SIA Apgāds Valters un Rapa valdē notikušas izmaiņas – uzņēmuma valdi ir pametusi tās līdzšinējā valdes locekle Iveta Kondrāte, savukārt uzņēmuma vadībā atkal iecelta valdes locekle Elfrīda Balašova, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas amatpersonu sastāvā reģistrētas 5. jūnijā.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī notikušas izmaiņas SIA Apgāds Valters un Rapa saistītā uzņēmuma SIA Poligrāfijas grupa Valters un Rapa valdē, Andrejam Lipniekam kļūstot par valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma valdi pametot E. Balašovai un klāt nākot Andrim Kolvānam.

Apgāda Valteres un Rapa aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad grāmatnieks Arturs Valters un komerczinātņu students Jānis Rapa 1912. gadā dibināja komanditsabiedrību A. Valters, J. Rapa un biedri.

Ir veiktas izmaiņas SIA Poligrāfijas grupa Valters un Rapa valdē, tai skaitā Andrejam Lipiniekam nomainot valdes locekļa amatu uz valdes priekšsēdētāja amatu, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma vadību pametusi tā līdzšinējā valdes locekle Elfrīda Balašova, savukārt par jauno valdes locekli iecelts Andris Klovāns, liecina šā gada 9. janvārī veiktais ieraksts.

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ir a/s Valters un Rapa meitas uzņēmums. Akciju sabiedrībai pieder arī grāmatu nams, apgāds un tipogrāfija. Apgāda Valteres un Rapa aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad grāmatnieks Arturs Valters un komerczinātņu students Jānis Rapa 1912. gadā dibināja komanditsabiedrību A. Valters, J. Rapa un biedri.

Konkurences padome par aizliegtu vienošanos uzlikusi SIA Apgāds Zvaigzne ABC 25 000 Ls lielu sodu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Konkurences padome (KP) 9.janvarī pieņēmusi lēmumu uzlikt SIA Apgāds Zvaigzne ABC naudas sodu 25 000 Ls apmērā par konstatēto Konkurences likuma pārkāpumu uzņēmuma darbībās.

Veicot mācību grāmatu tirgus uzraudzību, KP ieguva informāciju, kas liecināja par iespējamām Konkurences likuma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm SIA Apgāds Zvaigzne ABC un SIA Grāmatu nams Valters un Rapa darbībās.

KP secina, ka SIA Apgāds Zvaigzne ABC un SIA Grāmatu nams Valters un Rapa un arī citām grāmatnīcām noslēgtajos līgumos iekļautajiem noteikumiem par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas robežas fiksēšana bija ar mērķi ierobežot vai deformēt konkurenci. Par to liecināja līgumos iekļautais noteikums par kumulatīvo sodu (līguma reāla izpildīšana un līgumsods). Līgumos tika ietverts noteikums, ja gadījumā pircējs neievēro šo līguma punktu, tas maksā pārdevējam kumulatīvo līgumsodu 50% apmērā no katras pārdotās preces, kas ir pārdota par cenu, kas ir zemāka nekā pārdevēja vairumtirdzniecības cena.

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

Grāmatu nams Valters un Rapa dažu stundu laikā paaugstināja cenu L. Lapsas un K. Jančevskas grāmatai Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu.

Šorīt Valterā un Rapā grāmata maksāja 10,29 Ls, bet jau pēcpusdienā tās cena uzlēca līdz 12,99 Ls. Db painteresējās, vai šāds cenas kāpums būtu skaidrojams, piemēram, ar pircēju lielo atsaucību. Grāmatu nama galvenās prečzines Mārītes Mucenieces sniegtā atbilde pārsteidza.

«Īstenībā ir tā, ka uz šo jautājumu es jums negribētu sniegt atbildi. Es saprotu, ka jūs esat lietas kursā, bet es negribētu komentārus sniegt,» tā M. Muceniece. Pēc viņas teiktā, Valtera un Rapas vadība esot ārzemēs, tāpēc Db nevarēšot ar viņiem sazināties. Savādā reakcija uz pavisam vienkāršu jautājumu vedina domāt, ka patiesais cenas paaugstināšanas iemesls ir cits.

