Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Domājot no pretējās puses – par «Bauskas alus» trīs īpašnieku nolūku pārdot uzņēmumu, no biznesa viedokļa ir tikai viens iemesls – pārdot par labu cenu. Taču darījuma summu iesaistītās puses neatklāj un visdrīzāk nekad tā arī nebūs zināma. «Bauskas alus» pēc tirgus nišas pēdējos gados ir strādājis ar 4,5 – 4,7% pieaugumu, savukārt «Lāčplēša alus» realizācijas apjoms ir samazinājies turpat par 4%. Spriežot pēc cipariem, «Cido grupa» un «Lāčplēša alus» ir zināmās problēmās un skatās pēc jauniem pirkumiem.

Šāda pārpirkšana pats par sevi ir viens no galvenajiem biznesa virzieniem pasaulē, jo visi skatās pēc iespējām paplašināties, palielināties. Nav tālu jāmeklē – tepat ir «Maxima» un «Rimi» – visi šie veikalu tīkli veido tā saucamo horizontālo integrāciju, kad saplūst mazie veikali kopā zem viena jumta un veido vienu sistēmu, kas dod pozitīvu rezultātu, veidojot sinerģiju uz tā saucamajiem virsuzdevumiem, kas ir saistīti ar mārketingu un tamlīdzīgi. Taču šajā alus darītavu gadījumā es neredzu arī šādu ieguvumu. Šeit runa ir par dažādiem sektoriem – «Lāčplēša alus» pēc kvalitātes ir ļoti atšķirīgs, pilnīgi citā segmentā un citā kvalitātē. «Bauskas alus» ir vismaz līdz šim bijis kvalitatīvajā sektorā, kurā Latvijā vispār ir tikai aptuveni četras alus darītavas. Šādos gadījumos vienmēr tiek veikta arī optimizācija – bez šaubām katrs «Bauskas alus» un «Rūta M» darbinieks tiks atsevišķi testēts, pārbaudīts un tiks lemts par viņa turpmāko nepieciešamību uzņēmumā.

Skatoties uz pieredzi pasaules līmenī, ir pilnīgi skaidrs, ka alus kvalitāti šī pārpirkšana ietekmēs. Garšas īpašības katram īpašniekam ir atšķirīgas. Tas bija ļoti skaidri redzams, kad tika pārpirkta «Laima» – ierastās šokolādes īpašības, formula un viss pārējais mainījās atbilstoši citām prasībām. Šajā gadījumā es pieļauju, ka tas kvalitatīvais sektors var tikt zaudēts, jo ir saprotams, ka «Lāčplēša alus» un tiem, kuri ir saistīti ar šo ražotāju grupu, garšas īpašības ir absolūti atšķirīgas, to mēs varam vērtēt pēc šo alu dažādības. Mums, latviešiem, tā kvalitāte ir pilnīgi atšķirīga – mēs vairāk spēlējam uz emocijām un nacionālo garu. Un tiešām tās garšas īpašības atbilst mūsu garam! Taču jaunajiem investoriem tas absolūti neinteresē. Tajā ziņā, ja pircēji būtu vietējie, tas noteikti būtu labāk.

Latvijā ir arī pietiekoši daudz piemēru, kad pārpērkot, uzņēmums vienkārši tiek likvidēts. Grūti vēl spriest, vai šis ir tas gadījums, taču tuvāko gadu laikā tas izkristalizēsies un pirkuma mērķi, kuri šobrīd nav skaidri, kļūs skaidrāki. Parasti to var saprast pēc aptuveni gada, ja tiek mainītas tehnoloģijas un viss tiek pārstrukturizēts, tad tie var būt 2 – 3 gadi, taču ne vairāk. Iespēja ka «Bauskas alus» 1:1 paliks tāds pats, kā bija līdz šim, nepastāv, jo neizbēgami notiks savstarpējā ietekme, pārstrukturizācija, atbilstoši jauno īpašnieku interesēm.

Šobrīd Latvijā ir apmēram 60 dažādas alus darītavas, dažāda lieluma, aptuveni 30 no tām ir izveidotas pēdējos gados un apjomos nav lielas, taču tām ir iespēja darboties ar savu garšas specifiku. Ieejot lielajos apjomos, lielā uzņēmumā, specifikai un odziņai zūd nozīme – tas aiziet neitrālā gultnē, nevienam vairs neinteresē šī specifika, uzsvars tiek likts uz apjomu un izmaksu samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bauskas alus pārdošanas darījumu paredzēts noslēgt pāris mēnešu laikā

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas SIA "Bauskas alus" valdē, kā arī alus darītājam palielināts pamatkapitāls un reorganizācijas ceļā pievienots uzņēmums SIA "Rūta M", liecina "Lursoft" informācija.

Kopš 2019.gada novembra SIA "Bauskas alus" vienīgais īpašnieks ir SIA "Lāčplēša alus".

Vakar reģistrētās izmaiņas parāda, ka dalībnieks palielinājis savu ieguldījumu SIA "Bauskas alus" pamatkapitālā no 786,9 tūkstošiem ero līdz 932 tūkstošiem eiro. Līdz ar vakar reģistrētajām izmaiņām arī paplašināta alus darītāja valde – turpmāk kopā ar līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Pauli Dālbergu strādās arī valdes locekļi Gatis Auziņš, Soren Petersen un Kim Sune Sorensen.

Pēdējie divi iepriekš nav ieņēmuši amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

SIA "Bauskas alus" kapitāldaļas pieder SIA "Lāčplēša alus", kura vienīgais īpašnieks, savukārt, ir SIA "Cido Grupa". Dzērienu ražotāja SIA "Cido Grupa" īpašnieks ar 99,99% kapitāldaļu ir dāņu "Royal Unibrew" AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā veiktas 4.novembrī.

Līdz ar īpašnieka maiņu par vienīgo kompānijas valdes locekli iecelts Paulis Dālbergs.

Aizvadītajā gadā AS Bauskas alus apgrozījums sasniedza 7,4 miljonus eiro, bet peļņa - 1,33 miljonus eiro. Uzņēmumā strādāja 75 darbinieki.

DB jau rakstīja, ka jūnijā «Bauskas alus» noslēdza darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai».

«Man ir bijis liels prieks augt kopā ar uzņēmumu, izveidojot spēcīgu tirgus spēlētāju,» komentēja «Bauskas alus» īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Barskovs. «Jau vairākus gadus esmu raudzījies pēc pēcteča, kas turpinātu mūsu aizsākto ceļu. Pēc ilgstošiem meklējumiem un sadarbības ar vairākām kompānijām esmu nonācis pie partnera, kas augstu vērtē tradicionālā alus darīšanas pieredzi, kā arī spēj sniegt zīmolam jaunas izaugsmes iespējas. Esmu pārliecināts, ka «CIDO Grupa» turpinās uzsākto biznesa attīstību,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki

Monta Glumane, 17.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien vairāk jaunu alus darītavu, aldari brūvē jaunus alus veidus un turpina cīņu ar importa piedāvājumu.

Alus nozarē joprojām pieprasīts ir tā sauktais rokdarbu alus jeb alus, kas parasti tiek ražots mazos apjomos un ir ar specifiskām garšām. Arī Latvijā šī kategorija ir kļuvusi par stabilu vērtību un turpina attīstīties, palīdzot uzplaukt arī kafejnīcu un restorānu segmentam, kas piedāvā šo alus kategoriju.

Bauskas alu īpašnieku maiņa būtiski neietekmē 

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas...

Arvien populārākas kļūst IPA un eil tipa alus šķirnes, tomēr nemainīgi savu popularitāti saglabā arī lager un pilsener tipa alus šķirnes. “Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka mēs esam pietiekami konservatīvi alus šķirņu izvēlē un vairāk balstāmies uz klasiskajām vācu alus tradīcijām.

