FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

2018. gada 23. novembris plkst. 11:24
Sadaļa: Ražošana
Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

«Šajā izstādei tika uzrunāti visi Latvijas mūzikas instrumentu būvētāji, jo šī vide nav īsti vēl apzināta un veidota. Ja to apzinātu, tad to var mērķtiecīgi attīstīt – uzlabot kvalitāti un citas specifiskas nianses. Šī izstāde parāda to, kāda ir situācija Latvijas mūzikas instrumentu būvē – kā šie instrumenti izskatās. Tas ir smilšu graudiņš no tā visa. Lai virzītos tālāk, mūzikas instrumentu izgatavotājiem vienam ar otru ir jāiepazīstas un jāsatiekas,» uzskata R.Valters.

Viņš norāda, ka izstādē pārstāvēti dažāda līmeņa un kvalitātes mūzikas instrumenti. Daži to izvēlas kā savu aicinājumu un izsmalcina šo produktu radīšanu, bet citi instrumentus rada hobija līmenī. «Ir ļoti svarīgi, ka cilvēks, kurš ir sācis veidot instrumentu, redz, kā to pašu dara jau pieredzējis meistars,» domā R.Valters.

Viņš pastāsta, ka aptuveni 30% izstādē apskatāmo instrumentu tiek eksportēti.Piemēram, kokļu darinātāji savu produkciju bieži vien sūta latviešiem ārzemēs. «Mēs varam eksportēt arī ļoti daudz nekvalitatīvas lietas, bet to jau ļoti labi un lēti dara Ķīna. Mēs nevaram būt Ķīna. Tas noteikti ir jāsaprot un tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Mēs varam attīstīties ar ļoti kvalitatīviem produktiem, kas nav kvantitatīvi. Tas nozīmē, ka mūsu pašu valodā ir nepieciešama zinātniskā bāze, tāpat jābūt iespējai kontrolēt instrumentu kvalitāti. Nevienam no instrumentiem nav tādas patiesās skaņas, bet jo labāks meistars, jo labāk viņš to saprot. Katram ir sava dzirde un katrs vēlas skaņā izcelt to, kas viņam šķiet būtiskākais un to viņš var izdarīt tikai tad, ja ir zināšanas par to, ko dara,» pārliecināts R.Valters

Mūzikas instrumentu cenas svārstās no pieciem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem.Instrumenta vērtība tiek noteikta, ņemot vērā instrumenta izgatavošanas sarežģītību, materiālu izvēli, meistara kvalitāti un tirgus kopējo cenu, proti, cik maksā, piemēram, meistara darinātas bungas vai fabrikā ražotas.

«Mums jāizveido tāda ražošana, lai spētu konkurēt ar pasaules lielajiem ražotājiem. Šobrīd mēs to nespējam, jo nav tik lielas kapacitātes. Nav fabrikas, kas spētu nodrošināt nepieciešamo ražojamo daudzumu, lai varētu pārdot. Atnāk klients un pasaka – man būtu nepieciešams 10 000 mazas bungas un Latvijā nav tik daudz cilvēku, kas uzreiz to pasūtījumu varētu realizēt. Ir jāveicina visas vides kopējā attīstība, lai varētu šo procesu labāk strukturizētu. Latvija var attīstīt ļoti labus individuāli izstrādātus mūzikas instrumentus, kas ir kā meistardarbi. Mēs varam būt kā individualitātes pasaules tirgū,» pārliecināts R.Valters.

Dalies ar šo rakstu