Uz a/s Valters un Rapa akcionāru pilnsapulci, kas notiks 24. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 177 054 akcijas, kas ir 43.97% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 402 700 akcijas. A/s Valters un Rapa apmaksātais pamatkapitāls ir 1 501 250Ls.

A/s Valters un Rapa lielākie publiskās emisijas akcionāri

Uz 26. aprīlī notikušo a/s Valters un Rapa akcionāru pilnsapulci uzņēmuma akcionāri kopumā bija nobloķējuši 277 477 akcijas, kas ir 68.90% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 402 700 akcijas. A/s Valters un Rapa apmaksātais pamatkapitāls ir 1 501 250Ls.

A/s Valters un Rapa lielākie publiskās emisijas akcionāri

A/S Valters un Rapa atteikums tirgot Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatu «Kas ir Lembergs. Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu» netiek pamatots. Toties Lapsa norāda, ka Valters un Rapa nomā telpas no Ventspils mēra Aivara Lemberga, turklāt tirgotava daļēji pieder advokātam Zigmundam Spādem, kura darbības grāmatā vairākkārt atainotas. Tomēr šis neesot vienīgais gadījums, kad Valters un Rapa savā grāmatnīcu tīklā atsakās izplatīt kādu grāmatu gan zemā mākslinieciskā līmeņa, gan citu apsvērumu dēļ, taču šī atteikuma motīvus tā arī neatklāja. No 4000 tirāžas 85% jau izplatīti veikalos, tāpēc tiks drukāta papildu tirāža.

Valters un Rapa apgāds atklāj Latvijā jaunu grāmatu tirdzniecības nišu, ziņo Dienas bizness.

«Mēs esam ieviesuši Latvijā jaunu produktu— elektroniskās jeb e-grāmatas. Gribam ieinteresēt cilvēkus ar jaunām tehnoloģijām un jo īpaši piesaistīt jauniešu un biznesa cilvēku interesi šim produktam,» Db stāstīja grāmatu nama Valters un Rapa valdes locekle Iveta Ozola. Jaunajā Ectaco firmas 200 g smagajā e-grāmatā iespējams ielādēt ap 10 tūkst. lapaspušu un bez uzlādes grāmatu var lasīt 20-22 stundas. Tās cena Valters un Rapa veikalos — 199. Ls

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Viens no šī brīža Latvijas vadošajiem basketbolistiem Kristaps Valters iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, liecina Maksātnespējas administrācijas (MNA) sniegtā informācija.

Pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Valtera administratores pienākumiem izvirzīta Margarita Mjadzelica.

Kā aģentūrai LETA izteicās sportista tēvs Valdis Valters, šāda rīcība, visticamāk, ir saistīta ar savulaik iegādātajiem īpašumiem un kredītsaistībām, kuras basketbolists vairs nav spējīgs pildīt.

«Tā mūsu valstī ir normāla prakse,» uzsvēra Valdis Valters, piebilstot, ka nekādu citu iemeslu šādai rīcībai nav un nevar būt.

Arī pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Valtera maksātspējas problēmas varētu būt saistītas ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pagājšnedēļ uzņēmumu akcionāri no Sākotnējā reģistra uz saviem vērtspapīru kontiem pārveduši 19 997 akcijas. Visvairāk ir dereģistrētas Latvijas Gāzes akcijas - 13 917 , ar uzņēmuma akcijām veiktas 108 dereģistrācijas.

Dereģistrācijas apjoma ziņā otro un trešo vietu ieņem Valmieras stikla šķiedra un Valters un Rapa, bet dereģistrāciju skaita ziņā otro un trešo vietu dala Latvijas balzama un Ventspils naftas akcijas.

Uzziņai: Sākotnējais reģistrs, ko uztur un apkalpo Latvijas Centrālais depozitārijs, ir reģistrs, kur tiek ieskaitītas visu publisko akciju sabiedrību publiski emitētās akcijas. Dereģistrācija ir vērtspapīru operācija, kuras rezultātā akcionārs sev piederošos uzņēmuma vērtspapīrus (akcijas) pārskaita uz savu vērtspapīru kontu.

Dereģistrētās akcijas 06.05.-10.05.

