Likumi

Deputāti pagaidām nelems par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns norādīja uz jaunas brīvdienas negatīvo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu. Viņš rosināja likumā ierakstīt, ka katram darbiniekam ir tiesības laicīgi pieteikties uz jeburu trīs datumu izmantošanu, piemēram, kā atvaļinājumu un darba devējs šādos gadījumos nevarētu atteikt.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka līdz priekšvēlēšanu laika beigām, vai arī līdz nākamajai Saeimai, būtu «jānoliek uz bremzēm» iesniegtie likumprojekti, arī par 11.novembra noteikšanu par brīvdienu.

Priekšlikumu 11.novembri noteikt par svētku dienu parlamentā iesniedza Hosams Abu Meri (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Atis Lejiņš (V), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Inese Lībiņa-Egnere (V).

Atbalstot rosinājumu, 11.novembris būtu brīvdiena. «Vienotība» iepriekš pauda, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.

Savukārt, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku saeima» un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt Lāčplēša dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu, aģentūru LETA informēja LDDK.

«Zemnieku saeima», LTRK, LDDK vērš uzmanību uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem iepriekšējo gadu aprēķiniem par papildus brīvdienas piešķiršanas ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, veidojot 0,08% līdz 0,1%. «Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas (11.novembra) noteikšana 2018.gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljonu eiro un 2020 gadā 9,2 miljonu eiro apjomā,» norāda organizāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot miljonu eiro, uzsākta vēsturiska nama renovācija Lāčplēša ielā

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atpūta par vairākiem miljoniem gadā

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kam gan nepatīk brīvdienas? Man patīk ļoti. Ar vienu piebildi – ja tās ir apmaksātas. Tieši šā iemesla dēļ ļoti reti izvēlos ņemt bezalgas brīvdienu. Tajā pašā laikā ir kāds, kas šīs mūsu brīvdienas apmaksā.

Publiskajā sektorā tas ir valsts budžets jeb mēs visi, bet privātajā – tie ir uzņēmēji. Līdz ar to ir saprotama uzņēmēju piesardzība par brīvdienu skaita palielināšanu. Nule kā LTRK, LDDK un Zemnieku saeima ir nākušas klajā ar atklātu vēstuli, lūdzot Saeimu nenoteikt 11.novembri, Lāčplēša dienu, par svētku dienu, bet saglabāt atceres dienas statusu. Noteikti vairums iedzīvotāju, kas ir darba ņēmēji, sašutuma pilni bļaus par uzņēmējiem, kas to tik vien zina, kā paverdzināt darba ļaudis.

Tajā pašā laikā vērts ieklausīties arī viņu, to, kas šīs brīvdienas apmaksā, argumentos. Jo nešaubos, ja 11. novembra kā svētku dienas atbalstītājiem jautātu, vai viņi būtu par brīvdienu, bet uz sava rēķina, lielākā daļa atbildētu noliedzoši. Tātad gribam, lai mums to apmaksā, par apmaksātājiem neaizdomājoties. Lūk, ko par to saka uzņēmēji: «Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, vienas papildu svētku dienas (11. novembra) noteikšanai 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljonu eiro un 2020. gadā - 9,2 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jauna kvartāla izveidē Rīgas centrā investēti 14 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā atklāts jauns premium klases dzīvokļu nams «Club Central Residence II» Lāčplēša ielā, kas iezīmē jaunā kvartāla Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu, pabeigšanu, informē Baltic Sotheby`s International Realty mārketinga direktore Zane Borisēviča.

Šis ir viens no lielākajiem un apjomīgākajiem projektiem Rīgas centrā gan jaunuzcelto un rekonstruēto namu skaita, kvalitātes, tehniskā nodrošinājuma un investīciju ziņā, gan arī kā augstvērtīgas arhitektūras papildinājums pilsētvidei. Kvartāla izveides darbu pasūtītājs ir Axi Invest, kopējās projekta investīcijas sasniedza 14 miljonus eiro.

«Club Central Residence II» ir septiņu stāvu dzīvojamais nams ar pazemes autostāvvietu un komerctelpām 1. stāvā. Namā ir 28 dzīvokļi. Ēkas fasāde pieskaņota gan kopējai Baznīcas ielas, gan arī jau projekta ietvaros tapušās pirmās ēkas - «Club Central Residence» - estētikai, izmantojot līdzīgus arhitektoniskos risinājumus un tonalitāti. Lielvārdes jostas elementi sasaucas ar ielas nosaukumu Lāčplēša kontekstā, fasādē iekļauti arī līdzās esošās vecās Ģertrūdes baznīcas arhitektūras elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Biznesa vieta: Tilla un mežģīņu aleja

Kristīne Stepiņa, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts ar kāzu saloniem, vienkopus pulcējušās vairāk nekā desmit tirgotavas.

Piedāvājums līgavām ir visnotaļ plašs – tērpu iespējams pieskaņot gan topošās sievas gaumei, gan maciņa biezumam. Laika gaitā saloni gan atvērti, gan aizvērti, daži kāzu tērpu biznesu sākušie uzņēmēji meklējuši laimi citviet, taču pēc kāda laika atgriezušies, jo Avota iela ir kā magnēts, kas pievelk ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu līgavas. Lai piesaistītu pircējas, ar kleitām vien ir par maz, tirgotāji kāzu salonos ir uzbūruši romantisku gaisotni, piedāvājot krāšņu sajūtu buķeti – teju katrā salonā līgavas tiek cienātas ar dzirkstošo vīnu un saldumiem, dažviet gaisā virmo svaigi grieztu rožu aromāts.

Pirmais kāzu salons – Jūlija – Avotu ielā tika atvērts pirms divdesmit gadiem un ir pārdzīvojis daudzus laikabiedrus. To izveidoja SIA Aļkokodens, kas ir radījusi zīmolu Julia Bridal Fashion. Kāzu kleitas tiek šūdinātas uzņēmumam piederošajā ražotnē turpat netālu, Lāčplēša ielā. Pirms četriem gadiem kompānija paplašināja savu darbību un Avotu ielā atvēra vēl vienu kāzu salonu – Bonni. Šie divi gan telpu, gan piedāvātā sortimenta ziņā varētu būt lielākie līgavu kleitu tirgotāji – katrs salons iekārtots vairāk nekā 200 m2 plašās telpās, kurās ir piecas uzlaikošanas kabīnes un kas strādā septiņas dienas nedēļā. Kāzu salonu Jūlija un Bonni vadītājas vietniece Kristīne Zariņa stāsta, ka aptuveni 30% klientu ir ārzemnieces – galvenokārt no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Notiks sanāksme saistībā ar griestu iebrukšanu Lāčplēša ielas namā

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) šodien plkst.13, Lāčplēša ielā 123B, sasaucis visu pašvaldības atbildīgo dienestu sanāksmi, lai apspriestu situāciju ar Lāčplēša ielas četrstāvu māju, kurai sestdienas vakarā iebruka ceturtā stāva griesti, informēja mēra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Gailīte.

Sanāksmē pie iegruvušās ēkas piedalīsies būvvaldes, Sociālā dienesta un citu pašvaldības iestāžu pārstāvji. Tāpat uz sanāksmi aicināti ēkas īpašnieki vai viņu pārstāvji.

Gailīte arī informēja, ka ēku pagaidām no ārpuses apsekojis arī Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenais būvinženieris.

Jau ziņots, ka sestdienas vakarā kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti apmēram 30 kvadrātmetru platībā, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns informēja, ka ēkai ir iebrucis starpstāvu pārsegums starp ceturto stāvu un bēniņiem. Iebrukums noticis virs telpām, kas nav guļamistabas vai dzīvojamās istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi, pastāstīja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis, advokāts Roberts Kantsons.

Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.

Pēc Kantsona teiktā, namam jāatjauno ne tikai iegruvušie griesti, bet jāstiprina arī ēkas pamati, jo būveksperts konstatējis ēkas daļēju svēršanos, kas, iespējams, varētu būt bijis par iemeslu arī griestu iegruvumam.

Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka «tas nav nedēļu jautājums», jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11.novembri - Lāčplēša dienu - par oficiālu svētku dienu, kas iedzīvotājiem būs brīvdiena.

Šo priekšlikumu parlamentā iesniedza Hosams Abu Meri (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Atis Lejiņš (V), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Inese Lībiņa-Egnere (V).

Ja 11.novembri noteiks par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Saeimai par likumprojektu vēl būs jābalso galīgajā lasījumā.

«Vienotība» iepriekš pauda, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.

«2019.gadā tiks atzīmēta 100.gadadiena kopš 1919.gada 11.novembra, kad Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku. Pieminot šo notikumu, 11.novembris jeb Lāčplēša diena šobrīd noteikta kā oficiāla atceres diena, lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus,» uzsvēra politiskā spēka pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pirmajā dienā 14 stundu ilgās debatēs izskata mazāko daļu nākamā gada budžeta likumprojektu

LETA, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima 14 stundas ilgās debatēs izskatīja mazāko daļu likumprojektu, vēlu vakarā nolemjot parlamenta ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu un atgriezties pie lemšanas ceturtdien, 14.novembrī, plkst.9.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pieļāva, ka budžeta izskatīšana varētu prasīt pat vēl divas dienas, budžetu pieņemot tikai piektdien. Viņš atzina, ka tas varētu nozīmēt vienu no ilgākajām budžeta pieņemšanas sēdēm Saeimas vēsturē. Saeimas sēde trešdien ilga 14 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Šajā laikā deputāti paguva izskatīt tikai 10 no 28 budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem. Rīt deputātiem būs jālemj gan par strīdīgajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, gan arī par opozīcijas asi kritizētajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā, kas nosaka būtisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Komentāri

Pievienot komentāru