Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus latu, precīza skaidrojuma par to, kur īsti rodas un kur tiek tērēti šie miljardi, nav ne valsts iestādēm, ne arī ekonomikas analītiķiem, raksta laikraksts Diena.

To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprinot gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecinot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011, laikrakstam pieļāvis, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus.

Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļu veido neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē.

«Darba likums nav iegrebts akmenī, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot. Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts ekonomisks noziegums, kurā iesaistītas divas puses - maksātājs un saņēmējs,» intervijā laikrakstam Diena sacījusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Nereti algas saņemšanu aploksnē iniciē pats darba ņēmējs, jo ir problēmas ar tiesu izpildītājiem, kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Administratīvās atbildības noteikšana nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro sods. Tas drīzāk darbotos preventīvi. Ja darba devējs darbinieku piespiež uz nelikumīgu rīcību, tad tas noteikti ir vainu mīkstinošs apstāklis,» tā, runājot par ierosinājumu par algas saņemšanu aploksnē sodīt arī darba ņēmējus, laikrakstam sacījusi I. Pētersone.

Vaicāta, vai VID nepazaudēs ziņotājus, viņa atbildējusi: «Ziņot var arī anonīmi. Bet, ja tas ir atklāti, tad mēs, protams, sodu nepiemērosim, jo ziņošana ir vainu mīkstinošs apstāklis.»

Gada laikā par 7% samazinājies Latvijā strādājošo skaits, kas visu vai kādu daļu algas saņem neoficiāli, tomēr aplokšņu algu īpatsvars joprojām ir augsts – aptuveni 18%, liecina CV Market veiktā aptauja.

Salīdzinot ar portāla pētījumu pirms gada, aplokšņu algas samazinājums ir ievērojams – no 25% līdz 18% samazinājies respondentu skaits, kas norāda, ka algu saņem neoficiāli. Tomēr joprojām tikai 82% aptaujāto atbildējuši, ka visu algu saņem oficiāli. 5% norādījuši, ka lielākā daļa viņu algas ir oficiāla, tomēr daļa algas ir aploksnē. Savukārt 8% no nelegālo ienākumu saņēmējiem atbildējuši, ka lielākā daļa no viņu algas ir nelegāla, bet 5% visa alga ir aploksnē.

Atzinīgi novērtējams oficiāla algas saņēmēju pieaugums, ņemot vērā arī to, ka alga aploksnē ir viens no galvenajiem iemesliem darbinieku aiziešanai no darba un jaunu darba piedāvājumu izskatīšanai.

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

«Kad mūs slavē, ka esam priekšā visiem, paraugs Eiropai, rodas sajūta, ka dzīvojam paralēlās pasaulēs. Jautājums tikai: ar ko salīdzinām? Ir ļoti daudz sistēmisku problēmu, bet mēs tās nemēģinām risināt, tikai liekam ielāpiņus,» tā par valsts ekonomiku intervijā žurnālam Playboy saka uzņēmējs, Skonto būves vadītājs Guntis Rāvis.

Viņš stāsta, ka viņa rūpnīcās strādājošie cilvēki nereti izsaka vēlmi saņemt algu aploksnē, jo netic pensiju sistēmai. Redzot, ka, neraugoties uz samaksātajiem nodokļiem, pensiju laikam nebūs, cilvēki prasa naudu aploksnē. Uzņēmējs norāda, ka viņa vadītajos uzņēmumos šāds risinājums netiek praktizēts, «tāpēc daudzi cilvēki, kuri domā par nākotni, pamet Latviju, jo viņi zina, ka citā valstī, maksājot nodokļus, viņi tur pensiju saņems.»

Vienlaikus G. Rāvis gan neiesaka pamest valsti: «To gan ne. Vienīgais, ko varu piedāvāt – investēt savos bērnos. Tad viņi varbūt vecumdienās par jums parūpēsies. Par valsti es šajā ziņā neesmu pārliecināts.»

Viens no Latvijā lielākajiem apakšveļas ražošanas uzņēmumiem "V.O.V.A." jau šodien būtu gatavs pieņemt darbā 20 šuvējas, taču atrast profesionālus darbiniekus esot grūti, Rietumu Radio atzina uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina, norādot, ka daļa potenciālo darbinieku lūdzot uzņēmumam algas maksāt aploksnē, ko V.O.V.A. nedarot.

Kopumā uzņēmuma ražotnē Liepājā un filiālēs Daugavpilī, Ventspilī un Krievijā strādā ap 340 darbinieku. Daugavpils filiālē, kur pašlaik ir 70 darbinieku, būtu nepieciešami 15, bet Liepājā - pieci jauni darbinieki. «Atrast kvalificētas šuvējas ir samērā grūti, jo darbs nav viegls un ne visi to var veikt,» skaidroja Martiņišina, neslēpjot, ka daļa potenciālo darbinieku, lai saņemtu lielāku algu, aicina darba devēju daļu algas maksāt aploksnē, pieļaujot, ka pēc atteikuma viņi izvēlas darbu citos uzņēmumos.

Kā otru būtisku tendenci, kas negatīvi ietekmē šuvēju skaitu, uzņēmuma pārstāve min darbinieku došanos uz ārzemēm. «Vīriešiem Liepājā darbu atrast ir grūtāk, viņi dodas strādāt uz ārzemēm, un ģimene, arī sieva, kura strādā mūsu uzņēmumā, parasti dodas līdzi,» situāciju skaidro Martiņišina. Līdz ar to uzņēmums Liepājā vien gadā zaudējot ap desmit darbinieku, kas esot daudz. Viņa arī uzskata, ka Liepājā vairs nedzīvo oficiāli minētie 80 000 iedzīvotāju, bet ap 60 000.

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Anti-topā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

«Tas procents - tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,» stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā «ēnu ekonomikas» sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

«Latvijā tradicionāli neticība valsts pārvaldei un politiķiem ir ļoti augstā līmenī. Cilvēki bieži izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka neredz, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

«Savukārt darba devēji darba ņēmējiem saka: «Nav tev vērts maksāt nodokļus, tāpat jau tev sociālā aizsardzība vai pensija nekāda lielā nebūs, labāk ņem nopelnīto algu aploksnē. Darīsim tā, par 200 latiem es nomaksāšu nodokļus, bet vēl 300 ik mēnesi iedošu aploksnē.» Darba ņēmēji piekrīt,» skaidrojis V. Gustsons.

Taču piebildis: «Bet tam ir ļoti daudz mīnusu, un tad, kad darba ņēmējs kļūst vecāks, tad aptver, ka ne pirmajā, ne otrajā pensiju līmenī nav nekādu būtisku uzkrājumu, rezultātā pensija sanāk ļoti zema, par to nevar pat izdzīvot. Daudzi šobrīd to sāk apzināties un meklē darba devēju, kas maksātu nodokļus no algas pilnā apjomā.»

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Lai gūtu plašāku informāciju par fizisku personu naudas apriti bankas kontos, nodokļu administrācija vēlas piekļuvi šiem datiem; problēmas varētu rasties ne tikai aplokšņu algu saņēmējiem, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo civillaulībā.

Šādu iespējamo pavisam drīzo nākotnes scenāriju iezīmē ne tikai uzņēmēji kuluāru sarunās, bet arī nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Vairāki citi aptaujātie cer, ka būs «pozitīvā šķirošana» un nodokļu administrācija visus, kuriem ir kādas skaidras naudas iemaksas vai kāds cilvēks ieskaitījis naudu bankas kontā, neuzskatīs par krāpniekiem. Iespējams, ka izmaiņas varētu stāties spēkā jau nākamgad, taču diskusijas par šo tēmu vēl turpinās. Tāpat nav skaidrības par naudas sliekšņu apmēru, kuru sasniedzot, bankām būtu obligāti jānodod ziņas nodokļu administrācijai.

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pagājušā gada iekārotāko darba devēju pirmajā pieciniekā atrodas Latvenergo, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Mobilais telefons un Latvijas Valsts meži, liecina SIA WorkingDay Latvia internetā veiktais pētījums.

Sestajā vietā iekārotāko darba devēju sarakstā ierindojas Statoil Latvija, septīto vietu aizņem Latvijas Banka, astoto – Latvijas Gāze, devītajā atrodas Latvijas Dzelzceļš, bet desmitajā – Air Baltic Corporation.

Pētījums tika veikts pērnā gada decembrī un šā gada janvārī interneta vidē aptaujājot 2000 respondentus.

2011. gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā šādā secībā atradās Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom, Swedbank un Statoil Latvija, bet 2010. gadā – Air Baltic Corporation, Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom un Swedbank.

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Algas daļu aploksnē saņem aptuveni 200 tūkst. strādājošo, ievērojama daļa no tiem ir vadošos amatos, pērn darbaspēka nodokļos nesamaksājot 661 milj. eiro, kam vēl jāpieskaita 17,3 milj. eiro iztrūkums mikrouzņēmumu nodoklī; datu par kopējo nodokļu plaisu pa nozarēm pašlaik neesot

Tādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais pētījums par nodokļu plaisu darba ienākumos.