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Grāmatnīcā pagaidām izvietots tikai viens preču stends ar visnotaļ dažādu kancelejas preču klāstu, kas pielāgotas tieši kreiļu vajadzībām. «Cik man zināms, šis ir pirmais projekts Latvijā, kad pārdošanā tiek piedāvātas preces kreiļiem. Vismaz neviena grāmatnīca līdz šim neko tādu nav piedāvājusi,» stāsta grāmatu nama Valters un Rapa direktore Ineta Ivanova. Db, aptaujājot vairākus kancelejas preču tirgotājus, konstatēja, ka pielāgotas kreiļu vajadzībām ir nopērkamas tikai šķēres. Arī datorfirmas šobrīd netirgo šādi pielāgotas klaviatūras un peles. Pasaulē jau sen ir specializēti veikali kreiļu vajadzībām, tādēļ arī Valters un Rapa šobrīd izmēģinājumam ir pasūtījuši nelielu preču klāstu, lai, vērojot patērētāju atsaucību, ar laiku varētu paplašināt preču piedāvājumu. Preču piegādāšanā grāmatu nams sadarbojas ar uzņēmumu Londonā Anything Lefthand, kas uzpērk preces no ražotājiem visā pasaulē. «Tā kā šīs ir specializētas preces, tad tās tomēr ir dārgākas nekā standarta, jo arī ražotājiem to izgatavošana maksā dārgāk,» stāsta I.Ivanova.

Privātpersonām un lielākajai daļai uzņēmumu Latvijā šogad par 20 – 25 % samazinājies pieejamais naudas daudzums. Par to liecina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati par ievērojami sarukušajiem kontu atlikumiem bankās, gan Latvijas Bankas dati par samazinājušos skaidras naudas daudzumu apgrozībā.

Lai gan kopējais rezidentu noguldījumu apjoms Latvijā strādājošās bankās šogad septembra beigās, salīdzinot ar 2008. gada septembra beigām, samazinājies nedaudz - par 1.2 %, tomēr, sīkāk analizējot noguldījumu struktūru, atklājas būtiskas atšķirības starp pieprasījuma un termiņnoguldījumu izmaiņām sadalījumā pa sektoriem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Pēc veiksmīga starta Rēzeknē Ausmeņa kebabs ir ieguvis savus cienītājus arī Rīgā un nākamā gada sākumā plāno atvērt vēl vienu kebabnīcu, kas vairāk fokusēsies uz piegādi.

Ausmeņa kebabs Rīgā ir kopš pagājušā gada pavasara. «Šajā laikā ir gājis diezgan labi, bet arī grūti, jo klientu un darba ir tiešām daudz,» saka Valters Murāns, SIA Ausmeņa īpašnieks. Rīgas un Rēzeknes kebabnīcu šī gada apgrozījums varētu būt 800 tūkstoši eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 543,6 tūkstošus eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pirmo ēstuvi Ausmeņa kebabs Valters Rēzeknē atvēra 2013. gadā. Iepriekš viņš bija dizainers arhitektu birojā Rīgā, bet pēc dažiem gadiem galvaspilsētā saprata, ka vēlas atgriezties atpakaļ dzimtajā Rēzeknē. «Man pašam ļoti garšo kebabi un tāda veida ēdiens. Pats neesmu pavārs, bet ļoti gribēju radīt vietu, kur tos baudīt. Vienlaikus man bija svarīgi, lai Rēzeknes Ausmeņā varētu organizēt arī pasākumus. Joprojām tur rīkojam koncertus, bet Rīgā vairāk koncentrējamies uz ēdināšanu,» stāsta Valters. Viņam pašam kebabi garšo joprojām, un pats visbiežāk izvēlas porciju, kas izkārtota uz šķīvja, nevis ietīta lavašā vai maizītē. Uzņēmējam paraugs ir Berlīnes ēstuves Rüyam un Mustafa’s. «Tur ir daudz kebabnīcu, kas man patīk. Arī ar darbiniekiem šad tad aizbraucam uz Berlīni, lai paskatītos, kā tur strādā. Man šķiet, ka tur ir labi piemēri, no kā var mācīties profesionālajā ziņā,» teic Valters.

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.