Kultūras ministrija (KM) un valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi, īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. KM atzīst, ka revīzijas secinājumi ļaus labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu.

Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Nepilnības atklātas visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.

VK konstatēja, ka valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam.

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietoti gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74.3 tūkst. Ls izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, Jaunie Trīs brāļi pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526.9 tūkst. Ls apmērā.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas.

Ārzona un īslandieši

Saskaņā ar Lursoft informāciju, no šī gada 6. februāra 30,56 % Eko Kurzemes pieder komanditsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet no 7. februāra pārējie 69,44 % - SIA Waste Baltija. Komanditsabiedrību izveidojušas divas akciju sabiedrības - Perseus un Eko Investors, kas ir Perseus īpašniece, kā arī Latvijas Garantiju aģentūra. Šo uzņēmumu valdes un padomes locekļu vidū ir Latvijas Zaļā punkta (LZP) padomes priekšsēdētāja, vairāk nekā desmit organizāciju un sabiedrību dalībniece Undīne Būde, Īslandes pilsonis Kari Peka Vallenius un miljonārs, bijušais Zaļā punkta vadītājs, Eko investors līdzīpašnieks, Nordic plast īpašnieks Viesturs Tamužs.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam ir saziedoti 441 000 Ls (1998.-2006.), no kuriem 75 000 Ls ziedoti iepriekšējā 2006. gadā, Db.lv informēja LNB Atbalsta biedrības Sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Brantevica.

Pērnā gada lielākais ziedotājs ir A/S Eko Investors, kurš LNB projektam ziedojis 16 605 Ls. Vairāku gadu garumā uzņēmums jau ir ziedojis 51 000 Ls, un līdz ar to kļuvis par pirmo uzņēmumu, kurš varēs izmantot akcijas Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī priekšrocības – iemūžināt A/S Eko Investors vārdu īpašā pateicības plāksnītē pie kādas no Gaismas pils lasītavām. A/s Ekoinvestors vārds būs lasāms pie Uzziņu un Informācijas centra lasītavas.

2007. gada galvenās LNBAB aktivitātes būs saistītas ar Gaismas pils popularizēšanu un ziedojumu piesaisti, kā arī dažādu akciju īstenošanu.

Lielākajie korporatīvie ziedotāji 2006. gadā:

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien, 19.jūnijā, izskatīja un atbalstīja grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumā, kas paredz, ka LNB projekts īstenojams līdz 2013. gada 31.decembrim.

Komisija nolēma virzīt likumprojektu steidzamības kartībā, lai 21.jūnijā Saeima to pieņemtu 1. un 2. (galīgajā) lasījumā.

Atbilstoši aktualizētajam projekta īstenošanas grafikam, LNB ēkas būvdarbi pamatā tiks pabeigti līdz 2012. gada beigām, savukārt projekta pilna realizācija un LNB darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013.gada nogalē.

LNB projekta īstenošanas likums pašreiz noteic, ka LNB projekts jāpabeidz līdz 2012.gada 18.novembrim. Ēkas būvdarbus uzsāka 2008. gadā, taču, ņemot vērā kraso ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2008.gada beigās, valsts budžetā samazināja LNB projekta īstenošanai sākotnēji paredzēto finansējumu 2009.un 2011.gadā.

Sabiedrība par atklātību - Delna publiskojusi informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL.

Informācija apkopota Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam, kas ir pieejams Internetā http://www.j3b.gov.lv/index.php un http://www.delna.lv/. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Gaismas pils būvnieka Nacionālās būvkompāniju apvienības apgrozījums pērn sasniedzis 22,72 miljonus latu, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 36,8% vairāk nekā 2010.gadā, kad pilnsabiedrības apgrozījums bija 16,6 miljoni latu.

Nacionālās būvkompāniju apvienības peļņa pieaugusi par 27% - no 32 109 latiem 2010.gadā līdz 40 791 latam 2011.gadā.