Lai arī nedeklarētās darba algas īpatsvars gada laikā komercsektorā ir sarucis (par 1,1 procentpunktu no 22,7% 2015. gadā līdz 21,6% 2016. gadā) un arī MUN režīmā strādājošajiem (par 3,2 procentpunktu no 31,2% 2015. gadā līdz 28,0% 2016. gadā), tomēr absolūtos skaitļos komercsektorā nedeklarētie darba algas ienākumi salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn ir pieauguši par 46 milj. eiro un sasnieguši 940,4 milj. eiro apmēru.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča norādīja, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par aplokšņu algu apjomu Latvijā rāda interesantu ainu un ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas nesakrīt ar publiskajā telpā valdošajiem.

Proti, tiek pieņemts un arī vēstīts, ka vidējais aplokšņu algas saņēmējs ir mazizglītots, neregulāra un mazkvalificēta darba veicējs, vecumā ap 50 gadiem, bēgošs no savām kredītsaistībām vai/un alimentiem, bez īpašumiem un sajēgas par nodokļiem vai ekonomiskajiem procesiem, kam naudu vajag principā pudelei un pašām elementārākajām dzīvības uzturēšanas vajadzībām. Īsi sakot – deklasēts elements vai tuvu tam. Tomēr minētais VID pētījums uzrāda, ka patiesībā visizplatītākā aplokšņu algu saņēmēju profesija ir uzņēmuma vadītāji un direktori. Protams, var teikt, ka šajos amatos reizēm krāpšanās nolūkos arī ieceļ kādu bezpajumtnieku, taču diezvai tie būs vairāk nekā 45 tūkstoši, kas ir no minētā VID pētījuma ņemtais skaits par vadītājiem – aplokšņu algu saņēmējiem. Savukārt uzņēmumu vadītāji, valdes locekļi un priekšsēdētāji nekādi nesaskan ar deklasētā sabiedrības elementa portretu un liek aizdomāties par to, vai tie gudrie un labi izglītotie cilvēki, kas šādi dzīvo, vienkārši netic šai valstij un ekonomikai? Varbūt viņi nemaksā sev algu, bet saņem dividendes, kas no nodokļu viedokļa bija izdevīgāk? Bet varbūt viņi no savām izņemtajām dividendēm vēl maksā arī aplokšņu algas savā uzņēmumā citiem darbiniekiem? Uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu nav, jo īstenībā VID šobrīd nemaz nav datu par kopējo nodokļu plaisu no uzņēmumiem, ir tikai par darbaspēka nodokļiem, bet kopā ar Pasaules Banku tapšot arī metodika, kas ļaušot novērtēt reālo situāciju, ietverot arī UIN, PVN un akcīzes nodokli. Faktiski tas nozīmē, ka pagaidām valsts tā īsti nemaz nezina, cik daudz nodokļos no katras nozares būtu jāiekasē, jo nav kopainas.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Vērtējot Baltijas mērogā, mājokļu tirgus Rīgā šobrīd ir visai paradoksālā situācijā.

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž Oskars Ozoliņš, SIA Merks valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas:

Rīgā, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, tiek būvēts vismazāk jauno mājokļu. Turklāt nevis nedaudz mazāk, bet būtiski, pat divreiz mazāk nekā, piemēram, Viļņā vai Tallinā. Pilsēta ir lielāka, iedzīvotāju ir vairāk, objektīvi vajadzētu būt arī lielākam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem, bet mēs atpaliekam ļoti radikāli. To raksturo arī hipotekārās kreditēšanas apjomi. Statistika liecina, ka jaunu hipotekāro kredītu summas, kas tiek izsniegtas privātpersonām mājokļu iegādei un remontam, mums ir trīsreiz zemākas nekā Igaunijā. Tā ir milzīga starpība, tie ir daudzi simti miljonu eiro. Manuprāt, loģiskais skaidrojums ir tas, ka Latvijā ir lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars, lielāks skaits cilvēku, kas saņem algu dažādos neformālos veidos. Ne velti arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība to ir identificējusi kā vienu no galvenajām problēmām. Būvniecība pati par sevi kā sektors šajā rādītājā ir ļoti sliktā pozīcijā, bet šī problēma ir liela arī ekonomikā kopumā. Ja tev ir alga aploksnē, tu automātiski esi ārā no nekustamā īpašuma segmenta. Tu vari īrēt, bet iegādāties mājokli ar algu aploksnē normālā kārtībā nav iespējams. Mēs esam spiesti strādāt ļoti izaicinošos apstākļos. Protams, tas nenozīmē, ka mājokļu tirgus ir nulle. Tā nekad nav. Skanstes ielas rajonā ar mājokļu projektiem mēs darbojamies jau vairāk nekā desmit gadu. Uzskatu, ka mums ir izdevies radīt labu balansu starp kvalitāti, atrašanās vietu un cenu. Darījumi notiek, bet, protams, ir vēlēšanās, lai to būtu vairāk.