paredzēts uzcelt 3 ēkas ar kopumā vairāk nekā 350 dzīvokļiem. Pirmajā ēkā, kuras būvdarbi jau norit un kura atradīsies vistuvāk parkam, tiks uzbūvēti 96 dzīvokļi. Realizējot visas trīs projekta kārtas, uzņēmums plāno investēt aptuveni 58 miljonus eiro.

«Mēs redzam, ka šī īpašā, bet vēl nesakoptā Rīgas vieta starp Andrejostu un Kluso centru jau tuvākajā nākotnē kļūs dzīvīga, pievilcīga un komfortabla – gan kā mājvieta daudzām ģimenēm, gan kā vieta mazajam biznesam,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Šajā projektā būs pieejami gan studio tipa dzīvokļi, gan dažāda izmēra 2 un 3 istabu dzīvokļi, gan 4 istabu dzīvokļi. Kā arī divstāvu dzīvokļi ar skatu uz parku,» stāsta Dace Tumšā, «Merks» dzīvojamo projektu pārdošanas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigti būvlaukuma iekārtošanas darbi un sākta sagatavošanās ražotnes pamatu izbūvei, informē uzņēmums.

"Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas fundaments, un mūsu tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums. Man ir patiess gandarījums, ka laikā, kad pandēmija ir sašūpojusi ekonomiku visā pasaulē, Latvijā tiek īstenoti projekti nākotnes izaugsmei un starptautiskai konkurencei. "Orkla" grupa ar ilgtermiņa ieguldījumu projektiem gādā par papildu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas robežām. Mēs redzam spilgtu piemēru tam, ka tieši Latvija ir vieta, kur ieguldīt ilgtermiņā," norāda Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kas uzņēmējus piesaista Ādažiem  

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra,...

"Šī ir jau otrā reize, kad "Orkla" sagaida viesus uz zemes gabala, uz kura jau tuvākajā nākotnē tiks uzbūvēta vairāk nekā 30 000 m2 plaša un ilgtspējīga ražotne. 2022. gadā durvis šeit vērs lielākā cepumu un vafeļu ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā, veidojot šī segmenta kompetenču centru šajā reģionā. Tā būs ne tikai ilgtspējīgas ražotnes piemērs "Orkla" grupā un citiem, bet arī sniegs pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei, radot 250 jaunas darba vietas," uzsver SIA "Orkla Biscuit Production" un "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos.

Par 32 miljoniem eiro Ādažos taps jauna pārtikas ražotne 

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā...

Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākos ieguldījumus Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% "Orkla Biscuit Production" ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

2020. gada maijā tika dibināts jauns uzņēmums SIA "Orkla Biscuit Production", kas ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos. Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2022. un 2023. gadam.

Šī gada 25. septembrī par jaunās "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija "Merks".

Komentāri

Pievienot komentāru