Getliņu siltumnīcās sākta gurķu iepakošana videi draudzīgākā iepakojumā, kas ir pilnībā pārstrādājams.

Aizstājot līdz šim izmantoto iepakojumu ar zema blīvuma polietilēna plēvi, pārstrādē potenciāli var nonākt aptuveni viena tonna iepakojuma, kas atbilst izmantotajam polietilēna iepakojuma apjomam Getliņu siltumnīcās ražas sezonas laikā. Tādējādi samazināsies nepārstrādājamo sadzīves atkritumu daudzums.

“Uzņēmumam “Getliņi EKO” ir svarīgi nodrošināt pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Atbildība pret vidi ir nozīmīga ne tikai atkritumu poligonā, bet arī dārzeņu audzēšanā. Varam būt gandarīti, ka samazināsim nepārstrādājamo atkritumu daudzumu un pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu ļaus nodot pārstrādei aptuveni vienu tonnu polietilēna iepakojuma ražas sezonas laikā,” stāsta “Getliņi EKO” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš.

Getliņu siltumnīcās šonedēļ uzsākta tomātu un gurķu ražas novākšana. Pirmie gurķi un tomāti jau ir nonākuši lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī uzņēmuma firmas veikalā, informē uzņēmums.

Dārzeņu novākšanas sezona Getliņos ik gadu sākas oktobrī un turpinās līdz pat nākamā gada jūnija beigām, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem svaigus dārzeņus ziemā, kad to ir vismazāk vietējā tirgū.

Šogad uzņēmums modernizēja 2011. gadā celto siltumnīcu, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Siltumnīcās tika veikta apgaismojuma nomaiņa uz LED augu apgaismojumu sistēmu. Tas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un dos iespēju palielināt augu ražību. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums apņemas arī uzsākt fasēt gurķus videi draudzīgākā iepakojumā, kas ļaus iepakojumu pārstrādāt.

"Varam būt gandarīti, ka Getliņu tomātu un gurķu kvalitāti turpina novērtēt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tas apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa, un turpināsim nemainīgi rūpīgo darbu, lai nodrošinātu ziemā kvalitatīvus, Latvijā audzētus dārzeņus," stāsta "Getliņi EKO" siltumnīcas vadītājs un agronoms Guntars Strauts.

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.