FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem 

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Monta Glumane, 2018. gada 23. novembris plkst. 11:24
Tevi varētu interesēt
2013. gada 18. februāris plkst. 9:48

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

«Šajā izstādei tika uzrunāti visi Latvijas mūzikas instrumentu būvētāji, jo šī vide nav īsti vēl apzināta un veidota. Ja to apzinātu, tad to var mērķtiecīgi attīstīt – uzlabot kvalitāti un citas specifiskas nianses. Šī izstāde parāda to, kāda ir situācija Latvijas mūzikas instrumentu būvē – kā šie instrumenti izskatās. Tas ir smilšu graudiņš no tā visa. Lai virzītos tālāk, mūzikas instrumentu izgatavotājiem vienam ar otru ir jāiepazīstas un jāsatiekas,» uzskata R.Valters.

Viņš norāda, ka izstādē pārstāvēti dažāda līmeņa un kvalitātes mūzikas instrumenti. Daži to izvēlas kā savu aicinājumu un izsmalcina šo produktu radīšanu, bet citi instrumentus rada hobija līmenī. «Ir ļoti svarīgi, ka cilvēks, kurš ir sācis veidot instrumentu, redz, kā to pašu dara jau pieredzējis meistars,» domā R.Valters.

Viņš pastāsta, ka aptuveni 30% izstādē apskatāmo instrumentu tiek eksportēti.Piemēram, kokļu darinātāji savu produkciju bieži vien sūta latviešiem ārzemēs. «Mēs varam eksportēt arī ļoti daudz nekvalitatīvas lietas, bet to jau ļoti labi un lēti dara Ķīna. Mēs nevaram būt Ķīna. Tas noteikti ir jāsaprot un tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Mēs varam attīstīties ar ļoti kvalitatīviem produktiem, kas nav kvantitatīvi. Tas nozīmē, ka mūsu pašu valodā ir nepieciešama zinātniskā bāze, tāpat jābūt iespējai kontrolēt instrumentu kvalitāti. Nevienam no instrumentiem nav tādas patiesās skaņas, bet jo labāks meistars, jo labāk viņš to saprot. Katram ir sava dzirde un katrs vēlas skaņā izcelt to, kas viņam šķiet būtiskākais un to viņš var izdarīt tikai tad, ja ir zināšanas par to, ko dara,» pārliecināts R.Valters

Mūzikas instrumentu cenas svārstās no pieciem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem.Instrumenta vērtība tiek noteikta, ņemot vērā instrumenta izgatavošanas sarežģītību, materiālu izvēli, meistara kvalitāti un tirgus kopējo cenu, proti, cik maksā, piemēram, meistara darinātas bungas vai fabrikā ražotas.

«Mums jāizveido tāda ražošana, lai spētu konkurēt ar pasaules lielajiem ražotājiem. Šobrīd mēs to nespējam, jo nav tik lielas kapacitātes. Nav fabrikas, kas spētu nodrošināt nepieciešamo ražojamo daudzumu, lai varētu pārdot. Atnāk klients un pasaka – man būtu nepieciešams 10 000 mazas bungas un Latvijā nav tik daudz cilvēku, kas uzreiz to pasūtījumu varētu realizēt. Ir jāveicina visas vides kopējā attīstība, lai varētu šo procesu labāk strukturizētu. Latvija var attīstīt ļoti labus individuāli izstrādātus mūzikas instrumentus, kas ir kā meistardarbi. Mēs varam būt kā individualitātes pasaules tirgū,» pārliecināts R.Valters.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu...

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. janvāris plkst. 14:51

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā...

2018. gada 21. decembris plkst. 9:26

Biznesa portāls db.lv viesojās Iecavas novada uzņēmumā Linum Color, vērojot zīmola Paint...

2018. gada 14. decembris plkst. 8:51

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas...

2018. gada 23. novembris plkst. 8:29

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja...

2018. gada 23. novembris plkst. 6:30

Šajā gadā AS Madara Cosmetics apgrozījums audzis par aptuveni trešdaļu, arī nākotnē, ņemot...

2018. gada 22. novembris plkst. 20:11

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas noliegtu dažādās dalībvalstīs tirgot viena...

2018. gada 22. novembris plkst. 14:24

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.maija...

2018. gada 22. novembris plkst. 13:04

AS «Olainfarm» 22. novembra ārkārtas akcionāru sapulcē atkārtoti amatos apstiprināja esošo uzņēmuma...

2018. gada 22. novembris plkst. 11:59

Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi priekšlikumu ieviest pārtikas kuponu sistēmu, cerot tādējādi...

2018. gada 22. novembris plkst. 8:58

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana...