Jaunākais izdevums

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" jaunajā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā lielākais pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokli (DRN), pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētajā uzklausīšanas sanāksmē norādīja kompānijas pārstāvji.

Esošajā "Getliņi eko" tarifā DRN izmaksā 24,89 eiro par tonnu, savukārt plānotajā šīs pozīcijas izmaksas pieaug līdz 46,07 eiro, kas ir par 85,1% vairāk. Tāpat ievērojams pieaugums plānots arī saimnieciskās darbības izmaksās, par kurām turpmāk varētu būt jāmaksā 42,93 eiro par tonnu, kas ir par 74,4% vairāk.

Vienlaikus pieaugums plānots arī nodokļu, tai skaitā nākotnes DRN, pozīcijā, kur uzņēmums noteicis cenu 12,5 eiro par tonnu, kas ir par 12,49 eiro par tonnu vairāk nekā līdz šim. Personāla izmaksas pieaugs par 57,2% - līdz 13,05 eiro par tonnu, pamatlīdzekļu nolietojuma pozīcija pieaugs par 66,2% - līdz 11,22 eiro par tonnu, rentabilitātes pozīcija pieaugs par 93,4% - līdz 5,28 eiro par tonnu, bet kredītu procentu izmaksas pieaugs līdz 0,71 eiro par tonnu, kas ir par 36,5% vairāk.

Savukārt citu nozaru ieņēmumi, kas mazina izmaksas, paredzami pieaugs par 3,9 reizēm - līdz 4,92 eiro par tonnu.

LETA jau ziņoja, ka "Getliņi eko" no nākamā gada par apmēram 90% iecerējis palielināt sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu. Līdz ar to "Getliņi eko" plāno palielināt iedzīvotāju maksājumu no 66,55 eiro par tonnu līdz 126,83 eiro par tonnu.

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastus, Olaines, Salaspils, Saulkrastu novadiem un daļas Bauskas novada administratīvo teritoriju - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagastiem.

"Getliņi eko" septembra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegusi vērtēšanai tarifu projektu. Tas aprēķināts pie dažādām DRN likmēm. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam DRN likme, kas tiek piemērota poligonā apglabātajam atkritumu daudzumam, šogad ir 65 eiro par tonnu, 2022.gadā - 80 eiro par tonnu, bet no 2023.gada - 95 eiro par tonnu.

Pie DRN likmes 65 eiro par tonnu spēkā esošais atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs ir 66,55 eiro par tonnu, bet iesniegtais - 126,83 eiro par tonnu jeb par 90,6% vairāk. Pie DRN likmes 80 eiro par tonnu spēkā esošais atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs ir 72,29 eiro par tonnu, bet iesniegtais - 137,46 eiro par tonnu jeb par 90,2% vairāk. Savukārt pie DRN likmes 95 eiro par tonnu spēkā esošais atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs ir 78,04 eiro par tonnu, bet iesniegtais - 148,1 eiro par tonnu, kas ir pieaugums par 89,8%.

Plānots, ka piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2022.gada 1.janvāri.

Pēc uzņēmumā vēstītā, tarifa izmaiņas ir saistītas ar jaunas poligona infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju, tostarp pieaugumu pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksās saistībā ar investīcijām poligona infrastruktūrā, jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas ekspluatācijas sākšanu, ietekmes uz vidi samazināšanas izmaksām, personāla izmaksām, sabiedrības izglītības izmaksām, kā arī izmaiņām poligonā notiekošajos procesos.

"Getliņi eko" ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kurš apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu Latvijā.

Uzņēmums reģistrēts 1997.gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 6,009 miljoni eiro. Kontrolpakete jeb 97,7% uzņēmuma kapitāla pieder Rīgas domei un 2,3% - Stopiņu novada domei, liecina "Firmas.lv" informācija. "Getliņi eko" 2020.gadā strādāja ar 27,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 21,7% un bija 592 781 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atbalstīja poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanu, veicot poligona teritorijas paplašināšanu.

Paplašināšana plānota, SIA "Getliņi eko" iegādājoties papildu teritorijas poligona "Getliņi" tiešā tuvumā.

Kā norādīts pētījums par "Getliņi eko" attīstības perspektīvām saistībā ar ierobežoto poligona "Getliņi" teritoriju, pēdējo gadu laikā poligonā ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijas teritorijā sadzīves atkritumu poligonos pieņemtā atkritumu apjoma.

Paredzamais poligona "Getliņi" atlikušais darbības laiks ar pašlaik izbūvēto un būvniecībā esošo infrastruktūru, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, paredzamās iedzīvotāju skaita izmaiņas un norādīto faktoru korelāciju ar atkritumu apjomu valstī, ir 6-7 gadi.

Kā atzīts pētījumā, lai gan aprites ekonomikas politika esot vērsta uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, tomēr šīs politikas ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks liek meklēt attīstības perspektīvas termiņā līdz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" no nākamā gada par apmēram 90% iecerējis palielināt sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastus, Olaines, Salaspils, Saulkrastu novadiem un daļas Bauskas novada administratīvo teritoriju - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagastiem.

"Getliņi eko" septembra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegusi vērtēšanai tarifu projektu. Tas aprēķināts pie dažādām dabas resursa nodokļa likmēm. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dabas resursu nodokļu likme, kas tiek piemērota poligonā apglabātajam atkritumu daudzumam, šogad ir 65 eiro par tonnu, 2022.gadā - 80 eiro par tonnu, bet no 2023.gada - 95 eiro par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē tika nolemts izlīgt ar Konkurences padomi "Tīrīgas" jautājumā un samaksāt pusmiljona eiro sodu.

Tika sagatavots izlīgums Rīgas domes, SIA "Getliņi EKO" un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Domes sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs tika pilnvarots parakstīt izlīgumu starp KP, Rīgas domi un SIA "Getliņi EKO" par 2019.gadā sākto tiesvedību par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Vienošanās tikšot ņemts vērā gan tas, ka KP savos lēmumos ir norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, gan tas, ka pašreizējie Rīgas domes deputāti piekrīt KP redzējumam, kā šajā jomā ir nepieciešams rīkoties, lai tiktu pilnvērtīgāk ievērotas konkurences tiesības, kā arī iespējamās tiesvedības ilgums un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēma līdz šim nav ietekmējusi atkritumu struktūru Getliņu poligonā

LETA, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligonā "Getliņi" pagaidām nav jūtamas izmaiņas atkritumu struktūrā pēc šogad 1.februārī ieviestās depozīta sistēmas, atzina "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

"Pagaidām absolūti nejūtam izmaiņas. Mēs gribētu izjust, jo bioloģiskajos atkritumos stikla piemaisījums ir ļoti liels, kas sagādā problēmas," teica Stirāns, pagaidām neprognozējot, kad izmaiņas varēs sajust.

Viņš gan arī piebilda, ka atkritumu struktūra pēdējos gados ir mainījusies, īpaši pēc arvien aktīvākas atkritumu šķirošanas.

"Ar atkritumiem ir vienkārši - to ietekmē ekonomiskā situācija. 2008.gada krīzē ekonomika nobruka par 30% un arī nešķiroto atkritumu apmērs samazinājās precīzi par 30%. Tagad tendence ir nedaudz citāda - cilvēku nepaliek vairāk, arī Covid-19 pandēmija ietekmēja atkritumu apmēru. Jo sliktāk dzīvojam, jo mazāk atkritumu. Dzīves līmenis nepieaug, tas ir stabils, tādēļ arī atkritumu apmērs nepalielinās," teica Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējais brīdis mainīt atkritumu šķirošanas paradumus

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vilka vīzija – Latvija kā miskastes Eldorado?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru