[FOTOREPORTĀŽA] Investējot 3,5 miljonusGetliņi atklāj jauno siltumnīcu; grib arī eksportēt 

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Gunta Kursiša, 2014. gada 29. maijs plkst. 7:01

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Fotogalerijā augstāk skatiet, kāda izskatās jaunā uzņēmuma siltumnīca!

 

Tomātu apjoms trīskāršots

Jaunā siltumnīca ir divreiz lielāka par pirms trim gadiem uzbūvēto tomātu un ziedu siltumnīcu, un tās platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru. Tādējādi SIA Getliņi Eko siltumnīcu kopējā platība patlaban veido 11,4 tūkstošus kvadrātmetru.

Jaunā siltumnīca ekspluatācijā nodota gada sākumā, un tomāti jaunajā siltumnīcā tika iestādīti šā gada februārī. Sākot no šā gada oktobra, siltumnīcā tiks stādīts pilns dārzeņu apjoms, tādējādi ražu ar pilnu jaudu SIA Getliņi Eko sāks novākt un tirgot šā gada decembrī.

Līdz ar jaunās siltumnīcas atvēršanu tomātu ražošanas apjomi ir trīskāršoti. Līdz šim SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tika saražotas aptuveni četras tonnas tomātu, tagad to apjoms ir pieaudzis līdz 13 – 15 tonnām nedēļā.

«Paeksperimentējām un pārliecinājāmies, ka ekonomiski pamatoti tomātus ir audzēt ziemā. Latvijā esam vieni no retajiem, kas to dara aukstajā sezonā, taču mūsu eksperiments izvērtās veiksmīgs,» stāstīja I. Stirāns. Šāda biznesa modeļa pamatojums rodams divos faktoros – pirmkārt, tas ir SIA Getliņi Eko saražotais siltums, kas tiek iegūts no gāzes, kura izdalās, sadaloties poligonā esošo atkritumu organiskajai daļai. No gāzes iegūtā elektroenerģija tiek pārdota Latvenergo, bet siltums paliek tepat, Getliņos, pa caurulēm nonākot tomātu siltumnīcās, kurās temperatūra visu tomātu audzēšanas sezonu ir 21 grāds pēc Celsija skalas. Otrs faktors, kas SIA Getliņi Eko nodrošina tomātu audzēšanu tieši aukstajā gada laikā, ir fakts, ka ziemā ir daudz mazāka konkurence, stāstīja I. Stirāns.

 

Ir iespēja vēl paplašināties

SIA Getliņi Eko izvērtē iespējas arī nākotnē palielināt ražošanu, taču, vai tas notiks, ir atkarīgs no uzņēmuma energoiespējām – iegūtās metāna gāzes pietiekamības. «Mums vēl ir iespēja paplašināties, taču šī iespēja jau ir ierobežota,» atzina I. Stirāns, norādot, ka no viena līdz diviem gadiem SIA Getliņi Eko izvērtēs, kā uzņēmums darbojas ar jaunajām, palielinātajām tomātu ražošanas jaudām un pēc tam lems par iespējamās paplašināšanās soļiem.

«Siltuma apjoms, ko gūstam no atkritumu koģenerācijas, kā arī infrastruktūra sniedza iespēju otru siltumnīcu būvēt līdztekus ar pirmo, taču ideja bija novērtēt to, kāda būs pirmās siltumnīcas darbība. Sapratām, ka šis bizness ir pašpietiekams un nes peļņu. Tā kā gan siltuma, gan elektrības resursi ļāva ražošanas apjomus kāpināt, uzsākām otras siltumnīcas būvi,» stāstīja uzņēmuma vadītājs Imants Stirāns. Uzņēmuma vadībai neizpratni radījis tas, ka, realizējot projekta pirmo kārtu un piesakoties Eiropas līdzfinansējumam Lauku atbalsta dienestā (LAD), SIA Getliņi Eko tika ierindota jauno zemnieku ar augstu riska faktoru kategorijā. Tas nav ļāvis saņemt atbalstu vēlamajā apjomā. «Diezgan stabili strādājam, un par to liecina otrās kārtas projekts, kuram SEB banka uzticējās un kreditēja projektu bez ķīlas,» pauda I. Stirāns. Viņš arī pauž, ka siltumnīcas projekts ir vienīgais, kura realizēšanai ņemts aizdevums, savukārt pārējā attīstība notiek, ieguldot tajā uzņēmuma peļņu un neizmaksājot dividendes.

Eksports uz austrumiem

Uzņēmums plāno tomātus sākt arī eksportēt uz Baltkrieviju un Krieviju. Pašlaik tomāti tiek realizēti Latvijas teritorijā, un par to noietu pašmāju tirgū sūdzēties nevar. «Visu nosaka cena – ja mēs varam pārdot dārgāk, mēs to darīsim,» tā I. Stirāns.

«Viss, ko ražo valsts vai pašvaldība diemžēl nav domāts brīvajam tirgum. Lai pašvaldības uzņēmums realizētu tomātus, kas ir pašvaldības manta, mums ir jārealizē procedūra, proti, izsole. Ja ziemā vēl iespējams cenu fiksēt, tad, sākot no maija, cena mainās teju reizi nedēļā un ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Saule uzspīd Polijā un tomāts paliek lētāks,» skaidro I. Stirāns. «Procedūra aizņem noteiktu laiku, savukārt tomāti nevar «gaidīt», tie ir jārealizē,» par pašvaldības uzņēmuma problēmām stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jautāts par to, vai, mērķējot uz Austrumu tirgiem, nebiedē nestabilitāte krīzes Ukrainā dēļ, I. Stirāns atbild noraidoši. «Naudu saņemam jau, izbraucot pa SIA Getliņi Eko vārtiem, tādēļ šie riski uz mums neattiecas,» viņš skaidro.

Atkritumu šķirošana - nākamgad

Jau vairākas sezonas SIA Getliņi Eko teritorijā ganās aitas, kas tiek ņemtas no zemnieku saimniecības un kalpo kā «dabiskas pļaujmašīnas». Aitu klātbūtne Getliņos ir sevi attaisnojusi gan no mārketinga viedokļa, gan no praktiskās puses, atzīst I. Stirāns. Fotogalerijā aplūkojamās aitas Getliņos atvestas pavisam nesen – aizvadītās nedēļas nogalē.

Pirms četriem gadiem tika pieņemts stratēģisks lēmums, nodarboties ar šo veidu. Ja SIA Getliņi Eko neaudzētu tomātus, uzņēmumam SEN nodoklis būtu jāmaksā 10% apmērā, taču, tā kā Getliņos saražotais siltums tiek lietderīgi izmantots, nodokļa slogs pašvaldības kompānijai ir samazināts līdz 5%, kas arī palielina uzņēmuma ražošanas efektivitāti, uzsvēra I. Stirāns.

Noslēgumam tuvojas atkritumu šķirošanas projekts – atkritumu šķirošanas rūpnīca Getliņos varētu tikt atklāta nākamā gada otrajā pusē. Jāatgādina, ka pērnā gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ļāva SIA Getliņi Eko slēgt 19,98 miljonus eiro vērtu līgumu ar SIA Vides pakalpojumu grupa konkursā «Sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai». Tas notika, izvērtējot sāncenšu iesniegtās sūdzības par konkursu. Getliņi Eko partnerim būs jānodrošina sadzīves atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, tostarp arī visu atkritumu poligonā ievesto sadzīves atkritumu šķirošanu. I. Stirāns skaidro, ka līdz ar atkritumu šķirošanu samazināsies glabājamo atkritumu un pieaugs pārstrādājamo atkritumu apjoms. Viņš stāsta, ka tieši šķirošanas rūpnīca būs tā, kas ļaus uzņēmumam «cerīgi raudzīties nākotnē».

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 26. marts plkst. 13:19

Ar mērķi iepazīt un pārņemt Rīgas atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas modeli, atkritumu...

2014. gada 19. marts plkst. 11:27

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas...

2013. gada 11. decembris plkst. 13:03

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro...

2013. gada 20. novembris plkst. 15:06

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien...

2013. gada 10. oktobris plkst. 15:29

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāvis SIA Getliņi Eko slēgt līgumu ar sadzīves...

Nepalaid garām

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...