Pilnsabiedrības vadības ziņojumā teikts, ka kopā 2008.-2011.gadā paveiktais veido 56,98% no akceptētās līguma summas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

Pērn pabeigti jumta hidroizolācijas pirmā slāņa izbūves darbi un uzsākta jumta sendvičtipa paneļu montāža. Veikti 95% no fasādes norobežojošo konstrukciju montāžas darbiem, un ēka tika pieslēgta Rīgas siltuma siltumapgādes sistēmai. Šādā veidā tika nodrošināta Gaismas pils aizsardzība pret nokrišņiem, kā arī nodrošināti apstākļi iekšdarbu izpildei - uzsākta starpsienu un pacelto grīdu izbūve, piekārto griestu montāža utt.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iekšdarbu veikšanu apgrūtina LNB pasūtītāja - Kultūras ministrijas (KM) - laikus nenodrošinātā inženierkomunikāciju (apkures, kanalizācijas, elektrības) pieslēgšana ēkai, šodien žurnālistiem sacīja LNB būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

«Līgumā, kas noslēgts ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA), nav paredzēts, ka NBA nodrošina ārējās infrastruktūras pieslēgšanu, tāpat kā iekšējo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pieslēgšanu. Objekta pasūtītājam KM ir jānodrošina šie pieslēgumi, lai būvnieki varētu turpināt darbu,» sacīja Koks.

Viņš skaidroja, ka siltumapgāde LNB ēkai pieslēgta tikai 2011.gada 6.decembrī, divus mēnešus vēlāk, nekā bija paredzēts. «Patlaban temperatūra LNB pirmajā stāvā jau sasniegusi plus 13 grādus, augšējos stāvos tā jau ir sasniegusi plus 16 grādus, bet mitrums telpās vēl ir augsts. Tur, kur mitrums atļauj, apdares darbi jau ir sākti,» skaidroja Koks.

Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas jeb Gaismas pils uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas, šodien raksta laikraksts Diena.

KM pārstāvis Uldis Zariņš laikrakstam skaidrojis, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi gan ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas, uzsver Diena.

Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību, skaidro laikraksts.

Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) iecerējusi ar Kultūras ministriju un Hill International N.V slēgt papildu vienošanos par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas Gaismas pils būvniecību, piedāvājot līgumu sadalīt kārtās un atsakoties no būvizmaksu indeksācijas. Savukārt NBA noliedz izskanējušās ziņas un sauc to par dokumenta interpretāciju.

Nodomu protokolā par darbu pabeigšanas optimizāciju, ko 21.februārī iesniedzis NBA valdes loceklis Māris Vidauskis, tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamu cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumu. Vienošanās projekts paredz, ka ir jāatlīdzina galvenajam būvuzņēmējam papildus vadības izmaksas, ieskaitot pagarināto līguma garantiju par vērtību. Tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamo cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumiem.

«Nepārsniedzamās cenas» vērtība ietvertu prognozētās pārmērīšanas rezultātus - 81 711 703,29 latus, izmaiņu pieprasījumus - 23 503 846,99 latus, un prasījumus par noraidītajiem pieprasījumiem - 180 000 latu.

Pēc Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) izteiktā aicinājuma 16.septembrī ir sasaukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas Uzraudzības padome, informē NBA pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka valsts Kultūras ministrijas (KM) personā nepilda saistības pret NBA un neveic līgumā noteikto maksājumu par LNB būvniecību, kā arī netiek pildīti agrākie lēmumi saistībā ar būvniecības izmaksu indeksāciju, NBA sagaida, ka Uzraudzības padome efektīvi un konstruktīvi īstenos savus pienākumus un pieņems konkrētus lēmumus situācijas atrisināšanai.

NBA iepriekš informēja, ka KM, pretēji līguma noteikumiem, neizmaksā NBA par paveiktajiem un valstij nodotajiem būvdarbiem ieturētās naudas pirmo daļu 4,812 miljonu eiro apmērā, lai gan būve tika nodota valstij jau pirms pusotra gada, 2013.gada decembrī.

Otrā ieturētās naudas daļa tādā pašā apjomā saskaņā ar līgumu jāizmaksā pēc garantijas termiņa, kas būs šī gada beigās. Tāpat nav veikta samaksa 569,8 tūkstošu eiro apmērā par būvdarbu papildus apjomu, ko KM ir rakstiski atzinusi. KM arī kavē jautājuma risināšanu attiecībā uz būvdarbu izmaksu indeksāciju un cenas korekciju sakarā ar deflāciju būvniecības laikā.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Ņemot vērā, ka Ivara Godmaņa valdības deklarācijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšana 2008. gadā ir viena no kultūras nozares prioritātēm, Kultūras ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā rīkojuma projektu Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā, iespējams, būs redzamas jau pēc diviem gadiem.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts, konsultējoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, ir saskaņots Finanšu un Tieslietu ministrijās, informēja Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi pārstāve Elīna Bīviņa.

Rīkojuma projekta paskaidrojumā ir norādīts, ka LNB projekts ir saistīts ar būtisku valsts interešu aizsardzību, taču projekta īstenošana ir tikusi vairākkārt aizkavēta. Kultūras ministrija uzsver, ka LNB projekta īstenošanu nedrīkst pārtraukt.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka LNB būvniecība tiks īstenota divās kārtās, vispirms izbūvējot ēkas nulles ciklu, tad pārējo ēkas daļu jeb virszemes ciklu. Paredzams, ka, pieņemot šo lēmumu, LNB ēkas celtniecību varētu sākt šogad un projektu kopumā īstenot līdz 2011. – 2012. gadam. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā būtu redzamas jau pēc diviem gadiem.

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Šodien valdība iepazinās ar Kultūras ministrijas ziņojumu par turpmākajām darbībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta pabeigšanai, apstiprinot 4 795 650 latu papildu apropriāciju LNB projekta īstenošanai.

Paredzēts Kultūras ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu Finanšu ministrijā apropriācijas palielināšanai budžeta apakšprogrammā «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana» 4 795 650 latu apmērā.

Tāpat atļauts Kultūras ministrijai sarunu procedūru rezultātā pagarināt LNB ēkas būvdarbu uzraudzības līguma termiņu, ievērojot saistības būvdarbu garantijas periodā, līdz 2015.gada 31.decembrim un autoruzraudzības līguma izpildes termiņu - līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Pamatojoties uz Kultūras ministrijas rīkotās sarunu procedūras "LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbi" rezultātiem ministrija šā gada 28.februārī noslēdza līgumu par LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem par summu 10 768 992 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas par 2 635 553 latiem pārsniedz LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem paredzēto finansējumu.

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka Gaismas pils projektā saules paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, apgalvoja būvfirmas RBSSKALS komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pēc arhitekta domām, ir būtiski apzināties to, ka saules paneļa uzstādīšanas izmaksas sevi neattaisnos pirmajos būvniecības gados un šīs investīcijas atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Tāpat Birkerts norādot, ka mūsdienu pasaulei ir nepieciešams, lai jebkura jaunā celtne dotu ieguldījumu sevis patērētās enerģijas ražošanā. Tādēļ, lai ēka sevi uzturētu, ir nepieciešams, lai enerģijas ražošanas mehānismi būtu ietverti pašā ēkā.

LNB gadījumā izstrādātais tehniskais risinājums faktiski paredz nevis vienkāršu saules paneļu uzstādīšanu uz bibliotēkas jumta, bet gan komplicētas sistēmas integrēšanu pašā ēkā. Proti, atšķirībā no citiem projektiem, LNB jaunās ēkas projektā saules paneļi pildītu arī īpašas arhitektoniskas un jumta funkcijas, jo pēc būtības ir paredzēts uzstādīt stikla paneļu jumtu ar iebūvētām fotovoltiskām šūnām, kas ražos elektrību.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.