Pēdējie gadi pierāda, ka esam gatavi dažādām jaunām garšām un eksperimentiem alus pasaulē,” stāsta Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. Protams, šajā jomā nepieredzētas korekcijas ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tā alus nozari Latvijā ietekmē tieši un esaudzīgi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir ļoti mazi uzņēmumi. “Alus darītavas Latvijā Covid-19 izraisītā krīze skar īpaši smagi. Daudzām alus darītavām lielāko produkcijas noietu līdz šim veidoja piegādes restorāniem un bāriem. Kad ēdināšanas bizness bija praktiski apstājies, restorāni varēja nelielu daļu zaudētā noieta kompensēt ar ēdienu piegādēm uz birojiem un mājām. Šajā jomā liela nozīme bija tam, ka tika atļauta alus tirdzniecība internetā. Tas ļāva kaut nedaudz saglabāt strauji krītošos realizācijas apjomus,” pauž P. Liniņš.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus tirgus krituma un patērētāju paradumu maiņas dēļ SIA "Cido Grupa" pieņēmusi lēmumu Latvijā visus resursus novirzīt craft un ekskluzīvu augstākās kvalitātes alus šķirņu ražošanai, informē uzņēmumā.

Pastāvīga akcīzes nodokļa pieauguma, reklāmas un pārdošanas ierobežojumu, kā arī valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas alus tirgus ir sarucis par aptuveni 25%. Tāpēc uzņēmums nonācis pie lēmuma patlaban Latvijā ražot un īpaši attīstīt tā portfelī ietilpstošās craft un ekskluzīvās augstākās kvalitātes alus šķirnes, savukārt pārējās turpināt ražot pēc tradicionālām receptēm un pastāvīgi augstā kvalitātē uzņēmuma grupas citās ražotnēs Lietuvā, Somijā un Dānijā.

"Lēmums uz laiku apturēt ražošanu "Līvu alus darītavā" neietekmēs mūsu augstākās kvalitātes alus zīmolu piegādi tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredzējusī aldaru komanda nodrošinās augstākos ražošanas kvalitātes standartus un precīzu tradicionālo alus darīšanas recepšu ievērošanu. Vadošajām alusdarītavām šī ir ierasta prakse - stingrā uzraudzībā un pēc tradicionālām receptēm ražot produkciju savās alusdarītavās visā pasaulē," saka SIA "Cido Grupa" valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alusdarītava «Bauskas alus» ir noslēgusi darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai».

Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepieciešams pilnīgai darījuma izpildei, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» loģistikas tīklu.

«Man ir bijis liels prieks augt kopā ar uzņēmumu, izveidojot spēcīgu tirgus spēlētāju,» saka «Bauskas alus» īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Barskovs. «Jau vairākus gadus esmu raudzījies pēc pēcteča, kas turpinātu mūsu aizsākto ceļu. Pēc ilgstošiem meklējumiem un sadarbības ar vairākām kompānijām esmu nonācis pie partnera, kas augstu vērtē tradicionālā alus darīšanas pieredzi, kā arī spēj sniegt zīmolam jaunas izaugsmes iespējas. Esmu pārliecināts, ka «CIDO Grupa» turpinās uzsākto biznesa attīstību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome nolēmusi atļaut apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA Cido grupa piederošais uzņēmums SIA Lāčplēša alus iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA Bauskas alus un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA Rūta M. Bauskas alus ir noslēdzis darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai. Puses darījuma summu neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par alus darītavas SIA Bauskas alus vienīgo īpašnieku novembra sākumā kļuvusi Cido grupā ietilpstošā SIA Lāčplēša alus. Iepriekš Bauskas alus piederēja SIA BA Holdings, kuras īpašnieki ir Vladimirs Barskovs (50%), Boriss Raigorodskis (25%) un Jurijs Šancovojs (25%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru